Latvijas Bankas noteikumi Nr. 192

Rīgā 2021. gada 4. jūnijā

Mēneša bilances pārskata sagatavošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par Latvijas Banku"
39. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība, elektroniskās naudas iestāde, kura uzsākusi elektroniskās naudas emisiju, naudas tirgus fonds, kuru pārvalda Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēta ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, un citā valstī reģistrētas kredītiestādes vai monetārās finanšu iestādes filiāle, kas reģistrēta Latvijas Republikā (tālāk tekstā – pārskata sniedzējs), sagatavo un iesniedz "Mēneša bilances pārskatu" (tālāk tekstā – mēneša bilances pārskats) un tā pielikumus, kā arī mēneša bilances pārskata un tā pielikumu iesniegšanas termiņus.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. alternatīvo ieguldījumu fonds – kopējo ieguldījumu uzņēmums, kas piesaista kapitālu no vairākiem ieguldītājiem, lai ieguldītu to minēto ieguldītāju labā saskaņā ar ieguldījumu politiku. Alternatīvo ieguldījumu fonds nav ieguldījumu fonds Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē;

2.2. apdrošināšanas sabiedrība – finanšu sabiedrība, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu starpniecību, apvienojot riskus, galvenokārt tiešās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidā;

2.3. centrālā banka – iestāde, kuras pamatdarbība ir valūtas emisija, valūtas iekšējās un ārējās vērtības saglabāšana un valsts ārējo rezervju vai to daļas pārvaldīšana (t.sk. Eiropas Centrālā banka);

2.4. centrālā valdība – valsts institucionālās vienības, t.sk. ministrijas, vēstniecības, pārstāvniecības, aģentūras, padomes, izglītības, veselības aizsardzības, tiesībsargājošās, kultūras un citas valsts iestādes, kuru kompetence attiecas uz visu valsts ekonomisko teritoriju, izņemot sociālās nodrošināšanas fondu administrēšanu;

2.5. centrālais darījuma partneris – institucionāla vienība, kas juridiski uzņemas tiesiski nostiprinātas saistības būt par starpnieku starp darījuma partneriem, kuru finanšu instrumenti tiek tirgoti vienā vai vairākos finanšu tirgos, kļūstot par pircēju katram pārdevējam un par pārdevēju katram pircējam;

2.6. citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (tālāk tekstā – citi finanšu starpnieki) – finanšu sabiedrības, kuras iesaistītas galvenokārt finanšu starpniecībā, uzņemoties tādas saistības, kas nav nauda, klientu, kas nav monetārās finanšu iestādes, noguldījumi vai ieguldījumu fondu apliecības, vai saistītas ar apdrošināšanas, pensiju un standarta garantiju shēmām (t.sk. kreditēšanā iesaistītās sabiedrības (piemēram, finanšu līzinga sabiedrības, faktūrkreditēšanas sabiedrības, eksporta vai importa finansēšanas sabiedrības), ieguldījumu brokeru sabiedrības (t.sk. tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras ir ne-MFI kredītiestādes), finanšu instrumentsabiedrības (financial vehicle corporations), centrālie darījuma partneri, riska kapitāla sabiedrības (venture capital corporations));

2.7. ieguldījumu fondi, izņemot naudas tirgus fondus, – visi kopējo ieguldījumu uzņēmumi, izņemot naudas tirgus fondus, kas iegulda finanšu un/vai nefinanšu aktīvos, ciktāl to uzdevums ir iedzīvotāju kapitāla ieguldīšana;

2.8. finanšu instrumentsabiedrība – institucionāla vienība, kas nav monetārā finanšu iestāde un kas izveidota, lai veiktu vienu vai vairākus vērtspapīrošanas darījumus;

2.9. finanšu palīgsabiedrība – finanšu sabiedrība, kas iesaistīta galvenokārt finanšu palīgdarbībās, t.i., darbībās, kuras cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet nav finanšu starpniecība, piemēram, ieguldījumu brokeri, kas nesniedz finanšu starpniecības pakalpojumus savā vārdā, sabiedrība, kas nodrošina finanšu tirgu infrastruktūru, iestāde, kas uzrauga monetārās finanšu iestādes, finanšu iestādes un finanšu tirgu (piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, AS "Nasdaq Riga", "Nasdaq CSD SE", apdrošināšanas brokeru sabiedrības, valūtas maiņas sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, centrālie biroji, kuru meitas sabiedrības vai to lielākā daļa ir finanšu sabiedrības, kā arī privātie pensiju fondi bez pensiju plānu līdzekļiem);

2.10. pensiju fondi – finanšu sabiedrības, kas veic fonda dalībnieku sociālā riska apdrošināšanu, uzkrājot un ieguldot dalībnieku pašu veiktās un viņu labā brīvprātīgi veiktās naudas līdzekļu iemaksas, lai nodrošinātu šiem dalībniekiem vecuma vai darbnespējas papildpensijas kapitālu. Latvijas Republikā šis sektors ietver pensiju plānus un valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus. Privātie pensiju fondi bez pensiju plāniem klasificējami finanšu palīgsabiedrību sektorā;

2.11. piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji – finanšu sabiedrības, kuras nenodarbojas ar finanšu starpniecību un nesniedz finanšu palīgpakalpojumus un kuru aktīvu vai pasīvu lielākā daļa nav iesaistīta darījumos atklātā tirgū. Šis sektors ietver arī kontrolakciju sabiedrības, kurām pieder meitas sabiedrību grupas pašu kapitāla daļa, kas nodrošina kontroli, un kuru galvenā darbība ir grupas īpašumtiesību īstenošana, un tās nesniedz citus pakalpojumus sabiedrībām, kurās šai kontrolakciju sabiedrībai pieder pašu kapitāls, t.i., tās neadministrē vai nepārvalda citas vienības;

2.12. mājsaimniecība:

2.12.1. fiziskā persona vai fizisko personu grupa kā patērētājs un tikai pašu galapatēriņam domātu preču ražotājs un nefinanšu pakalpojumu sniedzējs;

2.12.2. pašnodarbinātais, kas ir fiziskās personas vai fizisko personu grupas veidota saimnieciski organizatoriska vienība, par kuras saistībām šī fiziskā persona vai fizisko personu grupa atbild ar visu savu mantu un kuras grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā ieraksta sistēmā;

2.13. mājsaimniecības apkalpojošā bezpeļņas organizācija – atsevišķa juridiskā vienība, kas nodrošina preces un pakalpojumus fiziskajām personām vai fizisko personu grupām un kas resursus gūst galvenokārt no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, no valdības veiktajiem maksājumiem, kā arī no ienākumiem, kas gūti no nekustamā īpašuma, piemēram, arodbiedrība, profesionālā vai izglītības apvienība, patērētāju asociācija, politiskā partija, baznīca, reliģiskā kopiena, kultūras, atpūtas vai sporta klubs, žēlsirdības, atbalsta vai palīdzības organizācija;

2.14. monetārā finanšu iestāde (tālāk tekstā – MFI) – centrālā banka, kredītiestāde (izņemot ne-MFI kredītiestādi), krājaizdevu sabiedrība, naudas tirgus fonds un cita finanšu iestāde, kas pieņem noguldījumus vai tuvus noguldījumu aizstājējus no klientiem, kuri nav MFI, uz sava rēķina piešķir kredītus un veic ieguldījumus vērtspapīros, kā arī elektroniskās naudas iestāde, kuras pamatdarbība ir elektroniskās naudas emisija. Latvijas Republikā MFI ir Latvijas Banka, Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes (izņemot ne-MFI kredītiestādes), krājaizdevu sabiedrības, elektroniskās naudas iestādes, kuras uzsākušas elektroniskās naudas emisiju, naudas tirgus fondi, kurus pārvalda Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kā arī citu valstu MFI filiāles, kas reģistrētas Latvijas Republikā;

2.15. naudas tirgus fonds – atvērtais ieguldījumu fonds, kas atbilst šādiem kritērijiem:

2.15.1. tā pārvaldi īstenojošā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība veic ieguldījumus, saglabājot fonda līdzekļu pamatsummu un nodrošinot atdevi atbilstoši naudas tirgus instrumentu procentiem, katru dienu aprēķina fonda neto aktīvu vērtību un ieguldījumu apliecību cenu, kā arī veic ieguldījumu apliecību pārdošanu un atpakaļpirkšanu;

2.15.2. tā ieguldījumi tiek veikti finanšu instrumentos, kuru atlikušais dzēšanas termiņš ir līdz 2 gadiem (ieskaitot; īstermiņa naudas tirgus fondam – līdz 397 dienām (ieskaitot)) un atlikušais termiņš līdz nākamajam procentu likmes pārskatīšanas datumam – līdz 397 dienām (ieskaitot);

2.15.3. tā ieguldījumu portfeļa vidējais svērtais dzēšanas termiņš ir līdz 6 mēnešiem (ieskaitot; īstermiņa naudas tirgus fondam – līdz 60 dienām (ieskaitot)), bet vidējais svērtais atlikušais termiņš līdz dzēšanai – līdz 12 mēnešiem (ieskaitot; īstermiņa naudas tirgus fondam – līdz 120 dienām (ieskaitot));

2.16. nefinanšu sabiedrība – institucionāla vienība, kuras pamatdarbība ir preču ražošana un nefinanšu pakalpojumu sniegšana, t.sk. fiziskās personas vai fizisko personu grupas veidota saimnieciski organizatoriska vienība, par kuras saistībām šī fiziskā persona vai fizisko personu grupa atbild ar visu savu mantu un kuras grāmatvedība tiek kārtota divkāršā ieraksta sistēmā, centrālie biroji, kuru meitas sabiedrības vai to lielākā daļa ir nefinanšu sabiedrības;

