"2. Uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti

Paplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmēt ātrgaitas tīklu attīstību un atbalstīt jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām.

NRP izaicinājumi: sabalansētas tautsaimniecības attīstības nodrošināšana, veicinot elektronisko sakaru vienlīdzīgu pieejamību visā Latvijas teritorijā.

Atbilstoši stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvā "Digitālā programma Eiropai" noteiktajam mērķim 2020. gadā jebkuram ES iedzīvotājam ir jābūt iespējai abonēt interneta piekļuves pakalpojumu ar lejupielādes ātrumu ≥ 30 Mbit/s un vismaz 50% no ES mājsaimniecībām abonēt interneta piekļuves pakalpojumus ar lejupielādes ātrumu ≥ 100 Mbit/s.

Nepieciešams pilnveidot Latvijas Republikas ārējas robežas kontroli, ieviešot tajā inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, tādējādi nodrošinot spēju reālā laikā reaģēt uz tādiem draudiem kā hibrīdā karadarbība, organizētā noziedzība (piemēram, kontrabanda), nelikumīga imigrācija u.c, un stiprinot vienoto ES ārējās robežas kontroles sistēmu.

Stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e-mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā.

NRP izaicinājumi: sabalansētas tautsaimniecības attīstības nodrošināšana, paaugstinot IKT ieguldījumu visu tautsaimniecības nozaru izaugsmē un inovācijā.

Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvā "Digitālā programma Eiropai" uzsvērts, ka ES dalībvalstīm jāveicina pilnībā sadarbspējīgu e-pārvaldes pakalpojumu izvēršanu un izmantošanu.

Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020. gadam mērķis ir, nodrošinot iespēju ikvienam izmantot IKT sniegtās iespējas, veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku un uzlabot kopējo dzīves kvalitāti, sniedzot ieguldījumu publiskās pārvaldes efektivitātes, valsts konkurētspējas, ekonomiskās izaugsmes paaugstināšanā un darbavietu radīšanā."

"8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti

Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei. (ESF)

NRP mērķi: nodarbinātības līmenis 73 % (20–64 g.v. grupā) un nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars 21 % vai 121 000 cilvēkiem novērsts nabadzības vai atstumtības risks.²

ES Padomes rekomendācija: Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti (2013. gads); Palielināt ADTP mērogu (2014. gads).

NRP izaicinājumi – strukturālā un cikliskā bez darba riska mazināšana, kvalifikācijas un prasmju atbilstība darba tirgus prasībām.".

"12. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai

Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ERAF)

Atbilstoši REACT-EU regulas³ nosacījumiem, atbalsts novirzāms tādiem pasākumiem, kas palīdzētu Latvijai pārvarēt COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas, attiecīgi, ERAF līdzekļi primāri plānoti veselības jomas pasākumu atbalstam (infrastruktūras pieejamības kontekstā), apgrozāmā kapitāla nodrošināšanai un investīcijām mazos un vidējos uzņēmumos, kā arī tūrisma un kultūras jomā sniedzot atbalstu kultūras un tūrisma uzņēmumiem, ko īpaši skārusi COVID-19 krīze.

Vienlaikus REACT-EU piedāvājumam jābūt orientētam uz zaļas un klimatdraudzīgas vides veidošanu.

Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ESF)

Atbilstoši REACT-EU regulas nosacījumiem, atbalsts novirzāms tādiem pasākumiem, kas palīdzētu Latvijai pārvarēt COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas, attiecīgi, ESF finansējums primāri plānots nodarbinātības pasākumiem, izglītības veicināšanai, apmācībām un prasmju pilnveidošanai (jo īpaši digitalizācijas jomā, ņemot vērā situāciju pasaulē), kā arī sociālās iekļaušanas un ārstniecības personāla atbalsta jautājumiem.".

Prioritārais virziens

Fonds

ES līdzfinansējums (EUR)

ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem)

Tematiskais mērķis

Ieguldījumu prioritāte

Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis

Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs

1. Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas

ERAF

448 221 139

10,14 %

1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju

1.1. Uzlabot P&I infrastruktūru un spēju attīstīt P&I izcilību, kā arī veicināt kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru, izveidi

1.1.1. Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā

Valsts un augstākās izglītības sektora piesaistītais ārējais finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam

Vidējais zinātnisko publikāciju uz vienu zinātniskā personāla pilna darba laika ekvivalentu skaits gadā

1.2. Sekmēt uzņēmumu investīcijas P&I un veidot saiknes un sinerģiju starp uzņēmumiem, pētniecības un izstrādes centriem un augstākās izglītības nozari, jo īpaši veicināt investīcijas produktu un pakalpojumu (tai skaitā radošu produktu) attīstībā, tehnoloģiju nodošanu, sociālās inovācijas, ekoinovācijas, sabiedrisko pakalpojumu lietotnes, pieprasījuma stimulēšanu, tīklu veidošanu, kopu izveidi un atvērtās inovācijas ar viedās specializācijas palīdzību un atbalstīt tehnoloģisko un lietišķo pētniecību, izmēģinājuma projektus, ražojumu apstiprināšanu to agrīnā izstrādes stadijā, ražošanas spēju palielināšanu un pirmo ražošanu, jo īpaši attiecībā uz svarīgākajām pamattehnoloģijām un universālo tehnoloģiju izplatīšanu

1.2.1. Palielināt privātā sektora investīcijas P&A

Privāto investīciju P&A apjoms

1.2.2. Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos

Inovatīvo komersantu īpatsvars

2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi

ERAF

184 301 666

4,17%

2. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti

2.1. Paplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmējot ātrgaitas tīklu attīstību un atbalstot jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām

2.1.1. Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās

Mājsaimniecības laukos, kurām pieejami platjoslas piekļuves pakalpojumi ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu

Pieslēgumu ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu īpatsvars

2.1.2. Nodrošināt inovatīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu ārējās robežas kontrolē

Iestāžu skaits, kuru darba efektivitāti uzlabojis Latvijas Republikas ārējās robežas vienotais inovatīvais tehnoloģiskais risinājums

2.2. Stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e- mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā

2.2.1. Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību

Iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus⁴

Komersantu īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus⁵

Vidējais publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas indekss

3. Mazo un vidējo komersantukonkurētspēja

ERAF

352 505 296

7,98%

3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja

 3.1. Veicināt uzņēmējdarbību, jo īpaši atvieglojot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un atbalstot jaunu uzņēmumu izveidi, tostarp ar uzņēmumu inkubatoru palīdzību

3.1.1. Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs

MVK skaits uz 1000 iedzīvotājiem

MVK produktivitāte uz vienu nodarbināto

3.1.2. Palielināt straujas izaugsmes komersantu skaitu

Straujās izaugsmes komersanti pēc apgrozījuma pieauguma

3.2. Atbalstīt MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un iesaistīties inovāciju procesos

3.2.1. Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju

MVK eksporta apjoms

3.3. Atbalstīt uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstībai.

3.3.1. Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām

Nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos pa darbības veidiem⁶ ārpus Rīgas (faktiskajās cenās, EUR)

ESF

17 799 857

0,40%

11. Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un valsts pārvaldes efektivitāti

