Ministru kabineta

8. augusta sēdē

Izskatīts jautājums par iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) sarunu mandāta projektu. Nolemts to turpināt izskatīt Ministru kabineta 11.augusta sēdē kā Ministru kabineta lietu. Eiropas integrācijas birojam uzdots līdz 10.augustam iesniegt Valsts kancelejā iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu mandāta projektu. Ārlietu ministrijai uzdots turpināt apkopot Latvijas un ES likumdošanas atbilstības izvērtēšanas pirmās fāzes rezultātus oktobrī – decembrī. Ārlietu ministrijai saziņā ar Eiropas integrācijas biroju uzdots apkopot informāciju par sanāksmju rezultātiem un ieteikumus sarunu mandātam, sagatavot tā projekta galīgo variantu un mēneša laikā, kopš ES valstu vadītāju padome ir pieņēmusi lēmumu par Latvijas uzaicināšanu uz iestāšanās sarunām, iesniegt Vecāko amatpersonu sanāksmei tālākai izvirzīšanai uz Eiropas integrācijas padomi.

Pieņemta zināšanai labklājības ministra Vladimira Makarova sniegtā informācija par Labklājības ministrijas pastāvīgo pārstāvi pie Latvijas pārstāvniecības Briselē. Ministru kabinets atbalstīja Labklājības ministrijas pārstāvja pie Latvijas pārstāvniecības Briselē darbības uzsākšanu 1999.gada 1.janvārī.

Pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums "Par Latvijas Nacionālo progresa ziņojumu". Ārlietu ministrijai uzdots 12.augustā nosūtīt Latvijas Nacionālo progresa ziņojumu Eiropas Komisijai.

Pieņemts zināšanai Eiropas integrācijas biroja direktora Edvarda Kušnera ziņojums par III Latvijas Nacionālās programmas integrācijai Eiropas Savienībā (Nacionālā programma acquis pārņemšanai) finansējumu. Nozaru ministrijām uzdots, konsultējoties ar Finansu ministriju, līdz 30.septembrim aizpildīt Nacionālas programmas tehnisko anketu un precizēt katra tajā ietvertā uzdevuma finansējumu atbilstoši uzlabotajām finansējuma tabulām un saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 1998.gadam".

Pieņemts zināšanai Eiropas integrācijas biroja direktora Edvarda Kušnera ziņojums par kompetences sadalījumu starp ministrijām sagatavošanas procesā darbam ar strukturālajiem fondiem. Noteikts, ka Finansu ministrija ir atbildīgā ministrija strukturālo fondu darba grupai sagatavošanas procesā darbam ar strukturālajiem fondiem. Noteikts, ka turpmākā strukturālo fondu darba grupas paplašināšana ir šīs darba grupas kompetencē.

Ministru kabineta Komitejas 10. augusta sēdē

Vakar, 10. augustā, Ministru kabineta Komiteja akceptēja rīkojuma projektu "Par Eiropas Konvenciju par terorisma apkarošanu".

Akceptēts noteikumu projekts "Licencētās amatierzvejas — makšķerēšanas kārtība Latvijas Republikas ūdeņos". Tie noteiks kārtību, kādā veicama licencētās amatierzvejas – makšķerēšanas, tai skaitā licencēto zemūdens medību un licencētās vēžošanas ieviešana un kontrole, kā arī konkrētās ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikuma izstrāde. Šajos noteikumos noteiktā kārtība attieksies uz visām Latvijas Republikas iekšējām ūdenstilpēm, tai skaitā iznomātām un privātām, kā arī jūras piekrastes ūdeņiem, izņemot ūdeņus, kas tiek izmantoti specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai.

Akceptēts grozījumu projekts likumā "Par Vērtspapīru tirgus komisiju". Grozījumu projekts izstrādāts, lai pastiprinātu Vērtspapīru tirgus komisijas pilnvaras tādās jomās kā administratīvās izziņas darbība, revīzijas un kontroles veikšana, lai savas kompetences ietvaros pārbaudītu uzņēmumu darbības rezultātu atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un ieguldītāju interesēm.

Komiteja akceptēja noteikumu projektu "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas nolikums". Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esoša valsts civiliestāde, kas savas kompetences ietvaros īsteno valsts vides aizsardzības politiku un veic aizsargājamās dabas teritorijas — Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta — pārvaldi.

