INFORMĀCIJA

Latvijas ekonomika: vakar, šodien, rīt

No Ekonomikas ministrijas

1998. gada jūnija ziņojuma

par tautsaimniecību

Turpinājums. Sākumu sk. "LV" 216. nr., 23.07.98.; nr. 217/218. nr., 24.07.98.; 219/220.nr. 28.07.98.; 226. nr., 5.08.98.; 227.nr. 6.08.98.; 228/229.nr. 7.08.98.

Saturā

Saīsinājumi un mērvienības

1. Tautsaimniecības ekonomiskais stāvoklis

1.1. Makroekonomiskā attīstība un valdības politika

1.2. Galvenie ekonomiskās attīstības rādītāji

2. Ārējā ekonomiskā vide

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.1.1. IKP dinamika un prognozes

3.1.2. IKP nozaru griezumā

3.1.3. IKP agregētais izlietojums

3.2. Cenas un inflācija

3.2.1. Patēriņa cenas

3.2.2. Ražotāju cenas, būvniecības un eksporta cenas

3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības apgrozījums

3.3.1. Maksājumu bilance

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa preču grupām un pakalpojumu eksports un imports

3.3.3. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa valstīm

3.3.4. Ārējās tirdzniecības politika

3.4. Investīcijas

3.4.1. Kapitāls, investīcijas un uzkrājumi

3.4.2. Valsts investīciju programma

3.4.3. Ārvalstu tiešās investīcijas

3.5. Monetārā sektora attīstības rādītāji un valūtas maiņas kurss

3.5.1. Monetārā politika, banku sistēma un vērtspapīru tirgus

3.5.2. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji

3.5.3. Valūtas maiņas kurss un Latvijas Bankas ārējās rezerves

3.6. Valsts fiskālais stāvoklis

3.6.1. Fiskālā politika un valsts parāds

3.6.2. Nodokļu ieņēmumu dinamika

3.6.3. Valsts kopbudžeta izdevumi

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība

3.7.1. Iedzīvotāju personīgais patēriņš

3.7.2. Nodarbinātība un bezdarbs

3.7.3. Demogrāfiskā situācija un veselības aizsardzība

3.7.4. Nabadzība

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

4.1. Apstrādājošā rūpniecība

4.2. Transports un sakari

4.2.1. Autotransports

4.2.2. Ostu saimniecība un jūras transports

4.2.3. Dzelzceļa transports

4.2.4. Aviācija un lidostas "Rīga" darbība

4.2.5. Sakari

4.3. Būvniecība

4.4. Enerģētika

4.4.1. Pašreizējā situācija

4.4.2. Energoapgāde

4.4.3. Energoapgādes regulēšanas padome

4.4.4. Cenas un tarifi

4.5. Lauksaimniecība

4.6. Iekšējā tirdzniecība

4.7. Tūrisms

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

5.1. Valsts ekonomiskās attīstības stratēģija

5.2. Integrācija Eiropas savienībā

5.3. Privatizācija

5.3.1. Privatizācijas tempi un ietekme uz tautsaimniecību

5.3.2. Akciju publiskais piedāvājums un valsts nodokļu parādu kapitalizācija

5.3.3. Pašvaldības īpašuma objektu privatizācija

5.3.4. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un izmantošana

5.3.5. Dzīvojamo māju privatizācija

5.3.6. Valsts īpašuma privatizācijas fonds

5.3.7. Īpašuma tiesību atjaunošanas gaita

5.4. Uzņēmējdarbības vide

5.5. Nacionālās programmas

5.5.1. Nacionālo programmu raksturojums

5.5.2. Eiropas savienības Strukturālo fondu apgūšana

5.6. Konkurences veicināšana un monopoldarbības regulēšana

5.6.1. Konkurences veicināšanas politika

5.6.2. Dabīgo monopolu tarifu regulēšana

5.7. Kvalitātes nodrošināšana

5.7.1. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma

5.7.2. Nacionālā standartizācija un metroloģija

5.7.3. Nacionālā akreditācijas sistēma

5.7.4. Patērētāju interešu aizsardzība

5.7.5. Tirgus uzraudzība

5.8. Reģionālā ekonomiskā attīstība

5.9. Statistika

5.9.1. Valsts statistiskā sistēma

