PROBLĒMAS

Korupcija un naudas atmazgāšana

kā Eiropas Padomes lieta

Uldis Krastinš, Eiropas Padomes

Informācijas un dokumentācijas centra direktors, — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

2. Veicamie pasākumi

Uz šī fona īsumā izklāstīsim Eiropas Padomes pasākumus pret korupciju.

a)

Korupcijas apkarošanas programma

Korupcijas apkarošanas programma, kas pieņemta 1996. gada beigās, ir vērienīgs dokuments, mēģinājums aptvert visus aspektus starptautiskajā cīņā pret šo fenomenu. Tas nosaka darbības jomas un paredz virkni veicamo pasākumu, lai īstenotu globālu, multidisciplināru un plašu pieeju cīņā pret korupciju. Ministru komiteja ierosināja multidisciplinārajai grupai korupcijas jautājumos (GMC) īstenot šo programmu līdz 2000. gada beigām.

b)

20 vadošie principi korupcijas apkarošanai

Pēc intensīva GMC darba, definējot kopējos ietvarus nacionālajām stratēģijām cīņā pret korupciju, Ministru komiteja 101. sesijā 1997. gada 6. novembrī pieņēma rezolūciju (97) 24 par 20 vadošajiem principiem korupcijas apkarošanai.

Rezolūcija (97) 24 satur 20 pamatprincipus, kas Eiropas Padomes dalībvalstīm jāievēro nacionālā un starptautiskā līmenī, lai cīnītos pret korupciju:

— pievērst šim jautājumam sabiedrības uzmanību un propagandēt ētisku uzvedību;

— paredzēt pasākumus korupcijas noziegumu rezultātā gūto ieņēmumu atsavināšanai un konfiscēšanai;

— ierobežot imunitāti pret korupcijas noziegumu izmeklēšanu, apsūdzību izvirzīšanu un iztiesāšanu;

— nodrošināt valsts pārvaldes atklātumu;

— nodrošināt atbilstošu audita procedūru piemērošanu valsts pārvaldē un sabiedriskajā sektorā;

— atbalstīt parlamenta deputātu un valsts ierēdņu uzvedības kodeksu, kā arī politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansēšanas noteikumu izstrādi, kuri kavētu korupciju;

— aizliegt nodokļu samazināšanu saistībā ar kukuļiem;

— nodrošināt masu informācijas līdzekļu brīvību saņemt un izplatīt informāciju par korupcijas jautājumiem;

— nodrošināt nacionālās un starptautiskās korupcijas koordinētu kriminalizāciju;

— paredzēt efektīvus pasākumus attiecībā uz korupcijas upuriem.

c)

Kontroles mehānisms. GRECO

Korupcija ietekmē starptautisko tirdzniecību. Ja valsts viena pati cīnās pret korupciju, tā soda tikai savus nacionālos uzņēmumus. Tāpēc progress iespējams vienīgi tad, ja visas valstis uzņemas vienādas saistības, nodrošina vienādu kontroli un vienoti rīkojas. Jau kopš Maltas konferences radusies vispārēja izpratne, ka gadījumā, ja vēlamies iemantot uzticību, jebkuram starptautiskam dokumentam korupcijas jomā jābūt saistītam ar efektīvu kontroles mehānismu.

Tāpēc valstu vadītāju pieņemtais rīcības plāns paredzēja bez kavēšanās sagatavot Eiropas Padomes paspārnē atbilstošu un efektīvu mehānismu, lai kontrolētu, kā tiek ievēroti 20 vadošie principi korupcijas apkarošanai, un ieviestu paredzamos starptautiskos juridiskos dokumentus.

1998. gada 5. maijā Eiropas Padomes Ministru komiteja pieņēma Rezolūciju (98) 7, kas atļauj pieņemt parciālu un paplašinātu vienošanos, lai izveidotu "Valstu grupu pret korupciju" ("Group of States against Corruption — GRECO"). Šī institūcija būs atbildīga par starptautisko korupcijas apkarošanas pasākumu kontroli. GRECO pildīs savas funkcijas savstarpējas vērtēšanas un spiediena izdarīšanas veidā. Tādējādi tiek paredzēts, ka pilna līdzdalība GRECO tiks nodrošināta tām valstīm, kas pilnā mērā piedalīsies savstarpējā vērtēšanas procesā un ļaus veikt sevis novērtēšanu.