Komiteja akceptēja noteikumu projektus "Nacionālās metroloģijas padomes nolikums", "Valsts metroloģiskās inspekcijas nolikums", kā arī "Nacionālo mērvienību etalonu saraksts", "Noteikumi par fizikālo lielumu mērvienībām", "Noteikumi par mērīšanas līdzekļu verificēšanas dokumentiem un verificēšanas atzīmēm", "Noteikumi par metroloģiskajai kontrolei pakļautajām fasētajām precēm" un "Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu saraksts". Nacionālā metroloģijas padome būs konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts politikas veidošanā ar mērījumu vienotību saistītos jautājumos, lai aizsargātu cilvēka dzīvību un veselību, vidi un patērētāju no neprecīzu un nepareizu mērījumu negatīvajām sekām un veicinātu valsts ekonomikas un starptautiskās sadarbības attīstību. Padomes lēmumiem būs rekomendējošs raksturs valsts institūcijām, sabiedriskajām organizācijām, zinātniskajām un profesionālās izglītības institūcijām, kā arī uzņēmumiem un to apvienībām. Valsts metroloģiskā inspekcija būs civiliestāde, kas veiks valsts metroloģisko uzraudzību reglamentētās metroloģijas jomā. Inspekcija darbosies Ekonomikas ministrijas pārraudzībā.

Akceptēts noteikumu projekts "Noteikumi par obligātajam militārajam dienestam pakļauto personu reģistrāciju". Šie noteikumi noteiks kārtību, kādā Latvijas Republikas teritorijā veicama obligātajam militārajam dienestam pakļauto personu reģistrācija Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošajās valsts militārā dienesta pārvaldēs (nodaļās).

Komiteja akceptēja noteikumu projektu, ko paredzēts izdot Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā "Par autortiesībām un blakustiesībām". Projekts izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām "Par datorprogrammu tiesisko aizsardzību", "Par datu bāzu aizsardzību", "Par autortiesību un tām radniecīgu tiesību aizsardzības termiņu saskaņošanu", "Par nomas patapinājuma tiesībām un par atsevišķām autortiesībām radniecīgām tiesībām intelektuālā īpašuma jomā", kā arī "Par dažādu noteikumu koordinēšanu autortiesībās un blakustiesībās, kuras piemēro satelītpārraižu un kabeļu retranslācijas jomā".

Akceptēts grozījumu projekts "Noteikumos par darba samaksu no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem".

Valdības preses departaments

Valdība strādā. Un valsts ir stabila

Ministru prezidents Guntars Krasts

valdības gada preses konferencē 7.augustā:

Ministru prezidenta kandidāts Guntars Krasts, vienošanās un turpmākās darbības dokumentus parakstot, 6.08.1997.

Turpinājums no 1.lpp.

Te var minēt: mežu politiku, lauku attīstības programmu, tūrisma likumu, noziedzības novēršanas programmu, korupcijas apkarošanas programmu, dzelzceļa likumu, īpaši atbalstāmo reģionu attīstības politiku.

Diemžēl ir arī jomas, kur šāda konceptuāla skatījuma trūkst, nav arī virzības, netiek risinātas šo nozaru attīstības problēmas. Piemēram — pasta attīstībā, arī izglītības jomā.

Ir izstrādāta vidēja termiņa stratēģija integrācijai Eiropas Savienībā. Pašlaik tiek izstrādāta Latvijas 25 gadu stratēģija, kas balstīsies uz esošajām nozaru stratēģijām.

Ārpolitika:

Runājot par ārpolitiku, galvenā atziņa, ko guvām pēc Eiropas Savienības negatīvā vērtējuma pagājušogad, ir tā, ka tikai ar lozungiem pie laba rezultāta nevar nonākt.

Uzskatu, ka integrācijas process Eiropas Savienībā nav pašmērķis, bet gan valsts iekšējā sakārtošana, reformu veikšana un ārpolitiskās aktivitātes.

Varu droši apgalvot — Eiropas institūcijās pakāpeniski pieaug apziņa, ka Latvija ir gatava sarunu uzsākšanai.

Pirmoreiz Latvijas vēsturē šogad janvārī Rīgā izdevās sapulcināt 11 Baltijas jūras valstu vadītājus, kad manā vadībā risinājās tikšanās, kas nodrošināja Latvijai daudzveidīgu kontaktu attīstību un ļāva ieņemt stabilu vietu Baltijas jūras valstu vidū.

Izpildot prezidējošās valsts funkcijas Baltijas ministru padomē, tika īstenota koordinēta politika vairākos reģiona stratēģiskās attīstības jautājumos, veikti pasākumi Baltijas kopējās ekonomiskās telpas tālākā attīstībā.

Arī attiecību process ar ASV attīstījies labvēlīgi, esam pārliecinājušies par ASV atbalsta stabilitāti. Uzskatu, ka šīs valsts lielāka aktivitāte mūsu reģionā tikai nostiprinās šī reģiona valstu drošību un to izvēles brīvību īstenot neatkarīgu ārpolitiku.

Esmu ieguldījis daudz pūļu un izdomas, lai tiktu panākts kompromiss starp ASV un ES audiovizuālā tirgus aizsardzības jautājumā, kas bija mūsu šķērslis ceļā uz Pasaules tirdzniecības organizāciju.

Tagad šis kompromiss ir panākts, un septembrī Latvijas iestāšanās process tiks praktiski pabeigts.