3.4. Investīcijas institucionālajās spējās, efektīvā valsts pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību

3.4.1. Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai

Tiesu, tiesībsargājošo institūciju un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras paaugstinājušas profesionālo kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai

3.4.2. Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide, publisko pakalpojumu un sociālā dialoga attīstība mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanai

Valsts pārvaldes darbinieku skaits, kuri paaugstinājuši profesionālo kompetenci labāka regulējuma izstrādē MVK atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās

Nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju noslēgto ģenerālvienošanos skaits

4. Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs

ERAF

 277 376 392

6,28%

4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs

4.2. Atbalstīt energoefektivitāti, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu sabiedriskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās un mājokļu sektorā

4.2.1. Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās

Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei

4.2.2. Atbilstoši pašvaldības integrētajiem attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās

Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei

4.4. Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus

4.4.1. Attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā

Reģistrēto elektroauto skaits Latvijā

KF

355 237 368

8,04%

4.1. Veicināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu uzņēmumos

4.1.1. Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē 

Enerģijas intensitāte apstrādes rūpniecībā

Atjaunojamo energoresursu īpatsvars apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņā

4.3. Veicināt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas ražošanu un sadali

4.3.1. Veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē

Atjaunojamo energoresursu īpatsvars saražotajā centralizētajā siltumenerģijā

Kopējā atjaunojamo energoresursu siltumjauda centralizētajā siltumapgādē

4.5. Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus

4.5.1. Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru

Videi draudzīgā sabiedriskajā transportā pārvadātie pasažieri

5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte

ERAF

411 851 223

9,32%

5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību

5.1. Atbalstīt investīcijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp izmantojot uz ekosistēmām balstītas pieejas

5.1.1. Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās

To piesārņoto vietu un piesārņojumu emitējošo objektu skaits, kuriem jāsamazina vides un sociālekonomisko zaudējumu risks, kas rastos applūšanas gadījumā

5.1.2. Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās

Plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā lauku teritorijās

Plūdu apdraudējums būvju aizsargātās platībās

6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti

5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru

5.4.1. Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas

Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem

Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām

5.5. Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu

5.5.1. Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus

Pavadītās naktis tūristu mītnēs Latvijas teritorijā gada laikā

5.6. Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus

5.6.1. Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu

Piesaistītās privātās investīcijas atbalstītajās teritorijās 3 gadus pēc projekta pabeigšanas

5.6.2. Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām

Strādājošo skaits (privātajā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un to funkcionālās teritorijas

5.6.3. Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija

To piesārņoto vietu skaits, kas radušās naftas pārstrādes produktu ražošanas laikā un kurās nav veikta sanācija

KF

191 923 724

4,34%

6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti

5.2. Investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības, vides saglabāšana un aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana

5.2.1. Veicināt dažādu veidu atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju

Pārstrādei un reģenerācijai nodoto atkritumu daudzums attiecībā pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu

5.3. Investēt ūdenssaimniecības nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās investīciju vajadzības, kas pārsniedz minētās prasības

5.3.1. Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas

Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi

Iedzīvotāju skaits, kuriem nodrošināti faktiski centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi

5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru

5.4.2. Nodrošināt vides monitoringa kontroles sistēmas attīstību un savlaicīgu vides risku novēršanu, kā arī sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā

Vides monitoringa vietu skaits, kurās tiek veikts vides monitorings atbilstoši direktīvu prasībām

5.4.3. Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai

Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem

Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām

6. Ilgtspējīga transporta sistēma

ERAF

235 477 563

5,33%

7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās

6.3. Pastiprināt reģionālo mobilitāti, pievienojot sekundāros un terciāros transporta mezglus, tostarp multimodālos mezglus, TEN-T infrastruktūrai

6.3.1. Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti

Valsts reģionālo autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars

Vidējais laika ietaupījums uz vienu kilometru rekonstruējot valsts reģionālo autoceļu ar asfalta segumu

KF

658 757 790 

14,91%

6.1. Atbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu, investējot TEN-T

6.1.1. Palielināt ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti

Laika apstākļu ietekmētās kuģu dīkstāves samazinājums

Pievadceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars

6.1.2. Palielināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga"

Ielidojošo reisu ar kursu RWY18 gaisa kuģu dzinēju radītais vidējais CO₂ apjoms manevrēšanas laikā (taxi-in)

Notekūdeņu ķīmiskā skābekļa patēriņa vērtība

6.1.3. Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu

Vidējais transportlīdzekļu aizkavējuma laiks

6.1.4. Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu

Lielo pilsētu skaits, kur izveidoti alternatīvi maršruti TEN-T tranzīta un kravu transportam

6.1.5. Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana

Valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars

6.1.6. Transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punkta izveide

Transporta nozares informācijas nacionālajā (valsts) piekļuves punktā pieejamo datu kategoriju skaits

6.1.7. Multimodāla transporta sistēmas iespējošana

Vidējā sabiedriskā transporta aizkavējuma laika samazinājums

6.2. Attīstīt un atjaunot visaptverošu, kvalitatīvu un savstarpēji savietojamu dzelzceļa sistēmu un veicināt trokšņa mazināšanas pasākumus

6.2.1. Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti

Modernizētās dzelzceļa pasažieru infrastruktūras īpatsvars

Vilcienu kustības ātruma palielināšanās modernizētajā līnijā

7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte

ESF

105 460 193

2,39%

8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti

7.1. Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei

7.1.1. Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam

Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās

Pasākuma dalībnieki nodarbinātībā sešus mēnešus pēc pasākuma beigām

7.1.2. Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru

Izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma

7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu

7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros

Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas

Kvalifikāciju ieguvušie nodarbinātie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās

7.3. Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām

7.3.1. Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos

Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits bīstamajās nozarēs, kas ir ieviesuši darba aizsardzības prasības

7.3.2. Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību

Atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas

JNI

58 021 278

1,31%

8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti

7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu

7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros

Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās

Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenci

Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu

Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti

Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki, un pabeidz JNI atbalstīto intervenci

Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas

Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pabeidz JNI atbalstīto intervenci

Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti

Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas

Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti

Dalībnieki, kas piedalās pieaugušo izglītībā, apmācības programmās, kuras pabeidzot, tiek iegūta kvalifikācija, mācekļa praksē vai stažēšanās pasākumos sešos mēnešos pēc aiziešanas

Pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas

8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība

ERAF

272 565 440

6,17%

10. Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā

8.1. Investīcijas izglītībā un apmācībā, tostarp profesionālajā apmācībā, lai nodrošinātu prasmju apgūšanu un mūžizglītību, attīstot izglītības un apmācības infrastruktūru

8.1.1. Palielināt modernizēto STEM t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu

Modernizēto augstākās izglītības STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu īpatsvars to kopskaitā

8.1.2. Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi

Pilnībā modernizēto vispārējās izglītības iestāžu skaits

Izglītojamo īpatsvars, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta vispārējās izglītības mācību vide, to kopskaitā

8.1.3. Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu

Pilnībā modernizēto profesionālās izglītības iestāžu īpatsvars to kopskaitā

8.1.4. Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās

Koledžu īpatsvars, kurās ir pilnībā modernizēta pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu mācību vide, no kopējā koledžu skaita, kas īsteno minētās prioritārās programmas

ESF

252 647 648

5,72 %

10. Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā

8.2. Augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošana nolūkā palielināt līdzdalības un sasniegumu līmeni, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām

8.2.1. Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu.

