Eiropas un pasaules kontekstos

Vakar, 4.augustā, Aizsardzības ministrijā militārpersonas un žurnālisti tika iepazīstināti ar ārlietu ministra Valda Birkava brošūru "Latvijas drošība starp Madridi un Vašingtonu. Ārpolitiskie un iekšpolitiskie aspekti".

Aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis uzsvēra šī izdevuma nozīmi un veiksmīgo sadarbību starp Aizsardzības un Ārlietu ministriju. V.Birkava sarakstītā brošūra ir otrais izdevums Aizsardzības ministrijas izdevumu sērijā, kas iecerēta Latvijas sabiedrības iepazīstināšanai ar mūsu valsts drošības politiku un aizsardzības stratēģiju. Pirmais izdevums šajā sērijā bija Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa brošūra. Vēl šomēnes paredzēts izdot paša aizsardzības ministra Tālava Jundža brošūru "Latvijas Republikas aizsardzības budžets. Problēmas un risinājumi". Sērijas turpinājumā atsevišķā brošūrā būs lasāmi ASV militāro speciālistu viedokļi par mūsu valsts drošības jautājumiem — tas būs saīsināts amerikāņu ģenerāļa Kivenāra ziņojums, kurā apkopots viņa pusgadu ilgais pētījums par mūsu valsts bruņoto spēku izveidi. Tālākā perspektīvā ir brošūras par valsts totālās aizsardzības koncepciju un Zviedrijas latvieša Jāņa Pāvula darbs par sabiedrības attieksmi pret valsts aizsardzību Zviedrijā, kā arī apcerējums par obligāto militāro dienestu un jauniešu militāro audzināšanu Latvijā.

"Ikviens ir dzirdējis par NATO, par Eiropas Savienību, par Eiropas Padomi un citām starptautiskajām organizācijām. Taču pārāk maz Latvijā ir cilvēku, kuri zina, kā šīs organizācijas strādā, ko šajās organizācijās dara Latvijas pārstāvji, ko dalība šajās organizācijās prasa vai prasīs no Latvijas un ko dod vai dos," raksta ārlietu ministrs sava apcerējuma ievadā. "Aizsardzības ministrijas rosinātā brošūru sērija palīdzēs Latvijas iedzīvotājiem labāk saprast, kāpēc Latvija vēlas iesaistīties NATO, kas Latvijai paveicams un ko Latvija jau paveikusi šajā sakarā. Starptautiskā dzīve kļūst aizvien sarežģītāka, pasaule kļūst arvien satīklotāka, sasaistītāka un reizumis to jau sāk dēvēt par "globālo pagastu"."

Savu apcerējumu par Latvijas aizvien redzamāku vietu pasaulē, integrējoties ietekmīgākajās starptautiskajās organizācijās, kas mūsu valstij sniegtu pirmām kārtām lielākas drošības garantijas, V. Birkavs sāk ar atskatu NATO valstu Madrides samita lēmumos tieši pirms gada, 1997. gada jūlijā. Ārlietu ministra vērtējumā tie Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, neskatoties uz dažām kritiskām piezīmēm par to, kas vēl izdarāms, ir pozitīvi. Tie ievērojami tuvina Latviju iespējai ieiet pa atvērtajām NATO "durvīm".

V.Birkavs uzsvēris, ka Latvija pēcmadrides laikā ieguvusi vēl vairāk atbalstītāju citās zemēs. "16 NATO valstu lēmums par mums draudzīgo valstu — Polijas, Čehijas, Ungārijas — uzņemšanu aliansē vairo mūsu atbalstītāju skaitu," raksta V.Birkavs. "Šīs valstis vienmēr ir apliecinājušas, ka stingri iestāsies par paplašināšanās procesa turpināšanu. Kā to atzīmējām jau pēc Madrides sanāksmes — NATO funkcionāli kļuvusi tuvāka Baltijai un arī Baltijas valstis gan ģeogrāfiski, gan psiholoģiski, gan praktiski ir tai pietuvojušās. Laikā pēc Madrides ir pieaugušas alianses intereses Baltijas valstīs. Tas nozīmē arī attiecīgu drošības pieaugumu reģionā."

Atsevišķās nodaļās V.Birkavs analizējis Latvijas nākotnes perspektīvas un eventuālos pagriezienus Latvijas ceļā uz NATO un Latvijas pašaizsardzības spēju attīstību.

Ārlietu ministrs plašāk analizējis arī NATO un Krievijas attiecības, aprakstījis Baltijas valstu un ASV hartu un pastāstījis par EDSO misiju Latvijā. Atsevišķi izvērtēta reģionālā sadarbība un reģionālie bruņojuma kontroles jautājumi.

Autors savā brošūrā īpaši pievērsies Latvijas attiecībām ar Krievijas Federāciju, un pēdējo dienu notikumi vēlreiz apliecina šādas attieksmes aktualitāti. "Pašreizējā situācijā viens no Latvijas drošības politikas stratēģiskajiem mērķiem atrodas pretrunā ar tagadējo Krievijas ārpolitikas stratēģiju un dažu Krievijas politisko aprindu mantoto domāšanas veidu," raksta ārlietu ministrs. "Šīs aprindas uzskata, ka, uzturot mākslīgu spriedzi Latvijas un Krievijas divpusējās attiecībās, varētu aizkavēt Latvijas tuvināšanos ES un NATO." Šajā sakarā Valdis Birkavs formulē Latvijas prioritāros uzdevumus attiecībās ar Krieviju, sākot ar parakstīto starpvalstu līgumu pilnīgas īstenošanas panākšanu. Ārlietu ministrs starp mūsu valsts prioritātēm attiecībās ar Krieviju min arī Latvijas austrumu robežas nostiprināšanu un līguma par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu noslēgšanu.