Runājot par attiecībām ar Krieviju, te diemžēl jārunā nevis par attiecībām, bet par Krievijas vienpusīgu spiedienu tās ģeopolitisko un ekonomisko interešu īstenošanai un sabiedriskās domas novirzīšanai no šīs valsts aktuālajām iekšpolitiskajām problēmām.

Jāatceras, ka jau šī gada sākumā bija sagatavoti nepieciešamie līgumu projekti ar Krieviju (arī robežlīgums). Netika veikti nekādi ārpolitiskie soļi, kas aizskartu Krieviju.

Ir cerības, ka attiecības ar Krieviju uzlabosies, jo rodas iespaids, ka šī Krievijas valdība varētu īstenot racionālāku un saprātīgāku ārpolitiku attiecībā pret Latviju. Es ceru, ka dialogs atjaunosies, kad mazināsies Krievijas iekšpolitisko problēmu spriedze.

Aizvadītā gada laikā saglabājušās labas attiecības ar pārējām NVS valstīm, kas nostiprinātas, tiekoties ar vairāku NVS valstu vadītājiem un augstākajām amatpersonām.

Tiesu sistēmas, noziedzības apkarošanas joma:

Valdības uzmanība tiesu jomai pastiprināti tika pievērsta pēc vairākiem gadījumiem pagājušā gada nogalē, piemēram, pēc drošības līdzekļa maiņas A.Laventam, kas nodemonstrēja tiesu sistēmas līmeņa atpalikšanu no sabiedrības un ekonomikas attīstības procesiem.

Personīgi uzņēmos iniciatīvu izstrādāt Noziedzības novēršanas programmu, kas ietver konkrētus priekšlikumus noziedzības apkarošanā un tiesu sistēmas uzlabošanā.

Ciešāka kļuva sadarbība ar autoritatīvākajām citu valstu institūcijām šajā jomā, piemēram, ASV Federālās izlūkošanas biroju.

Un rezultātus šai cīņai pret noziedzību jau sākam just — aiz restēm nonākuši daži visai pazīstami noziedzīgās pasaules pārstāvji.

Izstrādāta korupcijas apkarošanas programma, izveidota Korupcijas novēršanas padome, kas cīņu pret šo sabiedrības negāciju ļauj ievirzīt sistemātiskā gultnē.

Citas jomas:

Šogad iedarbināta hipotekārās kreditēšanas sistēma. Tā stimulēs gan būvmateriālu tirgus attīstību un to ražošanu Latvijā, gan arī veicinās vidusslāņa nostiprināšanos un pieaugumu.

Reģionālās ekonomiskās politikas jomā izstrādāta un tiek īstenota līdzekļu piešķiršanas shēma. Latvija šajā jomā ir aizsteigusies priekšā pārējām Baltijas valstīm, īpaši pasākumu koordinācijā.

Uzsākta austrumu robežas nostiprināšana. Kā saka angļi: kur augsta sēta, tur labi kaimiņi.

Par nākotni:

Pagājušais valdības gads dod vielu arī skatījumam nākotnē. Iezīmējas tās jomas, tie pasākumi, kas būs jāveic tuvākā vai tālākā nākotnē, lai turpinātu mūsu valsts ekonomiskās attīstības gaitu, pilnveidotu politiskās demokrātijas sistēmu un uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni.

Vispirms es minēšu tos riska faktorus, kas var kavēt mūsu valsts attīstību.

Pirmkārt, tas ir izaugsmes nevienmērīgais sadalījums Latvijas teritorijā, kas rada arī ienākumu atšķirības dažādos reģionos.

Tas atspoguļojas arī bezdarba līmeņa atšķirībās. Pēdējā gada laikā atšķirības starp augstāko un zemāko bezdarba līmeni mūsu valsts pilsētās un rajonos ir samazinājušās, tomēr arī šīs atšķirības ir nepieņemami augstas Latvijas apstākļiem.

Šo problēmu var atrisināt, attīstot transporta infrastruktūru un reģionu mazos centrus, kā arī palielinot darbaspēka mobilitāti. Jāturpina iesāktie pasākumi reģionālās politikas ietvaros.

Jāīsteno tie pasākumi, kas ietverti lauku attīstības programmā.

Pretējā gadījumā atsevišķos Latvijas reģionos šī depresīvā situācija var "iekonservēties", pāriet uz bērniem, to izglītības un attīstības iespējām, kas ir pats bīstamākais.

Maksājumu bilances tekošā konta deficīts, kā noskaidrojies pēc pēdējiem statistikas precizējumiem, Latvijā ir daudz mazāka problēma nekā mūsu kaimiņvalstīs, īpaši Igaunijā. Tomēr starp mūsu makroekonomiskajām problēmām vidēja termiņa skatījumā tā ir vislielākā.