Slēgto studiju programmu skaits, uz kuru bāzes izveidotas atbalstītās jaunās studiju programmas

Atbalstīto jauno kopīgo doktorantūras studiju programmu skaits, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju

Atbalstīto jauno studiju programmu skaits ES valodās, kas nav latviešu valoda, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju

Atbalstīto jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kas saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju

8.2.2. Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās

Atbalstu saņēmušo doktorantu skaits, kas ieguvuši doktora grādu un sešu mēnešu laikā pēc grāda iegūšanas strādā par akadēmisko personālu augstākās izglītības institūcijā

Atbalstu saņēmušo ārvalsts pasniedzēju skaits, kas sešu mēnešu laikā pēc atbalsta beigām turpina akadēmisko darbu Latvijas augstākās izglītības institūcijā (kā akadēmiskais personāls vai ārvalsts pasniedzējs)

Akadēmiskā personāla skaits, kas pilnveidojuši kompetenci

8.2.3. Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās

Augstākās izglītības institūciju skaits, kuras ir ieviesušas attīstības stratēģijas un rezultātu pārvaldību

8.2.4. Nodrošināt atbalstu EQAR aģentūrai izvirzīto prasību izpildei

Institūciju skaits Latvijā, kas atbilst EQAR aģentūrai izvirzītajām prasībām

8.3. Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un novēršana un vienlīdzīgas pieejas veicināšana kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai, tostarp formālām, neformālām un ikdienējām mācību iespējām, kas ļauj mācības pametušajām personām atsākt izglītības iegūšanu un mācības

8.3.1. Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu

Apstiprināto vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kas nodrošina kompetenču pieejā balstīta mācību satura īstenošanu

8.3.2. Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai

Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas individuālu pieeju izglītojamo kompetenču attīstībai

8.3.3. Attīstīt NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā

NEET jauniešu skaits, kas sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu ESF atbalsta ietvaros

8.3.4. Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus

Izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas un nodrošina sistēmisku atbalstu PMP riska mazināšanai

8.3.5. Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs

Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas, nodrošina karjeras atbalstu izglītojamiem

8.3.6. Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu

Ieviesto izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu skaits

8.4. Formālas, neformālas un ikdienējas mūžizglītības vienlīdzīgas pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām, darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču apstiprināšanu

8.4.1. Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci

Nodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas pilnveidojuši kompetenci pēc dalības ESF mācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni

Nodarbināto personu skaits ar zemu izglītības līmeni vecumā no 17 gadiem, kuras pilnveidojušas kompetenci pēc dalības ESF mācībās

8.5. Darba tirgus nozīmes palielināšana izglītības un apmācības sistēmās, pārejas veicināšana no izglītības uz nodarbinātību un profesionālās izglītības un apmācības sistēmu un to kvalitātes uzlabošana, tostarp ar vajadzīgo prasmju prognozēšanas mehānismiem, studiju programmu pielāgošanu un uz darbu balstītu mācību programmu, tostarp duālu mācību programmu un māceklības shēmu, izstrādi

8.5.1. Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā

Atbalstīto audzēkņu īpatsvars, kuri pēc dalības darba vidē balstītās mācībās ir ieguvuši profesijas apguvi vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbināti

Atbalstīto audzēkņu īpatsvars, kuri pēc dalības mācību praksē uzņēmumā ir ieguvuši profesijas apguvi vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbināti, to kopskaitā

8.5.2. Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai

Atbalstīto un apstiprināto profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas pamatprasību skaits

8.5.3. Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un iesaistītā personāla profesionālās kompetences pilnveidi

Kvalifikāciju ieguvušo personu skaits pēc dalības ESF apmācībās profesionālās kompetences pilnveidei (pedagogi, administratori, prakses vadītāji un amata meistari, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci)

9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana

ERAF

244 403 886

5,53%

9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju

9.3. Investējot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, un veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem

9.3.1. Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā

Palielināts personu ar garīga rakstura traucējumiem īpatsvars, kas dzīvo ārpus institūcijas un kam pieejami sabiedrībā balstīti pakalpojumi

9.3.2. Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru

Ambulatoro apmeklējumu relatīvā skaita atšķirība starp iedzīvotājiem novadu teritorijās un lielajās pilsētās

Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai

ESF

250 366 448

5,67%

9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju

9.1. Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību

9.1.1. Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū

Nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas

Pasākuma dalībnieki, kas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbinātie sešu mēnešu laikā pēc dalības pasākumā

9.1.2. Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū

Bijušie ieslodzītie, kas pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma un atbalsta saņemšanas sākuši darba meklējumus

9.1.3. Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti

Pilnveidotie riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumenti, kuri ir ieviesti praksē

Profesionālo kompetenci paaugstinājušo ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem

9.1.4. Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū

Nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc aiziešanas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie

9.2. Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem

9.2.1. Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām

Sociālā darba speciālistu skaits, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci (gadā)

Speciālistu skaits, kas paaugstinājuši profesionālo kvalifikāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā

9.2.2. Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem

Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kas uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas

Institucionālā aprūpē esošo bērnu skaita samazināšanās

Slēgto ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaits

9.2.3. Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai

Izstrādāto un ieviesto veselības attīstības vadlīniju skaits

Izstrādāto un ieviesto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu skaits

9.2.4. Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem

Iedzīvotāju skaits, kuri iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu), ir apmeklējuši ģimenes ārstu un ir profilaktiski izmeklēti

Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu), kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus

9.2.5. Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kuras sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās un sabiedrības veselības krīžu novēršanai iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas

Atbalstīto ārstniecības personu skaits, kuras strādā teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas gadu pēc atbalsta saņemšanas

9.2.6. Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju

Ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits, kam pilnveidota profesionālā kvalifikācija tālākizglītības pasākumu ietvaros

9.2.7. Atbalsts ārstniecības personām, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīžu situāciju novēršanai

Dalībnieku skaits, kas strādā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas

10. Tehniskā palīdzība "ESF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"

ESF

21 420 040

0,48 %

N/A

N/A

 10.1.1. Palielināt KP fondu izvērtēšanas kapacitāti

Pilnībā ieviesto izvērtējumu ieteikumu īpatsvars

KP fondu izvērtēšanā iesaistīto personu skaits

10.1.2. Paaugstināt informētību par KP fondiem, sniedzot atbalstu informācijas un komunikācijas pasākumiem

Sabiedrības vērtējums, ka Eiropas Savienības piešķirtie līdzekļi pozitīvi ietekmē Latvijas

tautsaimniecības un sabiedrības attīstību

Iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka informācija par ES fondiem ir pietiekamā apjomā

10.1.3. Atbalstīt un uzlabot KP fondu ieviešanu, uzraudzību, kontroli, revīziju, horizontālās politikas principu koordinēšanu un pilnveidot e-kohēziju