5.9.2. Statistiskās informācijas pilnveidošana

6. Rekomendācijas uz izaugsmi orientētas ekonomiskās politikas īstenošanai

Saīsinājumi un mērvienības

a/s

akciju sabiedrība

Baltā grāmata

Eiropas komisijas izstrādātās rekomendācijas likumdošanas

saskaņošanai asociēto Centrāleiropas un Austrumeiropas

valstu sagatavošanai integrācijai Eiropas savienības ieköējā tirgū

CEFTA

Centrāleiropas brīvās tirdzniecības asociācija

CEN

Eiropas Standartizācijas komiteja

CIF cena

preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta

un apdrošināšanas izmaksas līdz importētājvalsts robežai

CSP

Centrālās statistikas pārvalde

EBRD, ERAB

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka

EBTA

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija

EM

Ekonomikas ministrija

ES

Eiropas savienība

FOB cena

preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta

un apdrošināšanas izmaksas līdz eksportētājvalsts robežai

GATT

Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību

IKP

iekšzemes kopprodukts

LAA

Latvijas Attīstības aģentūra

LPA

Latvijas Privatizācijas aģentūra

LR

Latvijas Republika

LTP

Latvijas Tūrisma padome

LZA

Latvijas Zinātņu akadēmija

NVS

Neatkarīgo valstu sadraudzība

OECD

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

PHARE

Eiropas savienības ekonomiskās palīdzības

programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm

PRAQ

Reģionālā kvalitātes nodroöināöanas programma

PTO

Pasaules tirdzniecības organizācija

PVAS

privatizējamā valsts akciju sabiedrība

PVN

pievienotās vērtības nodoklis

SDO

Starptautiskā darba organizācija

SEZ

speciālā ekonomiskā zona

SIA

sabiedrība ar ierobežotu atbildību

SVF

Starptautiskais valūtas fonds

VARAM

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VIP

Valsts investīciju programma

v/u

valsts uzņēmums

DEM

Vācijas marka

ECU

Eiropas norēķinu vienība

Ls

lats

USD

ASV dolārs

kWh

kilovatstunda

kVA

kilovoltampēri

kcal, Gcal, PJ

kilokalorija, gigakalorija, petadžauls

XDR

Pasaules valūtu grozs, Starptautiskā valūtas fonda norēķinu vienība

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.4. Investīcijas

3.4.3. Ārvalstu tiešās investīcijas

3.14. zīmējums

 

Ārvalstu investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā

pa valstīm uz 1998. gada 1. janvāri

Pēc LAA aptuvenā novērtējuma, aktīvi darbojas aptuveni 65-75% no LR Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem kopuzņēmumiem. Populārākā uzņēmējdarbības forma ar ārvalstu līdzdalību ir SIA (92%). Starp aktīvajiem kopuzņēmumiem dominē mazie un vidējie uzņēmumi1, kuru daļa no aktīvo uzņēmumu kopskaita ir aptuveni 85 procenti.

Salīdzinot valstis pēc to investoru skaita, var secināt, ka Krievija ieņem pirmo vietu. Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumos ir liels Krievijas investoru skaits ar nelieliem investīciju apjomiem. Tas raksturīgs arī Ukrainas, Igaunijas, Lietuvas, Zviedrijas, Lielbritānijas un Vācijas ieguldītājiem.

Prioritārās nozares ieguldījumu ziņā ir transports un sakari, finansu sfēra un rūpniecība (skatīt 3.15. zīmējumu). Šīs nozares visai ievērojami pārsniedz investīcijas citās darbības jomās. Arī 1997. gadā realizētie projekti šajās jomās ļauj apgalvot, ka tās ārvalstu ieguldītājiem paliek vispievilcīgākās.

1997. gadā veiktie ieguldījumi būtiski nepalielināja investīciju īpatsvaru tirdzniecības nozarē, tomēr aktivizējās ieguldījumi nekustamā īpašuma, viesnīcu biznesa un enerģētikas nozarēs.