Tuvāko divu trīs gadu laikā mums šajā jomā jāpanāk uzlabojums — kāpinot eksportu, nodrošinot investīciju preču īpatsvara pieaugumu importā. Nepieciešams arī noturēt ārvalstu tiešo investīciju plūsmu, lai tekošā konta deficīts neradītu kopējās bilances nelīdzsvarotību.

Problēma, ar kuru, no vienas puses, pat būtu patīkami sastapties, ir — vēl straujāki ekonomiskās izaugsmes tempi. Taču tie var izraisīt t.s. ekonomikas pārkaršanu, ja investīciju un resursu izvietojums tautsaimniecībā nebalstās uz tirgus diktētiem principiem un bankas realizē nepiesardzīgu politiku resursu izvietošanā.

Kā parādīja krīze Dienvidaustrumāzijā, pastāv cieša saikne starp politisko demokrātiju un ekonomikas attīstību. Ekonomiskās attīstības līmenis prasa arī noteiktu politiskās demokrātijas attīstības pakāpi.

Politiskā demokrātija jāskata tās plašākajā izpratnē — ne tikai kā demokrātisko institūtu esamība, bet arī kā to patiesa neatkarība no ekonomiskajām un finansu grupām.

Diemžēl arī Latvijai šī problēma kļūst arvien aktuālāka.

Kapitāla koncentrācija dažu finansu un ekonomisko grupējumu rokās tuvāko divu trīs gadu laikā Latvijā var sasniegt tādu līmeni, ka tas var apdraudēt gan ekonomikas stabilitāti, gan arī politisko demokrātiju mūsu valstī.

Ja šie grupējumi panāk, ka arī visu četru valsts varas atzaru (ieskaitot masu informāciju līdzekļu) intereses saplūst ar šo grupējumu interesēm, par patiesu demokrātiju, vidusslāņa un inteliģences lomu varam aizmirst.

Ir jāpanāk, lai valsts vara būtu pietiekoši stipra sabiedrības interešu aizstāvībā. Tādēļ nepieciešams novērst šo grupu ietekmi uz visiem valsts varas atzariem:

•

uz likumdošanas varu — ieviešot partiju finansēšanu no valsts budžeta;

•

uz izpildu varu — turpinot iesākto pretkorupcijas cīņu un īstenojot valsts pārvaldes sistēmas, ierēdniecības reformu;

•

uz tiesu varu — īstenojot pasākumus tiesu varas līmeņa paaugstināšanā un tās materiālās nodrošināšanas uzlabošanā;

•

attiecībā uz masu informācijas līdzekļiem ekonomisko grupējumu ietekmi pagaidām mēs varam novērst tikai ar žurnālistu ētiku un masu informācijas līdzekļu finansiālās patstāvības nostiprināšanos.

Nobeidzot šo tēmu par kapitāla koncentrāciju, gribētu lietot kāda filozofa pirms 400 gadiem teiktos vārdus: ar naudu ir tāpat kā ar mēsliem. Ja tie vienmērīgi izkaisīti pa lauku, tie nes labumu, ja sakrauti lielās čupās, tad dod tikai smaku.

Ekonomikā būtiska ir infrastruktūras objektu nākotne. Ir jāsaprot, ka privatizācija šajās nozarēs nav pašmērķis, bet gan veids, kā nodrošināt tās ilgtermiņa finansēšanu, efektivitāti, konkurenci šajās nozarēs un rezultātā zemākus tarifus iedzīvotājiem un uzņēmumiem

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanā liela nozīme ir valsts pārvaldes reformai. Jāsakārto arī valsts institūciju sistēma, atsevišķas funkcijas nododot privātajam sektoram, koncentrējoties uz būtiskākajām.

Jāveido mobilas darba grupas valsts institūciju struktūrā, lai ar mazāku skaitu izpildītu lielākas funkcijas. Atbilstoši valsts pārvaldes reformas koncepcijai, ierēdņu skaitu paredzēts samazināt līdz 500.

Reformu rezultātā līdz 2000.gadam līdz 33 procentiem jāsamazina caur valsts budžetu pārdalāmo līdzekļu apjoms. 1997.gadā pirmoreiz izdevās apturēt šī apjoma pieaugumu, kas ar laiku, es ceru, dos iespējas arī samazināt nodokļus.

Ārpolitikā mums ir divi pamatuzdevumi: pirmais — iekļauties ES iestāšanās sarunu grupā; otrais — īstenot plānu Latvijas integrācijai NATO.

Izglītībā būtiski ir nezaudēt, bet attīstīt to potenciālu, kas slēpjas katrā bērnā neatkarīgi no viņa vecāku maciņa biezuma.

Arī trūcīgo vecāku bērniem izglītība un arī veselība noteiks viņu izredzes nākotnē izrauties no tā purva, kur pagātnes un varbūt arī sava kūtruma dēļ atrodas viņu vecāki.