Darbinieku mainība

Audita dienu skaits, kas patērēts vidēji uz viena projekta revīziju

KP fondu vadībā, īstenošanā, uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas paaugstinājušas kompetenci pēc atbalsta saņemšanas

11. Tehniskā palīdzība "ERAF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"

ERAF

39 180 554

0,89 %

N/A

 N/A

11.1.1. Atbalstīt un pilnveidot KP fondu plānošanu, ieviešanu, uzraudzību un kontroli

Darbinieku mainība

KP fondu vadībā, īstenošanā un uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas paaugstinājušas savu kompetenci pēc atbalsta saņemšanas

12. Tehniskā palīdzība "KF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"

KF

40 715 710

0,92 %

N/A

N/A

 12.1.1. Uzlabot KP fondu plānošanu, ieviešanu, uzraudzību, kontroli, revīziju un atbalstīt e-kohēziju

Darbinieku mainība

Projektu īpatsvars, kuros izmanto elektronisko datu apmaiņas sistēmu, pret kopējo projektu skaitu attiecīgajā kalendārajā gadā

Audita dienu skaits, kas patērēts vidēji uz viena projekta revīziju⁷

KP vadībā, īstenošanā, izvērtēšanā un uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas paaugstinājušas savu kompetenci pēc atbalsta saņemšanas

13. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ERAF)

ERAF

237 371 000

12. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai

13.1. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ERAF)

13.1.1. Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē

13.1.2. Atveseļošanas pasākumi izglītības un pētniecības nozarē (ERAF)

13.1.3. Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā

13.1.4. Atveseļošanas pasākumi kultūras jomā

13.1.5. Atveseļošanas pasākumi veselības nozarē (ERAF)

13.1.6. atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē – nodarbināto apmācības (ERAF)

MVK skaits uz 1000 iedzīvotājiem;

MVK produktivitāte uz vienu nodarbināto, EUR (2010. gada salīdzināmajās cenās);

IT izglītībai saistībā ar COVID-19;

P&A granti COVID-19 ārstēšanai (medikamenti) un vakcīnām (kopējās publiskās izmaksas);

Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei;

Poligoni, kuros izveidotas jaunas bioloģiski noārdāmo atkritumu anaerobās pārstrādes iekārtas;

Strādājošo skaits (privātā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru teritorija un to funkcionālās teritorijas;

Attīstīti jauni pakalpojumi;

Izveidota papildus gultas vieta Covid-19 pacientiem

Inovatīvo komersantu īpatsvars.

14. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ESF)

ESF

26 697 359

12. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai

14.1. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ESF)

14.1.1. Atveseļošanas pasākumi izglītības nozarē (ESF)

14.1.2. Atveseļošanas pasākumi labklājības jomā

14.1.3. Atveseļošanas pasākumi veselības nozarē (ESF)

NEET jaunieši, kas sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu REACT-EU finansējuma ietvaros;

Augstskolu skaits, kuras ieviesušas digitalizācijas iniciatīvas, kas veicina mūsdienīgu, inovatīvos tehnoloģiskos risinājumos balstītu studiju procesu:

Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, sešus mēnešus pēc aiziešanas;

Dalībnieku skaits, kas pēc dalības pasākumā un tā pabeigšanas iegūst kvalifikāciju, tādējādi cīnoties ar COVID-19 pandēmijas izraisītajām sekām.".

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.1.1.1.ak

(CO25)

To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos

Pilnslodzes ekvivalents

ERAF

2163

Projektu īstenošanas atskaites

Reizi gadā

i.1.1.1.bk

(CO24)

Jauno pētnieku skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents)

Pilnslodzes ekvivalents

ERAF

177

Projektu īstenošanas atskaites

Reizi gadā

i.1.1.1.ck

(CO26)

To komersantu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības institūcijām

Komersanti

ERAF

450

Projektu īstenošanas atskaites

Reizi gadā

i.1.1.1.d

Virs kvalitātes sliekšņa novērtēto un ERAF atbalstīto Horizon 2020 un un Apvārsnis Eiropa programmas projektu pieteikumu skaits, t.sk. BalticBonus iniciatīvas ietvaros

Projektu iesniegumu skaits

ERAF

558

Projektu īstenošanas atskaites

Reizi gadā

i.1.1.1.e

Zinātnisko rakstu skaits, kuru izstrādei un publicēšanai ir sniegts atbalsts

Zinātnisko rakstu skaits

ERAF

1472

Projektu īstenošanas atskaites

Reizi gadā

i.1.1.1.f

Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem

EUR

ERAF

15 953 000

Projekta īstenošanas atskaites

Reizi gadā

i.1.1.1.g

Jauno produktu un tehnoloģiju skaits, kas ir komercializējami un kuru izstrādei sniegts atbalsts

Produkti un tehnoloģijas

ERAF

500

Projekta īstenošanas atskaites

Reizi gadā

i.1.1.1.h

Jauno zinātnieku skaits (pilnas slodzes ekvivalents), kuriem projekta īstenošanas ietvaros pilnveidota kompetence, ieskaitot karjeras izaugsmes un personāla atjaunotnes procesus

Pilnslodzes ekvivalents

ERAF

403

Projektu dati

Reizi gadā".

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.1.2.1.ak (CO01)

Atbalstīto komersantu skaits

Komersanti

ERAF

523

Projektu dati

Reizi gadā

i.1.2.1.bk

(CO02)

Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus

Komersanti

ERAF

473

Projektu dati

Reizi gadā

i.1.2.1.ck (CO28)

To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu, lai laistu tirgū jaunus produktus

Komersanti

ERAF

473

Projektu dati

Reizi gadā

i.1.2.1.d

Atbalstīto pētniecības rezultātu komercializācijas projektu skaits

Projekti

ERAF

100

Projektu dati

Reizi gadā

i.1.2.1.ek

(CO27)

Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem

EUR

ERAF

121 049 217

Projektu dati

Reizi gadā

i.1.2.2.ak

(CO01)

Atbalstīto komersantu skaits

Komersanti

ERAF

1300

Projektu dati

Reizi gadā

i.1.2.2.bk

(CO02)

Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus

Komersanti

ERAF

1300

Projektu dati

Reizi gadā

i.1.2.2.c

Personu skaits, kuras saņem nefinansiālu atbalstu

Personas

ERAF

34 320

Projektu dati

Reizi gadā".

Indikatora tips

ID.
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība 2018. gads

Mērķa vērtība

Rādītāja nozīmīguma apraksts

Siev.

Vīr.

Kopā

Datu avots

Finanšu rādītājs

 (F01) Finanšu rādītājs 1.PV (ERAF)

EUR

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

83 094 259

527 318 988

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Iznākuma rādītājs

i.1.1.1.ak

To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos

(CO25)

Kopējais

pilnslodzes ekvivalents

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

0

2 163

Projektu dati

Rādītājs iekļauj darbības, kas saistītas zinātniskās infrastruktūras modernizēšanu un atbilst 20,95 % no kopējā prioritārā virziena finansējuma

Galvenais īstenošanas posms

i. 1.1.1.ak

Izsludināti iepirkuma konkursi, % no kopējā plānoto darbu apjoma

(S111)

Izsludināti iepirkuma konkursi par SAM ietvaros plānotajām infrastruktūras aktivitātēm % no kopējās plānotās mērķa rādītājam – To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos

%

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

30

Projektu dati

Iznākuma rādītājs

i.1.2.1.a

i.1.2.2.a

Atbalstīto komersantu skaits

(CO01)

Kopējais

uzņēmumi

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

0

1 773

Projektu dati

Rādītājs ietver darbības no SAM 1.2.1. un 1.2.2. un atbilst

39,37 % no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam

Galvenais īstenošanas posms

i.1.2.1.a

i.1.2.2.a

Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par projektu ieviešanu

(S121)

Noslēgto līgumu skaits ar finansējuma saņēmējiem par specifiskā atbalsta mērķa projektu (tai skaitā ilgtermiņa projektu) īstenošanu.

