Valdība strādā. Un valsts ir stabila

Latvijas Republikas valdības rīcība

Eiropas Savienības Komisijas atzinumā pausto trūkumu novēršanai

Ministru kabineta informācija

Gada laikā Latvija ir sasniegusi ievērojamu progresu to šķēršļu novēršanā, kas kavē tās pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā (ES). Kopš Eiropas Komisijas (EK) viedokļa publicēšanas valdības, ministriju un citu institūciju aktīvas darbības rezultātā konsekventi tiek īstenoti mērķi, kas tika izvirzīti, veicot EK viedokļa analīzi. Gada laikā Latvija vairākkārt ir saņēmusi gan EK, gan arī ES dalībvalstu atzinīgu vērtējumu par sasniegto progresu. 1998.gada aprīlī valdība apstiprināja III Latvijas Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā, kas paredz, ka Latvija līdz 2002.gadam izpildīs ES dalībvalsts kritērijus. Programma ir valdības rīcības dokuments, kas nosaka Latvijas tālāku virzību ceļā uz ES un šī mērķa sasniegšanai veicamos pasākumus, to izpildes mehānismu un termiņus, finansējumu un atbildīgās institūcijas. Līdzīgas programmas tika sagatavotas arī citās ES kandidātvalstīs, bet Latvijas programma tiek atzīta par vienu no veiksmīgākajām. Tas ir visu nozaru ministriju, Eiropas integrācijas biroja (EIB) un citu valsts pārvaldes institūciju sekmīga kopdarba rezultāts.

Integrācijas procesa vadības un koordinācijas pilnveidošana

Latvijas integrācijas ES vadības un koordinācijas mehānisma sekmīgas funkcionēšanas nodrošināšana ir Latvijas integrācijas procesa veiksmīgas norises pamatā. Šis mehānisms gada laikā ticis ievērojami pilnveidots. Ir uzlabota jau pastāvējušo institūciju funkcionēšana un savstarpējā sadarbība, kā arī radītas jaunas integrācijas procesa efektīvākai īstenošanai nepieciešamās institūcijas.

Šī gada februārī darbību uzsāka galvenā integrācijas procesa praktiskās koordinācijas institūcija — Vecāko amatpersonu sanāksme (VAS), kuras sastāvā ietilpst ministriju par integrāciju ES atbildīgās amatpersonas. VAS darbības rezultātā Eiropas integrācijas padomei (EIP) ir iespēja daudz aktīvāk risināt integrācijas procesa stratēģiskos jautājumus. VAS tiek saskaņota un koordinēta ministriju darbība III Latvijas Nacionālās programmas izpildē un nodrošināta arī integrācijas procesa virzībai nepieciešamo starpministriju darba grupu izveide. Šo grupu uzdevums ir sagatavot vērtējumu par situāciju konkrētā nozarē, veidot nozares likumu tuvināšanas plānu ES acquis u.c. uzdevumi. Šobrīd darbojas vairāk nekā 30 šādas darba grupas.

Ir palielinājusies Eiropas integrācijas biroja loma integrācijas procesa ikdienas vadībā un koordinācijā. EIB tagad atrodas tiešā Ministru prezidenta pakļautībā, kas kopumā ir sekmējis straujāku Latvijas virzību uz ES. EIB mērķis ir virzīt Eiropas integrācijas procesu, sagatavojot pamatu informētai politisko lēmumu pieņemšanai, veicinot nepieciešamās reformas un attīstību un nodrošinot efektīvu informācijas apkopošanu un izplatīšanu. EIB nodrošina EIP un VAS darbu, sniedz palīdzību nozaru ministrijām un darba grupām integrācijas uzdevumu izpildē. EIB koordinēja III Latvijas Nacionālās programmas izstrādi, kā arī kopā ar Finansu ministriju veido integrācijas procesa un valsts budžeta plānošanas procesu sasaistes mehānismu.

Latvijas robežkontroles sistēma uz austrumu robežas ir neefektīva. Ir būtiski jāuzlabo robežapsardzes personālsastāvs.

Konkurss "Valsts austrumu robežas tehniskās apsardzības, kontroles un informācijas sistēmas izveide" ir noslēdzies, rezultāti apstiprināti ar Iekšlietu ministrijas 1997.gada 20.novembra pavēli nr. 11. 1998.gada 31.jūlijā parakstīts līgums starp valsts a/s "Valsts robežbūve" un firmu Siemens Nixdorf "Par Latvijas austrumu robežas tehniskās apsardzības, kontroles un informācijas sistēmas izveidi, kas nodrošinās robežas kontroli atbilstoši ES prasībām".