Valstij jāpaplašina izglītības iespējas ikkatram, ne tikai pamatizglītības, bet arī tālākās izglītības iespējas augstskolās, ieviešot kreditēšanas sistēmu. Interese par izglītību pieaug, jo latviešu tauta tieši ar izglītību ir pacēlusies un turējusies vienmēr. Tā tas būs arī tirgus saimniecībā.

Mūsu izglītības sistēmai jābūt atvērtai un pietiekoši elastīgai, lai iekļautu arī tos bērnus, kuriem dzimtā valoda nav latviešu. Ir nepieciešama jauna, svaiga pieeja šim sabiedrības integrācijas procesa svarīgākajam jautājumam — valodas apguvei. Šis valodas apguves process jāpadara ne tikai par vajadzīgu un nepieciešamu, bet arī par pietiekoši interesantu un personību bagātinošu.

Vienkārši sakot — latviešu valodas zināšana Latvijas izglītības sistēmu izgājušajiem jāpadara par aksiomu.

Tad arī nevajadzēs tos papildu likumdošanas instrumentus, kas pašlaik vēl ir nepieciešami šī integrācijas procesa svarīgākā nosacījuma — valodas prasmes — ievērošanai.

Ministru prezidents guntars krasts,

atbildot uz žurnālistu jautājumiem:

— Kāpēc jūs tik strauji esat mainījis savu attieksmi pret aizsardzības sektora finansēšanu? Kā zināms, topošajā nākamā gada budžeta projektā aizsardzības sektora izdevumi ir palielināti gandrīz divreiz, salīdzinot ar pagājušo gadu. Tai pašā laikā nav skaidrs šo izdevumu finansējuma avots, iespējams, ka šo izdevumu dēļ tiks apdraudēta valsts investīciju programma.

G.Krasts:

— Valsts investīciju programma nākamajam gadam šobrīd vēl nav apstiprināta, tādēļ tā nevar būt apdraudēta. Turklāt tiek prognozēts, ka valsts investīciju programmu finansējums, salīdzinot ar pagājušo gadu, tiks palielināts par 7 miljoniem latu. Tādējādi valsts programmu finansējuma apjoms sasniegtu 50 miljonus latu.

Aizsardzības sektoram nākamajā gadā finansējumu mēs esam iecerējuši palielināt par 10 miljoniem latu no investīciju programmām un 10 miljoniem latu no valsts pamatbudžeta.

Manas attieksmes maiņa pret aizsardzības sektoru nav bijusi pēkšņa. Visu savu darbības laiku esmu uzsvēris, ka mūsu aizsardzības sektoram ir jānostiprinās. Mums ir jārada militārs spēks, nevis jāuztur bijušajās padomju karabāzēs izvietotu, vāji bruņotu, bieži pat savstarpēji nekoordinētu ļaužu pulciņi.

Es gribētu teikt, ka daļēji arī mana spiediena ietekmē, kā arī mums cieši sadarbojoties ar aizsardzības ministru, šajā sektorā ir veiktas nozīmīgas reformas. Tomēr nākamnedēļ, kad valdība atkal apspriedīs budžetu, Aizsardzības ministrija būs vienīgā, kas savu budžetu sāks aizstāvēt pēc nulles principa — tātad pamatojot katras programmas un tās finansēšanai iztērējamo līdzekļu lietderību. Tad mēs sapratīsim, vai aizsardzības sektors ir ņēmis vērā tās sarunas, kas mums ir bijušas ar šīs ministrijas speciālistiem par to, kādu mēs šobrīd gribam redzēt Latvijas armiju.

Tādēļ aizsardzības budžeta palielinājums nav kaprīze. Finansējuma ziņā mums šeit ir jāsasniedz viens procents no nacionālā kopprodukta, kā tas paredzēts arī valdības memorandā.

— Vai savu paziņojumu par graudu iepirkšanu valsts labības rezervei jūs neuzskatāt par bezatbildīgu? Kur jūs paredzat šādam iepirkumam sagādāt finanses?

G.Krasts:

— Pie šī jautājuma es strādāju nedēļu, tādēļ manu paziņojumu par bezatbildīgu diezin vai var uzskatīt. Diemžēl tas bija jādara man, jo zemkopības ministrs šīs problēmas risinājumu nebija sagatavojis.

Mūsu piedāvātais valsts intervences mehānisms, ar kuru mēs ceram šo problēmu atrisināt, satur trīs elementus.

Pirmkārt, lai veicinātu graudu iepircēju interesi graudus iepirkt ātri, mēs subsidējam kredītu ņemšanu par deviņiem procentiem. Starp citu, jau šobrīd vairākas komercbankas ir gatavas tieši ar šādu procentu likmi aizdevumus graudu iepircējiem arī piedāvāt. Tas nozīmē, ka pašam kredīta ņēmējam tas faktiski būtu bezprocentu kredīts.

