Problemas

kā Eiropas Padomes lieta

Uldis Krastinš, Eiropas Padomes

Informācijas un dokumentācijas centra direktors, — "Latvijas Vēstnesim"

Naudas atmazgāšanai un korupcijai Eiropas Padome (EP) veltī lielu uzmanību. Eiropas Padome jau ir veikusi vairākus pasākumus korupcijas, naudas atmazgāšanas un ar šiem jautājumiem saistītās jomās, šai darbībai stingru politisku atbalstu sniedza Eiropas Padomes 40 dalībvalstu un valdību vadītāji galotņu tikšanās laikā pagājušā gada oktobrī.

Raksts sagatavots, izmantojot Ludovika Egro, Eiropas Padomes Juridiskās direkcijas Noziedzības problēmu nodaļas programmu speciālista, runu konferencē par naudas atmazgāšanu un korupciju, kas notika Rīgā no 20. līdz 22. maijam

I. Eiropas Padomes

pieredze cīņā

pret korupciju un

naudas atmazgāšanu

A. Cīņa pret korupciju

Eiropas Padome ir aktīvi iesaistījusies starptautiskajā cīņā pret korupciju, jo tā apdraud tos pamatprincipus, ko aizstāv šī organizācija, — tiesisku valsti, demokrātisko institūciju stabilitāti, cilvēktiesības, sociālo un ekonomisko progresu. Turklāt ar korupcijas problēmu saskaras lielākā daļa no 40 EP dalībvalstīm, un tā ietver transnacionālus elementus, tādējādi nepieciešama arī starptautiska sadarbība cīņai pret korupciju.

Pirms dažiem gadiem Eiropas Padome atzina, ka tās starptautiskās sadarbības pieredze juridiskos jautājumos, tradicionālā juridiskā ekspertīze un dalībvalstis no visas Eiropas attaisno organizācijas iesaistīšanos kopīgā cīņā pret korupciju. Turklāt Eiropas Padome ir aktīvi darbojusies vienā no jomām, kas skar organizēto noziedzību, — naudas atmazgāšanu, kura savukārt bieži saistīta ar korupciju.

Pēc Berlīnes mūra krišanas 1989. gadā Eiropas Padome aicināja iesaistīties tās darbībā Austrumeiropas un Viduseiropas jaunās demokrātiskās valstis, kas agrāk bija iekļautas padomju blokā. Jo kaut arī cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību skar katru valsti bez izņēmuma, īpaši svarīgi šie jautājumi ir Austrumeiropas un Viduseiropas valstīs.

1. Eiropas Padomes pasākumi pret korupciju. Galvenie notikumi

Kopš 90. gadu sākuma Eiropas Padomes dalībvalstis kā prioritāru nepieciešamību saskatīja cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību. Eiropas tieslietu ministru 19. konferencē 1994. gada jūnijā Maltā cīņa pret korupciju minēta kā prioritārs šīs organizācijas uzdevums un izvirzīta multidisciplināras pieejas ideja.

Pēc 1994. gada Maltas konferences Eiropas Padomes Ministru komiteja nolēma izveidot multidisciplināru grupu korupcijas jautājumos (GMC) un aicināja to izstrādāt korupcijas apkarošanas programmas (PAC) projektu. Multidisciplināras grupas korupcijas jautājumos sagatavoto PAC projektu Ministru komiteja pieņēma 1996. gada novembrī.

Vēlāk Eiropas tieslietu ministru 21. konferencē Prāgā tika pieņemta Rezolūcija Nr.1 par saistību starp korupciju un organizēto noziedzību, un tajā "inter alia" tika ieteikts paātrināt korupcijas apkarošanas programmas īstenošanu, intensificēt pūles, lai ātrāk tiktu pieņemti vispārīgie principi attiecībā uz cīņu pret korupciju, kas jārealizē ar nacionālās likumdošanas palīdzību, un krimināltiesību konvencija, kurā paredzēta koordinēta korupcijas noziegumu kriminalizēšana un pastiprināta sadarbība cīņā pret šādiem noziegumiem.

1997. gada 10. un 11. oktobrī Strasbūrā Eiropas Padomes dalībvalstu un valdību vadītāju galotņu tikšanās noslēguma deklarācijā un nākamiem gadiem paredzētajā rīcības plānā dalībvalstu un valdību vadītāji raksturoja cīņu pret korupciju kā vienu no Eiropas Padomes prioritātēm nākamajiem gadiem un sniedza īpašus norādījumus Ministru komitejai attiecībā uz vadošo principu un starptautisku juridisko mehānismu pieņemšanu cīņā pret korupciju, kā arī uz veikto pasākumu kontroli.

Beidzot pagājušā gada novembrī Ministru komitejas 101. sesijā saskaņā ar dalībvalstu un valdību vadītāju rīcības plānu pieņēma Rezolūciju (97) 24 par 20 vadošajiem principiem korupcijas apkarošanā. Šim dokumentam rakstā pievērsīsimies detalizētāk.