Ar MK 1998.gada 31.marta sēdes protokolu nr. 17 Finansu ministrijai uzdots 1998. un 1999. gada valsts budžetā paredzēt IeM finansējumu 17 milj. latu austrumu robežas izveidošanai.

1998.gada 30.jūlijā uz valsts austrumu robežas Terehovā tika atklāts pirmais modernais robežkontroles punkts.

1997.gada 2.oktobrī Saeima pieņēma grozījumus likumā par 1951. gada 28. jūlija konvenciju par bēgļa statusu un tās 1967. gada 31. janvāra protokolu par bēgļa statusu.

Robežsardzes personālsastāva profesionālā sagatavošana notiek Rēzeknes mācību centrā saskaņā ar 1997.gada 24.jūlijā apstiprināto "LR Iekšlietu ministrijas un tās dienestu personāla profesionālās sagatavošanas koncepciju".

Turpinās robežapsardzes personālsastāva komplektēšana līdz pilnam štatam. MK 1997.gada 9.jūlija rīkojums nr. 350 "Par Iekšlietu ministrijas Robežsardzes pāreju uz profesionālo dienestu". Robežsardzes personālsastāvā šobrīd ir 2471 robežsargs un Robežsardzes stažieris, kas ir 75% no pilna štata. Robežsardzes komplektēšana līdz pilnam štatam var tikt pabeigta līdz 1998. gada beigām.

Naturalizācijas nodeva ir pārāk augsta

1997.gada 2.decembrī tika pieņemti MK noteikumi nr. 397 "Noteikumi par valsts nodevu naturalizācijas iesniegumu iesniegšanai".

Latvijas valdība samazinājusi naturalizācijas nodevas maksu par 50% pensionāriem, II grupas invalīdiem, skolēniem un studentiem. No nodevas atbrīvoti politiski represētie, I grupas invalīdi, bāreņi un bez vecāku apgādības palikušie bērni.

Latvija nav ratificējusi konvenciju par spīdzināšanas izskaušanu

1997.gada 11.decembrī tika ratificēta 1987.gada 2.novembra Eiropas Konvencija nr. 126 "Par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda izskaušanu".

Aptuveni 685 000 iedzīvotāju nav Latvijas pilsoņi, turklāt lielai daļai no šīs grupas — bijušajiem PSRS pilsoņiem — vispār nav pilsonības

1998. gada 15. aprīlī Latvijas valdība pieņēma grozījumus Pilsonības likumā, kas paredz:

1) visu naturalizācijas "logu" atcelšanu,

2) ar EDSO rekomendācijām saskaņotu risinājumu par to bērnu pilsonību, kuri dzimuši pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas,

3) nepieciešamību pilsonības pretendentiem apliecināt lojalitāti Latvijas valstij un nodrošināt iespēju apgūt viņiem latviešu valodas un vēstures zināšanas.

Lai veicinātu sabiedrības integrāciju, 1998. gada 31. martā tika izveidota ministru darba grupa jeb Integrācijas padome, kas līdz 20. augustam izstrādās sabiedrības integrācijas programmu, ņemot vērā Naturalizācijas pārvaldes sabiedriskā pētījuma "Ceļā uz pilsonisko sabiedrību" rezultātus.

Pilsoņi nevar tieši iesniegt prasību Satversmes tiesā

Likumprojekts izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Tiek apkopoti ministriju atzinumi par likumprojektu, kurā paredzētas tiesības pārsūdzēt jebkuru administratīvo aktu, ja tas izdots, neievērojot normatīvo aktu hierarhiju. Likumprojekta pieņemšana efektīvāk garantēs nelikumīgu un nepamatotu administratīvo aktu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas iespējas, nodrošinot tiesu kontroli pār valsts pārvaldi, kam ir būtiska loma cilvēktiesību nostiprināšanā.

Tiesu darbības paātrināšana un neefektīva tiesu izpildītāju institūcija

Piecu rajonu un pilsētu tiesu apvienošana no 1998.gada sākuma (izlīdzināta tiesnešu noslogotība, tādējādi paātrinot lietu izskatīšanu), tiesu datorizācijas projekta ieviešana saskaņā ar valsts investīciju programmu, tiesnešu apmācības aktivizēšanās (UNDP sadarbības projekts).