Otrkārt, jau nākamajā valdības sēdē tiks izskatīta pretsubsīdiju programma, kurai būtu jāparedz veids, kā novērst subsidētu graudu ieplūšanu Latvijā no ārvalstīm. Ja graudu ievešana notiek legāli, tie nevar būt lētāki kā 80 — 85 lati par tonnu.

Treškārt, tas ir valsts intervences mehānisms, kura galvenais mērķis ir aktivizēt tirgu. Tas nozīmē, ka mēs paziņojam, ka valsts labības rezervei, sākot ar 1. oktobri, iepirksim graudus par 72 latiem tonnā. Līdz ar to neviens zemnieks taču nepārdos graudus lētāk labības uzpircējiem un zudīs nenoteiktība, ar kuru labības uzpircēji cenšas nosist iepirkuma cenas.

Maizes cenu šāda valsts iejaukšanās neietekmēs, tāpat kā līdz šim arī citu iemeslu dēļ notikušās miltu cenas svārstības nav to ietekmējušas.

Šai iepirkšanai nepieciešamie resursi ir Valsts labības tirdzniecības aģentūras rīcībā — četri miljoni latu. Par šo summu ir iespējams iepirkt gandrīz 30 procentus no visa piedāvājuma. Bet mans apgalvojums, ka valsts var iepirkt arī visus graudus, pasteidzinās pārstrādātājus sākt šo procesu jau agrāk.

Ja pārstrādātāji tomēr būs pasīvi un valsts iepirkums pārsniegs šo trešdaļu, tiks veikts aizņēmums no Valsts kases. Bet tad labības pārstrādātājiem graudi būs jāpērk no valsts labības aģentūras — jau vismaz par 78 latiem tonnā, jo, es atgādinu, legāli ievesti tādas pašas kvalitātes graudi no ārvalstīm nevar maksāt lētāk kā 80 latu tonnā.

— Kā jūs vērtējat Ministru kabineta darbību? Kuri ministri, jūsuprāt, darbojušies visaktīvāk?

G.Krasts:

— Darbība valdībā ir bijusi koordinēta, tādēļ arī izdevies nodrošināt stabilu virzību uz priekšu. Diemžēl dažu ministru darbībā dažkārt ir bijusi nepieciešama arī mana iejaukšanās, tomēr kopumā valdības locekļi darbojušies stabili.

Kaut arī tas var šķist neobjektīvi, tomēr jāatzīst, ka visaktīvāko darbību esmu sajutis tieši no maniem partijas biedriem finansu ministra Roberta Zīles un labklājības ministra Vladimira Makarova. Viņi arī vienmēr ir izrādījuši vislielāko vēlmi iesaistīties ārpus iepriekš plānotā kabineta darba grafika risināmajās problēmās.

— Cik un kuras partijas, jūsuprāt, veidos nākamo valdību?

G.Krasts:

— Pašlaik par to vēl grūti spriest. Domāju, ka tā noteikti nebūs vienas un arī ne divu partiju koalīcijas valdība. Ministru kabinetu sastādīs vismaz trīs četras politiskās partijas.

— Ko valdība nolēma pēc tam, kad bija uzklausījusi ekonomikas ministra ziņojumu par privatizācijas gaitu Latvijā? Kāds ir jūsu personiskais viedoklis par maksāšanas līdzekļu maiņu uzņēmumu privatizācijas procesā?

G.Krasts:

— Valdība nolēma atcelt šos Privatizācijas aģentūras padomes pieņemtos noteikumus par likuma 52. panta piemērošanas kārtību un uzdeva Ekonomikas ministrijai sagatavot priekšlikumus par grozījumiem visā šajā likuma pantā, kas jāiesniedz Saeimā. Faktiski mēs uzskatām, ka šāda maksāšanas līdzekļa maiņas iespēja no likuma vispār būtu jāizslēdz. Arī es uzskatu, ka tas nav veids, kā stimulēt uzņēmumu privatizāciju. Jo šāda cenas maiņa gadījumā, ja maksāšanas procesā atklājas jauni apstākļi, faktiski ir uzskatāma par valsts atbalstu konkrētam uzņēmumam.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

Papildus Ministru prezidenta guntara krasta izklāstam:

Galvenie makroekonomiskie rādītāji

Iekšzemes kopprodukta pieaugums

(% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu,

salīdzināmās 1995.g.cenās)

Maksājumu bilances tekošā konta deficīts

(tekošā konta deficīts % pret iekšzemes kopproduktu)

Ražošana, eksports

Apstrādes rūpniecības ražošanas apjoma pieaugums

(% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu,

salīdzināmās cenās)

Sociālā joma

Pensiju pieaugums

(vidējā pensija mēnesī, latos, pa ceturkšņiem)

Bezdarba līmeņa samazināšanās

(bezdarba līmenis mēneša beigās)

Inflācijas samazināšanās

(patēriņa cenu izmaiņas % pret iepriekšējā gada

atbilstošo ceturksni)

Eksporta pieaugums

(eksports milj Ls, salīdzināmās cenās, pa ceturkšņiem)

Algu pieaugums

(Vidējās reālās* darba algas izmaiņas

% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pa ceturkšņiem)

* Aprēķināts, izejot no neto darba samaksas, atskaitot patēriņa cenu pieaugumu
Materiālā izmantoti Valsts statistikas pārvaldes dati

Īpaši atbalstāmo reģionu

attīstības veicināšanas programmas izpildes gaita

Ministru kabineta informācija

Īstenojot īpaši atbalstāmo reģionu attīstības veicināšanas programmu, laikā no 1997.gada augusta līdz 1998.gada augustam realizēti šādi galvenie pasākumi:

1.

