Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 4. augusta sēdē (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.08.1998., Nr. 226 (1287) https://vestnesis.lv/ta/id/32361

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pēc viena vēlēšanu sagatavošanas posma

Vēl šajā numurā

05.08.1998., Nr. 226 (1287)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta

4. augusta sēdē

Turpinājums no 1.lpp.

Akceptēts rīkojums "Par Luda Pauliņa atbrīvošanu no amata un atlaišanu no Valsts civildienesta". Civilās aizsardzības centra direktors L.Pauliņš tiek atbrīvots no amata sakarā ar Civilās aizsardzības centra iekļaušanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Akceptēts rīkojums "Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" un privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" parādsaistībām". Noteikts, ka "Latvijas kuģniecībai" jāatsakās no prasījuma tiesībām 37,35 miljonu ASV dolāru apmērā pret "Latvenergo", kā arī jāatsakās no jebkurām pretenzijām un saistībām tagad un nākotnē, kas izriet no Ministru Padomes 1993.gada 22.februāra lēmuma nr.89 "Par atsevišķu valsts uzņēmumu parādiem", Ministru Padomes 1993.gada 6.jūlija lēmuma nr.354 "Par valsts uzņēmuma "Latvenergo" maksājumiem valsts uzņēmumam "Latvijas kuģniecība", Ministru kabineta 1995.gada 11.oktobra rīkojuma nr.568 "Par valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" parādiem"; jāatsakās no jebkurām prasībām, pretenzijām un saistībām tagad un nākotnē pret Latvijas valsti un jebkuru valsts institūciju, kas izriet no Ministru Padomes 1993.gada 22.februāra lēmuma nr.89 "Par atsevišķu uzņēmumu parādiem", Ministru Padomes 1993.gada 6.jūlija lēmuma nr.354 "Par valsts uzņēmuma "Latvenergo" maksājumiem valsts uzņēmumam "Latvijas kuģniecība"", Ministru kabineta 1995.gada 11.oktobra rīkojuma nr.568 "Par valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" parādiem"; valdei viena mēneša laikā no šī rīkojuma publicēšanas dienas jāatsauc sava prasība Rīgas apgabaltiesā pret "Latvenergo"; valdei viena mēneša laikā no šī rīkojuma publicēšanas dienas rakstiski jāpaziņo "Latvenergo" par atteikšanos no šajā rīkojumā minētajiem prasījumiem, pretenzijām un saistībām un šajā pašā termiņā jāpublicē šis paziņojums laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Pieņemta zināšanai iekšlietu ministra Andreja Krastiņa sniegtā informācija par Ieslodzījuma vietu pārvaldes pakļautībā esošo iestāžu parādiem.

Pieņemta zināšanai ekonomikas ministra Laimoņa Strujeviča un Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta direktora Aivara Bernāna sniegtā informācija par privatizācijas procesa norisi un perspektīvām. Ekonomikas ministrijai uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē 11.augustā izvērstu informāciju par Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumu daļas prognozi, iekļaujot tajā detalizētu pārskatu par lielajiem uzņēmumiem, kā arī informāciju par problēmām pašvaldību īpašuma objektu privatizācijā.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta

4. augusta sēdes

Satiksmes ministra Viļa Krištopana un

ekonomikas ministra Laimoņa Strujeviča

atbildes, skaidrojumi, komentāri

Preses konferencē pirmais runāja satiksmes ministrs Vilis Krištopans — par valdībā iesniegtajiem priekšlikumiem tiesību aktu grozījumos, par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā, kā arī invalīda braukšanas kartes izgatavošanas, izsniegšanas un lietošanas kārtību. Ministrs teica:

— Šodien sēdē Labklājības un Tieslietu ministrija iebilda pret mūsu piedāvāto modeli. Taču situācija ievilkusies nu jau vairāku gadu garumā. Un gribu uzsvērt, ka cietējs lielākoties ir invalīds, nevis pārvadātājs un valsts. Satiksmes ministrijas ierosinājums bija — izstrādāt jaunu braukšanas karti vai arī izveidot jaunu invalīda apliecību. Jo pašlaik situācija šajā ziņā nav normāla: lai gan, teiksim, starppilsētu maršrutos četras vietas paredzētas invalīdiem, taču bieži vien tur sasēžas veseli vīri kā ērgļi, tiesa, uzrādot invalīdu apliecības. Nav taču noslēpums, ka gan Centrāltirgū, gan Rumbulā vai vēl citur par 15 latiem var iegādāties šādas apliecības.

