Valsts pārvaldes reformu birojs

Konceptuālais ziņojums

Rīgā 1998.gada 28.jūlijā

Par valsts civildienesta attīstību

Latvijas Republikas Ministru kabinets

Sēdes protokola izraksts (Nr. 40, 35.§) Rīgā 1998. gada 28. jūlijā

Par valsts civildienesta attīstību

Apspriešanā piedalās: S.Proskurovska, T.Jundzis, J.Bunkšs, R.Zīle, V.Krištopans, A.Konoševičs, V.Andrējeva, Dz.Rasnačs, G.Krasts

Nolemj: 1. Akceptēt iesniegto konceptuālo ziņojumu, tai skaitā konceptuālā ziņojuma 3.1., 4.1. un 5.1. punktā minēto alternatīvo risinājumu.

2. Valsts pārvaldes reformas birojam līdz š. g. 15. augustam iesniegt Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu par darba grupas izveidi jauna valsts civildienesta likuma izstrādei līdz 1999. gada 1. februārim.

Ministru prezidents G.Krasts

Valsts kancelejas direktors A.Vītols

 

1. Situācijas apraksts. Problēmas

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā viens no mērķiem ir radīt tiesisko bāzi no vadības viedokļa labi funkcionējošai administratīvai sistēmai. Civildienests ir tik svarīga pārvaldes sistēmas sastāvdaļa, ka dažreiz valsts pārvalde tiek lietota kā sinonīms civildienestam. Civildienesta modelis ir jāveido atbilstoši valsts pārvaldes sistēmas modelim, kuru raksturotu attiecīga institucionālā sistēma, regulējošo normatīvo aktu kopums un tajos iekļautie demokrātijas un tirgus ekonomikas pamatprincipi.

Valsts civildienesta likums, kas tika pieņemts 1994.gada 21.aprīlī, netika īstenots pilnībā, kas negatīvi ietekmē ierēdņu uzticību valstij. Likuma ieviešana nebija pietiekami konsekventa un veiksmīga, kā arī nav izstrādāti būtiski nomatīvie akti (par ierēdņu amatu kvalifikācijas kategorijām, par ierēdņu izdienas pakāpēm u.c.). Netiek risināts jautājums par ierēdņu kandidātu eksamināciju un ierēdņa statusa piešķiršanu.

Rezultātā ir izveidojusies negatīva attieksme pret valsts civildienestu kā tādu no politiķu, ierēdņu kandidātu un sabiedrības puses. Notiek ierēdņu korpusa sašaurināšana, civiliestādes izstājas no civildienesta, ierēdņa tiesiskais statuss tiek intrepretēts atkarībā no iestādes vēlmēm un praktiskajām vajadzībām. Tiek pārkāpts princips, ka valsts centrālās funkcijas veic ministrijām padotībā esošās iestādes — civiliestādes. Valsts zaudē savu spēju regulēt darbiniekus, kuru darbība sabiedrībā asociējas ar valsts pārvaldes funkcionēšanu. Ievērojot ierēdņu lielo rotāciju un izstāšanos no valsts civildienesta, ierēdņu izglītošanā ieguldītie valsts līdzekļi nedod plānoto profesionalitātes paaugstināšanos. Nav izstrādāti efektīvi personāla vadīšanas mehānismi, kas veicina profesionālo izaugsmi, karjeras attīstību un rotāciju.

Ierēdņu algu sistēma neatspoguļo reālo darba ieguldījumu, neveicina ierēdņu piesaistīšanu amatiem un nemotivē produktīvi strādāt. Lai koriģētu šo situāciju, tika ieviesti vadības līgumi civildienestā bez īpašiem mehānismiem, kā vērtēt un kontrolēt līguma izpildi. Vadības līgumu piemērošana palīdzēja novērst civiliestāžu un struktūrvienību vadītāju aiziešanu uz privāto sektoru, bet to konfidenciālais raksturs radīja aizdomas un neapmierinātību no citu ierēdņu un sabiedrības puses.

Notiek pakāpeniska valsts pārvaldē strādājošo vidējā vecuma paaugstināšanās, kas liecina par tendenci gados jaunākiem cilvēkiem meklēt darbu ārpus valsts pārvaldes sistēmas. Ministrijās nepastāv unificēta pieeja civildienesta jautājumu risināšanā. Iestādes meklē problēmu risinājumus ar saviem līdzekļiem, kas liecina par valsts pārvaldes fragmentāciju.