1997.gada augustā starpministriju darba grupa sagatavoja (noteica) potenciālo īpaši atbalstāmo reģionu sarakstu, tajā ietverot 5 Latgales rajonus, kā arī 10 pilsētas un 97 pagastus no citiem Latvijas reģioniem — kopskaitā 112 pašvaldības, un nosūtīja tām uzaicinājumu sagatavot un iesniegt savas attīstības programmas.

Attīstības programmas pirmajā kārtā iesniedza 81 pašvaldība.

Pēc minēto programmu izvērtēšanas Ekonomikas ministrijā un pie tās izveidotajā starpministriju komisijā komisija rekomendēja reģionālās attīstības padomei (RAP) īpaši atbalstāmā reģiona piešķiršanai 76 pašvaldības. Pēc RAP ieteikuma valdība akceptēja šī statusa piešķiršanu 64 pašvaldībām (MK rīkojums nr.570, 1997.gada 15.novembris).

Pilnveidojot darbu pie attīstības programmu izstrādes, uz šo brīdi šis statuss piešķirts vēl 20 pašvaldībām:

•

Jelgavas pilsētai (MK rīkojums nr.77, 17.02.1998);

•

Ludzas un Rēzeknes rajoniem, kā arī divām pilsētām un 15 pagastiem no citiem reģioniem (MK rīkojums nr.207, 29.04.1998).

2.

1997.gada 11.oktobrī tika izveidota un LR Saeimas balsojumā apstiprināta Reģionālās attīstības padome deviņu cilvēku sastāvā, kurā ietilpst seši Ministru kabineta ieteikti pārstāvji un trīs Saeimas komisiju pārstāvji.

3.

Saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" ir izstrādāti un MK akceptēti šādi noteikumi:

•

"Īpaši atbalstāmo reģionu attīstības padomju un vietējo attīstības fondu veidošanas kārtība" (noteikumi nr.387, 1997.gada 25.novembris);

•

"Bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Reģionu attīstība" statūti" (noteikumi nr.45, 1998.gada 10.februāris);

•

"Kārtība, kādā pieprasāms, piešķirams un izmaksājams finansējums no Reģionālā fonda un kontrolējams piešķirtā finansējuma izlietojums" (noteikumi nr.223, 1998.gada 16.jūnijs). Visiem īpaši atbalstāmajiem reģioniem (84) līdz š.g.20.augustam jāsagatavo un jāiesniedz Ekonomikas ministrijā projektu pieteikumi (līdzekļu pieprasījums) 1999.gadam.

4.

Izveidota (reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 1998.gada 23.aprīlī) un praktiski ir uzsākusi darbu Reģionālā fonda izpildinstitūcija — bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Reģionu attīstība".

Praktiskai atbalsta sniegšanai līdz 1998.gada 1.augustam sabiedrībai "Reģionu attīstība" ir nodoti kopskaitā 53 dažādi uzņēmējsabiedrību un pašvaldību projekti, kuri vērsti uz jaunu darbavietu radīšanu (51 projekts), kā arī uz biznesa infrastruktūras uzlabošanu (2). Līdz 1998.gada 4.augustam sabiedrība "Reģionu attīstība" ir noslēgusi 13 līgumus procentu maksājumu segšanai no Reģionālā fonda līdzekļiem par kopējo summu Ls 238 000.

5.

Realizējot iepriekš minēto noteikumu nostādnes, Ekonomikas ministrijā ir:

•

izstrādāti un izsūtīti ieteikumi (dokumentu kopums) īpaši atbalstāmo reģionu pašvaldībām līdzekļu pieprasījumu sagatavošanai 1999.gadam;

•

izveidota Reģionālā fonda konsultatīvā komisija (rīkojums nr.143, 1998. gada 24.jūlijā), kuras galvenais uzdevums ir izskatīt un dot novērtējumu katram no īpaši atbalstāmajiem reģioniem saņemtajiem projektu pieteikumiem.

Komisijas sastāvā (11 cilvēki) ir pārstāvētas sešas ministrijas — Ekonomikas, Finansu, Labklājības, Satiksmes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Zemkopības, kā arī divi Latvijas Pašvaldību savienības deleģētie pārstāvji. Komisijas locekļiem izsniegti kārtējie, Ekonomikas ministrijā izvērtētie, 20 dažādi projektu pieteikumi (līdzekļu pieprasījumi).

