ATSAUCĒ IETVERT:
Par piemiņas monētas laišanu apgrozībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.03.2000., Nr. 107/108 https://www.vestnesis.lv/ta/id/3239
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par piemiņas monētas laišanu apgrozībā
Izkalta otra Sidnejas
olimpiskajām spēlēm veltīta Latvijas monēta
Piemiņas monēta "Treka riteņbraucēji"
Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 20.00 g, diametrs: 34 mm
Metāls: 925g sudrabs, kvalitāte: proof
Kalta 1999. g. "Valcambi SA" (Šveice)
Mākslinieki: Henriks Vorkals, Jānis Strupulis
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā — Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā — gadskaitlis 1999. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā — REPUBLIKA.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā attēloti divi riteņbraucēji. Attēlam apkārt puslokā izvietots uzraksts SIDNEJA · 2000 · OLIMPISKĀS SPĒLES, zem attēla — skaitlis 1 un uzraksts LATS.
Monētas josta.
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar trim zvaigznītēm.Latvijas Banka starptautiskas monētu programmas ietvaros laidusi apgrozībā otru Sidnejas olimpiskajām spēlēm veltītu sudraba piemiņas monētu. 1 lata monētā attēloti divi treka riteņbraucēji, tādējādi godinot izcilo Latvijas sportistu panākumus starptautiskās sacensībās.
Monētu programmas, kas veltītas lieliem sporta notikumiem, pasaulē ir ļoti populāras, un šajā Sidnejas olimpisko spēļu programmā bez Latvijas piedalās vēl 30 valstis. Latvijas Banka 2000. gada olimpiādei veltījusi divas monētas — jau pagājušajā gadā tika izlaista zelta 10 latu monēta ar šķēpmetēja attēlu.
Jaunās sudraba monētas tirāža būs līdz 10 000 eksemplāru, un tās lielākā daļa tiks izplatīta starptautiski. Monētu iespējams iegādāties Latvijas Bankā un citās ierastās jubilejas un piemiņas monētu tirdzniecības vietās (bankās, suvenīru un juvelierizstrādājumu veikalos, lidostā "Rīga").
Treka riteņbraukšanai Latvijā ir senas un bagātas tradīcijas, jo jau pirms Otrā pasaules kara te bija septiņi velotreki. Tagad gan sportiskās iemaņas šajā sporta veidā pilnveidot nākas Spānijā un Vācijā.
Mūsu izcilākais trekists ir Imants Bodnieks — trīs olimpisko spēļu dalībnieks (1960., 1964., 1968.) un Tokijas spēļu sudraba medaļas ieguvējs sprintā tandēmiem. Pirmais no latviešu trekistiem, kas izcīnīja pasaules čempiona titulu (1967.), ir Dzintars Lācis (4 km komandu brauciens). Pasaules čempionāta sudraba (1981.) un bronzas (1983.) medaļas 4 km individuālajā iedzīšanas braucienā ieguva Dainis Liepiņš. Viņš sasniedza arī pasaules rekordu 4 km (1980.) un 100 km (1983.) distancē. Atlantas spēlēs Ainārs Ķiksis un Viesturs Bērziņš izcīnīja attiecīgi 8. vietu (1 km hīts) un 9. vietu (sprints). 1998. gada pasaules čempionātā Bordo sudraba medaļu kēringā ieguva Ainārs Ķiksis. Viņš un Viesturs Bērziņš ir arī Eiropas 1997. un 1998. gada čempioni.
Par pasaules junioru čempioniem kļuvuši astoņi Latvijas trekisti (Dainis Liepiņš — četrkārtējs šā titula īpašnieks, Martins Palejs, Gaidis Lapiņš, Andris Ločmelis, Dainis Grantiņš, Armands Freimanis, Ēriks Feldmanis un Ainārs Ķiksis).
1999. gada Pasaules kausa posmos Latvijas komanda olimpiskajā sprintā ieņēma 5. un 7. vietu, bet pasaules čempionātā Berlīnē olimpiskajā sprintā Latvijas sportisti (Ainārs Ķiksis, Viesturs Bērziņš un Gvido Miezis) ieguva 12. vietu, tā nodrošinot ceļazīmes uz Sidnejas spēlēm visās sprinta disciplīnās.
Edžus Vējiņš, Latvijas Bankas preses sekretārs