2.17. ne-MFI – klienti, kuri nav MFI, t.sk. valdība, ieguldījumu fondi, izņemot naudas tirgus fondus, alternatīvo ieguldījumu fondi, citi finanšu starpnieki, finanšu palīgsabiedrības, piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji, apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondi, nefinanšu sabiedrības, mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas;

2.18. ne-MFI kredītiestāde – ne-MFI kredītiestāde Eiropas Centrālās bankas 2021. gada 22. janvāra Regulas Nr. 2021/379 par kredītiestāžu un monetāro finanšu iestāžu sektora bilances posteņiem (pārstrādāta redakcija) (ECB/2021/2) 2. panta 4. punkta izpratnē;

2.19. nerezidenti – visas institucionālās vienības, kas reģistrētas ārvalstīs, un fiziskās personas, kuru mājsaimniecības atrodas ārpus Latvijas Republikas vai kuras ieradušās Latvijas Republikā uz laiku, kas īsāks par 1 gadu (izņēmums – studenti), kā arī MFI ārvalstīs reģistrētās filiāles, ārvalstu diplomātiskās, konsulārās, starptautisko organizāciju un citas pārstāvniecības Latvijas Republikā;

2.20. radniecīgā sabiedrība – kredītiestāde, finanšu iestāde vai nefinanšu sabiedrība, kas attiecībā pret MFI ir vai nu meitas sabiedrība, vai mātes sabiedrība, vai arī mātes sabiedrības cita meitas sabiedrība (tālāk tekstā – arī radniecīgā MFI, ja radnieciskās saites vieno MFI un citu MFI);

2.21. rezidenti – visas institucionālās vienības, t.sk. ārvalstu, kas reģistrētas un darbojas Latvijas Republikā, un fiziskās personas, kuru mājsaimniecības atrodas Latvijas Republikā un kuras neizbrauc ārpus Latvijas Republikas uz laiku, kas pārsniedz 1 gadu (izņēmums – studenti), kā arī Latvijas Republikas diplomātiskās, konsulārās un citas pārstāvniecības ārvalstīs;

2.22. saistītā sabiedrība – kredītiestāde, finanšu iestāde vai nefinanšu sabiedrība, kurā MFI pieder tiešā vai netiešā (izmantojot meitas sabiedrības) veidā iegūta līdzdalība, kas aptver 10% un vairāk pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, bet nepārsniedz 50% no pamatkapitāla vai balsstiesībām, vai kuru MFI var būtiski ietekmēt (tālāk tekstā – arī saistītā MFI, ja minētās saites vieno MFI un citu MFI);

2.23. sociālās nodrošināšanas fondi – centrālās un vietējās valdības institucionālās vienības, kuru galvenā darbība ir nodrošināt sociālos pabalstus un kuras atbilst katram no šiem kritērijiem:

2.23.1. tiesību akti noteiktām iedzīvotāju grupām uzliek par pienākumu piedalīties sociālās nodrošināšanas shēmā vai veikt iemaksas;

2.23.2. valdība atbild par sociālās nodrošināšanas fonda pārvaldību attiecībā uz iemaksu un izmaksu veikšanu vai apstiprināšanu neatkarīgi no tās kā uzraudzības iestādes vai darba devēja statusa. Latvijas Republikā sociālās nodrošināšanas fonds ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra;

2.24. starptautiskās organizācijas – institucionālās vienības, kas nav reģistrētas kā vienas valsts rezidenti (piemēram, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Investīciju banka, Eiropas Komisija, Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds) un uzrādāmas atbilstoši Starptautisko organizāciju sektoru sarakstam (sk. Latvijas Bankas tīmekļvietnes (www.bank.lv) izvēlni "Statistika");

2.25. valdība – valsts institucionālās vienības, kuras bez maksas vai par cenām, kas nav ekonomiski nozīmīgas, ražo preces vai sniedz pakalpojumus, kas paredzēti individuālajam vai kolektīvajam patēriņam, un kuras galvenokārt tiek finansētas no tautsaimniecības dalībnieku obligātajiem maksājumiem (nodokļiem un nodevām), kā arī institucionālās vienības, kuras iesaistītas nacionālā ienākuma vai nacionālās bagātības pārdalē. Latvijas Republikā valdība ietver centrālo valdību, vietējo valdību un sociālās nodrošināšanas fondus. Institucionālo vienību sarakstu saskaņā ar Eiropas Kontu sistēmas prasībām sagatavo Centrālā statistikas pārvalde;

2.26. valsts nefinanšu sabiedrība – nefinanšu sabiedrība, kurā valdībai pieder vairāk nekā 50% pamatkapitāla vai balsstiesību vai kuru tā tieši vai netieši kontrolē;

2.27. vietējā valdība – valsts vietējās pārvaldes institucionālās vienības, kuru kompetence attiecas tikai uz vietējo ekonomisko teritoriju;

2.28. aizdevumu iespēja – Eurosistēmas piedāvātā pastāvīgā aizdevumu iespēja Latvijas Bankas organizēto Eurosistēmas monetārās politikas operāciju dalībniekiem Latvijas Bankā saņemt aizdevumu uz nakti ar iepriekš noteiktu procentu likmi pret atbilstošu nodrošinājumu;

2.29. atjaunojamais kredīts – revolving loan; kredīts, kam ir šādas pazīmes:

2.29.1. klients var bez iepriekšējas paziņošanas MFI izmantot vai izņemt no konta līdzekļus līdz iepriekš noteiktam kredītlimitam;

2.29.2. pieejamā kredīta summa var palielināties vai samazināties, līdzekļus aizņemoties vai atmaksājot;

2.29.3. kredītu var izmantot atkārtoti;

2.30. pārsnieguma kredīts – overdraft; norēķinu konta debeta atlikums;

2.31. atlikušais termiņš – periods no pārskata perioda beigu datuma līdz nolīgtajam darījuma beigu datumam;

2.32. emitēti parāda vērtspapīri ar sākotnējo termiņu līdz 2 gadiem ar atļautā pamatkapitāla garantiju mazāku par 100% – MFI emitēti hibrīdinstrumenti ar sākotnējo termiņu līdz 2 gadiem, kuriem, beidzoties termiņam, var būt līgumā paredzēta dzēšanas vērtība emisijas valūtā, kas ir mazāka par sākotnēji ieguldīto summu parāda un atvasināto instrumentu komponentu kombinācijas dēļ (100% pamatkapitāla garantija attiecas uz vienošanos par sākotnējā kapitāla atmaksāšanu);

2.33. ilgtermiņa parāda vērtspapīri – parāda vērtspapīri, kuriem emisijas brīdī noteiktais dzēšanas termiņš ir ilgāks par 1 gadu;

2.34. īstermiņa parāda vērtspapīri – parāda vērtspapīri, kuriem emisijas brīdī noteiktais dzēšanas termiņš ir līdz 1 gadam (ieskaitot);

2.35. kredītlīnija – līgums, kas ļauj klientam noteiktā laikposmā un līdz noteiktam limitam līdzekļus aizņemties, kā arī klienta izvēlētā laikā pirms iepriekš noteikta datuma šos līdzekļus atmaksāt;

2.36. kredīts mājokļa iegādei – kredīts, kas izsniegts mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošām bezpeļņas organizācijām mājas, dzīvokļa vai zemes iegādei personiskai lietošanai vai izīrēšanai citām personām, būvniecībai vai rekonstrukcijai, t.sk. kredīti mājokļa iegādei, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu vai ar citiem aktīviem, hipotēku kredīti un aizdevumi mājas vai dzīvokļa uzlabošanai, kuru izmantošana uzlabo mājas vai dzīvokļa ekonomiskos rādītājus;

2.37. netirgojami parāda vērtspapīri – parāda vērtspapīri, kuri nav tirgojami un kurus nevar pārdot otrreizējā vērtspapīru tirgū;

2.38. noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu – naudas līdzekļi, kuri noguldīti MFI, nenosakot termiņu, un kurus iespējams izņemt, vai nu iepriekš brīdinot MFI atbilstoši līgumā noteiktajam brīdinājuma termiņam, vai arī samaksājot tai nozīmīgu soda naudu (piemēram, krājnoguldījumi);

2.39. noguldījumi uz nakti – noguldījumi, kas konvertējami naudā un/vai pārvedami pēc pieprasījuma ar čeku, bankas rīkojumu, debeta ierakstu vai tamlīdzīgi bez būtiskas kavēšanās, ierobežojumiem vai soda naudas. Šādi noguldījumi ietver arī:

2.39.1. atlikumus (kas pelna vai nepelna procentus), kas pārvēršami naudā tūlīt pēc pieprasījuma vai līdz pieprasījuma dienai sekojošās darbadienas beigām bez nozīmīgas soda naudas vai ierobežojumiem, bet kas nav pārvedami;

2.39.2. atlikumus (kas pelna vai nepelna procentus), ko veido iepriekš samaksātās summas saistībā ar elektronisko naudu elektroniskajā informācijas nesējā vai uz programmatūras bāzes (piemēram, priekšsamaksas kartes);

2.39.3. kredītus, kas atmaksājami nākamajā darbadienā pēc kredīta piešķiršanas dienas;

2.40. noguldījumu iespēja – Eurosistēmas piedāvātā pastāvīgā noguldījumu iespēja Latvijas Bankas organizēto Eurosistēmas monetārās politikas operāciju dalībniekiem veikt Latvijas Bankā noguldījumu uz nakti ar iepriekš noteiktu procentu likmi;

2.41. norēķinu kartes bezprocentu kredīts – convenience credit; kredīts, ko MFI izsniedz mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai kā kredītkartes vai kartes ar atliktā debeta funkciju turētājai ar 0% likmi no dienas, kad norēķinu cikla laikā tiek veikts maksājums ar karti, līdz dienai, kad jānorēķinās par šā norēķinu cikla debeta atlikumu;