2. Valsts civildienesta principi

Pilnveidojot civildienestu kā valdības efektīvo instrumentu valsts uzdevumu un mērķu realizēšanā, ir svarīgi saglabāt universālos principus:

— ierēdņu augstā profesionalitāte;

— ierēdņu politiskā neitralitāte;

— ierēdņu ētiskums, korupcijas nepieļaujamība, godprātīga kalpošana sabiedrības interesēm;

— ierēdņu lojalitate pastāvošai valdībai;

— civildienests ir kā pamats valsts pārvaldes darbības nepārtrauktības stabilitātes nodrošinājums;

— ierēdņu atlase un paaugstināšana amatā konkursa kārtībā, par galveno atlases kritēriju uzskatot personas profesionalitāti un tās darbības rezultātus.

3. Valsts civildienesta attīstības perspektīvas

Atbilstoši Latvijas ekonomiskai situācijai nav iespējams (vismaz tuvākajā laikā) un nav nepieciešams izveidot lielu civildienestu, kas pilnībā atbilstu definētajiem principiem. Nav iespējams ieviest augstu motivējošu atalgojumu visiem pašreizējiem ierēdņu kandidātiem, bet turpretim ar zemu atalgojumu nevar izvirzīt ierēdņiem augstas profesionālas prasības. Šajā sakarā ir iespējams veikt šādas reformas:

3.1. Civildienestā izdalīt atsevišķus korpusus, kas veidojas uz vienotiem un valsts civildienesta likumā noteiktiem principiem, bet saglabā profesionālo specifiku.

Vispārējais vadošais ierēdņu korpuss,

kas aptver ministriju un tai padotībā esošo iestāžu vadošo kodolu: valsts sekretāri (vietnieki) un iestāžu vadītāji (vietnieki), pamatstruktūrvienību vadītāji (vietnieki) un vadošie speciālisti, kas nodrošina iestādes pamatfunkciju veikšanu. Vadošā korpusa ierēdņi izstrādā nozares politikas un attīstības stratēģiju, normatīvo aktu projektus, koordinē nozares darbību un nodrošina nozares finansu resursu sadali un kontroli. Vadošā korpusa ierēdņu amati dalās sešos amata līmeņos.

Civiliestādes vadītāja iecelšana amatā var notikt šādos divos iespējamos veidos:

3.1.1. uz laiku līdz 5 gadiem ar iespēju termiņu pagarināt, ja ierēdņa darbs tiek pozitīvi novērtēts. Šādā gadījumā vadošā korpusa ierēdņi nav karjeras ierēdņi. Negatīva motivēta vērtējuma gadījumā tiesības ieņemt līdzšinējo amatu netiek pagarinātas, bet ierēdnim var tikt piedāvāts cits viņa kvalifikācijai atbilstošs ierēdņa amats. Ja ierēdnis zaudē tiesības ieņemt pašreizējo amatu pirms termiņa beigām no ierēdņa neatkarīgu iemeslu dēļ, ierēdnim tiek izmaksāts atbrīvošanas pabalsts 3 (6) mēnešu algas apmērā.

3.1.2. uz nenoteiktu laiku (vadītāji ir karjeras ierēdņi). Vadītāju darbības kvalitātes vērtēšana notiek pēc pirmā darba gada un pēc tam ne retāk kā reizi trijos gados. Vērtēšanu veic komisija, kuras sastāvā ir Valsts kancelejas vai Valsts pārvaldes reformas biroja darbinieki un attiecīgais ministrs. Ja vērtēšanas komisija konstatē ierēdņa neatbilstību ieņemamajam amatam, ierēdnis zaudē tiesības ieņemt līdzšinējo amatu (sagalabājot tiesības pretendenēt uz citu civildienesta amatu konkursa kārtībā), neizmaksājot atbrīvošanas pabalstu, vai ierēdni pārceļ citā amatā rotācijas kārtībā.

Abos iepriekšējos gadījumos, ja ierēdņa darbs tiek vērtēts neapmierinoši (netiek izpildītas amata prasības, darba kvalitāte nav pietiekoša, ierēdnis pārkāpj ētikas kodeksu vai iekšējās kārtības noteikumus u.c.), ierēdnim tiek piemērots disciplinārsods. Piemērojot disciplinārsodu — atlaišana no amata vai no civildienesta — ierēdnim netiek izmaksāta finansiāla kompensācija.