GRECO būs pirmais starptautiskais mehānisms, lai kontrolētu atbilstību starptautiskajām saistībām korupcijas jomā. Tas elastīgi un efektīvi veicinās tā dinamiskā procesa attīstību, kas ļaus novērst un apkarot korupciju Eiropā un citur.

d)

Krimināltiesību konvencija par korupciju

Ir jau izveidots konvencijas projekts, vēl veicamas pēdējās konsultācijas, un visticamāk, tas tiks atvērts parakstīšanai 1998. gadā, iespējams, 103. Ministru komitejas sesijā novembrī. Konvencija būs visaptverošākā vienošanās šai jomā. Tās mērķis ir vienādot nacionālās likumdošanas attiecībā uz noteiktiem korupcijas noziegumiem un uzlabot starptautisko sadarbību saistībā ar minētiem noziegumiem.

Konvencijas projektā noteikta prasība kriminalizēt aktīvu un pasīvu korupciju, ko piekopj attiecīgās valsts ierēdņi, attiecīgās valsts un ārzemju parlamentu deputāti, no ārzemēm ieradušies valsts ierēdņi, starptautisko institūciju ierēdņi, tiesneši un parlamenta deputāti; korupciju privātajā sektorā, īpaši biznesa darījumos, aktīvā un pasīvā ietekmes sfēru sadalīšanā, iesaistot attiecīgās valsts un ārzemju ierēdņus; korupcijas ieņēmumu legalizēšanu un korupciju attiecībā uz auditu.

Bez tam teksts satur nosacījumus attiecībā uz citiem substanciāliem vai procesuāliem jautājumiem, piemēram, jurisdikciju, sankcijām un līdzekļiem, juridisko personu atbildību, specializētas institūcijas izveidošanu cīņai pret korupciju, sadarbību starp likumu sargājošām un kontroles institūcijām, liecinieku un to personu aizsardzību, kas sadarbojas ar juridiskām institūcijām. Attiecībā uz starptautisko sadarbību paredzēts vispārējs pienākums sadarboties korupcijas noziegumu vajāšanā, īpaši attiecībā uz izdošanu, savstarpēju juridisko palīdzību un spontānu informāciju.

Uzvedības paraugkodekss valsts ierēdņiem

Šim tekstam, kurš pašlaik tiek apspriests ar administratīvo likumu darba grupu (Working Group of Administrative Law — GMCA) multidisciplinārās grupas korupcijas jautājumos ietvaros, ir trejāds mērķis: noteikt to ētisko atmosfēru, kādai vajadzētu valdīt valsts pārvaldē; definēt valsts ierēdņu ētiskās uzvedības standartus un informēt sabiedrību, kādu uzvedību un attieksmi tā var sagaidīt no valsts ierēdņiem.

Paraugkodeksam, kas vienlaikus ir visai sabiedrībai pieejams dokuments un vēstījums katram atsevišķam valsts ierēdnim, būtu jāatspoguļo un jānostiprina pamata normas, kas noteiktas kriminālajā likumdošanā attiecībā uz negodīgumu un korupciju; šī likumdošana savukārt sniedz pamatu šim kodeksam. Šajā dokumentā būtu jānosaka vadlīnijas valsts ierēdņiem un vienlaikus jāsniedz pietiekami specifiski noteikumi praktiskai izmantošanai atsevišķās situācijās.

Cerams, ka multidisciplinārā grupa korupcijas jautājumos (GMC) paraugkodeksa izveidi pabeigs līdz šī gada beigām, tādējādi to varētu pieņemt nākamā gada sākumā.

e)

Starptautisks dokuments par civiltiesiskajiem līdzekļiem, lai kompensētu korupcijas rezultātā gūtos zaudējumus

Uz pašreizējās situācijas pētījumu pamata administratīvo likumu darba grupa (GMCA) multidisciplinārās grupas korupcijas jautājumos ietvaros pašlaik saskaņo starptautisku dokumentu par civiltiesiskajiem līdzekļiem, lai kompensētu korupcijas rezultātā gūtos zaudējumus.