2.42. norēķinu kartes procentu kredīts – extended credit; kredīts, kas seko norēķinu kartes bezprocentu kredītam, t.i., debeta atlikums kartes kontā, par kuru nav veikts norēķins, kad tas bija iespējams pirmo reizi, un par kuru tiek aprēķināta procentu likme vai vairāklīmeņu procentu likme, kas parasti ir lielāka par 0% un par kuru klientam var būt jāmaksā obligātie mēneša maksājumi, lai vismaz daļēji atmaksātu norēķinu kartes procentu kredītu;

2.43. noteiktais termiņš – periods no darījuma sākuma datuma līdz nolīgtajam darījuma beigu datumam. Noteikto termiņu attiecina uz noguldījumiem un saistībām pret MFI;

2.44. patēriņa kredīts – kredīts, kas izsniegts mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošām bezpeļņas organizācijām tādu patēriņa preču (piemēram, sadzīves tehnikas un automobiļu) iegādei un samaksai par pakalpojumiem (piemēram, medicīnisko aprūpi un ceļojumiem), kuru nolūks nav saistīts ar peļņas gūšanu, t.sk. aizdevumi, kuri izsniegti saskaņā ar norēķinu konta lietošanas līguma noteikumiem;

2.45. pārējie kredīti – kredīti, kas nav izsniegti patēriņam vai mājokļa iegādei, piemēram, kredīti komercdarbībai, izglītībai;

2.46. pārvedami noguldījumi – tādi noguldījumi uz nakti, kuri pēc pieprasījuma tieši pārvedami maksājumu veikšanai, izmantojot maksāšanas līdzekļus (piemēram, kredīta pārvedumu vai tiešo debetu), iespējams, izmantojot arī karti, e-naudu un čekus, bez nozīmīgas soda naudas vai ierobežojumiem. Noguldījumus, ko var izmantot skaidrās naudas izņemšanai, un noguldījumus, no kuriem līdzekļus var izņemt vai pārvest, izmantojot tikai tā paša klienta citu kontu, neiekļauj pārvedamo noguldījumu kategorijā;

2.47. refinansēšanas darījumi – Eurosistēmas piedāvātās tirgus operācijas, ko Latvijas Banka veic, organizējot reverso darījumu izsoles, kurās Latvijas Bankas organizēto Eurosistēmas monetārās politikas operāciju dalībniekiem piešķir aizdevumus pret atbilstošu nodrošinājumu;

2.48. repo darījums – vērtspapīru pārdošana par noteiktu cenu ar nosacījumu atpirkt tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par noteiktu cenu darījuma termiņa beigās;

2.49. reversais repo darījums – vērtspapīru pirkšana par noteiktu cenu ar nosacījumu atpārdot tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par noteiktu cenu darījuma termiņa beigās;

2.50. sindicētais kredīts – vienotais kredīta līgums, saskaņā ar kuru kredīta izsniegšanā piedalās vairāki aizdevēji;

2.51. sākotnējais termiņš – periods no darījuma sākuma datuma (kredītiem) vai emisijas datuma (parāda vērtspapīriem) līdz nolīgtajam darījuma beigu datumam (kredītiem) vai dzēšanas datumam (parāda vērtspapīriem);

2.52. termiņnoguldījumu darījumi – Eurosistēmas piedāvātās tirgus operācijas, ko Latvijas Banka veic, organizējot izsoles, kurās no Latvijas Bankas organizēto Eurosistēmas monetārās politikas operāciju dalībniekiem pieņem noguldījumus uz noteiktu termiņu;

2.53. vērtspapīrošana – darbība, kas ietver vērtspapīrojamo riska darījumu (piemēram, kredītu) ekonomisku nodošanu, t.i., ekonomisku labumu un risku nodošanu, finanšu instrumentsabiedrībai, kura izveidota tikai vērtspapīrošanas nolūkam un emitē vērtspapīrus;

2.54. klients – fiziskā persona, juridiskā persona vai cita juridiska vienība, kurai pārskata sniedzējs sniedz finanšu pakalpojumus.

3. Terminu "atvasinātie finanšu instrumenti", "finanšu aktīvi", "finanšu instrumenti", "finanšu līzings", "finanšu saistības", "amortizētajā iegādes vērtībā vērtētie finanšu aktīvi", "patiesajā vērtībā vērtētie finanšu aktīvi vai finanšu saistības, kuru patiesās vērtības pārmaiņas atzīst peļņas un zaudējumu aprēķinā", "patiesajā vērtībā vērtētie finanšu aktīvi un finanšu saistības, kuru patiesās vērtības pārmaiņas atzīst apvienoto ienākumu pārskatā" lietojums atbilst Starptautiskās Grāmatvedības standartu padomes izdoto Starptautisko grāmatvedības standartu un Starptautisko finanšu pārskatu standartu un Starptautisko finanšu pārskatu interpretāciju komitejas standartu interpretāciju terminu skaidrojumam.

4. Mēneša bilances pārskatā un tā pielikumos sniegtā informācija nepieciešama, lai sagatavotu finanšu un maksājumu bilances statistiku atbilstoši Eiropas Savienības, t.sk. Eiropas Centrālās bankas, tiesību aktu prasībām, nodrošinātu Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas īstenošanu, veiktu finanšu stabilitātes analīzi un informētu citas institūcijas un sabiedrību par MFI sektora attīstību Latvijas Republikā.

5. Mēneša bilances pārskatā un tā pielikumos sniegto informāciju Latvijas Banka var nodot likuma "Par Latvijas Banku" 40. panta otrajā daļā minētajām iestādēm, ievērojot minētajā likumā noteiktās prasības.

II. Latvijas Republikas monetāro finanšu iestāžu saraksts

6. Latvijas Banka izveido, uztur un regulāri aktualizē Latvijas Republikas monetāro finanšu iestāžu sarakstu (tālāk tekstā – saraksts) Latvijas Bankas tīmekļvietnes (www.bank.lv) izvēlnē "Statistika". Saraksts iekļauts arī Eiropas Centrālās bankas tīmekļvietnē, kur tā regulāri publicē Eiropas Savienības valstu MFI sarakstu (sk. Latvijas Bankas tīmekļvietnes (www.bank.lv) izvēlni "Statistika").

7. Sarakstu uztur statistikas nolūkiem, un to lieto tikai informatīviem mērķiem.

8. Ievērojot to, ka Latvijas Republikā ieguldījumu fondi nav juridiskās personas, sarakstā iekļautos naudas tirgus fondus statistikas pārskatu sniegšanas jomā pārstāv attiecīgā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.

III. Mēneša bilances pārskata un tā pielikumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība un iesniegšanas termiņi

9. Šo noteikumu 1. punktā minētie pārskata sniedzēji sagatavo mēneša bilances pārskatu un tā pielikumus, aizpildot šādas veidlapas:

9.1. "Mēneša bilances pārskats" (1. pielikums);

9.2. ABL pielikums "Mēneša bilances pārskata pozīciju izvērsums" (2. pielikums);

9.3. B-P pielikums "Norēķinu karšu, atjaunojamie un pārsnieguma kredīti" (3. pielikums);

9.4. F pielikums "Peļņas un zaudējumu aprēķins" (4. pielikums);

9.5. J pielikums "Aktīvi pārvaldīšanā" (5. pielikums);

9.6. K pielikums "Pārskats par elektronisko naudu" (6. pielikums);

9.7. M pielikums "Kredīti dalījumā pēc atlikušā termiņa un procentu likmes pārskatīšanas perioda" (7. pielikums);

9.8. N pielikums "Pārskats par pamatkapitāla sadalījumu" (8. pielikums);

9.9. "Mēneša bilances pārskata pozīciju pārmaiņas" (9. pielikums);

9.10. "Pārējo aktīvu izvērsums" (10. pielikums);

9.11. "Pārējo saistību izvērsums" (11. pielikums).

10. "Mēneša bilances pārskatu" un tā ABL un B-P pielikumu sagatavo:

10.1. kredītiestādes un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kas pārvalda naudas tirgus fondus, par stāvokli pārskata mēneša beigās un iesniedz Latvijas Bankai septiņu darbadienu laikā pēc pārskata mēneša beigām;

10.2. krājaizdevu sabiedrības par stāvokli 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī un iesniedz Latvijas Bankai četru darbadienu laikā pēc pārskata perioda beigām;

10.3. elektroniskās naudas iestādes par stāvokli 30. jūnijā un 31. decembrī un iesniedz Latvijas Bankai četru darbadienu laikā pēc pārskata perioda beigām.

11. F pielikumu sagatavo:

11.1. kredītiestādes par periodu no gada sākuma līdz pārskata mēneša beigām un iesniedz Latvijas Bankai septiņu darbadienu laikā pēc pārskata mēneša beigām;

11.2. krājaizdevu sabiedrības par periodu no gada sākuma līdz 31. martam, 30. jūnijam, 30. septembrim un 31. decembrim un iesniedz Latvijas Bankai četru darbadienu laikā pēc pārskata perioda beigām;

11.3. ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kas pārvalda naudas tirgus fondus, par periodu no gada sākuma līdz 31. martam, 30. jūnijam, 30. septembrim un 31. decembrim un iesniedz Latvijas Bankai septiņu darbadienu laikā pēc pārskata perioda beigām;

11.4. elektroniskās naudas iestādes par periodu no gada sākuma līdz 30. jūnijam un 31. decembrim un iesniedz Latvijas Bankai četru darbadienu laikā pēc pārskata perioda beigām.