Līgumi

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

55

Projektu dati".

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

(2020. gadā)

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.2.1.2.a

Iestāžu skaits, kuru darba efektivitāti uzlabojis Latvijas Republikas ārējās robežas vienotais inovatīvais tehnoloģiskais risinājums

Skaits

0

4

Projekta dati

Reizi gadā".

ID

Rādītājs (rādītāja nosaukums)

Mērvienība

Finansējums avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

I.2.1.1.ak

(CO10)

Mājsaimniecību, kurām pieejami platjoslas pakalpojumi ar vismaz 30 Mb/s ātrumu, skaita pieaugums

Mājsaimniecības

ERAF

83 800 

SPRK, CSP

Reizi gadā

i.2.1.1.b

Izglītības iestāžu skaits, kurās ierīkots optiskā tīkla piekļuves punkts

Izglītības iestādes

ERAF

6

Projekta dati

Reizi gadā

i.2.1.2.a

Latvijas Republikas ārējās robežas garums, kur ieviests vienotais inovatīvais tehnoloģiskais risinājums

km

ERAF

65

Projekta dati

Reizi gadā".

Rādītāja tips

ID.
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība 2018. gads

Mērķa vērtība

Rādītāja nozīmīguma apraksts

Siev.

Vīr.

Kopā

Datu avots

Finanšu rādītājs

(F02) Finanšu rādītājs 2.PV (ERAF)

EUR

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

23 975 988

216 825 490

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Iznākuma rādītājs

I.2.2.1.a

Pilnveidoti darbības procesi

Publiskās pārvaldes pamatdarbības procesu skaits, kas ir pilnveidoti projektu ietvaros.

Publiskās pārvaldes pamatdarbības process – noteiktu loģisku darbību/ notikumu secība, kas nodrošina kādu konkrētu rezultātu (piem.. pakalpojumu, saziņu, informācijas apmaiņu, u. tml.). Projekta iesnieguma ietvaros tiks definēts process, kurš tiks pilnveidots, un tiks norādīts, kā, ieviešot konkrēto risinājumu, attiecīgais process un tā izpildes rādītāji uzlabosies (piemēram, iedzīvotāju apkalpošanas izmaksas, uzturēšanas izmaksu samazinājums u. tml.).

Publiskās pārvaldes pamatdarbības procesu pilnveidošana nozīmē, ka ar IKT palīdzību tiek optimizēts viens vai vairāki darbības procesu posmi, t.sk., modernizēti publiskie pakalpojumi.

Darbības procesi

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

0

205

Projektu dati

Rādītājā iekļautas galvenās darbības, kas prioritārā virziena ietvaros tiks veiktas, lai uzlabotu e-pakalpojumu pieejamību un tas atbilst 49,82% no prioritārā virziena finansējuma

Galvenais īstenošanas posms

I.2.2.1.a

Noslēgtie līgumi par informāciju sistēmu/ e-pakalpojumu izstrādi/piegādi procentos no kopējā pilnveidojamo procesu skaita

(S221)

Noslēgti līgumi ar piegādātājiem par IS izstrādi/piegādi IKT darbības procesu pilnveidošanai, kas izteikti procentos no kopējā pilnveidojamo procesu skaita.

Pilnveidots darbības process – ar IKT palīdzību optimizēti viena vai vairāku darbības procesu posmi un uzlabota publisko pakalpojumu kvalitāte un pieejamība sabiedrībai.

Viens līgums var aptvert vairāku darbības procesu pilnveidošanu.

%

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

30

Projektu dati

Galvenais īstenošanas posms

Iznākuma rādītājs

I.2.2.1.b Centralizētas atvērtas informācijas sistēmu platformas, skaits

Centralizētu informācijas sistēmu platformu skaits, kas ir izveidotas projektu ietvaros.

Centralizēta informācijas sistēmu platforma ir centralizēts IKT kopums centralizētai viena vai vairāku IKT pakalpojumu sniegšanai, t.sk. informācijas sistēmu darbības nodrošināšanai.

Projekta ietvaros tiks definēta konkrētā centralizētā informācijas sistēmas platforma, tās funkcijas un saturs.

Informāciju sistēmu platformas

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

4

18

Projektu dati

Rādītājā iekļautas galvenās darbības, kas prioritārā virziena ietvaros tiks veiktas, lai uzlabotu sistēmu savietojamību un tas atbilst 24,73% no prioritārā virziena finansējuma".

ERAF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

46

42 274 115

1

184 301 666

7

142 027 551

7

184 301 666

N/A

N/A

2

184 301 666

48

20 217 837

3

42 274 115

78

42 423 858

79

54 585 880

80

5 154 593

81

7 000 000

82

12 645 383"

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējums avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.3.1.1.ak

(CO01)

To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu

Komersanti

ERAF

1652

Projektu dati

Reizi gadā

i.3.1.1.bk

(CO03)

To komersantu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav granti

Komersanti

ERAF

1355

Projektu dati

Reizi gadā

i.3.1.1.ck

(CO02)

Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus

Komersanti

ERAF

404

Projektu dati

Reizi gadā

i.3.1.1.dk

(CO05)

Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits

Komersanti

ERAF

1104

Projektu dati

Reizi gadā

i.3.1.1.ek

(CO06)

Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir granti

EUR

ERAF

61 000 000

Projektu dati

Reizi gadā

i.3.1.1.fk

(CO07)

Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam (ne grantiem)

EUR

ERAF

280 000 000

Projektu dati

Reizi gadā

i.3.1.1.gk (CO08)

Nodarbinātības pieaugums atbalstītajos uzņēmumos

Pilnslodzes ekvivalents

ERAF

1 667

Projektu dati

Reizi gadā

i.3.1.1.hk (CO04)

To komersantu skaits, kuri saņem nefinansiālu atbalstu

Komersanti

ERAF

1000

Projektu dati

Reizi gadā

i.3.1.2.ak

(CO01)

To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu

Komersanti

ERAF

100

Projektu dati

Reizi gadā

i.3.1.2.bk

(CO03)

To komersantu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav granti

Komersanti

ERAF

100

Projektu dati

Reizi gadā

i.3.1.2.ck

(CO05)

Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits

Komersanti

ERAF

60

Projektu dati

Reizi gadā

i.3.1.2.dk

(CO07)

Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam (ne grantiem)

EUR

ERAF

23 375 000

Projektu dati

Reizi gadā".