Ārlietu ministrs savas brošūras nobeigumā uzsvēris Latvijas iekšpolitisko attīstību drošības politikas mērķu īstenošanai. "Pārskatot Latvijas drošības politikas attīstību, varam secināt, ka laikā pēc Madrides ir veikts nozīmīgs darbs gan valsts iekšējā sakārtošanā sabiedrības integrācijā, demokrātiskās drošības, ekonomiskās attīstības, aizsardzības spēku, nacionālās likumdošanas un citos jautājumos, gan arī stiprinot Latvijas pozīciju starptautiskajā arēnā. Tas norāda uz valsts apņēmīgu rīcību, lai īstenotu tās ārējās un drošības politikas mērķus," raksta Valdis Birkavs savas brošūras nobeigumā.

Nav šaubu, ka ārlietu ministra apcerējums būs vērtīgs izziņas materiāls gan Latvijas vēstniecību darbiniekiem, gan mūsu Nacionālo bruņoto spēku personālam, studentiem un skolēniem, precizējot Latvijas drošības politikas aspektus un izvērtējot mūsu valsts virzību uz NATO. Atliek vien nožēlot, ka brošūra izdota nelielā — tikai tūkstoš eksemplāru — metienā. Žēl arī, ka pagaidām par Aizsardzības ministrijas brošūru sēriju interesi nav izrādījuši grāmatu tirgotāji. Pēc aizsardzības ministra Tālava Jundža domām, brošūru zemā cena un ar to saistītās mazās peļņas iespējas ir galvenais cēlonis, kāpēc šīs sērijas izdevumi pagaidām nav redzami grāmatnīcu plauktos.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

profesijas un grāmatas svētku brīdi

Šopēcpusdien, 5.augustā, Latvijas Koksnes ķīmijas institūtā notiek unikāla izdevuma — "Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīcas" — prezentācija (svinīga oficiāla vaļāvēršana).

Izdevuma sastādītājs, Koksnes ķīmijas institūta direktors Dr.sc.ing. Jānis Dolacis jau priekšvārdā atsedz tuvāk arī tā saturu:

Palielinoties kokmateriālu un koksnes izstrādājumu eksportam un pieaugot starptautiskajiem sakariem, rodas nepieciešamība pēc speciāla līdzekļa — terminoloģiskās vārdnīcas.

Šī piecvalodu latviski–angliski–vāciski–franciski–krieviskā terminu vārdnīca ir pirmais mēģinājums izdot šāda veida palīglīdzekli.

Vārdnīca satur 8100 šķirkļu, kas ņemti no šādām nozarēm:

Mežsaimniecība;

Koksnes, celulozes un papīra ķīmija;

Gatavās produkcijas sortimenti;

Produkcijas transports un glabāšana;

Koksnes anatomija un morfoloģija;

Koku sugas;

Koku un koksnes vainas;

Atsveķošana;

Kokmateriālu cildošana;

Koksnes mehāniskā apstrāde,

kokapstrādes mašīnas;

Meža aizsardzība;

Koksnes un koksnes materiālu

pārbaudes;

Koksnes bioaizsardzība

un uguns aizsardzība;

Meža izstrādāšana;

Koksnes griezējinstrumenti;

Koku savienošana;

Muitas un mārketinga terminoloģija.

Terminu atlasei izmantota zinātniskā literatūra, mācību grāmatas, daudzvalodu terminu vārdnīcas, skaidrojošās vārdnīcas, speciālā literatūra, latviešu literārās valodas vārdnīca, enciklopēdijas, dažādu valodu vārdnīcas, etimoloģijas vārdnīcas, kā arī praktiķu lietotā terminoloģija.

Grūtības sagādāja dažādu koku sugu un augu aizsardzības terminu tulkošana, jo bez zinātniskiem (vispārpieņemtajiem) terminiem praksē dažādās valstīs vienu un to pašu koku apzīmēšanai lieto dažādus vietējos nosaukumus, piemēram, Anglijā un ASV. Lai izvairītos no domstarpībām, pie šādiem terminiem pēc iespējas doti latīniskie nosaukumi.

Izdevums būs noderīgs augstāko un vidējo speciālo mācību iestāžu mācību spēkiem, studentiem, zinātnes darbiniekiem, mežtehnikas, kokapstrādes un mežsaimniecības speciālistiem, koksnes eksportētājiem, koksnes brāķeriem un speciālās literatūras tulkotājiem. Tā recenzēšanā piedalījās speciālisti no Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas, Latvijas mežzinātnes institūta "Silava", valsts a/s "Gaujas mēbeles", a/s "Bolderāja", a/s "Komēta", asociācijas "Latvijas koks", a/s "Latvijas finieris", Latvijas Zemkopības ministrijas Valsts meža dienesta u.c.

"LV" informācija