Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt likumā "Par pašvaldībām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11. nr.; 1995, 14. nr.; 1996, 13. nr.; 1997, 5., 23., 24. nr.; 1998, 6., 15., 22. nr.; 2000, 2., 14. nr.; 2001, 3. nr.; 2002, 14. nr.; 2003, 14. nr.; 2005, 6. nr.; 2008, 16. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196. nr.; 2010, 106., 205. nr.; 2011, 201. nr.; 2013, 36. nr.; 2014, 123. nr.; 2015, 208. nr.; 2019, 251. nr.; 2020, 37., 202.A nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Pašvaldības domes vēlēšanu likums" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā likumā vārdus "republikas pilsētas vai novada" ar vārdu "pašvaldības".

3. Aizstāt 18. panta trešajā daļā vārdus "Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums" ar vārdiem "Pašvaldības domes deputāta statusa likums".

4. Aizstāt 21. panta pirmās daļas 7. punktā vārdus "pilsētas, novada vai pagasta" ar vārdiem "pašvaldības un tās teritoriālā iedalījuma vienību".

5. Izslēgt 43. panta pirmās daļas 11. punktā vārdus "republikas pilsētas vai novada".

6. Aizstāt 44. panta ievaddaļā vārdus "Republikas pilsētas" ar vārdiem "Valstspilsētas pašvaldības".

7. 45. panta piektajā daļā:

aizstāt pirmajā teikumā vārdus "Republikas pilsētas" ar vārdiem "Valstspilsētas pašvaldības, kā arī novada";

izslēgt otro, trešo, ceturto un piekto teikumu.

8. Izteikt 54. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Pašvaldības domes deputātu kandidātu saraksta pārstāvju skaitu komitejā nosaka iespēju robežās proporcionāli no pašvaldības domes deputātu kandidātu saraksta ievēlēto deputātu skaitam."

9. Aizstāt 55. panta trešajā daļā vārdus "attiecīgās politiskās partijas vai vēlētāju apvienības" ar vārdiem "attiecīgā pašvaldības domes deputātu kandidātu saraksta".

10. Izteikt 69.¹ pantu šādā redakcijā:

"69.¹ pants. Lai nodrošinātu pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību novada pagastos un novada pilsētās, pašvaldības dome izveido pagasta vai pilsētas pārvaldi.

Pagasta pārvaldi var neveidot, ja novada administratīvajā teritorijā ietilpst tikai viens pagasts vai pagasta teritorijā ir mazāk nekā 500 pastāvīgo iedzīvotāju, šajā gadījumā izveidojot kopīgu pārvaldi ar blakusesošu teritoriālo vienību.

Pagasta vai pilsētas pārvaldi var neveidot tajā novada teritoriālajā vienībā, kurā atrodas novada administratīvais centrs, ja tajā pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību nodrošina citas novada administratīvajā centrā esošas pašvaldības pārvaldes struktūras.

Pagasta vai pilsētas pārvalde nodrošina vismaz šādus pakalpojumus:

1) izsniedz izziņas atbilstoši pašvaldības kompetencei un sniedz informāciju par pašvaldības kompetencē esošajiem jautājumiem;

2) pieņem valsts noteikto nodokļu un nodevu maksājumus, kuru iekasēšana ir uzdota pašvaldībai, kā arī domes noteikto nodevu maksājumus un maksājumus par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem;

3) izmaksā pašvaldības sociālos pabalstus;

4) pieņem attiecīgajā teritorijā dzīvojošo fizisko personu un tajā reģistrēto juridisko personu iesniegumus un organizē atbildes sniegšanu attiecīgajām personām;

5) nodrošina to, ka ir pieejama informācija par domes pieņemtajiem lēmumiem.

Pašvaldības dome var izveidot teritoriālā iedalījuma vienību (pagastu vai pagastu un pilsētas) apvienības pārvaldi, ja pašvaldības nolikumā noteiktais novada teritoriālais dalījums ietver teritoriālā iedalījuma vienību apvienību, nodrošinot šā panta ceturtajā daļā minētos pakalpojumus katrā apvienību veidojošajā teritoriālā iedalījuma vienībā. Uz teritoriālā iedalījuma vienību apvienības pārvaldi, tās vadītāju un viņa vietnieku attiecināmi šajā likumā ietvertie nosacījumi pagasta vai pilsētas pārvaldei, tās vadītājam un viņa vietniekam."

11. Aizstāt 96. pantā vārdus "republikas pilsētu" ar vārdu "valstspilsētu".

12. Papildināt pārejas noteikumus ar 36. punktu šādā redakcijā:

"36. Grozījumi šā likuma 45. panta piektajā daļā par pirmā teikuma papildināšanu ar vārdiem "kā arī novada" un par otrā, trešā, ceturtā un piektā teikuma izslēgšanu stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī."

Likums stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 16. jūnijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2021. gada 19. jūnijā