1998. gadā ārvalstu investīcijas sekmēs lielo uzņēmumu privatizācija, portfeļinvestīcijas un ieguldījumi biznesa infrastruktūrā. Pievilcīgu stimulu pakešu piedāvājums ārvalstu investoriem Rīgas un Ventspils brīvostās, Liepājas un Rēzeknes speciālās ekonomiskajās zonās, kā arī īpaši atbalstāmajās teritorijās jau ierosinājis vairākus lielus investīciju projektus, kuru realizācijas gaitā ārvalstu investīciju plūsma gada laikā varētu dubultoties. LAA kopīgi ar Valsts mežu dienestu šobrīd gatavo celulozes rūpnīcas projektu 1,2 mljrd. USD apjomā, un tā realizācija, pēc aptuvenām aplēsēm, palielinātu valsts eksporta kopapjomu par aptuveni 10 procentiem.

3.21. tabula

Ārvalstu investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā

sadalījumā pa valstu grupām 1998. gada 1. janvārī

Investors Investīciju apjoms, Procentos no

milj. latu kopapjoma

Eiropas savienības valstis 260,0 48,9

Pārējās Eiropas valstis 48,9 9,2

NVS valstis 55,5 10,4

Āzijas valstis 46,8 8,8

Amerikas kontinenta valstis 53,8 10,1

Āfrikas valstis 12,4 2,3

Austrālija, Okeānija un pārējās valstis 0,5 0,1

Nav sadalīts pa valstīm 53,9 10,2

Kopā 531,8 100,0

3.15. zīmējums

Ārvalstu investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā

sadalījumā pa nozarēm 1998. gada 1. janvārī

Apskatot ārvalstu tiešo investīciju sadalījumu pa valstu grupām lielajos uzņēmumos, var secināt, ka visvairāk investīciju ir piesaistīts no Eiropas savienības valstīm (skatīt 3.23. tabulu). Šo valstu galvenais investīciju ieguldīšanas mērķis (vairāk nekā divas trešdaļas investīciju) ir transporta un sakaru uzņēmumi. Arī NVS valstis šo nozari ir izvēlējušās kā prioritāro (75% investoru). Pārējās Eiropas valstis līdzās šai nozarei lielu daļu investīciju ir ieguldījušas arī nekustamajā īpašumā. Turpretī Amerikas kontinenta, pārējo Āzijas valstu un Austrālijas investori priekšroku ir devuši rūpniecībai (attiecīgi 57%, 85%, 66%).

Lielākā daļa ārvalstu ieguldījumu visvairāk ir investēta uzņēmumos Rīgā, kā arī lielākajos Latvijas rajonu centros: Daugavpilī, Ventspilī un Liepājā. Šajās pilsētās ir visattīstītākā tehnoloģija, attīstīta pakalpojumu nozare, plašs piegādātāju klāsts, kā arī stratēģisks novietojums un laba infrastruktūra. Svarīga nozīme šīm pilsētām ir arī kā ostas pilsētām, svarīgiem tranzīta punktiem starp Austrumiem un Rietumiem. Latvijas rajonos investīcijas ir salīdzinoši nelielas, un lielākā daļa no tām koncentrējas ap Rīgu. Apjomīgi līdzekļi ieguldīti Daugavpils rajonā un Valmieras rajonā.

 

 

3.5. Monetārā sektora attīstības rādītāji

un valūtas maiņas kurss

3.5.1. Monetārā politika, banku sistēma un vērtspapīru tirgus

Atbilstoši likumam "Par Latvijas Banku" par monetāro un valūtas maiņas kursa politiku, kā arī banku uzraudzību atbild Latvijas Banka.

Monetārās politikas ilgtermiņa mērķis ir cenu stabilitātes nodrošināšana. Tā kā valstī turpinās relatīvo cenu izmaiņas, tām piemērojoties pasaules cenām un Latvijai pārejot uz pilnībā attīstītu tirgus ekonomikas sistēmu, un neprognozējamas valūtas kursa svārstības pārejas ekonomikās var negatīvi ietekmēt tautsaimniecības procesu stabilitāti valstī, vidējā laika periodā Latvijas Bankas stratēģija ir nodrošināt nacionālās valūtas stabilitāti, tā ierobežojot inflāciju un vairojot uzticību valsts ekonomikai un finansu sistēmai.

Latvijas centrālā banka ir juridiski un, kā rāda līdzšinējā ekonomisko reformu gaita, arī faktiski pilnīgi neatkarīga savas politikas izveidē un īstenošanā. Latvijas Bankas neatkarība ir ļāvusi tai izstrādāt un realizēt stingru monetāro politiku, kuru ir atbalstījušas visas līdzšinējās valdības. Tādējādi Latvijā ir nodrošināta viena no zemākajām patēriņu cenu inflācijām Centrāl- un Austrumeiropas valstīs.