12. J pielikumu sagatavo un iesniedz Latvijas Bankai 10 darbadienu laikā pēc pārskata mēneša beigām:

12.1. kredītiestādes un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kas pārvalda naudas tirgus fondus, par stāvokli pārskata mēneša beigās;

12.2. krājaizdevu sabiedrības par stāvokli 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī;

12.3. elektroniskās naudas iestādes par stāvokli 30. jūnijā un 31. decembrī.

13. K pielikumu sagatavo kredītiestādes un elektroniskās naudas iestādes par stāvokli 30. jūnijā un 31. decembrī un iesniedz Latvijas Bankai 10 darbadienu laikā pēc pārskata perioda beigām.

14. M pielikumu sagatavo un iesniedz Latvijas Bankai septiņu darbadienu laikā pēc pārskata perioda beigām:

14.1. kredītiestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kas pārvalda naudas tirgus fondus, un krājaizdevu sabiedrības par stāvokli 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī;

14.2. elektroniskās naudas iestādes par stāvokli 30. jūnijā un 31. decembrī.

15. N pielikumu sagatavo kredītiestādes par stāvokli pārskata mēneša beigās un iesniedz Latvijas Bankai 10 darbadienu laikā pēc pārskata mēneša beigām.

16. Mēneša bilances pārskatu un tā pielikumus iesniedz elektroniskā veidā saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem, kas regulē elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku.

17. Statistikas mērķiem pārskata sniedzējs konsolidē darbību ar visām savām filiālēm, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā. Ja pārskata sniedzējam ir filiāles, kas atrodas citu valstu teritorijā, pozīcijas pret visām šīm filiālēm uzskata par pozīcijām pret nerezidentiem. Mēneša bilances pārskatā un tā pielikumos nav atļauta pārrobežu konsolidācija.

18. Mēneša bilances pārskatā un tā pielikumos lietotā naudas izteiksmes vienība ir euro. Aktīvu, pasīvu un ārpusbilances posteņu atlikumus ārvalstu valūtās uzrāda euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo attiecīgās ārvalstu valūtas kursu pārskata mēneša pēdējās dienas beigās.

19. Mēneša bilances pārskatā uzrāda pārskata mēneša pēdējās dienas bilances atlikumus (atlikumus dienas beigās). Nav pieļaujama attiecīgo aktīvu un pasīvu pozīciju saldo uzrādīšana, izņemot tos gadījumus, kad iepriekš noslēgts līgums par aktīvu un saistību mijieskaitu vai paredzēta vienlaicīga attiecīgo aktīvu atsavināšana un saistību dzēšana.

20. Pārskata sniedzējs novērtē un uzrāda mēneša bilances pārskata pozīcijas saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvedības standartu padomes izdoto Starptautisko grāmatvedības standartu un Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām un Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas standartu interpretāciju nostādnēm, izņemot noguldījumu saistības un aizdevumus, kurus statistiskās informācijas mērķiem uzrāda to nominālvērtībā.

21. Mēneša bilances pārskatā ievēro rādītāju dalījumu attiecībā uz Latvijas rezidentiem, pārējo euro zonas valstu rezidentiem un pārējo ārvalstu rezidentiem, kā arī rādītāju dalījumu euro un ārvalstu valūtās.

22. Ja mēneša bilances pārskata atsevišķas pozīcijas rādītājs salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša bilances pārskata attiecīgo rādītāju mainījies vairāk nekā par 15% un 700 tūkst. euro, pārskata sniedzējs aizpilda veidlapu "Mēneša bilances pārskata pozīciju pārmaiņas", norādot pārmaiņu iemeslus.

23. Darījumu pārskatā ietver tad, kad aktīvu vai saistību maiņa (pirkšana un pārdošana) notikusi, prasības vai saistības radušās vai ekonomiskās vērtības radītas, mainījušās vai zudušas.

24. Finanšu darījumu šajā darījumā iesaistītie partneri uzrāda vienlaikus, pamatojoties uz aktīvu vai saistību kontroles maiņu.

IV. Mēneša bilances pārskata aktīvu pozīciju aizpildīšanas kārtība

25. Pozīcijā "Nauda kasē un prasības pret Latvijas Banku" uzrāda euro un ārvalstu valūtu banknotes un monētas, t.sk. naudas zīmes bankomātos. Šajā pozīcijā uzrāda arī pārskata sniedzēja pieprasījuma noguldījumus, noguldījumu iespēju, termiņnoguldījumu darījumus un pārējās prasības pret Latvijas Banku.

26. Pozīcijā "Prasības pret MFI, izņemot Latvijas Banku" uzrāda prasības, kas radušās darījumos ar citām MFI, izņemot Latvijas Banku, t.sk. aizdevumus, avansus, noguldījumus, prasības, kuras radušās reverso repo darījumu rezultātā, drošības iemaksas, kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, un netirgojamos citu MFI emitētos parāda vērtspapīrus. Prasības, kuras apliecina pārvedamie parāda vērtspapīri, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 28. punkta nosacījumiem. Prasības pret MFI, kurām atsaukta licence, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 27. punkta nosacījumiem.

27. Pozīcijā "Kredīti" uzrāda prasības, kas radušās darījumos ar ne-MFI, t.sk. aizdevumus, pārsnieguma kredītus, atjaunojamos kredītus, norēķinu karšu procentu un bezprocentu kredītus, prasības, kuras radušās finanšu līzinga un reverso repo darījumu rezultātā, drošības iemaksas, kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, un netirgojamos ne-MFI emitētos parāda vērtspapīrus. Prasības pret MFI, kurām atsaukta licence, uzrāda kā prasības pret citiem finanšu starpniekiem. Prasības, kuras apliecina pārvedamie parāda vērtspapīri, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 28. punkta prasībām.

28. Pozīcijā "Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu" uzrāda pārvedamos parāda vērtspapīrus, t.sk. parādzīmes, obligācijas, noguldījumu sertifikātus, segtās obligācijas un vērtspapīrus, kuru cena atkarīga no procentu likmju pārmaiņām un kuri ir brīvi pārdodami. Šajā pozīcijā uzrāda arī citus vērtspapīrus ar fiksētu ienākumu, piemēram, tās priekšrocību akcijas ar fiksētu ienākumu, kuras negarantē tiesības piedalīties akciju sabiedrības atlikušās vērtības sadalē akciju sabiedrības likvidācijas (bankrota) gadījumā. Repo un reversie repo darījumi, kā arī atvasināto finanšu instrumentu darījumos apgrūtinātie parāda vērtspapīri šajā pozīcijā pārmaiņas nerada. Uzkrātos saņemamos procentus par parāda vērtspapīriem uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 38. punkta prasībām.

29. Pozīcijā "Akcijas, ieguldījumu apliecības un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu" uzrāda pārskata sniedzēja ieguldījumus citu MFI, citu finanšu starpnieku, finanšu palīgsabiedrību, piesaistošo finanšu iestāžu un naudas aizdevēju, apdrošināšanas sabiedrību, pensiju fondu vai nefinanšu sabiedrību pamatkapitālā (akcijās un daļās). Šajā pozīcijā uzrāda tikai tādus ieguldījumus citu MFI, valdību, citu finanšu starpnieku, finanšu palīgsabiedrību, piesaistošo finanšu iestāžu un naudas aizdevēju, apdrošināšanas sabiedrību, pensiju fondu vai nefinanšu sabiedrību pamatkapitālā, kurus neuzrāda kā līdzdalību saistīto vai radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā. Šajā pozīcijā uzrāda arī priekšrocību akcijas, kuras garantē tiesības piedalīties akciju sabiedrības atlikušās vērtības sadalē akciju sabiedrības likvidācijas (bankrota) gadījumā, un pārskata sniedzēja ieguldījumus naudas tirgus fondu un ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās.

30. Pozīcijā "Līdzdalība saistīto un radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā" uzrāda pārskata sniedzēja ieguldījumus saistīto un radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā.

31. Pozīcijā "Atvasinātie finanšu instrumenti" uzrāda finanšu aktīvus, kas rodas, atvasinātos finanšu instrumentus novērtējot to patiesajā vērtībā, t.i., katra atsevišķā atvasinātā finanšu instrumenta pozitīvo vērtību. Drošības iemaksas (margin), kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 26. vai 27. punkta prasībām, bet šajos darījumos apgrūtinātos vērtspapīrus uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 28. punkta prasībām.

32. Pozīcijā "Nemateriālie aktīvi" uzrāda koncesijas, patentu, licenču un tirdzniecības zīmju lietošanas tiesības, nomas tiesības, iegādāto saimniecisko vienību pozitīvo nemateriālo vērtību un citus par samaksu iegūtos aktīvus, kuriem nav materiālas formas, kā arī programmatūru, kura nav elektronisko iekārtu vai ierīču neatņemama sastāvdaļa, to atlikušajā vērtībā. Šeit uzrāda arī avansa maksājumus par nemateriālajiem aktīviem.

33. Pozīcijā "Pamatlīdzekļi" uzrāda visus pārskata sniedzējam piederošos (t.sk. bez izpirkuma tiesībām iznomātos un finanšu līzinga darījumu rezultātā iegūtos) pamatlīdzekļus to atlikušajā vērtībā, iekļaujot šo pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, atjaunošanas vai tamlīdzīgas izmaksas, kuras uzlabojušas pamatlīdzekļu ekonomiskos rādītājus, izņemot šo noteikumu 34. punktā minētās un ar nepabeigto būvniecību saistītās izmaksas. Šajā pozīcijā atsevišķi uzrāda nekustamos īpašumus kā lietošanas tiesību aktīvus operatīvajā nomā un nekustamos īpašumus, izņemot lietošanas tiesību aktīvus operatīvajā nomā. Šajā pozīcijā uzrāda arī avansa maksājumus par pamatlīdzekļiem.