Latvijas prezidentūras laikā

Baltijas ministru padomē paveiktais

Ministru kabineta informācija

Savas prezidentūras laikā Latvija ir aktīvi īstenojusi dalībvalstu augstākajā politiskā līmenī izvirzītos praktiskās sadarbības uzdevumus, kuri izriet no visu pušu akceptētajiem mērķiem veidot vienotu ekonomisko, vienotu drošības un informācijas telpu.

Sadarbība ekonomikas jomā

•

1997.gada 20.novembrī tika parakstīts trīspusējs līgums par ārpustarifa barjeru atcelšanu starp Baltijas valstīm (spēkā no 1998.g. 1.jūlija).

•

1998.gada 10.jūlijā parakstīts līgums par vienoto tranzītprocedūru. Līgums stāsies spēkā no 1999.gada 1.janvāra.

•

Sagatavošanā trīspusējie līgumi par brīvu pakalpojumu un brīvu darbaspēka kustību.

Sagatavots līguma projekts par brīvu pakalpojumu kustību. Paredzēts sagatavot parakstīšanai līdz 1998.gada beigām.

Sagatavots līguma projekts par brīvu darbaspēka kustību. Paredzēts parakstīt līdz nākamā gada jūlijam.

•

Sagatavošanā līgums par sadarbību stratēģiskā eksporta — importa kontrolē.

Sagatavots līguma projekts par sadarbību stratēģiskā eksporta — importa kontrolē. Paredzēts sagatavot parakstīšanai līdz 1998.gada beigām.

Vienotas izglītības telpas izveide

•

1998.g. 10.jūlijā ir parakstīts līgums par kopējās izglītības telpas izveidi starp Baltijas valstīm vispārējā vidējā un profesionālajā izglītībā (līdz augstākās izglītības pakāpei).

Robežšķērsošana uz Baltijas valstu iekšējām robežām

•

Kopīgu robežkontroles punktu izveidošana uz Baltijas valstu iekšējām robežām.

Uz Latvijas — Igaunijas robežas paredzēti kopīgi robežpunkti:

Ainaži — Ikla

Veclaicene — Murati

Valka — Valga

Uz Latvijas — Lietuvas robežas:

1997.g. 2.augustā darbu uzsāka pirmais kopīgais robežkontroles punkts Saloči — Grenctāle;

paredzēts atvērt kopīgus robežkontroles punktus:

Medumi — Smeline

Meitene — Kalviai

Sadarbība ES III pīlāra (tieslietu un iekšlietu) jautājumos

•

Izveidota darba grupa ES III pīlāra (tieslietu un iekšlietu) jautājumu risināšanai, kura sastāv no Baltijas valstu atbildīgo resoru pārstāvjiem.

Galvenais uzdevums ir uzlabot trīspusējo koordināciju, kā arī koordināciju sadarbībā ar donorvalstīm trīspusējo palīdzības projektu saņemšanā.

•

Uzsākts darbs pie Baltijas valstu valdību vienotā datu pārraides tīkla izveides projekta.

Projekts paredz vienotas informācijas infrastruktūras izveidošanu Baltijas valstīs. Šis projekts vēlāk varētu tikt iesaistīts jau uzsāktajā Eiropas Savienības projektā — Eiropas Biznesa reģistrs.

 

Pievienošanās Zaļās kartes konvencijai

•

Latvija no šī gada 1.jūlija ir uzņemta Zaļo karšu biroju padomē.

Zaļā karte Latvijā sāks darboties pēc tipveida apdrošināšanas līguma noslēgšanas ar citām Zaļās kartes sistēmas dalībvalstīm. Līguma mērķis ir aizsargāt ceļu satiksmes negadījumā cietušos, dodot garantijas nodarīto zaudējumu segšanā.

 

Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā

•

Noslēgti līgumi: par Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēmas izveidošanu BALTNET; par Baltijas valstu jūrasspēku sadarbību BALTRON, par Baltijas aizsardzības koledžu BALTDEFCOL.

Līgums par Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēmas izveidošanu ir parakstīts š.g. 16.aprīlī. BALTNET mērķis ir radīt vienotu BV gaisa telpas novērošanas sistēmu.

1998.gada 16.aprīlī tika noslēgts līgums par BALTRON starp trīs Baltijas valstīm. Tā mērķis ir stimulēt BV jūrasspēku sadarbību.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdību vienošanās par Baltijas aizsardzības koledžu (BALTDEFCOL) tika parakstīta 1998.gada 12.jūnijā. Baltijas aizsardzības koledža ir paredzēta kā mācību iestāde Tartu. Iespēja mācīties šajā koledžā būs ne tikai Baltijas valstu personālam.

 

 

a