valdības gada preses konferencē 7.augustā:

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Ministru prezidents Guntars Krasts — 7.08.1998.

Šo preses konferenci neesmu iecerējis kā detalizētu atskaiti par valdības darbu.

Strādājot šajā amatā jau gadu, esmu guvis atziņas par Latvijas attīstībai, mūsu nākotnei būtiskiem jautājumiem.

Tādēļ šajā preses konferencē sniegšu ieskatu gan aizvadītā gada procesos, gan arī mēģināšu iezīmēt tās problēmas, kuras mūsu valstij būtu jāatrisina jau tuvākajā nākotnē, lai sekmīgi turpinātu uzsākto ekonomiskās un sociālās attīstības gaitu.

Pagājušo valdības gadu īsumā var raksturot kā stabilitātes gadu, attiecinot šo vērtējumu ne tikai uz procesiem ekonomikā, kur, kā redzams jums izdalītajos grafikos, izaugsmes tendence ir nostiprinājusies.

Šo vērtējumu var attiecināt arī uz valdības darbu. Jo, neskatoties uz visiem Latvijas ārpolitisko nelabvēļu un to iekšpolitisko piebalsotāju pūliņiem, Latvijas valdība turpina darbu un situācija valstī ir stabila.

Atgriežoties pie situācijas pirms gada, var teikt, ka jau iepriekšējās valdības laikā bija uzsāktas aktīvas reformas ekonomikas un finansu stabilizācijas jomā.

Šo pasākumu īstenošana un pabeigšana lielā mērā tika atstāta jaunajai valdībai, kas tos arī paveica.

Taču iepriekšējās valdības laikā nepietiekama uzmanība bija pievērsta sociālajiem jautājumiem. Sociālā joma zināmā mērā tika uzskatīta tikai par resursus tērējošu jomu, nevis par pārejas procesa neatņemamu un būtisku sastāvdaļu. To parādīja kaut vai pensiju reformas grūtā gaita.

Šāda pieeja sociālajai jomai neļāva mazināt spriedzi sabiedrībā. Ievērojot to, ka privatizācijas process tika paātrināts vienlaikus ar budžeta stabilizēšanas pasākumiem, ar laiku sociālās sfēras atpalikšana varēja kļūt bīstama.

Bija arī vairāki citi kavējošie apstākļi, kas raksturoja politisko klimatu valstī pirms gada, — atcerēsimies kaut vai bažas par politiskās demokrātijas apdraudējumu, jo izpildu un likumdevēja varas attiecības bija nonākušas līdz kritiskai robežai, ko parādīja savstarpējie apvainojumi un neuzticība.

Situāciju vēl pasliktināja neveiksmīgi uzsāktā korupcijas apkarošanas kampaņa, ko iepriekšējās valdības laikā neizdevās ievirzīt konstruktīvā gultnē.

Arī negatīvais Eiropas Komisijas vērtējums, ka Latvija nav gatava uzsākt sarunas ar Eiropas Savienību, radīja zināmu pesimisma un neziņas noskaņu par šo vissvarīgāko mūsu ārpolitisko virzienu.

Es, protams, negribu dramatizēt tā laika situāciju, tikai raksturoju tās problēmas, ar kurām mums nācās saskarties darbības sākumā.

Budžets:

Viena no pirmajām jomām, kur valdībai nācās iesaistīties, bija sabalansētas budžeta politikas turpināšana. Sabiedrībā tolaik izskanēja bažas, ka jaunā valdība varētu atteikties no šīs politikas.

Šīs bažas atspēkoja 1998.gada budžeta pieņemšana, kas bija pirmais lielākais pārbaudījums valdības stabilitātei, kurš tika veiksmīgi pārvarēts.

Arī pirmā bezdeficīta budžeta izpilde 1997.gadā un 38 miljonu latu lielais pārpalikums ir pierādījums, ka valdība sekmīgi īsteno sabalansēta budžeta politiku.

Šī gada septiņos mēnešos budžeta pārpalikums jau pārsniedz 42 miljonus latu, un deficīts mums nedraud, pretēji dažu masu informācijas līdzekļu apgalvojumiem.

Pašlaik notiek 1999.gada budžeta izstrāde, kurā pirmoreiz skaidri iezīmējas prioritātes — aizsardzība, autoceļi, sociālie jautājumi, t.sk. minimālās algas paaugstināšana līdz 50 latiem. Neskatoties uz šiem jaunajiem papildu akcentiem, budžeta apspriešanas gaita šogad norit raiti.