Saskaņā ar MK 1998.gada 3.marta sēdē nolemto, ir akceptēts konceptuāls ziņojums par tiesu izpildītāju institūta pārveidošanu. Tieslietu ministrijai ir uzdots izstrādāt likuma "Par zvērinātajiem tiesu izpildītājiem" projektu, kā arī attiecīgos grozījumus citos normatīvajos aktos. Starptautiskās tiesiskās sadarbības aktivizēšanās sakarā ar attiecīgo daudzpusējo līgumu ratifikāciju un sadarbība ar Somijas, Zviedrijas un Francijas Tieslietu ministrijām "Phare" trešā pīlāra horizontālās programmas ietvaros.

Cietumu sistēmas stāvokļa uzlabošana

Turpinās soda izciešanas vietu sakārtošana, progresīvas soda izciešanas sistēmas ieviešana. Tiek izstrādāta sodu izcietušo personu sociālās rehabilitācijas valsts koncepcija.

Tiek veikta rekonstrukcija — daudzvietīgās kopmītņu tipa telpas tiek pārbūvētas par kamerām, kas paredzētas 4–8 ieslodzīto izvietošanai, ieslodzītajiem tiek radīti turēšanas apstākļi, kas atbilst attiecīgo Eiropas standartu prasībām. Visos cietumos veikti inženiertehniskie pasākumi, lai uzlabotu energosaimniecību darbu, ieekonomētu energoresursus, izremontētu apsardzes būves un uzlabotu ieslodzīto sadzīves apstākļus.

Saskaņā ar Latvijas Soda izpildes kodeksa 13. pantu, ir organizēta nepilngadīgo notiesāto nošķirta izvietošana no pilngadīgajiem notiesātajiem, kā arī nepilngadīgo vīriešu nošķirta turēšana no nepilngadīgajām sievietēm.

Izstrādājot jauno Kriminālsodu izpildes likumu, ņemtas vērā starptautiskās normas un pamatnostādnes par apiešanos ar notiesātajiem. Minētais likumprojekts 1998.gada 7.aprīlī tika akceptēts MK un nosūtīts tālākai izskatīšanai Saeimā.

MK ir akceptēti un nodoti Saeimas komisijām Sodu izpildes kodeksa grozījumi, kas pilnveido progresīvo sodu izciešanas sistēmu. Šajos grozījumos paredzēta Tieslietu ministrijas probācijas dienesta izveidošana, kā arī sodu izcietušie pēc statusa pielīdzināti bezdarbniekiem.

1998.gada 4.martā Ministru prezidents izdeva rīkojumu nr. 61 "Par darba grupu sodu izcietušo personu sociālās rehabilitācijas valsts koncepcijas izstrādei", kura 3. punkts nosaka darba grupai izstrādāt un līdz 1998.gada 1.septembrim iesniegt MK sodu izcietušo personu sociālās rehabilitācijas valsts koncepciju.

Jauna bēgļu centra izveidošana

Saskaņā ar likumu "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem LR", IeM ir veikusi šādus sagatavošanas darbus: 1998.gada 23.janvārī noslēgts līgums "Par nekustamā īpašuma nodošanu valdījumā" un pieņemts lietošanā ar nosacījumiem, kas veicami "Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" "projekta ietvaros.

Latvijas piedalīšanās kopienas programmās pozitīvi ietekmēs ieinteresētos cilvēkus un liecinās par labu sagatavotību integrācijai

1997.gada 27.oktobrī Eiropas integrācijas padomes sēdē tika akceptēts Finansu ministrijas priekšlikums piedalīties ES programmā YOUTH FOR EUROPE, visas izmaksas sedzot no valsts budžeta. MK 1997.gada 16.decembra MK sēdē tika nolemts, ka, sākot ar 1998. gadu, Latvija piedalīsies ES programmās SOCRATES, LEONARDO DA VINCI, YOUTH FOR EUROPE, TEMPUS, LIFE, KAROLUS, MEDIA II, 5th Framework, SME’s, ar to saistītās izmaksas sedzot daļēji no valsts budžeta, daļēji no "Phare" līdzekļiem.

Rūpniecības lejupslīde

1998.gada 27.janvārī Ekonomikas ministrija ir iesniegusi Ministru prezidentam sagatavoto pārskatu "Tautsaimniecības nozaru attīstības pakāpes izvērtējums".

Ir izstrādāta Valsts ekonomiskās attīstības stratēģija un ietverta dokumentā "Vidēja termiņa ekonomiskā stratēģija pievienošanās ES kontekstā". Minētais dokuments ir akceptēts MK 1998.gada 24.marta sēdē.

Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālās programmas padomes ietvaros tiek veidotas likumdošanas, finansu un reģionālās attīstības apakškomitejas.

1998. gada janvārī tika nodibināta bezpeļņas SIA "Latvijas garantiju aģentūra", kas sniegs ilgtermiņa kredītu garantijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Aģentūras rezerves fondu veido 0,5 milj. latu valsts budžeta līdzekļu un 0,5 milj. latu no "Phare" programmas piešķirtajiem līdzekļiem.

1997.gada 4.janvārī Saeima apstiprināja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kuri paredz to, ka valsts nodeva par importa un eksporta licenču izsniegšanu nedrīkst pārsniegt ar to saistītās administratīvās izmaksas.

Tiek izstrādāts nolikums Inovāciju fonda darbībai.

Ir izstrādāts un nosūtīts Eiropas Komisijai "Catch-up facility" programmas konkursam projekts rūpniecības sektoru pārstrukturizācijai, datorvadītās ražošanas un projektēšanas centru izveidošanas atbalstam, vietējo izejvielu izmantošanai enerģijas ražošanas stimulēšanā.

Latvijā rūpniecības attīstība straujāku gaitu uzsāka 1997. gadā, kad sevišķi straujš pieaugums bija novērojams pārtikas, tekstila un kokapstrādes nozarēs. 1997. gadā, salīdzinot ar 1996.gadu, rūpniecības produktu ražošana pieauga par 11,8%, kas sevī ietver arī 13,6% pieaugumu ražošanā kopumā. 1998. gada pirmajā ceturksnī pieaugums, salīdzinot ar to pašu periodu 1997.gadā, bija 13,6%. Nodarbināto skaits rūpniecībā attiecībā pret visiem nodarbinātajiem bija audzis no 20,8% 1996.gadā līdz 21,3% 1997. gadā. Rūpniecības daļa 1996. un 1997. gada IKP bija attiecīgi 18,2% un 18,4%.

Uzkrātās ārvalstu investīcijas 1997. gada beigās bija LVL 138,8 miljoni vai 26,1% no visām ārvalstu investīcijām Latvijā (1996. — 17,1%). 1997. gadā gandrīz puse no visām ārvalstu investīcijām bija veiktas rūpniecības sektorā.

1997. gadā rūpniecības produkcijas eksports pieauga par 22,2%. Eksports uz ES valstīm pieauga par 33,6%, tādējādi kopējais eksports uz ES tajā gadā sasniedza 48,9% no kopējā rūpniecības preču eksporta. Galvenās eksporta preces bija koksnes produkti (30%), tekstila un līdzīgi izstrādājumi (16%), kā arī lauksaimniecības un pārtikas produkti (15%). Metāla un iekārtu ražošanas sektora eksports kopsummā veidoja 20% no eksporta.

Lai vairotu savas produkcijas konkurētspēju Eiropas tirgū, 10 Latvijas kompānijas bija pieteikušās un arī ir saņēmušas ISO 9000 kvalitātes sertifikātus. Interese iegūt šos kvalitātes sertifikātus ir strauji palielinājusies, un tiek lēsts, ka pāris nākamo gadu laikā sertificēto kompāniju skaits būtiski pieaugs.

Latvijā nav pietiekami attīstīts zemes tirgus, ir lēna zemes reģistra reforma

Valsts zemes dienestu attīstības koncepcija ir izstrādāta, saskaņota ar ieinteresētajām ministrijām un sagatavota iesniegšanai MK.

Ir izstrādāta zemes kadastra — zemesgrāmatu datorizēta reģistrācijas sistēma, tehniski nodrošināta saite starp abām reģistrācijas daļām. Reģistrācijas sistēmas programmatūra paredzēta reģionālajam līmenim. Sistēma ieviesta (instalēta, veikta apmācība) 19 zemesgrāmatu un kadastru nodaļās. Ir uzsākts darbs zemesgrāmatu centrālās datu bāzes projektēšanā.

1997.gada 18.decembrī Tieslietu ministrija izdeva rīkojumu nr. 160 "Par darba grupu likumdošanas izmaiņu sagatavošanai saistībā ar reģistra datorizāciju". Šīs grupas darbu koordinē Tieslietu ministrijas un Norvēģijas reģistru izstrādes aģentūras projekta ieviešanas darba grupa, jo šī projekta ietvaros arī tiek strādāts pie šiem jautājumiem. Tāpēc priekšlikumi tiks iesniegti reizē ar Norvēģijas projekta 1. fāzes pabeigšanu 1998. g. jūnija vidū.