34. Pozīcijā "Pārējie aktīvi" uzrāda aktīvus, kuru saturs neatbilst citām mēneša bilances pārskata aktīvu pozīcijām, t.sk. dārgmetālus, dārgakmeņus, kā arī nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, ja pamatlīdzekļu nomas līgumā paredzēta šo izmaksu kompensācija. Kā naudu ceļā uzrāda tās prasības pret citām MFI, kuras radušās nepabeigtu starpbanku norēķinu rezultātā. Kā pārdošanai paredzēto kustamo un nekustamo īpašumu uzrāda kustamo un nekustamo īpašumu, kas pārņemts kā neatmaksāto aizdevumu un citu prasību nodrošinājums, kā arī citus pamatlīdzekļus, kurus pārskata sniedzējs nelieto un plāno atsavināt. Kā ieguldījuma īpašumus pārskata sniedzējs uzrāda tos īpašumus, kurus tā tur nomas maksas nopelnīšanai un/vai kapitāla vērtības palielināšanai. Ja attiecīgajā mēneša bilances pārskatā pozīcijas "Pārējie aktīvi" vērtība pārsniedz 5% no aktīvu kopsummas, pārskata sniedzējs aizpilda veidlapu "Pārējo aktīvu izvērsums", atklājot pārējo aktīvu sastāvdaļu konkrēto saturu un summu.

35. Pozīcijā "Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi, izņemot procentu ienākumus" uzrāda izdevumus, kas veikti pārskata periodā, bet attiecas uz nākamajiem periodiem. Šajā pozīcijā uzrāda arī pārskata periodā un iepriekšējos pārskata periodos uzkrātos, bet vēl nesaņemtos ienākumus, piemēram, vēl nesaņemto, taču aprēķināto komisijas naudu un nomas maksu.

36. Pozīcijā "Uzkrātie saņemamie procenti par prasībām pret MFI" uzrāda pārskata periodā un iepriekšējos pārskata periodos uzkrātos, bet vēl nesaņemtos procentu ienākumus par prasībām pret MFI.

37. Pozīcijā "Uzkrātie saņemamie procenti par kredītiem" uzrāda pārskata periodā un iepriekšējos pārskata periodos uzkrātos, bet vēl nesaņemtos procentu ienākumus par kredītiem.

38. Pozīcijā "Uzkrātie saņemamie procenti par parāda vērtspapīriem" uzrāda pārskata periodā un iepriekšējos periodos uzkrātos, bet vēl nesaņemtos procentu ienākumus par parāda vērtspapīriem.

39. Pozīcijā "Uzkrātie saņemamie procenti par saistībām" uzrāda pārskata periodā un iepriekšējos periodos uzkrātos, bet vēl nesaņemtos procentus par saistībām pret MFI un ne-MFI.

40. Pozīcijā "Aktīvi pārvaldīšanā" uzrāda aktīvus, kurus pārskata sniedzējs pārvalda savā vārdā klienta labā, ja kredītiestāde ieguvusi šādu aktīvu īpašuma tiesību juridisku apstiprinājumu, un no tiem izrietošās saistības neuzrāda kredītiestādes bilancē.

V. Mēneša bilances pārskata pasīvu pozīciju aizpildīšanas kārtība

41. Pozīcijā "Saistības pret Latvijas Banku" uzrāda refinansēšanas darījumus, aizdevumu iespēju un pārējās saistības pret Latvijas Banku.

42. Pozīcijā "Saistības pret MFI, izņemot Latvijas Banku" uzrāda saistības, kas radušās darījumos ar citām MFI, izņemot Latvijas Banku, t.sk. noguldījumus uz nakti, termiņnoguldījumus, noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kā arī saistības, kas radušās repo darījumu rezultātā. Šajā pozīcijā uzrāda arī drošības iemaksas, kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, un tādas saistības pret citām MFI, kuras ir pakārtotās saistības. Saistības, kuras radušās parāda vērtspapīru emisijas rezultātā, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 44. punkta prasībām. Saistības pret citām MFI, kurām atsaukta licence, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 43. punkta prasībām.

43. Pozīcijā "Noguldījumi" uzrāda saistības pret ne-MFI, t.sk. noguldījumus uz nakti, termiņnoguldījumus, noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kā arī saistības, kas radušās repo darījumu rezultātā. Šajā pozīcijā uzrāda arī drošības iemaksas, kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, un tos noguldījumus, kuri piesaistīti kā pakārtotās saistības. Saistības pret citām MFI, kurām atsaukta licence, uzrāda kā citu finanšu starpnieku noguldījumus. Saistības, kuras radušās parāda vērtspapīru emisijas rezultātā, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 44. punkta prasībām.

44. Pozīcijā "Emitētie parāda vērtspapīri" uzrāda pārskata sniedzēja emitētus apgrozāmus parāda vērtspapīrus, kas turētājam dod beznosacījuma tiesības uz fiksētu vai līgumā noteiktu kupona maksājumu un/vai norādītu fiksētu summu konkrētā dienā vai sākot ar dienu, kas noteikta emisijas brīdī. Šeit uzrāda arī tos pārskata sniedzēja emitētos parāda vērtspapīrus, kuri emitēti kā pakārtotās saistības vai kā konvertējamās beztermiņa obligācijas, kas paredzētas, lai krīzes laikā pārvērstu pašu kapitālā. Emitētos parāda vērtspapīrus uzrāda pēc vērtspapīra turētāja rezidences. Uzkrātos maksājamos procentus par emitētajiem parāda vērtspapīriem uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 50. punkta prasībām.

45. Pozīcijā "Atvasinātie finanšu instrumenti" uzrāda finanšu saistības, kas rodas, atvasinātos finanšu instrumentus novērtējot to patiesajā vērtībā, t.i., katra atsevišķā atvasinātā finanšu instrumenta negatīvo vērtību. No klientiem saņemtās drošības iemaksas, kuras pēc līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 42. vai 43. punkta prasībām.

46. Pozīcijā "Pārējās saistības" uzrāda visas pārējās saistības, kuru saturs neatbilst šo noteikumu 41.–45. un 47.–54. punkta prasībām. Ja attiecīgā mēneša bilances pārskatā pārējo saistību vērtība pārsniedz 5% no pasīvu kopsummas, pārskata sniedzējs aizpilda veidlapu "Pārējo saistību izvērsums", atklājot pārējo saistību sastāvdaļu konkrēto saturu un summu. Kā naudu ceļā uzrāda tās saistības pret MFI, kuras radušās nepabeigtu starpbanku norēķinu rezultātā, un tās saistības pret klientiem, kuras izriet no nepabeigtiem maksājumiem klientu uzdevumā. Šajā pozīcijā uzrāda arī mājsaimniecību neto kapitālu pensiju fondu rezervēs, kas atspoguļo pārskata sniedzēja pensiju saistības pret tā pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem, t.sk. tiešās saistības (nav izmantoti pensiju fonda ārpakalpojumi) un netiešās saistības (pārskata sniedzējs slēdz līgumu ar trešo personu par savu darbinieku pensiju fondu uzraudzīšanu un saglabā atbildību par jebkādu finansējuma deficītu).

47. Pozīcijā "Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi, izņemot procentu izdevumus" uzrāda ienākumus, kas attiecas uz nākamajiem periodiem, bet saņemti līdz pārskata perioda beigām, kredītu pirkšanas gadījumos neamortizēto diskontu, kā arī iegādāto saimniecisko vienību negatīvo nemateriālo vērtību. Šajā pozīcijā uzrāda arī pārskata periodā un iepriekšējos periodos uzkrātos, bet vēl nesamaksātos maksājumus un citus izdevumus, piemēram, vēl nesamaksāto, taču aprēķināto komisijas naudu un nomas maksu, kas tiek veikta par nomas līgumiem ar izpirkuma tiesībām, atsevišķi norādot saistības par nomas līgumiem bez izpirkuma saistībām (operatīvās nomas saistības).

48. Pozīcijā "Uzkrātie maksājamie procenti par saistībām pret MFI" uzrāda pārskata un iepriekšējos periodos uzkrātos, bet vēl nesamaksātos procentus par saistībām pret MFI.

49. Pozīcijā "Uzkrātie maksājamie procenti par noguldījumiem" uzrāda pārskata un iepriekšējos periodos uzkrātos, bet vēl nesamaksātos procentus par noguldījumiem.

50. Pozīcijā "Uzkrātie maksājamie procenti par emitētajiem parāda vērtspapīriem" uzrāda pārskata un iepriekšējos periodos uzkrātos, bet vēl nesamaksātos procentus par emitētajiem parāda vērtspapīriem.

51. Pozīcijā "Uzkrātie maksājamie procenti par prasībām" uzrāda pārskata periodā un iepriekšējos periodos uzkrātos, bet vēl nesamaksātos procentus par prasībām pret MFI un prasībām, kas radušās darījumos ar ne-MFI.

52. Pozīcijā "Uzkrājumi parādiem un saistībām" uzrāda izveidotos uzkrājumus bilances aktīvu posteņu vērtības samazinājumam, piemēram, kredītu, parāda vērtspapīru, kā arī ārpusbilances saistību vērtības korekcijas. Šajā pozīcijā uzrāda arī izveidotos uzkrājumus saistībām, kuras attiecināmas uz pārskata periodu vai iepriekšējiem periodiem, ja zināms, ka šo saistību izpildei būs nepieciešami līdzekļi, kuru apjomu iespējams ticami novērtēt, piemēram, uzkrājumus nodokļiem, pensijām, tiesvedībām un citām saistībām.

53. Pozīcijā "Naudas tirgus fondu ieguldījumu apliecības" uzrāda MFI emitētās ieguldījumu apliecības. Šīs saistības uzrāda pēc ieguldījumu apliecību turētāju rezidences.