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.3.2.1.ak

(CO01)

To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu

Komersanti

ERAF

2385

Projektu dati

Reizi gadā

i.3.2.1.bk

(CO02)

To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu (granti)

Komersanti

ERAF

1760

Projektu dati

Reizi gadā

i.3.2.1.ck

(CO04)

To komersantu skaits, kuri saņem nefinansiālu atbalstu

Komersanti

ERAF

1 360

Projektu dati

Reizi gadā

i.3.2.1.dk

(CO07)

Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir granti

EUR

ERAF

20 248 356

Projektu dati

Reizi gadā".

Indikatora tips

ID.
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība 2018. gadā

Mērķa vērtība

Datu avots

Rādītāja nozīmīguma apraksts

sievietes

vīrieši

kopā

Finanšu rādītājs

(F03) Finanšu rādītājs 3.PV (ERAF)

EUR

ERAF

 Mazāk attīstītie reģioni

79 669 032

414 712 117

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Finanšu rādītājs

(F04) Finanšu rādītājs 3.PV (ESF)

EUR

ESF

 Mazāk attīstītie reģioni

7 012 838

20 941 009

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Iznākuma rādītājs

i.3.1.1.ak

i.3.1.2.ak

Atbalstīto komersantu skaits

(CO01)

Kopējais

Komersanti

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

120

1 752

Projektu dati

Rādītājs iekļauj 3.1.1. SAM un 3.1.2. SAM paredzētās darbības (t. sk. finansiālu atbalstu uzņēmumiem ar finanšu instrumentiem un grantiem, kā arī nefinansiālu atbalstu biznesa inkubatoros). Rādītājs atbilst 60,59% no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam

Iznākuma rādītājs

i.3.4.1.a

Tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras piedalījušās apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai

Rādītājs raksturo apmācību apmeklējumu skaitu (nevis unikālo apmācību dalībnieku skaitu), t. i. rādītājs atspoguļo, cik reizes tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgās personas (tiesneši, tiesu darbinieki, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, zvērināti tiesu izpildītāji, prokurori, izmeklētāji, tiesu eksperti, mediatori) ir piedalījušās tiesībsargājošo institūciju personāla kompetences paaugstināšanas apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. Apmācības ar komercdarbību saistītos jautājumos, piemēram, spēkā stājušos tiesu nolēmumu efektīva izpildes nodrošināšana, jaunākie grozījumi Civilprocesa likumā, ES tiesas prakse komercdarbību regulējošos jautājumos

Personu skaits

ESF

Mazāk attīstītie reģioni 

456

12 133

Projektu dati

Rādītājs iekļauj darbības, kas saistītas ar publiskā sektora darbinieku (tiesībsargājošo iestāžu) profesionālo pilnveidi, lai nodrošinātu uzņēmējdarbībai būtisku lietu ātrāku izskatīšanu. Rādītājs atbilst 51,86 % no kopējā finansējuma prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros".

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

I.4.5.1.ak

(CO15)

Jaunuzbūvēto vai uzlaboto tramvaja un metro

līniju kopējais garums

km

KF

20

Projektu dati

Reizi gadā

I.4.5.1.b

Jaunu videi draudzīgu sabiedriskā transporta transportlīdzekļu skaits

Transportlīdzekļi

KF

123

Projektu dati

Reizi gadā".

Indikatora tips

ID.
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība 2018. gads

Mērķa vērtība

Datu avots

Rādītāja nozīmīguma apraksts

Siev.

Vīr.

Kopā

Finanšu rādītājs

(F05) Finanšu rādītājs 4.PV (KF)

 EUR

KF

31 678 051

417 926 317

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Finanšu rādītājs

(F06) Finanšu rādītājs 4.PV (ERAF)

 EUR

ERAF

56 161 288

326 325 169

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Iznākuma rādītājs

i.4.2.1.ak

Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu energopatēriņa klasifikāciju

(CO31)

Kopējais

Mājsaimniecības

ERAF

0

16 186

Projektu dati

Iznākuma rādītājs ietver SAM 4.2.1. plānotās darbības, kas saistītas ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanu. Iznākuma rādītājs atbilst 49,42  % no ERAF finansējuma prioritārajam virzienam

Galvenais īstenošanas posms

i.4.2.1.a

Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu (S421)

Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu

Līgumi

ERAF

70

Projektu dati

Iznākuma rādītājs

i.4.5.1.ak

Jaunuzbūvētu vai uzlaboto tramvaja un

metro līniju kopējais garums (CO15)

Kopējais

km

KF

0

20

Projektu dati

Iznākuma rādītājs iekļauj galvenās darbības, kas plānotas SAM 4.5.1. ietvaros videi draudzīga transporta nodrošināšanai. Rādītājs atbilst 35,24   % no kopējā finansējuma.

Galvenais īstenošanas posms

i.4.5.1.a

Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju

(S451)

Noslēgto līgumu skaits ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu

Līgumi

KF

2

Projektu dati

".

ERAF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

13

129 251 630

1

258 666 342

1

15 696 829

7

245 982 734

N/A

N/A

4

277 376 392

14

 141 493 317

4

9 355 025

7

261 679 563

1

15 696 829

43

 5 425 686

5

9 355 025

5

15 696 829

44

1 205 759

".

KF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences

kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

70

11 866 913

1

336 092 027

7

83 744 095

7

355 237 368

N/A

N/A

4

355 237 368

11

22 605 664

4

19 145 341

1

271 503 273

16

28 992 420

43

 279 905 458

68

11 866 913

".

ID

Rādītājs (rādītāja nosaukums)

Mērvienība

Sākotnējā vērtība (2012.g.)

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

r.6.1.3.a

Vidējais transportlīdzekļa aizkavējuma laiks

Minūtes

23,83

KF

15,77

Rīgas dome

Reizi gadā".

ID

Rādītājs (rādītāja nosaukums)

Mērvienība

Sākotnējā vērtība (2012.g.)

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

r.6.1.5.a

Valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars

%

46,3

KF

10

VAS "Latvijas Valsts ceļi"

Reizi gadā"

ID

Rādītājs (rādītāja nosaukums)

Mērvienība

Sākotnējā vērtība (2020.g.)

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

r.6.1.7.a

Vidējā sabiedriskā transporta aizkavējuma laika samazinājums

Minūtes

4

KF

3

Rīgas pilsētas pašvaldība

Projekta īstenošanas noslēgumā".

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējums avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.6.1.1.a

Rekonstruētās hidrotehniskās būves

Hidrotehniskās būves

KF

4

Projektu dati

Reizi gadā

i.6.1.1.b

Rekonstruēto ielu un dzelzceļa garums

km

KF

12

Projektu dati

Reizi gadā

i.6.1.2.a

Izbūvēta peronu manevrēšanas ceļa otrā ātrā nobrauktuve

m²

KF

12 090

Projektu dati

Reizi gadā

i.6.1.2.b

Modernizēto peronu manevrēšanas ceļu kopējais garums

m

KF

11 330

Projektu dati

Reizi gadā

i.6.1.2.c

Bezpilota gaisa kuģu uztveršanas iekārtas un gaisa telpas drošības uzlabošanas sistēmas izveide

komplekts

KF

1

Projekta dati

Projekta īstenošanas noslēgumā

i.6.1.3.a

Rekonstruēto vai izbūvēto tiltu, pārvadu un tuneļu kopējais garums

km

KF

4,087

Projektu dati

Reizi gadā

i.6.1.4.a

Izbūvēto, rekonstruēto vai modernizēto alternatīvo kravas ceļu, ielu un pārvadu kopējais garums sasaistei ar TEN-T

km

KF

12,86

Projektu dati

Reizi gadā

i.6.1.5.ak

(CO14a)

Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums

km

KF

327

Projektu dati

Reizi gadā

i.6.1.6.a

Izveidots transporta nozares informācijas nacionālais piekļuves punkts

gab.