Ir apstiprināta un 1998.gada 1.janvārī sāka darboties jauna programma zemes izpirkšanas atbalstam saimniecību paplašināšanas gadījumā.

MK 1997.gada 16.septembra sēdē tika konceptuāli pieņemta "Lauku attīstības programma".

1997.gada 7.oktobrī MK pieņēma rīkojumu "Par pastāvīgu starpministrijas koordinācijas grupu Latvijas lauku attīstības projekta tālākai izstrādei un līguma ar Pasaules banku sagatavošanai".

Problēmas ar lauksaimniecības kreditēšanu, ilgtermiņa kredītiem, ķīlu lietām

Lai atrisinātu problēmas, kas ir saistītas ar lauksaimniecības kreditēšanu, atbilstoši 1997.gada 13.maijā MK akceptētajai Lauksaimniecības valsts atbalsta programmai tika uzdots veikt pasākumus lauksaimniecības kreditēšanas atvieglošanai un kredītu garantiju fonda palielināšanai, 1997. gadā kredītu garantiju fondā tika ieskaitīti 500 000 lati, no subsīdiju fonda, kas tika izlietoti. Šogad fondu papildinās ar Ls 804 000, no kuriem 564 000 tiks novirzīti lauksaimniecībai, bet Ls 240 000 — Baltijas jūras zvejas flotes atjaunošanai.

Atbilstoši 1997.gada 13.maijā Ministru kabineta konceptuāli akceptētajai lauksaimniecības valsts atbalsta programmai, Zemkopības ministrijas 1997. gada 24. decembra rīkojumā nr. 398 noteikti lauksaimniecības kreditēšanas atvieglojumi.

Valsts ieņēmumu iekasēšanas problēma

Lai nodrošinātu centralizētu visu nodokļu un nodevu uzskaiti, kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksu uzskaiti, tiek veikti šādi pasākumi:

MK 1997.gada 9.decembra rīkojums nr. 615 "Par Valsts ieņēmumu dienesta informatizācijas projekta uzraudzības padomi".

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir uzsākta informatizācijas projekta realizācija.

VID ar Pasaules bankas palīdzību izstrādāja vidēja termiņa datorizācijas stratēģiju. Paredzēts, ka pilnīga VID datorizācija tiks pabeigta līdz 2003.gadam. Cits prioritārais uzdevums ir informācijas par nodokļu maksātājiem salīdzināšana, t.sk. ar citām valsts aģentūrām un īpašumu reģistriem, kā arī starp VID reģionālajām vienībām, un speciālas sistēmas izveide pievienotās vērtības nodokļa maksājumu, kā arī atlikto maksājumu kontrolei.

Latvijā nav izstrādāts ekonomiskās attīstības plāns vidēji ilgam laika periodam

1998.gada aprīlī MK 1998.gada 24.marta sēdē tika pieņemta Latvijas "Vidēja termiņa ekonomiskā stratēģija pievienošanās ES kontekstā".

Nav pabeigta privatizācija

Latvijas privatizācijas stratēģija ir pilnībā ieviesta, un process gandrīz pabeigts. Gandrīz visi (vairāk nekā 90%) valsts uzņēmumi ir nodoti privatizācijai. Privatizēts vairāk nekā 96% valsts objektu. Zemes reforma lauku rajonos ir pabeigta. 90% no visas lauksaimniecības zemes ir privātā lietošanā. 1997. gadā 5000 kvadrātkilometri zemes bija reģistrēti zemes grāmatā (salīdzinot ar 1996. gadu, pieaugums par 30%). 47% lauksaimniecības zemes apsaimnieko lielas privātās zemnieku saimniecības. Vidusmēra ģimenes zemnieku saimniecības platība pieaug ar katru gadu un tagad ir sasniegusi 24 ha.

Latvijas likumi par akcīzes nodokli neatbilst pilnībā Baltajā grāmatā minētajiem I posma pasākumiem

Likumprojekts "Par akcīzes nodokli tabakai un tabakas izstrādājumiem" 1998.gada 7.aprīlī tika akceptēts MK sēdē.

Likumprojekts "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" 1997.gada 13.novembrī tika pieņemts Saeimā.

MK izskatīšanai iesniegts likumprojekts "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem".

Valsts atbalsta jomā nav realizēts nepieciešamais caurspīdīgums

Likuma "Par valsts un pašvaldību atbalsta uzņēmējdarbībai kontroli" darbības nodrošināšanai 1998.gada 26.maijā tika pieņemts "Valsts atbalsta uzraudzības komisijas nolikums".

