Ceļā uz 7. Saeimu:

21 pretendentu saraksts,

1083 deputātu kandidāti

Vakar, 5.augusta pēcpusdienā, Centrālā vēlēšanu komisija aicināja uz preses konferenci Arhitektu namā, lai plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus iepazīstinātu ar CVK pirmajiem secinājumiem. Tie, konspektīvi apkopojot, ir šādi:

•

deputātu kandidātu sarakstu pieņemšana notikusi no 15.jūlija līdz 4.augustam Saeimas vēlēšanu likuma un Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā;

•

pirms deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas nepieciešamās veidlapas CVK izņēmusi 31 partija un partiju apvienība;

•

7. Saeimas vēlēšanām iesniegti un reģistrēti 21 partijas un partiju apvienības deputātu kandidātu saraksts;

•

no 21 partijas un partiju apvienības deputātu kandidātu sarakstus elektronsikajā formā iesniegušas 12 politiskās organizācijas;

•

visas partijas un partiju apvienības deputātu kandidātu sarakstus iesniegušas visos vēlēšanu apgabalos — Rīgā, Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē;

•

visos sarakstos kopā pieteikti 1083 deputātu kandidāti.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars bilda, ka tikai pirms stundas beigusies CVK kārtējā sēde, kuras gaitā reģistrēti sešu partiju kandidātu saraksti. To pieteikumi saņemti tikai pirmdien un otrdien. Tās ir — Latvijas Vienības partija, Latvijas Nacionālā reformu partija, Nacionālā progresa partija, Sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija, Konservatīvā partija, kā arī Demokrātu partija.

Pieņemts arī CVK lēmums par vēlēšanu iecirkņu izveidošanu ārvalstīs. Tādi būs dažādās Latvijas Republikas diplomātiskajās pārstāvniecībās un konsulārajās iestādēs. Tos atvērs vēstniecībās divdesmit valstīs, vienā ģenerālkonsulātā, divos konsulātos un divos goda ģenerālkonsulātos, tāpat trijos goda konsulātos.

Tagad vēlētājiem būs lielāka izvēles iespēja nekā pirms 6. Saeimas vēlēšanām, tātad tagad varam sākt domāt par vēlētāju aktivitāti. Jo starpposmā starp piekto un sesto Saeimu tā mazinājās gandrīz par 20 procentiem.

Esam saskaitļojuši, ka sarakstos ir 794 vīrieši un 289 sievietes. Zīmīgi ir deputātu kandidātu izglītības rādītāji — 811 uzrādījuši augstāko izglītību, 162 — vidējo speciālo, 106 — vidējo, un tikai četriem ir pamatizglītība. Konstatējām, ka tieši izglītības ziņā sarakstos bija nepieciešams visvairāk labojumu. Tas tāpēc, ka daļā iedzīvotāju joprojām iesakņojies priekšstats "nepabeigta augstākā" vai "nepabeigta vidējā". Tomēr mūsdienās apzīmējums "nepabeigta" vairs nav aktuāls, tāpēc bija vajadzīgi diezgan daudzi precizējumi.

Un tā: kaut gan kopumā pieteikumu saņemšana noritēja ritmiski un bez īpašiem sarežģījumiem, dienā iesniedzot līdz trim pieteikumiem, pēdējās divas sagādāja papildslodzi ar sešiem pretendentiem.

Jau esam paspējuši apskatīt arī deputātu kandidātu pārskatu pa tautībām. Sarakstos ir 989 latvieši, 55 krievi, 16 poļi, seši lietuvieši, pa trim baltkrieviem, ebrejiem un ukraiņiem, divi vācieši un lībieši, pa vienam čigānam, igaunim, grieķim un pat ķīnietim.

Atšķirīgs ir deputātu kandidātu skaits dažādu partiju un apvienību sarakstos. Tā, piemēram, apvienība "Tēvzemei un Brīvībai" un LNNK uzrādījusi 11sievietes un 55 vīriešus, pavisam 66 kandidātus, Demokrātiskā partija "Saimnieks" — 57, Demokrātu partija — 25, "Helsinki–86" — 28, Jaunā partija — 54, Konservatīvā partija — 17, Latvijas Atdzimšanas partija — 62, Latvijas Nacionālā reformu partija — 14 un tā joprojām.

Kā norādīja Arnis Cimdars, patlaban turpinās personāliju pārbaude dažādos sarakstos. Tā veikta apmēram pusē iesniegumu, kaut gan dažādas institūcijas līdz šim izskatījušas dažādu skaitu pieteikumu. Totalitārisma seku likvidēšanas centrs atsūtījis piecu partiju pārbaudes materiālus, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde — septiņas atbildes, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs — astoņus pārskatus, darbs norit arī Valsts valodu centrā. Dažu personu lietas izskata arī Ģenerālprokuratūra. Kopumā pārbaude vēl varētu prasīt šo un nākamo nedēļu, kaut gan laiks steidzina.

Tas tāpēc, ka līdz 14.augustam jau būtu jātiek skaidrībā par deputātu kandidātu sarakstu oficiālo numerāciju vēlēšanu zīmēs, tūlīt pēc tam jārīko seminārs rajonu un pilsētu vēlēšanu komisiju vadītājiem, jāsagatavo arī vēlētāji, lai viņiem būtu iespējams jau naktī pēc vēlēšanām uzzināt pirmos rezultātus.

— Kā vēlēsim, tā dzīvosim, — preses konferences ievadījuma noslēgumā teica CVK priekšsēdētājs.

Uz žurnālistu jautājumiem atbildēja arī CVK priekšsēdētāja vietnieks Harijs Vizla, Centrālās vēlēšanu komisijas atbildīgā sekretāre Agrita Ērgle un komisijas locekle Marta Bušmane.

Tagad jāgaida turpinājums. Ar partiju un vēlēšanu apvienību programmu publicējumiem, ar deputātu kandidātu sarakstiem. "Latvijas Vēstnesī".

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

CVK pēdējie saņemtie lēmumi — 2.lpp.

Centrālās vēlēšanu komisijas sarunā vakar (no kreisās) : Harijs Vizla, Kristīne Bērziņa, Arnis Cimdars, Agrita Ērgle un Marta Bušmane