Specializētais ierēdņu korpuss

aptver to amatpersonu loku, kas īsteno normatīvo aktu ievērošanas kontroles funkcijas speciālajās jomās: policija, muita, Valsts ieņēmumu dienests u.tml. Šo ierēdņu specifiskās funkcijas nosaka speciālie likumi, bet vispārējos darbības principus — valsts civildienesta likums.

Uz iestāžu vadītājiem specializētajā korpusā attiecas 3.1.1. punkta noteikumi un speciālā likuma normas. Pārējie specializētā korpusa ierēdņi ir karjeras ierēdņi, par kuru karjeras plānošanu, rotācijas iespējām un attīstību atbild iestādes personāla daļa (departaments). Karjeras izmaiņas ir saistītas ar specializēto ierēdņu paaugstināšanu amatā, kategorijas (pakāpes) paaugstināšanu, rotāciju citā amatā un citā iestādē korpusa ietvaros. Karjeras ierēdņiem ir izdiena, kas nosaka algas un pensijas lielumu. Ja ierēdnis izstājas no dienesta specializētajā korpusā, izdiena saglabā ietekmi uz pensijas lielumu.

Valsts pārvaldes institūcijas un civildienests

Atbilstoši pastāvošajai likumdošanai un esošajām konceptuālajām nostādnēm valsts pārvaldē ir sekojošas institūcijas: ministrijas, Eiropas integrācijas birojs, Valsts pārvaldes reformas birojs, ministriju padotībā esošas civiliestādes, patstāvīgās publisko tiesību subjekta institūcijas (Valsts kontrole, Latvijas Banka u.c.) un izpildaģentūras. Civildienestam obligāti ir jābūt ministrijās, nosauktajos birojos un civiliestādēs. Patstāvīgās publisko tiesību subjekta institūcijas pamatā nav civiliestādes, jo tās nav Ministru kabineta pakļautībā un to darbība nav saistīta ar izpildvaras realizēšanu. Izpildaģentūras arī ir izņemtas no civildienesta, jo uz tām neattiecas vairākas civildienesta regulējošas normas (iecelšana amatā, darba algas noteikšana, darba nosacījumi utt.).

4. Valsts sekretāri

Valsts pārvaldes iestāžu vadītāju iecelšanas kārtība ir noteikta koncepcijā "Par amatpersonu iecelšanu amatā" (20.01.1998.).

Savukārt valsts sekretāri tiek iecelti amatā saskaņā ar 3.1.1. punkta noteikumiem. Valsts civildienesta vadības vienība nodarbojas ar valsts sekretāru kandidātu atlasi atbilstoši šim amatam izvirzītajiem kritērijiem un piedāvā ministram ne mazāk kā trīs kandidātus. Vienu no šiem kandidātiem pēc ministra ierosinājuma un apstiprināšanas Ministru kabinetā ministrs ieceļ par valsts sekretāru.

5. Valsts civildienesta vadīšanas sistēma

Civildienesta vadīšanā ietilpst kopīgo standartu ieviešana un uzturēšana visā civildienestā, taisnīgo procedūru ievērošana attiecībā uz ierēdņiem, personāla datu bāzes uzturēšana un aktualizēšana, rotācijas principa iedzīvināšana, kandidātu atlase augstāko ierēdņu amatiem, civildienesta ekonomisko izmaksu un lieluma kontrole, civildienesta likuma un atbilstošu noteikumu ievērošanas kontrole.

5.1. Pamatojoties uz 3.1. p. nepieciešama neliela institūcija, kurai ir hierarhiski augsta un centrālā pozīcija un kura veic vispārējā vadošā ierēdņu korpusa personālvadīšanu, personālatlasi. Šī institūcija pārbauda kandidātu atbilstību amata prasībām, veicina ierēdņu rotāciju, palīdz iestādēm atlasīt nepieciešamo kandidātu vakantajam amatam, pārstāv ierēdņa intereses darba devēja priekšā. Attiecībā uz specializētajiem ierēdņu korpusiem kontrolē kopīgo principu ievērošanu likumdošanā un algu politikā. Reālo specializēto civildienesta korpusa vadīšanu uzņemsies atbildīgas ministrijas personāla politikas departaments. Kā iespējamie varianti civildienestu vadošā institūcija var būt:

5.1.1. neatkarīga iestāde Ministru kabineta pakļautībā;

5.1.2. struktūrvienība Valsts kancelejā;

5.1.3. struktūrvienība Valsts pārvaldes reformas birojā.

6. Likumdošanas sakārtošana

Darba grupai izstrādāt jaunu valsts civildienesta likumu un papildināt to ar regulējošiem normatīvajiem aktiem.