Pārskats par 1995. un 1996.gadā realizētajiem valsts atbalsta pasākumiem tika izstrādāts un nosūtīts Eiropas Komisijai 1997.gada 30.septembrī.

1997.gada 14.novembrī tika pieņemts Finansu ministrijas rīkojums nr. 686 "Par Valsts atbalsta uzraudzības komisijas sastāva apstiprināšanu".

Finansu ministrija ir izstrādājusi grozījumus likumā, kas saistīti ar nodokļu likmēm.

Atsevišķu tabakas izstrādājumu aplikšana ar "ad valorem" nodokļa likmēm neatbilst ES prasībām

Likumprojekts "Par akcīzes nodokli tabakai un tabakas izstrādājumiem" 1998.gada 7.aprīlī tika akceptēts MK sēdē.

Nopietna problēma ir virszemes ūdeņu kvalitāte, īpaši pilsētu piesārņojuma dēļ

MK noteikumu projekts tika izstrādāts un 1997.gada 4.septembrī iesniegts Valsts kancelejā. MK komitejas 1997. gada 15.novembra sēdē tas tika izskatīts, taču to neakceptēja. Labklājības ministrijai tika uzdots precizēt vairākus MK noteikumu projekta punktus. Pašlaik Labklājības ministrija gatavo precizētu projektu iesniegšanai MK.

Tiek izstrādāts MK noteikumu projekts par dzeramā ūdens obligātajām prasībām saskaņā ar ES direktīvu nr. 80/778/EEC. Iespējams, ka minētā direktīva drīzumā tiks aizstāta ar jaunu direktīvu šajā jomā, tādējādi Latvijā atbilstoša normatīvā akta izstrāde var tikt pārkārtota jaunās direktīvas prasību oficiālai ieviešanai.

Peldvietu ūdens obligātās prasības tiks atspoguļotas topošajos "Peldvietu higiēnas noteikumos".

Jāpaātrina Enerģētikas likuma pieņemšana

Likumprojekts "Enerģētikas likums" pašlaik tiek gatavots 3.lasījumam Saeimā.

Ir izstrādāts likumprojekts "Par būvdarbiem, piegādēm un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām". Likumprojektā tika ņemtas vērā direktīvas "Par juridisko personu, kuras darbojas ūdens, enerģijas, transporta un telekomunikāciju sektorā, publisko pasūtījumu piešķiršanas procedūru koordināciju" (93/38/EEC).

Eksistē licenču piešķiršanas sistēma, kas rūpīgi jāizanalizē, lai izprastu, vai tā jāmaina vai jāatceļ, lai tā atbilstu EK pamatlikumiem

1997.gada 7.oktobrī tika pieņemti MK noteikumi nr. 348 "Par atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanu".

Nav vēl pieņemts EK normatīviem aktiem atbilstošs Dzelzceļa likums

1998.gada 1.aprīlī Saeima ir pieņēmusi "Dzelzceļa likumu".

Likums regulē visu dzelzceļa nozari, nosaka, kas ir infrastruktūra, kā tā izmantojama, kas ir pārvadātājs un kā par tādu var kļūt, nosaka pārvadātāja tiesības, pienākumus un atbildību, valsts pārvaldi un vispārīgos satiksmes drošības noteikumus.

Migrējošā darbaspēka sociālās drošības jomā nepieciešami daži tehniska rakstura labojumi

Phare Consensus

programmas ietvaros 1997. gadā uzsākta sekojošo pasākumu īstenošana: apzināta un izveidota atbilstoša struktūra, kompetence un tehniskas iespējas ES noteikumu nr. 1408/71 administrēšanai Labklājības ministrijā un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Veikta darbinieku apmācība sociālās drošības tiesību koordinācijas jautājumos. Sociālā likumdošana piemērota koordinācijas mehānisma prasībām. Sagatavoti priekšlikumi ES par noteikumu nr. 1408/71 pielikumiem un sekmēta to normu attiecināšana uz LR.