KF

1

Projektu dati

Projekta īstenošanas noslēgumā

i.6.1.7.a

Pārbūvēto krustojumu skaits

gab.

KF

3

Projektu dati

Projekta īstenošanas noslēgumā".

Indikatora tips

ID.
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība 2018. gadā

Mērķa vērtība

Datu avots

Rādītāja nozīmīguma apraksts

Sievietes

Vīrieši

Kopā

Finanšu rādītājs

(F09) Finanšu rādītājs 6.PV (ERAF)

EUR

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

72 852 630

277 032 428

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Finanšu rādītājs

(F10) Finanšu rādītājs 6.PV (KF)

EUR

KF

Mazāk attīstītie reģioni

306 148 623

775 009 169  

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Iznākuma rādītājs

i.6.1.5.ak

Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums (TEN-T)

(CO14a)

Kopējais

km

KF

Mazāk attīstītie reģioni

0

327

Projektu dati

Rādītājs ietver 6.1.5. plānotās investīcijas TEN-T ceļu rekonstrukcijā un modernizācijā. Rādītājs atbilst

32,72 %no KF finansējuma prioritārajam virzienam.

Galvenais īstenošanas posms

i.6.1.5..a

Izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu (TEN-T) skaita.

(S615)

Projekta īstenotāja izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. Rekonstruējamo posmu skaits tiks definēts projektu ieviešanas laika grafikā (project pipeline) atbilstoši 7.1.ex-ante nosacījumam.

%

KF

Mazāk attīstītie reģioni

50

Projektu dati

Iznākuma rādītājs

i.6.2.1.ak

Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums

(CO12a)

Kopējais

km

KF

Mazāk attīstītie reģioni

0

150

Projektu dati

Rādītājs iekļauj SAM 6.2.1. plānotās investīcijas dzelzceļa un līniju rekonstrukcijā un modernizācijā. Rādītājs atbilst

11,84 %

no KF finansējuma prioritārajam virzienam.

Galvenais īstenošanas posms

i.6.2.1.a

Ar projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu % no kopējā 6.2.1. SAM finansējuma.

(S621)

Ar projekta īstenotāju noslēgts līgums par summu % no SAM ietvaros paredzētā finansējuma

%

KF

Mazāk attīstītie reģioni

15

Projektu dati

Iznākuma rādītājs

i.6.3.1.ak Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums

(CO14)

Kopējais

km

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

0

305

Projektu dati

Rādītājs atbilst 100,00% no ERAF finansējuma prioritārajam virzienam Rādītājs ietver 6.3.1. plānotās investīcijas reģionālo ceļu rekonstrukcijā un modernizācijā

Galvenais īstenošanas posms

i.6.3.1.a Izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita.

(S631)

Projekta īstenotāja izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. Rekonstruējamo posmu skaits tiks definēts projektu ieviešanas laika grafikā (project pipeline) atbilstoši 7.1.ex-ante nosacījumam

%

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

20

Projektu dati

".

KF: Mazāk attīstītie reģioni

Intervences kategorijas

Finansējuma veids

Teritorija

Teritoriālie sasniegšanas mehānismi

ESF sekundāras tēmas

(tikai ESF)

Tematiskie mērķi

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

Kods

EUR

13

2 106 640

1

658 757 790

7

189 493 786

7

658 757 790

N/A

N/A

7

658 757 790

22

1 015 580

1

469 264 004

24

81 600 003

25

48 887 515

26

2 500 000

33

396 172 882

34

56 500 000

37

9 862 545

39

55 112 625

44

5 000 000

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI¹³

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.7.1.1.ak

Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās

Mazāk attīstītie reģioni

Dalībnieku skaits

Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki

6 088

2012

Dalībnieku skaits

26 354

Projekta dati

Divas reizes gadā

r.7.1.1.b

Pasākuma dalībnieki nodarbinātībā 6 mēnešus pēc pasākuma beigām

Mazāk attīstītie reģioni

Dalībnieku skaits

Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki

6 087

2012

Dalībnieku skaits

24 994

Administratīvo datubāzu datu salīdzināšana (NVA BURVIS un VID)

Divas reizes gadā".

Indikatora tips

ID.
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība 2018. gadā

Mērķa vērtība

Datu avots

Rādītāja nozīmīguma apraksts

sievietes

vīrieši

kopā

Finanšu rādītājs

(F11) Finanšu rādītājs 7. PV (ESF)

EUR

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

49 376 694

124 070 818

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Finanšu rādītājs

(F12) Finanšu rādītājs 7. PV (JNI)

EUR

Jauniešu nodarbinātības iniciatīva

Mazāk attīstītie reģioni

 48 708 012

63 140 804

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Iznākuma rādītājs

i.7.1.1.ak

Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki)

Kopējais

Dalībnieki

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

42 000

92 486

Projektu dati

Iznākuma rādītājs iekļauj 7.1.1. SAM plānotās investīcijas, kas atbilst 85 % no prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros

Iznākuma rādītājs

i.7.2.1.a

Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki)

Kopējais

Dalībnieki

Jauniešu nodarbinātības iniciatīva

Mazāk attīstītie reģioni

19 000

19 000

Projektu dati

Iznākuma rādītājs aptver 53 % no 7.2.1. SAM ietvaros plānotā Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansējuma jauniešu nodarbinātības veicināšanai.".

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

i.8.3.1.a

Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts

Vadlīniju un valsts standartu skaits

ESF

3

Projektu dati

Reizi gadā

i.8.3.1.b

Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t.sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzēto mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts

Mācību un metodisko līdzekļu skaits

ESF

61

Projektu dati

Reizi gadā

i.8.3.1.c

Izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts

Mācību un metodisko līdzekļu skaits

ESF

15

Projektu dati

Reizi gadā

i.8.3.2.a

Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu personalizētas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai

Iestāžu skaits

ESF

272

Projektu dati

Reizi gadā

i.8.3.3.a

NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu ESF finansējuma ietvaros

Personu skaits

ESF

4 235 

Projektu dati

Reizi gadā

i.8.3.4.a

Izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu PMP riska mazināšanai

Izglītības iestāžu skaits

ESF

665

Projektu dati

Reizi gadā

i.8.3.5.a

Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam

Iestāžu skaits

ESF

328

Projektu dati

Reizi gadā

i.8.3.6.a

Atbalstīto starptautisko pētījumu skaits

Pētījumu skaits

ESF

5

Projektu dati

Projekta īstenošanas noslēgumā

i.8.3.6.b

Atbalstīto nacionāla mēroga pētījumu skaits

Pētījumu skaits

ESF

9

Projektu dati

Reizi gadā".

