Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvija pēc pēdējās lielās tautu staigāšanas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.08.1998., Nr. 226 (1287) https://vestnesis.lv/ta/id/32365

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvija pēc pēdējās lielās tautu staigāšanas (turpinājums)

Vēl šajā numurā

05.08.1998., Nr. 226 (1287)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvija pēc pēdējās lielās tautu staigāšanas

Dr.oec. Bruno Mežgailis, Latvijas Statistikas institūta vadošais pētnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Latvijas demogrāfisko procesu rezultāti satrauc visu sabiedrību: dzimstības līmenis ir viszemākais Eiropā un pat pasaulē, nomirst divreiz vairāk cilvēku nekā piedzimst, pats lielākais dabiskais zudums salīdzinājumā ar citām valstīm, iedzīvotāju skaits sistemātiski samazinās gan dabiskās kustības, gan migrācijas rezultātā. Turklāt tas nav atsevišķa gada vai pāris gadu, bet gan visu deviņdesmito gadu garumā.

No vienas puses, tas ir dramatiski, no otras puses, demogrāfijas vēsturē vēl nebijis laika posms kādas valsts mierlaika dzīvē.

Vispār deviņdesmitie gadi Latvijā ir unikāli. Nav citas valsts, vismaz Eiropā, kur būtu tik jaukts etniskais sastāvs, kāds izveidojies un saglabājies mūsu zemē. Latvijā, arī citās reformas valstīs, notiek pāreja no vienas politiski ekonomiskās sistēmas uz citu, kardināli atšķirīgu. Katrs etnoss šo pārejas posmu vērtē citādi. To parāda arī demogrāfiskie procesi, kuriem pārejas periodā ir izteikti etnisks raksturs. Ne tikai dinamikā, arī teritoriālā skatījumā pat viena 1996.gada griezumā vērojamas izteiktas atšķirības. Demogrāfisko procesu etniskais raksturs skaidri iezīmējas arī Latvijas teritoriālajās vienībās.

Vienas nelielas valsts aspektā dinamiskā un teritoriālā skatījumā novērtēta etnosu demogrāfiskā uzvedība ekstremālos apstākļos. Apmēram 100 Latvijā dzīvojošie etnosi sadalīti divās grupās: latvieši un pārējie etnosi — nelatvieši. Kaut arī "nelatvieši" nav viendabīgs jēdziens, tomēr savā demogrāfiskajā uzvedībā viņi atšķiras no pamattautas.

Teritoriālā skatījumā Latvija sadalīta lielākajās pilsētās ar 40 tūkstošiem un vairāk iedzīvotāju un rajonos (tādi ir 26). Šīs teritoriālās vienības savukārt iedalās šādi: Rīga un četri vēsturiski izveidojušies novadi: Vidzeme, Kurzeme, Zemgale, Latgale. Visas lielākās pilsētas, izņemot galvaspilsētu Rīgu, ar vairāk nekā 800 tūkstošiem iedzīvotāju, sadalītas attiecīgos teritoriāli atbilstošos novados, kuros iekļaujas arī rajoni, kas vēsturiski pieder noteiktam novadam. Rajonos savukārt iekļautas lauku pagastu teritorijas un šo rajonu pilsētas.

 

1. Iedzīvotāju skaits

un blīvums teritorijā

Saskaņā ar administratīvi teritoriālo iedalījumu Latvijā 1997.gada sākumā bija 77 pilsētas, tajā skaitā 7 lielākās, kurās katrā mita vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku. Visa valsts teritorija sastāv no 26 rajoniem, kas ietver 70 pilsētas (zem 40 tūkst. iedzīvotāju) un 489 pagastus.

Visvairāk (visblīvāk) apdzīvota ir valsts centrālā daļa ar galvaspilsētu Rīgu, kuras aglomerācijā (60 km rādiusā ap to) dzīvo turpat puse valsts iedzīvotāju (1,2 milj.cilvēku).

Lielāko pilsētu un rajonu platība, iedzīvotāju skaits un blīvums dots 1.tabulā.

Lielākās pilsētas teritorijas iedzīvotāju skaita un apdzīvotības blīvuma ziņā ir visai neviendabīgas. Citu vidū sevišķi izceļas galvaspilsēta Rīga, kas ar savu iedzīvotāju skaitu ir pati lielākā pilsēta ne tikai Baltijas, bet arī Skandināvijas valstu vidū.

Rīgā 1997.gada sākumā dzīvoja 815,9 tūkst.cilvēku, t.i., trešā daļa (33%) valsts iedzīvotāju. Tas ir gandrīz pats lielākais procents citu (pat pasaules) valstu vidū. Lielāks īpatsvars ir tikai Islandes galvaspilsētā Reikjavīkā (40%). Pēc Rīgas lielākās pilsētas ir Daugavpils un Liepāja ar aptuveni 100 tūkst. cilvēku. Arī iedzīvotāju blīvuma ziņā tās ir līdzīgas.

Teritoriāli lielākie rajoni (ar visām rajonu pilsētām) veido 3,0 tūkst.kv.km un vairāk (lielākais ir Liepājas rajons —3,6 tūkst.kv.km). Mazākās teritorijas rajonos ir nedaudz zem 2,0 tūkst. kv.km (mazākie ir Jēkabpils un Dobeles rajoni — 1,6 tūkst. kv.km). Visvairāk ir rajonu ar platību aptuveni 2,5 tūkst.kv.km.

Iedzīvotāju skaits rajonos ir stipri diferencētāks. Pats lielākais — Rīgas rajons — ir desmitkārt lielāks nekā mazākais — Ventspils rajons. Arī pārējie rajoni ar savu iedzīvotāju skaitu ir savstarpēji samērā atšķirīgi.

Jo lielāka pilsēta, jo blīvāk tā apdzīvota. Rīga ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur uz katru kvadrātkilometru dzīvo pāri par 2,5 tūkst. cilvēku. Interesanti, ka nākamā visblīvāk apdzīvotā pilsēta ir platības ziņā mazākā — Rēzekne, kur uz kv.km ir turpat 2,5 tūkst. cilvēku.

 

Turpinājums — 3.lpp.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!