Atbilstoši ES noteikumiem nr. 1612/68 "Par brīvu darba spēka kustību savienībā" ir izstrādāts "Līguma par brīvu darbaspēka kustību starp Baltijas valstīm" projekts, kurš paredz vienādus nosacījumus Baltijas valstu iedzīvotājiem attiecībā uz pārvietošanos visu trīs valstu teritorijās sakarā ar darba meklējumiem, vienādu informācijas pieejamību par brīvajām darba vietām, kā arī nosaka vienādus nosacījumus darba apstākļiem, darba samaksu, darba un atpūtas laiku, dzīves apstākļiem darbiniekiem un viņu ģimenēm, apmācības un kvalifikācijas paaugstināšanas iespējām, kā arī nosaka, kādā veidā tiek regulēti jautājumi par sociālajām garantijām darbiniekiem un kopā ar viņiem dzīvojošiem ģimenes locekļiem.

Nepieciešami būtiski autortiesību aizsardzības uzlabojumi attiecībā uz datorprogrammām, īres un aizdošanas tiesībām, kā arī uz aizsardzības ilgumu

Darba grupa Kultūras ministrijas pārraudzībā ir veikusi Latvijas "Radio un televīzijas likuma" saskaņošanu ar ES direktīvu 89/552/EEC un 97/36/EC "Televīzija bez robežām". Likumprojekts ir akceptēts Ministru kabinetā 1998.gada 4.augustā.

Likumprojekts "Par autortiesībām un blakustiesībām" tika skatīts MK komitejas sēdē 3.augustā, akceptēts netika.

Noteikumi par tukšas lentas nodevu tiek izstrādāti kā likumpakārtots normatīvais akts likumam par "Par autortiesībām un blakustiesībām". Darbs pie noteikumu projekta jau ir uzsākts, un to veic darba grupa Kultūras ministrijas pakļautībā. Paredzams, ka noteikumi varētu tikt pieņemti pēc likuma "Par autortiesībām un blakustiesībām" akceptēšanas Saeimā.

Attiecībā uz datu bāzēm likums "Par autortiesībām un blakustiesībām" papildināts netiks, jo direktīvas nosacījumi ir daudz plašāki, nekā tiem atvēlētā loma likumā "Par autortiesībām un blakustiesībām". Direktīvas nosacījumi, saskaņā ar Nacionālo programmu, Latvijā ir jāievieš līdz 1998.gada beigām. Darbs pie jaunu noteikumu izstrādes jau ir uzsākts, un darba grupa ir pieņēmusi lēmumu, ka likumā "Par autortiesībām un blakustiesībām" tiks iekļauti tikai vispārējie nosacījumi attiecībā uz direktīvu "Par datu bāzu aizsardzību" (96/9/EC). Plašāka datu bāzu aizsardzība tiks atrunāta jaunos Ministru kabineta noteikumos, kas tiks izdoti saskaņā ar likumu "Par autortiesībām un blakustiesībām".

Līdz ar likumprojekta "Par autortiesībām un blakustiesībām" pieņemšanu rodas automātiska nepieciešamība pēc labojumiem Kriminālkodeksā, Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Civilprocesa kodeksā. Minētie labojumi ir izstrādāti Kultūras ministrijas vadībā, un to pieņemšana Saeimā tiek plānota līdz ar likuma "Par autortiesībām un blakustiesībām" pieņemšanu.

Komisija apšauba Latvijas spēju liberalizēt telekomunikācijas līdz 2003. gadam

Latvijai ir saistības Eiropas asociācijas līguma un PTO kontekstā.

Jāpieņem likumi, kas aizsargā mājdzīvniekus

MK noteikumu projekts "Dzīvnieku aizsardzības noteikumi transportēšanas laikā" pēc saskaņošanas ar ministrijām tiek gatavots iesniegšanai Valsts kancelejā.

Vāja sanitārā robežkontrole

"Phare" projekts fitosanitārajā jomā ir uzsākts, "Phare" projekts veterinārajā jomā ir uzsākts 1998. g. aprīlī. Iespējamais nodošanas termiņš — 1998. g. oktobris.

Ir izstrādāti MK noteikumu projekti "Dzīvnieku un augu valsts veterinārajai kontrolei pakļauto kravu veterinārā robežkontrole" un "Veterinārai robežkontrolei pakļauto kravu veterinārās kontroles sertifikāta pielietošana un pārbaude".

Latvijas likumdošana attiecībā uz dzīvnieku barību nav saskaņota ar EK normatīvajiem aktiem

Nolikuma "Par veterināro zāļu un dzīvnieku barības veterināro kontroli" izstrādāšana ir saistīta ar Dānijas palīdzības programmu "Wiba Consul", kas noslēgsies 1998. gada augustā.

Ir izveidota darba grupa, kura pēta ES likumdošanu šajā jomā. Zemkopības ministrija ir lūgusi pagarināt izpildes termiņu līdz 1998.gada 1.oktobrim.

