Pirms notikuma

Par Kaupo

Šogad jau trešo gadu pēc kārtas Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca (LELB) rīko svētā Meinarda dienas, kas iesākas 10.augustā ar kristīgās nometnes atklāšanu Rīgas rajona Daugmales pagastā, Daugavas krastā iepretim Ikšķiles baznīcas drupām, un noslēgsies 14.augustā ar svētku dievkalpojumu Rīgas Domā. Svētā Meinarda dienu ietvaros vēl paredzēts arī svētceļojums no Daugmales uz Rīgu un lībiešu vadonim Kaupo veltīta akadēmiskā konference.

Svētā Meinarda dienu akadēmiskajā daļā — konferencē piektdien, 14.augustā, LELB Konsistorijas zālē, Rīgā, M.Pils ielā 4, paredzēta arhibīskapa Jāņa Vanaga uzruna un zinātniskie referāti: "Ķēniņš Kaups" (prof. R.Feldmanis), "Reliģisko un politisko savienību attiecības pēc Livonijas Indriķa hronikas" (Dr.theol. R.Slenczka), "Kaupo — vēsturē un latviešu vēsturiskajā apziņā" (filozofe A.Misāne), "Kaupo tēls latviešu literatūrā" (Latvijas rakstniecības muzeja zinātniskā līdzstrādniece I.Miezīte), "Mindauga personības atspoguļojums Lietuvas valsts vēsturē", kā arī dievkalpojums Rīgas Domā, Evaņģēlija vēsts sludināšanas atsākšanas 10 gadu atcerei veltīts, kurā piedalās LELB draudžu kopkoris.

LELB preses sekretārs

Elmārs Barkāns

Par Meinardu

Un tā — mēs atzīmējam kristīgās Baznīcas pamatlicēja mūsu zemē, pirmā bīskapa un apustuļa, svētā Meinarda dienas. Meinarda vārds nav svešs, jo tas pieminēts pirmajos un vienīgajos mūsu zemes senvēstures avotos — "Livonijas Indriķa hronikā" un "Atskaņu hronikā". Par viņu māca vēstures stundās un studijās par latviešu cilšu kristianizāciju. Visas tautas savus pirmos apustuļus, Evaņģēlija sludinātājus, godina kā svētos, un bīskaps Meinards ir Latvijas — Māras zemes — svētais apustulis.

Kā atgādinājumu par kristietības sākumu Latvijā 14.augustā, bīskapa Meinarda nāves dienā, lielāko konfesiju dievnamos līdz 19.gs. bija tradīcija noturēt svētku dievkalpojumus ar priekšlasījumiem, kuru Latvijā atjaunojusi evaņģēliski luteriskā Baznīca. Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca organizē Meinarda piemiņas dienas, vēlēdamās: uzsvērt un popularizēt bīskapa Meinarda miermīlīgās misijas raksturu, kas tā laikmeta kristīgajā pasaulē bija neparasta misionāra rīcība, aktualizēt kristietības 2000. gades un Rīgas pilsētas 800. gades atceres pasākumu garīgo nozīmi, iekļauties līdz 2001. gadam Eiropā izsludinātajā ekumēniskajā svētceļojumu kustībā "Svētceļojums 2000".

Par bīskapa Meinarda pirmo dzīves posmu zināms ļoti maz. Pirms ierašanās Livonijā Meinards ir bijis Zēgebergas augustīniešu klostera kanoniķis Holšteinā, Ziemeļvācijā. 12.gs. 60.—70. gados Meinards kā tirgotāju kuģa kapelāns iepazīst Latvijas teritorijā dzīvojošos lībiešus. Redzēdams, ka Baltijas jūras austrumu krastos dzīvojošās tautas vēl nepazīst kristietību, viņš atgriežas šeit sludināt kristīgo ticību un Evaņģēlija vēsti vēl nedzirdējušām tautām. Viņa misijas panākumus raksturo izveidojušās draudzes Salaspilī, Ikšķilē un Turaidā, kā arī pirmo mūra celtņu parādīšanās Latvijas teritorijā. Bet bīskaps sastopas arī ar nodevību, solījumu laušanu, liekulību un atklātiem draudiem. Jaunkristīto drošība bez militāra spēka ir apdraudēta. Tomēr vācu ordenim, kurš vēlākos gados tiek izveidots, nav nekāda sakara ar bīskapu Meinardu. Meinards mirst Ikšķilē 1196.gada 14.augustā, vēl nepiedzīvojis krustnešu ienākšanu latviešu cilšu apdzīvotajās zemēs. Tas notiek vēlāk — bīskapa Bertolda vadībā un Rīgas dibinātāja bīskapa Alberta valdīšanas laikā.

Pieminot bīskapu Meinardu, Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca vēlas aicināt saskatīt, ka Meinards nav tikai vakardienas personība vien. Viņa dzīve un darbs ir būtiski ietekmējis mūsu tautas gaitu cauri laikmetiem. Mūsuprāt, atzīstot, ka esam kristīga tauta ar kristīgām kultūras saknēm, ir būtiski apzināties to pamatu, kuru esam likuši savai esībai laikā un mūžībā, savas saknes pagātnē un perspektīvu nākotnei.

Hist.mag. Ilma Zālīte,

Sv. Meinarda dienu koordinatore