54. Pozīcijā "Kapitāls un rezerves" uzrāda visus akcionāriem (biedriem) piederošos līdzekļus, kas ieguldīti pārskata sniedzēja pamatkapitālā un uzkrāti (zaudēti) pārskata sniedzēja darbības rezultātā. Atsevišķi uzrāda:

54.1. apmaksāto pamatkapitālu, t.i., apmaksāto akciju un daļu nominālvērtību kopsummu;

54.2. akciju emisijas uzcenojumu, t.i., akciju pārdošanas cenas pārsniegumu pār to nominālvērtību, izņemot papildmaksu uzkrātā rezerves kapitāla apmaksai;

54.3. citu pašu kapitālu, t.i., darbiniekiem piešķirtās tiesības uz akcijām, kas izveidotas kā atalgojuma mainīgā daļa;

54.4. pārējo piesaistīto kapitālu;

54.5. rezerves kapitālu un pārējās rezerves, t.i., rezerves, kas izveidotas no iepriekšējo gadu peļņas, papildiemaksām uzkrātā rezerves kapitāla apmaksai jauna akciju laidiena gadījumā, iemaksām pašu kapitāla atjaunošanai, vispārējo riska rezervi un pārējās rezerves, kas izveidotas no pārskata gada un iepriekšējo gadu peļņas;

54.6. uzkrāto rezultātu pārējos apvienotajos ienākumos, t.i., finanšu aktīvu un saistību pārvērtēšanas rezultātu, kas tiek uzrādīts pašu kapitāla sastāvā saskaņā ar grāmatvedības uzskaites prasībām;

54.7. iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu vai zaudējumus, t.i., to daļu no iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas, kura palikusi pārskata sniedzēja rīcībā pēc pamatkapitāla, rezerves kapitāla un pārējo rezervju papildināšanas un atskaitījumiem dividendēm, kā arī iepriekšējo gadu uzkrātos zaudējumus (zaudējumus uzrāda ar mīnusa zīmi);

54.8. pārskata gada nesadalīto peļņu vai zaudējumus, t.i., pārskata gadā gūto peļņu vai zaudējumus (zaudējumus uzrāda ar mīnusa zīmi).

55. Pozīcijā "Pasīvi pārvaldīšanā" uzrāda saistības, kuras pārskata sniedzējam radušās, pārvaldot klienta aktīvus savā vārdā, bet klienta labā.

VI. Mēneša bilances pārskata ārpusbilances pozīciju aizpildīšana kārtība

56. Pozīcijā "Iespējamās saistības" uzrāda visu veidu darījumus, kuros pārskata sniedzējs galvo par trešo personu saistību izpildi, t.i., galvojumus un garantijas, kā arī aktīvus, kas ieķīlāti kā trešo personu saistību izpildes nodrošinājums. Kā pārējās iespējamās saistības uzrāda indosamentus, akceptus, izņemot pašu akceptus, u.tml. iespējamās saistības.

57. Pozīcijā "Kredītlīnijas" uzrāda līgumu par kredītlīniju piešķiršanu ietvaros klientam pieejamos finanšu līdzekļus, kurus pārskata sniedzējs vēl nav izsniedzis klientam, vai klienta jau atmaksātos līdzekļus.

58. Pozīcijā "Saistības pret klientiem, izņemot kredītlīnijas" uzrāda visas pārskata sniedzēja neatsaucamās ārpusbilances saistības, kas saistītas ar kredītrisku. Šajā pozīcijā uzrāda atvērtos akreditīvus un saistības par aizdevumu piešķiršanu, ko pārskata sniedzējs nevar vienpusēji atsaukt. Kā pārējās saistības uzrāda saistības par pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegādi, neatsaucamos līgumus par aktīvu pirkšanu nākotnē, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus, u.tml. saistības.

59. Pozīcijā "Atvasināto finanšu instrumentu ārpusbilances saistības" uzrāda atvasināto finanšu instrumentu līgumvērtību vai nosacīto vērtību.

VII. ABL pielikuma "Mēneša bilances pārskata pozīciju izvērsums" aizpildīšanas kārtība

60. ABL pielikumu "Mēneša bilances pārskata pozīciju izvērsums" sagatavo par pozīciju atlikumiem un pārklasifikācijas pārmaiņām, ievērojot pārskata veidlapā norādītās mēneša bilances pārskata pozīcijas valstu, valūtu, termiņa grupu un termiņa veidu dalījumā. Pārklasifikācijas summu norāda, ja pārmaiņas notikušas šo noteikumu 6. punktā minētajā sarakstā, struktūrā, sektoru klasifikācijā vai aktīvu un pasīvu klasifikācijā. Pārklasifikācijas summu var nenorādīt, ja mēneša bilances pārskata pozīcijas rādītāja izmaiņa pārskata periodā nepārsniedz 700 tūkst. euro.

61. ABL pielikuma sagatavošanā izmanto starptautiskos standartus ISO 3166 "Valstu un to teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi" un ISO 4217 "Valūtu un resursu kodi" (sk. Latvijas Bankas tīmekļvietnes (www.bank.lv) izvēlni "Statistika").

62. Darījuma partnera sektora, instrumenta veida, termiņa grupas un termiņa veida norādīšanai ABL pielikumā izmantojamie kodi ietverti šo noteikumu 12. pielikumā.

63. Ja pārskata sniedzēja klients ir starptautiskā organizācija, ailē "Valsts kods/starptautiskās organizācijas kods" uzrāda divu zīmju kodu atbilstoši starptautisko organizāciju kodu sarakstam (sk. Latvijas Bankas tīmekļvietnes (www.bank.lv) izvēlnē "Statistika").

64. Emitētos parāda vērtspapīrus uzrāda termiņu grupā "līdz 1 gadam", ja emisijas brīdī noteiktais dzēšanas termiņš ir līdz 1 gadam (ieskaitot), termiņu grupā "1–2 gadi", ja emisijas brīdī noteiktais dzēšanas termiņš ir ilgāks par 1 gadu, bet ir līdz 2 gadiem (ieskaitot), t.sk. norādot instrumenta veida kodu "IV302" vērtspapīriem ar nominālā kapitāla garantiju dzēšanas brīdī emisijas valūtā mazāku par 100%. Termiņu grupā "ar termiņu ilgāku par 2 gadiem" uzrāda tos vērtspapīrus, kuru emisijas brīdī noteiktais dzēšanas termiņš ir ilgāks par 2 gadiem.

65. Ja darījuma beigu termiņš tiek mainīts (pagarināts vai saīsināts), pārskata sniedzējs prasības un saistības uzrāda ar mainīto darījuma beigu termiņu atbilstošajā termiņu grupā, bet darījuma sākuma datumu nemaina.

66. Termiņu grupā iekļauj arī tās prasības un saistības, kuras attiecināmas uz attiecīgās termiņu grupas ilgāko termiņu, piemēram, termiņu grupā "līdz 6 mēnešiem" uzrāda prasības (saistības) ar termiņu līdz 6 mēnešiem (ieskaitot) un termiņu grupā "6–12 mēneši" uzrāda prasības (saistības) ar termiņu, kas ilgāks par 6 mēnešiem, bet ir līdz 12 mēnešiem (ieskaitot). Termiņnoguldījumi, kuriem iestājies izmaksas termiņš un attiecībā uz kuriem līgums nav pagarināts vai noslēgts no jauna, uzskatāmi par noguldījumiem uz nakti, ja līgumā nav noteikts citādi. Ja līgumā par kredīta izsniegšanu noteiktajā darījuma beigu datumā klients nav pilnībā sedzis savas saistības pret pārskata sniedzēju, šādu kredītu uzrāda ailē "Pieprasījuma". Norēķinu kartes bezprocentu kredīti un norēķinu kartes procentu kredīti iekļaujami termiņu grupā atbilstoši līguma nosacījumiem.

67. Atjaunojamos un pārsnieguma kredītus uzrāda kā ne-MFI pieprasījuma prasības.

68. Pozīcijā "Kredīti" un pozīcijā "Noguldījumi" darījumiem ar citiem finanšu starpniekiem norāda darījuma partnera sektora kodu "SK125B" (Citi finanšu starpnieki, izņemot ne-MFI kredītiestādes, CDP un FIS, "SK12511" (Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas ir ne-MFI kredītiestādes), "SK1256" (Centrālie darījuma partneri (CDP)) un "SK1254" (Finanšu instrumentsabiedrības (FIS)).

69. Darījuma partnera sektora kodu "SK1256" (Centrālie darījuma partneri (CDP)) norāda tikai tad, ja repo un reversajos repo darījumos darījuma partneris ir centrālais darījuma partneris.

70. Pozīcijā "Saistības pret MFI, izņemot Latvijas Banku" un pozīcijā "Noguldījumi" ar termiņu "Uz nakti" norāda instrumenta veida kodu "IV202" (Pārvedamie noguldījumi) vai kodu "IV203" (Nepārvedamie noguldījumi).

71. Aili "MFI kods" aizpilda prasībām un saistībām pret MFI, ja darījumā iesaistītā puse ir Latvijas Republikā reģistrēta MFI. Ailē norāda rezidenta MFI lokālās klasifikācijas kodu saskaņā ar Latvijas Bankas tīmekļvietnē publicēto "Latvijas Republikas monetāro finanšu iestāžu sarakstu".

72. Ja kredīti uz nakti izsniegti ārvalstu MFI vai tās veikušas noguldījumus uz nakti un šajā valstī ir valsts svētki, šādus darījumus uzrāda attiecīgi kā pieprasījuma prasības vai noguldījumus uz nakti.