Ja iepriekšējos gados, piemēram, pagājušogad, budžeta apspriešanas gaitā vajadzēja sabalansēt 58 miljonu latu izdevumu pieprasījumus, tad šogad, pat par pamatu ņemot piesardzīgu ieņēmumu prognozi, šī summa ir vairāk nekā trīs reizes mazāka.

Šis ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanas process ir neatņemama budžeta sastādīšanas un apspriešanas sastāvdaļa. Tādēļ pašlaik izdarīt secinājumus par deficīta iespējamību nākamā gada budžetā ir absurds.

Varu atklāt, ka tiek apspriesta pat ideja par budžeta pārpalikumu, ko nākamās valdības varētu izmantot gan ekonomiskās izaugsmes izlīdzināšanai, gan nodrošinoties pret ārējām ekonomiskajām krīzēm.

Privatizācija:

Tālāk mazliet pieskaršos privatizācijas procesam.

Privatizācija ražošanas sektorā ir pabeigta. Kopumā ir privatizēti vairāk nekā 96 procenti valsts īpašuma objektu, un pēc 1.jūlija bija palikuši neprivatizēti tikai deviņi uzņēmumi.

Tie galvenokārt ir lielie infrastruktūras uzņēmumi, kuru privatizācija visciešākajā veidā ir saistīta ar plašāku struktūrreformas pasākumu — sektora liberalizāciju. Tā prasa ņemt vērā arī tādus faktorus kā tarifu regulēšana, investīciju garantijas, tirgus sektoru atvēršana starptautiskajai konkurencei, tādēļ šie procesi pat attīstītākajās tirgus ekonomikas valstīs prasa vairākus gadus. Taču arī Latvijas politisko un ekonomisko spēku domstarpības šajos jautājumos neapšaubāmi ir kavējušas un joprojām kavē privatizācijas procesu.

Sociālā joma:

Ekonomiskās izaugsmes process, panākumi inflācijas ierobežošanā un sociālās jomas sakārtošana pēdējā gada laikā ir radījuši iespēju paaugstināt iedzīvotāju dzīves līmeni.

Valdības darba gada laikā vidējā vecuma pensija ir palielinājusies par 21 procentu, pensionāru reālie ienākumi pieauguši par 14 procentiem.

Jāatzīmē, ka pensiju palielināšana nav notikusi uz kādu voluntāru, priekšvēlēšanu ietekmētu lēmumu pamata, bet pamatojoties uz arvien stabilāku nodokļu un pensijas sistēmas darbību.

Tas dod cerības, ka šis process turpināsies arī pēc vēlēšanām, pakāpeniski panākot būtisku pensionāru dzīves līmeņa pieaugumu.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts sociālās apdrošināšanas budžetā šā gada pirmajā pusgadā bija par 17 procentiem lielākas nekā pirms gada. Tas liecina, ka palielinājušies strādājošo iedzīvotāju ienākumi un uzlabojusies sociālās apdrošināšanas maksājumu disciplīna, ko stimulē konkrētā nodokļu maksājumu sasaiste ar pensiju apmēru nākotnē.

Gada laikā līdz šā gada jūnijam gāzes tarifi ir samazinājušies, savukārt apkures, siltā ūdens un elektrības tarifu pieaugums ir bijis mazāks par kopējo cenu pieaugumu.

Es ceru, ka arī turpmāk veidosim ar iedzīvotāju maksātspēju sabalansētas sabiedrisko pakalpojumu cenu izmaiņas.

Konceptuāls skatījums:

Ne tikai sociālajā, bet arī citās jomās šīs valdības darba galvenā iezīme bija konceptuāls skatījums uz procesiem.

Tas neļāva pieņemt sasteigtus lēmumus un nodrošināja to, ka pie tām pašām problēmām mums vai citiem nevajadzēs atgriezties vēlreiz.

Var teikt, ka valdība no "ugunsdzēsēja darba" pārgāja uz valsts sakārtošanu būtiski svarīgās nozarēs — lai atsevišķo pakļautu vispārīgajam.

Tādēļ arī aizvadītais gads bija visai aktīvs programmu, konceptuālu likumu un stratēģiju izstrādes laiks.