Ir pamats sagaidīt, ka arī turpmāk centrālā banka īstenos stingru monetāro politiku, jo Saeima

1997. gada augustā atkārtoti uz sešiem gadiem ievēlēja par Latvijas Bankas prezidentu tās līdzšinējo vadītāju.

Monetārās politikas realizēšanai Latvijas Banka izmanto netiešos regulācijas līdzekļus. Galvenie no tiem ir ārvalstu valūtas un dārgmetālu pirkšana un pārdošana, valūtas mijmaiņas darījumu (swap) izsoles, izsoles valsts vērtspapīru pārdošanai ar atpirkšanu (repo) un pirkšanai ar atpārdošanu (reverse repo), lombarda kredīti. Finansu sektora likviditāte tiek regulēta ar rezervju prasībām (noteiktais rezervju prasību apjoms kopš 1993. gada 15. jūlija ir 8%). Bankas var veikt termiņnoguldījumus Latvijas Bankā. Latvijas Bankas refinansēšanas jeb diskonta likme kopš 1997. gada 25. aprīļa ir 4% gadā, tā naudas tirgus dalībniekiem signalizē par starpbanku tirgus procentu likmju augšējo robežu.

Lai arī izmantotie monetārās politikas instrumenti ir tuvi Eiropas Centrālās Bankas plānotajiem, šobrīd Latvijas Bankas operāciju ietekme uz tautsaimniecības procesiem ir neliela nepietiekami attīstītā finansu un nekustamā īpašuma tirgus dēļ.

1998. gada pirmajā pusē Latvijā darbojās 32 bankas, no tām 5 ārvalstu. Četru lielāko banku aktīvi veido aptuveni 50% no banku kopējā aktīvu apjoma. Nerezidentu daļa Latvijas kredītiestāžu apmaksātajā pamatkapitālā ir aptuveni 64%, un tai ir tendence pieaugt. Tas liecina, ka Latvijas banku sistēma bauda ārvalstu investoru uzticību. Lielākā daļa banku ir privātas, valsts kapitāla daļa (12% no banku sektora pamatkapitāla) ir četrās bankās, un tikai divās valstij pieder kontrolpakete. Vienīgā pilnīgā valsts īpašumā esošā kredītiestāde ir Latvijas Hipotēku un zemes banka. Privatizācijas procesā ir Latvijas krājbanka (valstij pieder 54% no šīs bankas pamatkapitāla).

Komercbanku uzraudzība Latvijā, pēc daudzu ārvalstu ekspertu novērtējuma, ir viena no stingrākajām visā Centrāl- un Austrumeiropā. Aizdevumu klasifikācija un uzkrājumu veidošanas noteikumi Latvijā ir stingrāki nekā parastie rietumvalstu standarti. Ir ierobežots to komercbanku skaits, kurām ir atļauts piesaistīt privātpersonu noguldījumus (1998. gada maijā 23 komercbankas).

Līdz ar visas tautsaimniecības stabilizāciju ir vērojama skaidri izteikta banku sistēmas rādītāju uzlabošanās. 1997. gada beigās, salīdzinot ar iepriekšējā gada beigām, banku aktīvi ir pieauguši par 68%, kapitāls un rezerves par 49%, depozīti par 57%, izsniegtie kredīti par 74%. Pieaug arī banku peļņa. 1997. gada beigās komercbanku kopējā tīrā peļņa bija 46 milj. latu (1996. gadā - 33 milj. latu, 1995. gadā - 5 milj. latu). 1997. gadu ar peļņu pabeigušas gandrīz visas bankas, zaudējumi bija tikai 4 bankām (1995. gadu vairāk nekā puse banku beidza ar zaudējumiem).

Latvijas banku sistēmas galvenās problēmas ir šādas: bankas ir salīdzinoši mazas un pārspecializētas, trūkst ilgtermiņu resursu, pārāk liels ir nedrošo aizdevumu īpatsvars. Lai gan kredīti 1997. gadā strauji pieauga, banku aizdevumu īpatsvars attiecībā pret banku aktīviem un IKP vēl joprojām ir zems.