Mūsu priekšlikums valdībai bija par to, kā šo problēmu atrisināt. Tā kā Labklājības ministriju tas neapmierināja, šo jautājumu ierosināju noņemt no sēdes dienaskārtības ar nosacījumu, ka valdība uzdod Labklājības ministrijai izstrādāt projektu par jaunas, pret viltojumiem aisargātas invalīda apliecības izgatavošanu. Un tas arī tika pieņemts.

 

Pēc tam satiksmes ministrs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Vai jums ir kādas aplēses par zaudējumiem, kas rodas minētajā situācijā?

— Runa nav tik daudz par zaudējumiem, bet gan par kārtību. Ja valstī tiek viltotas šīs apliecības, tad atstājam, kā ir.

— Kāds būs tālākais risinājums?

— Es jau teicu: valdība uzdeva Labklājības ministrijai izstrādāt projektu par jaunas invalīda apliecības izgatavošanu.

Mūsu ieteikums bija vienkāršs: paši pārvadātāji par saviem līdzekļiem iespiež braukšanas kartes, ko saņem katrs invalīds. Vispirms tad noskaidrotos, kuri no 90000 personām izmanto sabiedrisko transportu. Jo pašlaik ir liela netaisnība attiecībā pret tiem, kuri nespēj pārvietoties un tādad nevar izmantot šos atvieglojumus. Vēl pirms diviem gadiem man bija priekšlikums — katram invalīdam samaksāt noteiktu kompensāciju. Ja viņš brauc ar sabiedrisko transportu, lai izmanto šo naudu braukšanas biļetei, bet, ja nebrauc, lai nopērk maizi. Taču jautājums neizkust no vietas. Pašreiz cietējs ir šis nabaga invalīds, kas nereti paliek aiz autobusa durvīm... Galvenais, ka mūsu priekšlikumu atbalsta arī Invalīdu biedrība, Neredzīgo biedrība, pašvaldības. Vismaz tagad var cerēt — valdība šo problēmu sāks risināt.

 

Pēc tam Ministru kabineta sēdē izskatītos Ekonomikas ministrijas sagatavotos normatīvos aktus komentēja ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs: — Šodienas sēdē Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā Ministru kabinets akceptēja "Noteikumus par zemes reformas pabeigšanu pilsētās", kas skar likumu "Par zemes privatizāciju pilsētās". Šis normatīvais akts tika pieņemts nolūkā radīt vienlīdzīgus apstākļus gan pilsētu, gan lauku iedzīvotājiem, jo, kā zināms, attiecībā uz lauku zemi lēmums par reformas pabeigšanu tika pieņemts jau 1997. gada 31. oktobrī. Šodienas dokuments ir lēmums par zemes reformas noslēgumu pilsētās, lai varētu beigt īpašuma tiesību sakārtošanu un zemes ierakstīšanu Zemesgrāmatā. Saskaņā ar to vēl tikai divus mēnešus pēc noteikumu pieņemšanas zemes komisijas pieņem pretendentu iesniegumus par zemes privatizāciju pilsētās.

Noteikumi regulē kārtību, kādā zemes komisijas izskata visu pretendentu iesniegumus. Īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz tās zemes privatizāciju, kuru lietotāji ieguvuši pēc 1992. gada 20. jūnija. Jāatrisina šis jautājums ir ne tikai attiecībā uz Latvijas Republikas pilsoņiem, bet arī uz pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Dokumenta izstrādē ņemts vērā arī apstāklis, ka privatizācijas sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā tiks pieņemti tikai līdz 1999. gada 31. decembrim.