Šis teksts satur substanciālus un procesuālus nosacījumus un tādus jautājumus kā zaudējumu kompensācija, pierādījumi, atbildība, nefinansiāli ietekmēšanas līdzekļi, līgumu likumīgums un sekas, atklātība par informatoriem un viņu aizsardzība, grupu tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, pieeja dokumentiem, liecību iegūšana ārzemēs, spriedumu jurisdikcija un piemērošana.

Specializēto korupcijas apkarošanas dienestu ikgadējās konferences

Korupcijas apkarošanas programmā uzsvērts, ka nepieciešama praktiskās pieredzes apmaiņa starp dienestiem (t. i., policiju, prokuratūru, valsts pārvaldes atbildīgiem ierēdņiem), kas iesaistīti cīņā pret korupciju nacionālā un starptautiskā mērogā, un tiek pausts viedoklis, ka nepieciešams organizēt ikgadējas konferences specializētiem pretkorupcijas dienestiem. Specializēto dienestu konferences sniedz lielisku iespēju apmainīties ar jaunāko informāciju par nacionālajiem darbības paņēmieniem un pieredzi to cilvēku vidū, kas atrodas korupcijas apkarošanas priekšpulkā.

Pirmās Eiropas specializēto korupcijas apkarošanas dienestu konferences laikā, kas notika Strasbūrā 1996. gadā, tika spriests par specializētas institūcijas izveidošanu un tās funkcijām, par izmeklēšanu un apsūdzības izvirzīšanu korupcijas gadījumos, kā arī par starptautiskās sadarbības uzlabošanu.

Otrā konference notika Tallinā (Igaunijā) 1997. gadā no 27. līdz 29. oktobrim. Konferenci rīkoja Eiropas Padome sadarbībā ar Igaunijas Tieslietu ministriju, tajā tika aplūkots jautājums par korupciju sabiedrībā, piedalījās ievērojams skaits speciālistu, kas pieņēma 17 secinājumus. Šie secinājumi dažādā pakāpē tikuši atspoguļoti dažādos forumos, tostarp Eiropas Savienībā, un arī jaunākajos Eiropas Komisijas pasākumos šai jomā.

Trešā Eiropas specializēto korupcijas apkarošanas dienestu konference notiks Madridē 1998. gadā no 28. līdz 30. oktobrim. Tā tiek organizēta sadarbībā ar Spānijas Tieslietu ministriju, un tajā spriedīs par ietekmes sfēru dalīšanu un politisko partiju finansēšanu. Šo jomu Eiropas Padome vērtē kā ļoti nozīmīgu, jo tā saistīta ar būtiskiem demokrātijas elementiem: politiskās partijas ir līdzeklis, ar kura starpniecību pilsoņi var piedalīties politiskajā dzīvē. Tomēr politiskās partijas saskaras ar virkni nopietnu grūtību, no kurām vissmagākās un sarežģītākās, iespējams, ir to finansēšana. Valstis uz vajadzību nodrošināt politisko partiju finansēšanu reaģējušas dažādos veidos. Tomēr vairāki jautājumi sakarā ar finansēšanu nav atrisināti: iemaksātāju atklāšana, atklātība, alternatīvas ieņēmumu metodes, ārējas finansēšanas nozīme. Turklāt politisko kampaņu finansēšana piesaista masu saziņas līdzekļu uzmanību un noved pie sabiedrības neuzticēšanās politiskām partijām un politiskās apātijas. Ietekmes sfēru dalīšana — nodarījums, kas ietverts Eiropas Padomes Krimināltiesību konvencijā par korupciju, bieži kalpo par līdzekli, lai vāktu līdzekļus politisko partiju finansēšanai, un rada nopietnus izkropļojumus normālā demokrātiskās sistēmas funkcionēšanā. Tas veicina arī tāda uzskata veidošanos, ka korupcija ir visaptveroša, un tādējādi tiek grauts demokrātisko institūciju morālais pamats.

f)

Projekts "Astoņkājis" (Octopus)

Projekts "Astoņkājis" ir kopīga Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas iniciatīva cīņai pret korupciju un organizēto noziedzību sešpadsmit pārejas valstīs1. Tas aizsākās 1996. gada jūnijā, kad tika izvērtēta korupcijas un organizētās noziedzības problēma un 16 dalībvalstu valdību iepriekš veikto pretpasākumu efektivitāte. Eiropas Padomes eksperti formulēja provizoriskas rekomendācijas katrai no valstīm. Eksperti devās izpētīt situāciju katrā valstī, lai noteiktu mērogu, kādā piedāvātie pasākumi atbilst katras attiecīgās valsts īpašajiem apstākļiem, to piemērošanas plašumu, un lai noskaidrotu, kādi iespējami šķēršļi varētu kavēt to īstenošanu. Novērojumi tika darīti zināmi konferencē Strasbūrā 1997. gada 1.–3. decembrī, kuras gaitā formulētas galīgās rekomendācijas un vadlīnijas, ieskaitot papildpasākumus katrai atsevišķai projektā iesaistītai valstij.