Banku regulēšanas normas gandrīz atbilst Eiropas savienības līmenim, taču vispārējā (uzņēmējdarbību regulējošā) likumdošana atpaliek. Tāpēc banku sistēmas efektivitātes paaugstināšana ir cieši saistīta ar tautsaimniecības attīstību, struktūrpolitikas reformām, kapitāla un nekustamā īpašuma tirgus attīstību.

Ir paredzēts turpināt atlikušo valstij piederošo daļu privatizāciju banku biznesā, ieviest depozītu garantiju shēmas1 un ES prasības naudas atmazgāšanas novēršanai, palielināt banku sistēmas drošumu, pastiprinot tām izvirzāmās prasības un uzsākot finansu institūciju konsolidēto uzraudzību, kā arī veidot kredītbiroju, kas apkopotu ziņas par visiem Latvijas komercbanku izsniegtajiem kredītiem. Finansu resursu koncentrēšanos sekmēs Kredītiestāžu likuma prasības par pakāpenisku minimālā dibināšanas pamatkapitāla palielināšanu līdz 5 milj. ekiju līdz 1999. gada beigām.

Arvien lielāka loma tautsaimniecības attīstībā, iekšējo un ārējo investīciju piesaistē ir vērtspapīru tirgum. Šobrīd ir radīta nepieciešamā vērtspapīru tirgus attīstības tiesiskā bāze, kas atbilst ES direktīvu prasībām, un izveidotas tās funkcionēšanai nepieciešamās institūcijas.

1995. gadā darbību uzsāka Rīgas fondu birža (RFB), kas organizē atklātu un regulāru tirdzniecību ar publiskiem vērtspapīriem, un Latvijas Centrālais depozitārijs (LCD), kas reģistrē publiski piedāvātos vērtspapīrus, ir kontu turētājs finansu starpniekiem, nodrošina biržas darījumu un ārpusbiržas darījumu norēķinus, kārto privatizējamo akciju sabiedrību sākotnējo akcionāru sarakstu, saņem un izmaksā dividenžu maksājumus. 1996. gada beigās tika izveidota Vērtspapīru tirgus komisija, kuras uzdevums ir uzraudzīt vērtspapīru tirgus dalībnieku - emitentu, brokeru sabiedrību, banku, RFB, LCD darbību vērtspapīru tirgū.

1997. gada beigās RBF kapitalizācija bija 198,8 milj. latu jeb 6,2% no IKP (1996. gada beigās - 84,2 milj. latu jeb 3% no IKP). Ir sagaidāms, ka līdz 1998. gada beigām kapitalizācija varētu pieaugt līdz 1500 milj. latu. RFB tiek kotētas aptuveni 50 uzņēmumu akcijas. Latvijas vērtspapīru tirgū ir

33 finansu starpnieki. Bankām pieder izšķiroša loma vērtspapīru starpniecībā (aptuveni 98% no RFB apgrozījuma).

Ir jāatzīmē, ka Austrumāzijas finansu krīze 1997. gada nogalē, tāpat kā tā atbalsojās citos pasaules reģionos, negatīvi ietekmēja arī Latvijas vērtspapīru tirgu. Tomēr Latvijas finansu tirgus cieta daudz mazāk nekā, piemēram, Igaunijas un Krievijas fondu biržas.

Kapitāla tirgus izaugsme tuvākajos gados būs atkarīga no privatizācijas plānu izpildes un no tā, cik aktīvi uzņēmumi izmantos vērtspapīru tirgu kapitāla piesaistīšanai. Ir sagaidāms, ka jau 1998. gadā vērtspapīru tirgū varētu parādīties tādi stabili investori kā pensiju fondi un ieguldījumu sabiedrības.

Vidēja laika termiņa periodā ir paredzēts izveidot harmonizētu un vēlāk vienotu Baltijas vērtspapīru tirgu, kā arī integrēties Ziemeļeiropas finansu tirgū. Tas veicinās lielu starptautisko investīciju kompāniju piesaisti Latvijai.

 

3.5.2. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji

Monetāro rādītāju statistika liecina, ka 1997. gadā Latvijai ir izdevies pārvarēt 1995. gada banku krīzes šoku. Kā redzams 3.22. tabulā, 3.16. un 3.17. zīmējumā, banku sistēmas monetārie rādītāji stabili pieaug, aktivizējoties ekonomiskajai darbībai valstī un ieplūstot ārvalstu kapitālam.

Turpinājums — nākamajos numuros

1 Līdz 249 darbiniekiem.