73. Uzrādot kredītus mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošām bezpeļņas organizācijām, papildus ievēro arī kredītu izsniegšanas mērķi, norādot instrumenta veida kodu "IV405" (kredīts mājokļa iegādei), kodu "IV406" (patēriņa kredīts) un kodu "IV407" (pārējie kredīti). Uzrādot pārējos kredītus mājsaimniecībām, ievēro darījuma partnera sektora kodu "SK14C" (Mājsaimniecības, izņemot pašnodarbinātos) un kodu "SK142" (Pašnodarbinātie). Ja pašnodarbinātai personai kredīts izsniegts privātām vajadzībām, to uzrāda attiecīgi kā mājsaimniecībai izsniegtu kredītu atbilstoši tā izsniegšanas mērķim (kredīts mājokļa iegādei vai patēriņa kredīts).

74. Ne-MFI strukturētajiem noguldījumiem, kuru ienesīgums atkarīgs no tiem piesaistītā bāzes aktīva cenas, biržas indeksa vai valūtas kursa pārmaiņām, norāda instrumenta veida kodu "IV201".

75. Strukturētajiem emitētajiem parāda vērtspapīriem, kuru ienesīgums atkarīgs no tiem piesaistītā bāzes aktīva cenas, biržas indeksa vai valūtas kursa pārmaiņām, norāda instrumenta veida kodu "IV301".

76. Prasībām vai saistībām, kas radušās sindicētā kredīta veidā, norāda instrumenta veida kodu "IV404", prasību pusē norādot prasības pret sindicētā kredīta gala aizņēmēju, bet saistību pusē – saistības pret sindicētā kredīta gala aizdevēju.

VIII. B-P pielikuma "Norēķinu karšu, atjaunojamie un pārsnieguma kredīti" aizpildīšanas kārtība

77. B-P pielikumā uzrāda nefinanšu sabiedrībām, mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošām bezpeļņas organizācijām izsniegtos atjaunojamos un pārsnieguma kredītus, norēķinu karšu bezprocentu kredītus un norēķinu karšu procentu kredītus dalījumā "Rezidenti" un "Pārējo euro zonas valstu rezidenti".

IX. F pielikuma "Peļņas un zaudējumu aprēķins" aizpildīšanas kārtība

78. F pielikumā "Peļņas un zaudējumu aprēķins" uzrāda pārskata sniedzēja ienākumus un izdevumus, kas radušies periodā no gada sākuma līdz pārskata mēneša pēdējam datumam.

79. F pielikumā ievēro rādītāju dalījumu attiecībā uz rezidentiem un nerezidentiem.

80. Pozīcijā "Procentu ienākumi par prasībām pret MFI" uzrāda procentu ienākumus par prasībām (t.sk. aizdevumiem, avansiem, noguldījumiem, prasībām, kuras radušās reverso repo darījumu rezultātā) pret Latvijas Banku, citu valstu centrālajām bankām un citām MFI. Iekļauj arī ienākumus, kas radušies, amortizējot diskontu par tām prasībām pret MFI, kuras iegūtas par vērtību, kas mazāka nekā summa, kura pārskata sniedzējam jāsaņem, pienākot šo prasību atmaksas termiņam.

81. Pozīcijā "Procentu ienākumi par kredītiem ne-MFI" uzrāda procentu ienākumus par kredītiem (t.sk. prasībām, kuras radušās finanšu līzinga un reverso repo darījumu rezultātā), kas izsniegti ne-MFI. Šajā pozīcijā uzrāda arī ienākumus, kas radušies, amortizējot diskontu par tiem kredītiem, kas izsniegti ne-MFI, kuri iegūti par vērtību, kas mazāka nekā summa, kura pārskata sniedzējam jāsaņem, iestājoties šo aizdevumu atmaksas termiņam.

82. Pozīcijā "Procentu ienākumi par īstermiņa parāda vērtspapīriem, t.sk. citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu" un pozīcijā "Procentu ienākumi par ilgtermiņa parāda vērtspapīriem, t.sk. citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu" uzrāda procentu ienākumus par parāda vērtspapīriem, kā arī citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu. Procentu ienākumus par parāda vērtspapīriem palielina (samazina) par pārskata periodā amortizēto diskonta (prēmijas) summu par tiem parāda vērtspapīriem, kuri iegūti par vērtību, kas mazāka (lielāka) nekā summa, kura pārskata sniedzējam jāsaņem, iestājoties šo parāda vērtspapīru dzēšanas termiņam.

83. Pozīcijā "Pārējie procentu ienākumi" uzrāda pārējos procentiem līdzīgos ienākumus, kuri nav uzrādīti saskaņā ar šo noteikumu 80.–82. punkta prasībām un kurus aprēķina, pamatojoties uz līguma nosacījumiem. Šeit uzrāda arī procentu ienākumus par procentu likmju mijmaiņas darījumiem un procentu ienākumus par finanšu saistībām.

84. Pozīcijā "Procentu izdevumi par saistībām pret MFI" uzrāda procentu izdevumus par saistībām (t.sk. saistībām, kas radušās reverso darījumu rezultātā) pret Latvijas Banku, citu valstu centrālajām bankām un citām MFI, kā arī procentu izdevumus par pakārtotajām saistībām.

85. Pozīcijā "Procentu izdevumi par ne-MFI noguldījumiem" uzrāda procentu izdevumus par saistībām (t.sk. saistībām, kas radušās repo darījumu rezultātā) pret ne-MFI, kā arī procentu izdevumus par pakārtotajām saistībām.

86. Pozīcijā "Procentu izdevumi par emitētajiem īstermiņa parāda vērtspapīriem" un pozīcijā "Procentu izdevumi par emitētajiem ilgtermiņa parāda vērtspapīriem" uzrāda procentu izdevumus par emitētajiem parāda vērtspapīriem atkarībā no to termiņa. Procentu izdevumus par emitētajiem parāda vērtspapīriem palielina (samazina) par pārskata periodā amortizēto diskonta (prēmijas) summu par tām parāda vērtspapīru saistībām, kuras iegūtas par vērtību, kas mazāka (lielāka) nekā summa, kura pārskata sniedzējam jāsamaksā, iestājoties šo parāda vērtspapīru dzēšanas termiņam. Šeit uzrāda arī tos procentu izdevumus par emitētajiem parāda vērtspapīriem, kuri emitēti kā pakārtotās saistības.

87. Pozīcijā "Procentu izdevumi par operatīvās nomas saistībām" uzrāda procentu izdevumus par operatīvās nomas saistībām.

88. Pozīcijā "Pārējie procentu izdevumi" uzrāda pārējos procentiem līdzīgos izdevumus, kuri nav uzrādīti saskaņā ar šo noteikumu 84.–87. punkta prasībām un kurus aprēķina, pamatojoties uz līguma noteikumiem. Par pārējiem procentu izdevumiem uzskata arī maksājumus Noguldījumu garantiju fondā. Šeit uzrāda arī procentu izdevumus par procentu likmju mijmaiņas darījumiem un procentu izdevumus par finanšu aktīviem.

89. Pozīcijā "Dividenžu ienākumi" uzrāda dividenžu un citus tiem pielīdzināmus ienākumus par pārskata sniedzēja ieguldījumiem akcijās un citos vērtspapīros ar nefiksētu ienākumu, kā arī dividenžu ienākumus no līdzdalības saistīto un radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā.

90. Pozīcijā "Komisijas naudas un citi līdzīgi ienākumi" uzrāda komisijas naudas un citus līdzīgus ienākumus par klientiem sniegtajiem finanšu pakalpojumiem, t.sk. par kases operācijām, kontu apkalpošanu, norēķiniem un maksājumiem, vērtspapīru tirdzniecības starpniecību, maksājumu karšu apkalpošanu, kreditēšanas pakalpojumiem, aktīvu pārvaldīšanu, turētājbankas pakalpojumiem un pārējiem pakalpojumiem.

91. Pozīcijā "Komisijas naudas un citi līdzīgi izdevumi" uzrāda komisijas naudas un citus līdzīgus izdevumus par saņemtajiem finanšu pakalpojumiem, t.sk. par pārskaitījumu un norēķinu apstrādi, maksājumu kartēm, darījumiem ar vērtspapīriem, kredītu apkalpošanu, aktīvu pārvaldīšanu, turētājbankas pakalpojumiem un pārējiem pakalpojumiem, izņemot gadījumus, kad komisijas naudas maksājumi iekļaujami finanšu instrumenta iegādes vērtībā.

92. Pozīcijā "Finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņa vai zaudējumi" uzrāda peļņu vai zaudējumus no tirdzniecības ar ārvalstu valūtu un patiesajā vērtībā vērtētajiem finanšu aktīviem vai finanšu saistībām, kuru patiesās vērtības pārmaiņas atzīst peļņas un zaudējumu aprēķinā (t.sk. atvasinātajiem finanšu instrumentiem), kā arī patiesajā vērtībā vērtētajiem finanšu aktīviem vai finanšu saistībām, kuru patiesās vērtības pārmaiņas atzīst apvienoto ienākumu pārskatā, un dārgmetālu tirdzniecības peļņu vai zaudējumus.

93. Pozīcijā "Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezultāts" uzrāda ārvalstu valūtas un patiesajā vērtībā vērtēto finanšu aktīvu vai finanšu saistību, kuru patiesās vērtības pārmaiņas atzīst peļņas un zaudējumu aprēķinā, pārvērtēšanas rezultātu.

94. Pozīcijā "Citi parastie ienākumi" uzrāda pārējos ienākumus, kas saistīti ar pārskatu sniedzēja pamatdarbību, bet nav uzrādīti saskaņā ar šo noteikumu 80.–83., 89., 90., 92. un 93. punkta prasībām, kā arī ienākumus, kas radušies kustamā un nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā. Atsevišķi uzrāda par laikā neizpildītajām saistībām saņemto soda naudu.