Ņemot vērā ierobežoto īstenošanas periodu un aplūkojamo problēmu mērogu, projekts "Astoņkājis" ir pirmais pieticīgais mēģinājums vērsties pret korupciju un organizēto noziedzību minētajās valstīs. Tagad tiks sniegta palīdzība un organizēta sadarbība, lai īstenotu minētās rekomendācijas.

Eiropas Padome rīko daudzus pasākumus, kas veicina sadarbību korupcijas novēršanas jomā. Divi semināri šai jomā notika jūnijā — "Par uzvedības kodeksu izmantošanu cīņā pret korupciju" (Eiropas Padomes Eiropas Jaunatnes centrā Budapeštā 1998. gada 15. un 16. jūnijā) un "Sabiedrības uzmanības piesaistīšana un izglītošana par briesmām, ko slēpj korupcija un organizētā noziedzība" (Strasbūrā, Eiropas pilī, 1998. gada 25. un 26. jūnijā). 11. četrpusējā Eiropas Padomes un Eiropas Savienības tikšanās reizē Strasbūrā izskatītas sadarbības iespējas, turpinot projektu "Astoņkājis".

B. Cīņa pret naudas

atmazgāšanu

Noziedzīgas izcelsmes līdzekļu legalizēšana, tos ieplūdinot ekonomiskajā sistēmā, jau labu laiku rada bažas Eiropas Padomē. Tādas noziedzīgas darbības kā ieroču tirdzniecība, noziegumi saistībā ar narkomāniju un terorismu, bērnu un jauniešu tirdzniecība rada milzīgus ienākumus. No nacionālās, kā arī starptautiskās noziedzības apkarošanas politikas viedokļa tas ir nopietns iemesls, lai izstrādātu juridiskus līdzekļus šādu ienākumu konfiscēšanai. Loģiskais pamats, uz kā balstās iniciatīvas, lai nostiprinātu sadarbību cīņā pret minētajiem starptautiskās noziedzības tipiem, ir vienkāršs. Pirmkārt, noziedzīgas izcelsmes līdzekļi bieži tiek izmantoti citu noziegumu izdarīšanai. Otrkārt, šķiet, ka tradicionālie krimināllikuma līdzekļi kā sods nav pietiekami, lai ietekmētu kriminālnoziedzniekus. Tādēļ novērst noziedznieku vilinošās iespējas gūt milzīgus ienākumus būtu ļoti nozīmīgi. Treškārt, starptautiskā noziedzība ir ne tikai nopietna problēma likumu sargājošai sistēmai, bet arī ekonomiskai sistēmai, jo no vienām valstīm uz citām valstīm tiek pārvietoti ievērojami līdzekļi.

1980. gada 27. jūnijā Ministru komiteja pieņēma Rekomendāciju, kas pasvītro banku sistēmas preventīvo lomu, apkarojot šo starptautiskās noziedzības formu2. 1980. gadā Eiropas Padomes dalībvalstis pieņēma Konvenciju par noziedzīgā ceļā iegūto ienākumu legalizēšanu, meklēšanu, atsavināšanu un konfiskāciju3. Tā attīsta principus, kas bija izklāstīti 1980. gada Rekomendācijā, ar mērķi stiprināt starptautisko sadarbību šai jomā. Vēlāk detalizētāk paskaidrosim šīs Konvencijas saturu.