Indikatora tips

ID.
Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība 2018. gadā

Mērķa vērtība

Datu avots

Rādītāja nozīmīguma apraksts

sievietes

vīrieši

kopā

Finanšu rādītājs

(F14) Finanšu rādītājs 8. PV (ERAF)

EUR

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

80 534 872

320 665 225

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Finanšu rādītājs

(F15) Finanšu rādītājs 8. PV (ESF)

EUR

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

36 865 959

297 232 532

Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma

Iznākuma rādītājs

Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā izglītības infrastruktūrā

(CO35)

Kopējais

Personas

ERAF

Mazāk attīstītie reģioni

12 162

89 400

Projektu dati

Iznākuma rādītājs iekļauj 8.1.1.,

8.1.2.,

8.1.3. un

8.1.4. SAM plānotās investīcijas izglītības infrastruktūras modernizācijā un uzlabošanā. Rādītājs aptver 100 % kopējo investīciju prioritārajam virzienam ERAF atbalsta ietvaros

Iznākuma rādītājs

i.8.2.1.c

Jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts ESF atbalsts

Atbalstīto jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kuru izstrādei un attīstībai piešķirts ESF atbalsts. Atbalsts jauno pedagoģijas studiju programmu ieviešanai ietver starptautiski atzītas akreditācijas izdevumu segšanu un publicitāti.

Programmu skaits

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

16

22

Projektu dati

Iznākuma rādītājs ietver 8.2.1. SAM plānotās investīcijas jauno pedagoģijas studiju programmu izveides nodrošināšanai. Rādītājs aptver 1,33 % (3 975 594 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros

Iznākuma rādītājs

i.8.2.2.b Ārvalstu pasniedzēju skaits, kuri saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā.

Ārvalstu pasniedzēji, kuri saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā.

Ārvalsts pasniedzējs – ārvalsts mācībspēks saskaņā ar Augstskolu likuma 40.pantu (viesprofesors, asociētais viesprofesors, viesdocents, vieslektors vai viesasistents)

Personu skaits

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

50

300

Projektu dati

Iznākuma rādītājs iekļauj 8.2.2. SAM plānotās investīcijas studentu un pasniedzēju piesaistei darbam augstākās izglītības institūcijā. Rādītājs aptver 7,63 % (22 687 155 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros

Iznākuma rādītājs

i.8.2.3.a Augstākās izglītības institūciju skaits, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai (augstākās izglītības institūcijas)

Augstākās izglītības institūcijas, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai

Institūciju skaits

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

10

20

Projektu dati

Iznākuma rādītājs i.8.2.3.a iekļauj SAM darbības, kas saistītas ar atbalstu attīstības un konsolidācijas stratēģiju uzlabošanai, izstrādāšanai un ieviešanai. Rādītājs aptver 6,34 %
(18 852 242 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros

Iznākuma rādītājs

i.8.3.1.b

Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t.sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzēto mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts

Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t.sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts

Mācību un metodisko līdzekļu skaits

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

10

61

Projektu dati

Rādītājs i.8.3.1.b iekļauj darbības, kas saistītas ar mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver 3,22 %
(9 578 275 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros

Iznākuma rādītājs

i.8.3.1.a Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts

Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā (pirmsskolas izglītības vadlīnijas, valsts standarts pamatizglītībā un valsts vispārējās vidējās izglītības standarts), kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts

Vadlīniju un valsts standartu skaits

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

3

3

Projektu dati

Rādītājs i.8.3.1.a iekļauj darbības, kas saistītas ar mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver 5,49 %
(16 318 466 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros

Iznākuma rādītājs

i.8.3.2.a Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībai

Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībai

Iestāžu skaits

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

180

272

Projektu dati

Rādītājs i.8.3.2.a iekļauj 8.3.2. SAM investīcijas personalizēto mācību pieeju attīstībai. Rādītājs aptver 11,49 % (34 145 389 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros

Iznākuma rādītājs

i.8.3.3.a

NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu ESF finansējuma ietvaros

NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu (veikts vismaz viens no šiem motivēšanas un aktivizēšanas posmiem: veikta NEET jaunieša apzināšana un sākotnējā motivēšana iesaistīties projektā, veikta NEET jaunieša profilēšana, izstrādāta individuālā pasākumu programma, īstenota individuālā pasākumu programma) ESF finansējuma ietvaros

Personu skaits

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

1 950

4 235

Projektu dati

Iznākuma rādītājs i.8.3.3.a  iekļauj SAM ietvaros plānotās darbības, lai attīstītu NEET jauniešu prasmes un veicinātu to iesaisti izglītībā, darba tirgū un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. Rādītājs aptver 2,84 %
( 8 460 330 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros

Iznākuma rādītājs

i.8.3.5.a Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam

Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam (individuālu un/ vai grupu karjeras atbalsta pasākumu īstenošanai, piemēram, konsultācijas, praktiskās nodarbības, meistarklases, karjeras dienas)

Iestāžu skaits

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

295

328

Projektu dati

Rādītājs i.8.3.5.a iekļauj SAM darbības, kas saistītas ar karjeras atbalsta pasākumu īstenošanu. Rādītājs aptver 7,5 % (22 280 687 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros

Iznākuma rādītājs

i.8.4.1.a Nodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni

Nodarbinātās personas ar profesionālo vidējo vai augstāko izglītību vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni

Personu skaits

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

11 562

35 893

Projektu dati

Rādītājs i.8.4.1.a iekļauj darbības, kas saistītas ar nodarbināto pieaugušo profesionālās kompetences paaugstināšanu. Rādītājs aptver 11,26 % (33 457 580 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros

Iznākuma rādītājs

i.8.5.1.a Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās ESF atbalsta ietvaros (personu skaits)

Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās ESF atbalsta ietvaros

Personu skaits

ESF

Mazāk attīstītie reģioni

  756

3 150

Projektu dati

Rādītājs i.8.5.1.a iekļauj SAM atbalstāmās darbības, kas vērstas uz darba devēja vadītām mācībām profesionālajā izglītībā. Rādītājs aptver 3,69 %
(10 961 776 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros".

ID

Rādītājs

Reģiona kategorija vai JNI¹⁴

Mērvienība

Kopējais iznākuma rādītājs

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas regularitāte

r.9.1.1.ak

Nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas

Mazāk attīstītie reģioni

Dalībnieku skaits

Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki

(CO01)

1 067

2012

Dalībnieku skaits

5 629

Projektu dati, administratīvo datu (NVA BURVIS, VIS) salīdzināšana

Divas reizes gadā

r.9.1.1.b

Pasākuma dalībnieki izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti sešu mēnešu laikā pēc dalības pasākumā

Mazāk attīstītie reģioni

Dalībnieku skaits

Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki

(CO01)

1 067

2012

Dalībnieku skaits

 7 159

Projektu dati, administratīvo datu (NVA BURVIS, VIS) salīdzināšana

Divas reizes gadā".

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējums avots

Plānotā vērtība (2023. gadā)

Datu avots