Arī grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas kontinentālo šelfu un ekonomisko zonu" tika akceptēti Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā. Grozījumi pieņemti saskaņā ar valdības deklarācijā noteikto par naftas krājumu izpētes un ieguves licencēšanas uzsākšanu jau 1998. gadā un iepriekš akceptēto koncepciju "Latvijas Republikas naftas resursu apguve, licencēšana un naftas rūpniecības izveide". Grozījumu pieņemšanu noteica arī tas, ka saskaņā ar prognozēm, sākoties konkursiem par naftas krājumu izpētes un ieguves darbu licencēšanu, tajos varētu piedalīties arī tādu valstu uzņēmumi, ar kuriem Latvijai nav nepieciešamo sadarbības līgumu. Tagad saskaņā ar grozījumiem likumā arī šādiem uzņēmumiem būs iespēja piedalīties izpētes un ieguves darbos, ja vien tie ievēros likuma nosacījumus. Grozījumi sakārto arī 1993. gadā pieņemtā likuma terminoloģiju atbilstoši mūsdienu apstākļiem.

Trešais Ekonomikas ministrijas sagatavotais dokuments, ko šodienas sēdē pieņēma Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā, bija Standartizācijas noteikumi, kas ļaus pielīdzināt Latvijas preces Eiropas Savienības standartiem un līdz ar to veicinās Latvijas preču plūsmu uz šīs grupas valstīm. Šī likuma trūkums bija šķērslis līgumam par atbilstību, kuru šī gada 10. septembrī Eiropas Savienība noslēgs ar Latviju un Igauniju. Līdz šim šāds atbilstības līgums Eiropas Savienībai bija tikai ar Ungāriju un Čehiju.

Ļoti svarīga šodienas Ministru kabineta sēdē apspriesta problēma bija jautājums par "Latvijas kuģniecības" un "Latvenergo" savstarpējo saistību dzēšanu.

"Latvenergo" 37,35 miljonu ASV dolāru lielais parāds "Latvijas kuģniecībai" radās vēl Ivara Godmaņa valdības laikā, "Latvenergo" nenorēķinoties par gāzes piegādēm.

1995. gada 11. oktobrī Ministru kabinets ar rīkojumu nr. 568 lēma par šo saistību norakstīšanu. "Latvenergo" saskaņā ar šo rīkojumu saistības pret "Latvijas kuģniecību" izņēma no bilances. Savukārt "Latvijas kuģniecība" šo prasību saglabāja ārpusbilancē.

Ministru kabinets šo jautājumu atkārtoti skatīja šā gada februārī un martā un pieņēma lēmumu parāda saistības izbeigt vai nu ar atcēlēja līguma palīdzību, vai citā veidā, jo šī neskaidrā situācija traucē abu šo valsts uzņēmumu privatizācijas procesa uzsākšanu un it īpaši — "Latvijas kuģniecības" aktīvu vērtības noteikšanu.

Tādēļ šodienas sēdē Ministru kabinets pieņēma lēmumu likt "Latvijas kuģniecības" valdei atsaukt Rīgas apgabaltiesā iesniegto prasību par parāda piedziņu no "Latvenergo" un no uzņēmuma bilances izņemt debitora prasību pret "Latvenergo" un nolēma, ka nedz tagadējā uzņēmuma valde, nedz "Latvijas kuģniecības" tiesību un pienākumu iespējamie pārņēmēji uzņēmuma privatizācijas gadījumā nedrīkst celt prasību pret "Latvenergo" par šī parāda piedziņu.

Šāda prasības pārtraukšana juridiski pamatojama ar to, ka abos šajos uzņēmumos to īpašnieks un akcionārs ir valsts, lēmumu par prasības izbeigšanu Ministru kabinets pieņēmis kā akciju īpašnieka pārstāvis un akcionāra griba akciju sabiedrības valdei ir obligāta.

 

Pēc tam Laimonis Strujevičs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Kā, jūsuprāt, tiks atrisināts jautājums par likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 52. panta otrās daļas piemērošanas kārtību?

— Es saprotu, ka man ir izdevies pārliecināt gan sabiedrību, gan prokuratūru par to, ka ir nepieciešams sakārtot šīs likuma normas piemērošanu. To neviens nenoliedz. Jautājums ir, kā to izdarīt.