Eiropas Padome ir izveidojusi arī Ekspertu selektīvu komiteju pret naudas atmazgāšanu vērsto pasākumu novērtēšanai (Select Committee of Experts on the Evaluation of Anti-Money Laundering measures: PC-R-EV) . Efektīvas pret naudas atmazgāšanu vērstas sistēmas daudzās valstīs tiek izveidotas sakarā ar to, ka pastiprinās nacionālie un starptautiskie pasākumi pret naudas atmazgāšanu un notiek regulāras kontroles, ko īsteno starptautiskas institūcijas, piemēram, Finansiālās darbības speciālā komisija (Finansial Action Task Force: FATF) . Kontrole, kas paredz savstarpēju darbības novērtēšanu, ievērojami rosina saskaņot nacionālās normas un starptautiskās normas finansu, tiesību sargājošā un juridiskajā sektorā.

Ņemot vērā FATF izmantotās procedūras un praksi, minētā Selektīvā komiteja galvenokārt izdarīs novērtējumu, izmantojot pašnovērtēšanas un savstarpējas novērtēšanas anketas un periodiski apmeklējot noteiktas valstis. To Eiropas Padomes dalībvalstu darbība, kas nav FATF locekles4, tiks novērtēta atkarā no tā, kā tās pilda svarīgākās starptautiskās pret naudas atmazgāšanu vērstās normas, kas ietvertas, piemēram, FATF 40 rekomendācijās, 1988. gada ANO Konvencijā par narkotisko līdzekļu un psihotropo vielu nelikumīgu tirdzniecību, 1991. gada Eiropas Kopienas direktīvā par to, kā novērst finansu sistēmas izmantošanu naudas atmazgāšanai, un 1990. gada Eiropas Padomes ietvaros noslēgtajā Konvencijā par noziedzīgā ceļā iegūto ienākumu legalizēšanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju. Selektīvā komiteja sastādīs ziņojumus par katras novērtētās valsts situāciju attiecībā uz naudas atmazgāšanas iezīmēm un izplatību, ieskaitot tipoloģiju, un likumdošanas, finansu regulēšanas, likumu sargāšanas un juridiskajos sektoros pieņemto pasākumu pret naudas atmazgāšanu efektivitāti. Nepieciešamības gadījumā tā pieņems rekomendācijas novērtētajām valstīm, lai uzlabotu to veikto pasākumu pret naudas atmazgāšanu efektivitāti un veicinātu starptautisko sadarbību.

Pirmā selektīvās komitejas sēde notika Strasbūrā 1997. gada 10.–12. decembrī. Novērtētājiem domāts mācību seminārs bija sarīkots Egmonta pilī, Briselē, 1998. gada 23.–24. martā, kur novērtēta Slovēnijas, Kipras un Čehijas Republika. Citas valstis tiks novērtētas līdz gada beigām. Pirmās novērtēšanas rezultāti tika apspriesti plenārajā sanāksmē jūnijā.

 

II. Likumi un

noteikumi,

kas vērsti pret

naudas atmazgāšanu

Īsumā aplūkosim galvenos pasākumus, ko valstu pārvaldes iestādēm vajadzētu veikt, lai efektīvi apkarotu naudas atmazgāšanu, kā arī pievērsīsimies 1990. gada Konvencijai par noziedzīgā ceļā iegūto ienākumu legalizēšanu, meklēšanu un konfiskāciju, kas atzīta par vērtīgu starptautisku dokumentu cīņā pret naudas atmazgāšanu.

A. Juridiskie un finansu

līdzekļi cīņā

pret naudas atmazgāšanu

1. Juridiskie līdzekļi

Pirmkārt, jebkura nopietna nozieguma rezultātā iegūtas naudas atmazgāšana ir uzskatāma par kriminālu nodarījumu. Šajā kontekstā jānosaka nopietni noziegumi, kas tiks definēti kā predikatīvi naudas atmazgāšanas noziegumi. Jo plašāku jomu tie aptvers, jo efektīvāka būs pret naudas atmazgāšanu vērstā sistēma.

Otrkārt, vajadzētu veikt pasākumus, lai atklātu, iesaldētu un konfiscētu ienākumus, kas radušies naudas atmazgāšanas rezultātā. Piemēram, pierādījumu neizmantošana pret to sniedzēju šai sfērā uzskatāma par lietderīgu.

2. Finansu līdzekļi

Tāda prasība kā klientu (kā pastāvīgo, tā gadījuma klientu, kā indivīdu, tā uzņēmumu) identificēšana, lietu glabāšana pietiekami ilgu laika posmu (vismaz 5 gadus), informēšana par aizdomīgiem darījumiem ir būtiski pasākumi, lai izveidotu efektīvu stratēģiju pret naudas atmazgāšanu.