95. Pozīcijā "Administratīvie izdevumi" uzrāda padomei un valdei samaksāto atalgojumu, darba algu un pārējos maksājumus personālam (t.sk. izdevumus darbinieku veselības apdrošināšanai u.c. labumus darbiniekiem), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, nodokļus (t.sk. nekustamā īpašuma nodokli un pārējos nodokļus, kas attiecināmi uz pārskata periodu, izņemot uzņēmumu ienākuma nodokli, ko uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 100. punkta prasībām) un pārējos administratīvos izdevumus. Pārējos administratīvajos izdevumos iekļauj komandējuma izdevumus, pasta un sakaru pakalpojumu izdevumus, izdevumus par informācijas pakalpojumiem un datorpakalpojumiem u.c. administratīvos izdevumus.

96. Pozīcijā "Nemateriālo aktīvu vērtības amortizācija un pamatlīdzekļu vērtības nolietojums un atsavināšana" uzrāda nemateriālo aktīvu vērtības amortizācijas, pamatlīdzekļu, t.sk. lietošanas tiesību aktīvu operatīvajā nomā, vērtības nolietojuma un šo aktīvu atsavināšanas izdevumus. Šajā pozīcijā uzrāda arī zaudējumus no nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības samazināšanas.

97. Pozīcijā "Citi parastie izdevumi" uzrāda pārējos izdevumus, kas saistīti ar pārskata sniedzēja pamatdarbību, bet nav uzrādāmi saskaņā ar šo noteikumu 84.–88., 91.–93., 95. un 96. punkta prasībām. Šajā pozīcijā uzrāda arī dalības maksu un tai pielīdzināmus izdevumus (t.sk. Finanšu nozares asociācijas biedru maksu un maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijai).

98. Pozīcijā "Izdevumi uzkrājumiem parādiem un saistībām" uzrāda izdevumus uzkrājumiem, kas izveidoti amortizētajā iegādes vērtībā vērtēto finanšu aktīvu, ārpusbilances saistību un pārējo aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumiem, izdevumus uzkrājumiem pārējām saistībām, kā arī zaudējumus, kas radušies minēto aktīvu un ārpusbilances saistību norakstīšanas gadījumā, ja tiem izveidotie uzkrājumi izrādījušies mazāki par norakstāmo summu.

99. Pozīcijā "Uzkrājumu samazināšanas ienākumi" uzrāda ienākumus no iepriekšējos periodos parādiem un saistībām izveidoto uzkrājumu samazināšanas un ienākumus no iepriekšējos periodos norakstīto aktīvu atgūšanas.

100. Pozīcijā "Uzņēmumu ienākuma nodoklis" uzrāda pārskata sniedzēja uzņēmumu ienākuma nodokli, kas attiecas uz pārskata gadu.

X. J pielikuma "Aktīvi pārvaldīšanā" aizpildīšanas kārtība

101. J pielikumu "Aktīvi pārvaldīšanā" sagatavo, atsevišķi nodalot finanšu instrumentus, kurus pārskata sniedzējs ieguvis, pārvaldot rezidentu naudas līdzekļus un nerezidentu naudas līdzekļus.

102. J pielikumā ievēro rādītāju dalījumu attiecībā uz rezidentiem un nerezidentiem, kā arī rādītāju dalījumu euro un ārvalstu valūtās.

103. Par īstermiņa prasībām pret citām MFI un īstermiņa kredītiem ne-MFI uzskata prasības un kredītus ar sākotnējo termiņu līdz 1 gadam (ieskaitot). Par ilgtermiņa prasībām pret citām MFI un ilgtermiņa kredītiem ne-MFI uzskata prasības un kredītus ar sākotnējo termiņu ilgāku par 1 gadu.

104. Priekšrocību akcijas ar fiksētu ienākumu uzskatāmas par ilgtermiņa vērtspapīriem.

XI. K pielikuma "Pārskats par elektronisko naudu" aizpildīšanas kārtība

105. K pielikumā "Pārskats par elektronisko naudu" uzrāda emitēto elektronisko naudu, atsevišķi nodalot elektronisko naudu elektroniskajā informācijas nesējā un elektronisko naudu uz programmatūras bāzes.

106. K pielikumā uzrāda emitēto elektronisko naudu, kas atspoguļota kā noguldījumi uz nakti.

107. K pielikumā ievēro rādītāju dalījumu attiecībā uz rezidentiem, pārējo euro zonas valstu rezidentiem un pārējo ārvalstu rezidentiem, attiecībā uz citām MFI, valdību un ne-MFI, izņemot valdību, kā arī rādītāju dalījumu euro un ārvalstu valūtās. Elektroniskās naudas produktus, kas nodrošina klientam pārnēsājamu elektronisko ierīci, parasti karti ar integrēto shēmu – viedkarti –, kura satur mikroprocesora mikroshēmu, uzrāda kā elektronisko naudu elektroniskajā informācijas nesējā (piemēram, priekšsamaksas kartē). Elektroniskās naudas produktus, kuriem izmanto specializētu programmatūru personālajā datorā un kurus parasti lieto elektronisko vērtību pārsūtīšanai, izmantojot telekomunikāciju tīklus (piemēram, internetu), uzrāda kā elektronisko naudu uz programmatūras bāzes.

XII. M pielikuma "Kredīti dalījumā pēc atlikušā termiņa un pēc procentu likmes pārskatīšanas perioda" aizpildīšanas kārtība

108. M pielikumā "Kredīti dalījumā pēc atlikušā termiņa un pēc procentu likmes pārskatīšanas perioda" uzrāda euro izsniegtos kredītus rezidentiem un pārējo euro zonas valstu rezidentiem.

109. Ne-MFI izsniegtos kredītus uzrāda termiņu grupā "Ar sākotnējo termiņu ilgāku par 1 gadu", t.sk. nodalot kredītus ar atlikušo termiņu līdz 1 gadam un ar atlikušo termiņu ilgāku par 1 gadu, kā arī ar procentu likmes pārskatīšanas periodu līdz 1 gadam. Termiņu grupā "Ar sākotnējo termiņu ilgāku par 2 gadiem" uzrāda kredītus ar atlikušo termiņu līdz 2 gadiem, ar atlikušo termiņu ilgāku par 2 gadiem un ar procentu likmes pārskatīšanas periodu līdz 2 gadiem.

XIII. N pielikuma "Pārskats par pamatkapitāla sadalījumu" aizpildīšanas kārtība

110. N pielikumā "Pārskats par pamatkapitāla sadalījumu" uzrāda akcionāra rezidences valsts kodu, akcionāra sektora kodu, kā arī akciju kopējo uzskaites vērtību. Informāciju sniedz par katru investoru atsevišķi neatkarīgi no ieguldījuma apjoma, norādot katram investoram piešķirtu unikālu identifikatoru.

XIV. Veidlapas "Mēneša bilances pārskata pozīciju pārmaiņas" aizpildīšanas kārtība

111. Ja mēneša bilances pārskata atsevišķas pozīcijas rādītājs salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša bilances pārskata attiecīgo rādītāju mainījies vairāk nekā par 15% un 700 tūkst. euro, MFI aizpilda veidlapu "Mēneša bilances pārskata pozīciju pārmaiņas", norādot pārmaiņu iemeslus ar kodiem "DAR", "PRK", "PRV" vai "CIT". Ja pārmaiņu summa ietver vairākas sastāvdaļas (PRK, DAR vai PRV), katra sastāvdaļa šo noteikumu izpratnē uzskatāma par atsevišķu pārmaiņu.

112. Kodu "DAR" lieto, ja pārmaiņu iemesls ir darījums.

113. Kodu "PRK" norāda pārklasifikācijas un pārējo korekciju gadījumā, ja pārmaiņas notikušas šo noteikumu 6. punktā minētajā sarakstā, struktūrā, sektoru klasifikācijā vai aktīvu un pasīvu klasifikācijā. Pārmaiņas struktūrā nozīmē dažu finanšu aktīvu un pasīvu iekļaušanu vai neiekļaušanu pārstrukturēšanas rezultātā. Parasti tas attiecas uz apvienošanos, pārņemšanu un sadalīšanu.

114. Kodu "PRV" norāda, ja pārmaiņu iemesls ir pārvērtēšana ārvalstu valūtas kursa ietekmē, vērtspapīru pārvērtēšana vai slikto kredītu norakstīšanas korekcija.

115. Kodu "CIT" norāda, ja pārmaiņu iemesls ir pārskata kļūdu korekcija vai citi iemesli.

XV. Noslēguma jautājumi

116. Atzīt par spēku zaudējušiem Latvijas Bankas 2014. gada 16. maija noteikumus Nr. 132 "Monetāro finanšu iestāžu "Mēneša bilances pārskata" sagatavošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2014, Nr. 102; 2017, Nr. 64, Nr. 186; 2021, Nr. 109).

117. Pārskatam un tā pielikumiem par 2021. gada decembri vai stāvokli 2021. gada decembra beigās un pārskata pielikumam "Peļņas un zaudējumu aprēķins" par periodu no 2021. gada sākuma līdz 2021. gada 31. decembrim piemēro Latvijas Bankas 2014. gada 16. maija noteikumus Nr. 132 "Monetāro finanšu iestāžu "Mēneša bilances pārskata" sagatavošanas noteikumi". Šajā punktā minēto pārskatu un tā pielikumus iesniedz Latvijas Bankai saskaņā ar minēto noteikumu III nodaļā noteiktajiem iesniegšanas termiņiem.

118. Noteikumi stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks

1. pielikums
Latvijas Bankas 2021. gada 4. jūnija
noteikumiem Nr. 192

Mēneša bilances pārskats

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks

2. pielikums
Latvijas Bankas 2021. gada 4. jūnija
noteikumiem Nr. 192

Mēneša bilances pārskata pozīciju izvērsums

VSPARK 27002066