Šodien Ministru kabineta izskatīšanai iesniegtajā materiālā es piedāvāju akceptēt tos priekšlikumus, kurus es kā pilnvarnieks esmu iesniedzis Privatizācijas aģentūras padomei un kurus tā ir pieņēmusi zināšanai. Tātad: es kā valsts pilnvarnieks Privatizācijas aģentūrā esmu pieņēmis lēmumu apturēt manis paša šī gada 17. jūlijā apstiprinātos "Noteikumus, kādā kārtībā likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 52. panta otrajā daļā noteiktajos un citos gadījumos izdarāmi grozījumi valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumos un pirkuma līgumos". Otrs mans lēmums ir — uzdot Privatizācijas aģentūras valdei šī panta kontekstā nepieņemt lēmumus par maksāšanas līdzekļa maiņu līdz laikam, kad šī likuma 52. panta otrās daļas piemērošanas kārtību izskata Ministru kabinets, savu atzinumu dod Ģenerālprokuratūra un jautājumu izskata Saeimas Budžeta un finansu komisija.

Kā jūs jau zināt, Ģenerālprokuratūra pašlaik ir devusi savu atzinumu — ka noteikumi sašaurina likuma normu un ka es kā valsts pilnvarnieks esmu noteikumus varējis atcelt, bet ne apturēt. Šodien es esmu sagatavojis paskaidrojumu uz šo Ģenerālprokuratūras vēstuli, kuru šodien iesniedzu arī Ministru kabinetam.

Un es gribētu uzsvērt tieši to, ka esmu saņēmis Ģenerālprokuratūras vēstuli, nevis protestu vai citu saistošu dokumentu. Vēstulē ir tikai analīze un viedoklis, kā to es arī biju lūdzis.

Ja Ģenerālprokuratūra manus paskaidrojumus par noteikumu sagatavošanas nepieciešamību uzskatīs par nepietiekamiem, es šo viedokli respektēšu un šos noteikumus atcelšu.

Šī konfliktsituācija, manuprāt, ir radusies tikai tādēļ, ka šī likuma norma pieļauj dažādus tulkojumus. Ja likums nosaka gadījumus, kuros Privatizācijas aģentūras valde ir tiesīga mainīt maksāšanas līdzekļus, bet nenorāda skaidri, kad tai ir pienākums to darīt, konfliktsituācija ir nenovēršama. Ja šāda situācija būtu radusies pirms gada vai diviem, norma būtu jau sakārtota. Diemžēl problēmu sāka risināt tikai šā gada 13. martā.

Ja izrādīsies, ka šādus, uz visiem attiecināmus, 52. panta otrās daļas piemērošanas noteikumus izstrādāt nav iespējams, es piekrītu Krasta kungam, ka labāk būtu šo normu no likuma vispār izņemt. Tas varētu notikt jau drīz, jo jau pašlaik Saeimā ir iesniegts šī likuma grozījumu projekts.

Es nekādā gadījumā nevaru piekrist pašreizējās situācijas saglabāšanai, Privatizācijas aģentūrā ir izveidojušies divi saraksti — "baltais" un "melnais". "Baltajā" ir tie 183 privatizācijas subjekti, pēc kuru lūguma ir mainīti maksāšanas līdzekļi kopsummā par 7,23 miljoniem latu. Turpretī 32 juridisko un fizisko personu lūgumi mainīt maksāšanas līdzekļus par summu, kas kopumā veido 1,4 miljonus latu, Privatizācijas aģentūras valdē tikuši noraidīti.

Šāda situācija nebūtu bijusi iespējama, ja laikus būtu izveidota likuma 52. pantu skaidrojoša sekundārā likumdošana.

— Cik ilgi paliks iesaldēta šī 52. panta lietošana, ja Ģenerālprokuratūra klusēs?

— Es respektēšu arī Ministru kabineta viedokli. Ja valdība uzskatīs, ka noteikumi nav likumīgi, es tos atcelšu.

Rita Belousova, Dina Gailīte,

"LV" nozaru redaktores

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!