Runājot par daudzām no šīm prasībām, ir svarīgi, uz kādiem subjektiem tās attiecas. Lai nodrošinātu efektivitāti, tām vajadzētu attiekties vismaz uz bankām, kā arī tām ārpusbanku finansu institūcijām, kas iesaistītas finansu darījumos, piemēram, valūtas maiņā.

Jāveic arī citi pasākumi, piemēram, jāaizsargā personas, kas ziņo par aizdomīgiem darījumiem, kā arī jāizstrādā kārtība, kas nodrošinātu pārvaldes institūciju instrukciju izpildi.

Struktūrām, ko var izmantot naudas atmazgāšanai, vajadzētu izvirzīt prasību izveidot iekšējas programmas naudas atmazgāšanas apkarošanai (piemēram, rakstveida procedūras un kontrole, attiecīga līmeņa kontroles darbinieki, jauno darbinieku pārbaude, sākuma un turpmākā darbinieku apmācība, iekšējais audits).

Arī kontroles institūcijām ir liela nozīme, novērtējot audita un banku, kā arī nefinansiālo struktūru veikto pasākumu efektivitāti. To varētu panākt, veicot regulārus auditus un inspekcijas šajās struktūrās, sniedzot vadlīnijas, organizējot izglītošanu un praktisku apmācību.

Cita svarīga joma ir starptautiskā sadarbība: sadarbības kanālus var paplašināt, gan noslēdzot divpusējas vienošanās, gan izmantojot starptautiskās konvencijas, kas paredzētas šim mērķim, piemēram, 1988. gada Vīnes konvenciju vai 1990. gada Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgā ceļā iegūto ienākumu legalizēšanu, meklēšanu un konfiskāciju.

B. Noziedzīgā ceļā

iegūto ienākumu

legalizēšana, meklēšana, atņemšana un konfiskācija

1990. gada Konvencijā par noziedzīgā ceļā iegūto ienākumu legalizēšanu, meklēšanu, atņemšanu un konfiskāciju mēģināts sniegt plašu virkni noteikumu, kas aptver visas procedūras stadijas kopš pirmajām investīcijām līdz konfiskācijas sprieduma pasludināšanai un piemērošanai, nodrošinot elastīgu un efektīvu starptautisko sadarbību, cik plaši vien iespējams, lai atņemtu noziedzniekiem līdzekļus veikt pretlikumīgu rīcību un lai atņemtu viņiem šādas rīcības augļus.

Lai nodrošinātu, ka Konvencija visās valstīs tiek īstenota pareizi un līdzīgā veidā, l nodaļā sniegtas svarīgu terminu definīcijas, piemēram, "ienākumi", "īpašums", "līdzekļi", "konfiskācija" un "predikatīvais noziegums" (1. pants).

II nodaļā aplūkoti pasākumi, kas veicami valsts līmenī. Tajā arī uzsvērts, ka jebkuru īpašu pasākumu veikšanai noziedzīgā ceļā gūto ienākumu identificēšanai un izsekošanai paredz īpašas izmeklēšanas pilnvaras un metodes (piemēram, banku noslēpuma noņemšana — 4. panta 1. punkts); noklausīšanos, novērošanu, ar telesakaru līdzekļu palīdzību pārraidītās informācijas pārtveršanu — 4. panta 2. punkts). Puses tiek aicinātas "veikt tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai attiecīgās valsts likumdošanas aktos atzītu par nodarījumu" naudas atmazgāšanu (6. pants), tiek uzskaitīti četri naudas atmazgāšanas nodarījumu tipi (6. panta 1. punkts):

— īpašuma konversija vai nodošana nolūkā slēpt vai maskēt tā nelikumīgo izcelsmi;

— šāda īpašuma patiesās dabas, izcelsmes, atrašanās vietas slēpšana;

— šāda īpašuma iegāde, turēšana vai lietošana;

— tieša vai netieša piedalīšanās augstāk minēto nodarījumu izdarīšanā.

III nodaļā 28 pantos un 7 daļās izklāstīti starptautiskās sadarbības principi un pasākumi. Tajā puses aicinātas iesaistīties efektīvā starptautiskā sadarbībā, un tām uzlikts par pienākumu sniegt savstarpēju palīdzību, lai iegūtu pierādījumus par noziedzīgā ceļā iegūtiem līdzekļiem un ienākumiem.

