• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvija pēc pēdējās lielās tautu staigāšanas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.08.1998., Nr. 227 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32385

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvija pēc pēdējās lielās tautu staigāšanas (turpinājums)

Vēl šajā numurā

06.08.1998., Nr. 227

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Latvija pēc pēdējās

lielās tautu staigāšanas

Dr.oec. Bruno Mežgailis, Latvijas Statistikas institūta

vadošais pētnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Nobeigums. Sākums "LV"nr.226., 05.08.1998.

Ja vērtē, vadoties pēc šķirto laulību rādītāja, aprēķinot to procentos uz 100 noslēgtajām laulībām gadā, tad iznāk, ka pilsētās uz katrām simts noslēgtajām izšķir 74 laulības. Rajonos šis rādītājs ir 49, tātad pilsētās 3/4, bet rajonos 1/2 no visām gadā noslēgtajām laulībām tiek šķirtas. Tātad pilsētās dzīves pārmaiņas (laulājas, šķiras) notiek daudz intensīvāk, nekā tas ir lauku teritorijās. Vai to nosaka intensīvākais pilsētas dzīves ritms.

Ka pilsētas, īpaši lielpilsētas, dzīves ritms ir noteicošais šķiršanās biežuma ietekmētājs, to rāda Rīga, kurā ir augsts šķiršanās koeficients — 3,0 šķiršanās 1996.gadā uz 1000 iedzīvotājiem. Taču zināma nozīme ir arī etnosa temperamentam. Ne velti bez Rīgas, kur ir liels nelatviešu īpatsvars, pats augstākais šķiršanās rādītājs Latvijā ir bijis Daugavpilī — 3,7, kur latvieši veido 14,2%, bet nelatvieši — 85,8%. Augstāks nekā citos rajonos šķiršanās koeficients ir arī Krāslavas (2,3), Bauskas (2,3), Valmieras (2,3) un Daugavpils (2,1) rajonā, kur nelatviešu īpatsvars ir visai augsts.

Latvijas novados šķiršanās koeficients augstāks ir Latgalē — 2,2 šķīrušies uz 1000 iedzīvotājiem, tam seko Vidzeme un Zemgale — 2,1, zemāks tas ir Kurzemē — 1,8.

Notiek ne tikai dabiskā iedzīvotāju kustība, bet arī mehāniskā kustība, migrācija. Arī šim demogrāfiskajam procesam ir raksturīgas teritoriālās iezīmes.

Migrācijai pārejas posmā Latvijā ir savdabīga loma. Pēc pārāk lielās citu etnosu ieplūdināšanas Latvijā 40.—80.gados tagad, 90.gados, daļa iedzīvotāju aizbrauc. Cilvēku skaita samērā liela un ilgstoša samazināšanās nav vēlama parādība nevienai valstij. Taču Latvijas gadījumā tai ir pat pozitīva nozīme, jo samazinās slodze, ko radīja svešo etnosu masveida apmešanās uz dzīvi noteiktās teritoriālajās vienībās. Šī procesa rezultātu ataino dažādais nelatviešu īpatsvars teritoriālajās vienībās.

Latvijas novados iebraukušo, izbraukušo skaits un tā starpība — migrācijas saldo 1996.gadā parādīts 6.tabulā.

Turpinājums — 4.lpp.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!