Tāpat valstis tiek aicinātas sadarboties un pat bez iepriekšēja lūguma sniegt otrai valstij informāciju par noziedzīgām darbībām, kuras varētu interesēt otru valsti.

Kad tiesību sargājošo iestāžu pārstāvji izmeklēšanas rezultātā ir savākuši informāciju, viņiem vajadzētu būt spējīgiem veikt efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu, ka likumpārkāpējs nespētu nobēdzināt līdzekļus un noziedzīgo darbību ceļā gūtos ienākumus. Lai to nodrošinātu, jāveic bankas rēķinu "iesaldēšana", īpašuma atņemšana un citi preventīvi pasākumi. 11. un 12. pants paredz attiecīgus provizoriskus pasākumus starptautiskās sadarbības aspektā.

Lai nodrošinātu līdzekļu vai noziedzīgā ceļā gūtu ienākumu konfiskāciju, Konvencija paredz galvenokārt divas starptautiskās sadarbības formas: pirmkārt, konfiskācija tiek izdarīta, ja vienai valstij cita valsts pieprasa izpildīt tiesas lēmumu izdarīt šādu konfiskāciju, un, otrkārt, viena valsts pēc otras valsts pieprasījuma var veikt pasākumus, kas noved pie konfiskācijas.

Starptautiskai sadarbībai jābūt ne vien efektīvai, bet arī elastīgai. Tāpēc konvencija paredz iespēju atteikt vai atlikt sadarbību (18. un 19. pants). Elastīgums redzams arī, nošķirot dažādus atteikšanās un atlikšanas iemeslus, tikai dažus no tiem atzīstot par pamatotiem attiecībā uz starptautiskās sadarbības visiem veidiem. Turklāt atteikšanās iemesli starptautiskā līmenī vienmēr ir fakultatīvi. Tikai ierobežots skaits iemeslu tiek atzīti par obligātiem nacionālā līmenī. Konvencija arī paredz: iekams atteikties vai atlikt sadarbību, puses savstarpēji konsultēsies un apsvērs, vai lūgumu izpildīt daļēji vai ar zināmiem noteikumiem (20. pants).

Lai nodrošinātu trešo pušu likumīgo interešu aizsardzību, Konvencijas III nodaļas 6. daļā minētas prasības sakarā ar paziņojumu nosūtīšanu un situācijas, kad iespējams neatzīt lēmumus attiecībā uz trešajām pusēm. Turklāt Konvencija uzliek katrai pusei par obligātu pienākumu nodrošināt savā likumdošanā trešajām pusēm pieejamus efektīvus tiesiskos līdzekļus, lai nodrošinātu savas tiesības (kuras var tikt aizskartas provizorisko vai konfiskācijas pasākumu rezultātā). Beidzot, 7. daļā uzskaitīti procedūras noteikumi un citi vispārīgi noteikumi. Lai atvieglotu praktisko darbu saskaņā ar Konvenciju, katrai pusei jānosaka galvenā pilnvarotā institūcija. Tā nosaka noteikumus par (tiešo) sazināšanos, lūgumu formu un valodām, lūgumu saturu, pienākumu izskaidrot atteikuma iemeslus, izmantošanas ierobežojumus, konfidencialitāti un citiem līdzīgiem jautājumiem. Šo Konvenciju var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis un "tās valstis, kas nav dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā" (36.(1) pants), t. i., Austrālija, Kanāda un Savienotās Valstis. Pagaidām Konvenciju ir parakstījušas 32 valstis un ratificējusi 21 valsts, kas pierāda, cik lielu interesi izraisījis šis dokuments. Latvija Konvenciju pagaidām ir tikai parakstījusi, bet nav vēl ratificējusi. Attiecībā uz šo Konvencija Latvija ir apsteigusi Igauniju, kas to nav pat parakstījusi.

Raksts sagatavots, izmantojot Ludovika Egro, Eiropas Padomes Juridiskās direkcijas Noziedzības problēmu nodaļas programmu speciālista, runu konferencē par naudas atmazgāšanu un korupciju, kas notika Rīgā no 20. līdz 22. maijam