Latvijai ir jāreorganizē pārtikas inspekcijas un kontroles sistēma

Ir izstrādāts MK noteikumu projekts "Pilnvaru sadalījums starp ministrijām pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles nodrošināšanai" un iesniegts Valsts kancelejā. To ir paredzēts izskatīt tuvākajās MK sēdēs.

ES standartiem neatbilst ne piena produktu ražošanas uzņēmumi, ne lopkautuves

To piena pārstrādes uzņēmumu, kuri vēlas savu produkciju eksportēt uz ES valstīm pārbaude, kas notika vairākos etapos kopā ar ES ekspertiem, noslēdzās 1997.gada 1.decembrī. Valsts veterinārais dienests 1998.gada 21.aprīlī nosūtīja ziņojumu Eiropas Komisijai par situāciju piena produktu ražošanā eksportam uz ES.

Darba grupa izstrādā MK noteikumu projektus "Veterinārie noteikumi svaigas gaļas un blakusproduktu sadalīšanai, atkaulošanai, iesaiņošanai un iepakošanai" un "Veterinārie noteikumi svaigas gaļas, blakusproduktu, gaļas produktu un citu dzīvnieku izcelsmes produktu uzglabāšanai un transportēšanai".

Muitas administrācijas uzlabošana

1998.gada 31.martā pieņemti MK noteikumi nr. 111 "Par galvojumu iesniegšanas un pieņemšanas kārtību Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēs".

MK noteikumi par preču deklarēšanu ir gatavi iesniegšanai valsts sekretāru sanāksmei. To stāšanās spēkā plānota 1999.gada 1.janvārī. Līdz ar to apstiprināšanu visas Vienotā administratīvā dokumenta konvencijas prasības tiks izpildītas. Visi pārējie MK noteikumi, kas nepieciešami Muitas likuma ieviešanai, ir izstrādāti un pieņemti.

10.jūlijā Baltijas valstu vienotā tranzīta līgums ir parakstīts un stāsies spēkā ar 1999.gada 1.janvāri.

Lai nostiprinātu muitas austrumu robežu, tiek veikti uzlabošanas darbi Grebņevas, Pāternieku, Terehovas un Silenes muitas kontroles punktos.

Nav pieņemts vispārīgs likums par personas datu aizsardzību

Informātikas jomā 1998.gada 27.jūlijā MKK tika izskatīts likumprojekts "Par personas datu aizsardzību", nolemts to iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetam kā MK lietu. Tiek paredzēts pieņemt koncepciju par Informātikas likumdošanas paketi, kas iekļaus sevī 7 likumus.

Problēma ar reālo likuma "Par bankrotiem " īstenošanu praksē

Situācijas analīzei un uzlabošanai Tieslietu ministrija ir izveidojusi darba grupu tiesvedības procesa paātrināšanai maksātnespējas un bankrota lietās.

Nepilnīga patērētāju aizsardzības likumdošana (nav likumu, kas reglamentētu ceļojošu tirgotāju darbību, neklātienes tirdzniecību, patērētāju kredītu, maldinošas reklāmas)

Likumprojekts "Par patērētāju tiesību aizsardzību" 1998.gada 4.augustā tika apstiprināts Ministru kabineta sēdē.

Uzņēmējdarbību regulējošās likumdošanas neatbilstība Pirmajai un Otrajai direktīvai

Pabeigta Komerclikuma izstrāde. Likumprojekts tika skatīts MK komitejas sēdē.

Latvijā pagaidām nevar tikt ieviests Eiropas Kopienas noteiktās minimālās depozītu garantiju lielums

Saeima 2.lasījumā ir akceptējusi EK noteikto minimālo depozītu garantijas lielumu. 3.lasījumam sagatavots priekšlikums, kas stingri noteiks grafiku, kādā tiktu ieviests šis EK noteiktais minimālais depozītu garantijas lielums.

1998.gada 21.maijā tika pieņemts "Fizisko personu noguldījumu apdrošināšanas likums".

Pārāk lēna likumdošanas saskaņošana vides aizsardzības jomā, par beigu termiņu paredzot 2005.gadu

Šis uzdevums tiek veikts Phare DISAE Facility finansēta projekta Lat-103 ietvaros. Ir sagatavots pētījums "Vides likumdošanas sistēma Latvijā", veikta juridisko atšķirību analīze.

Latvijas likumdošana pesticīdu atliekvielu kontroles jomā nav saskaņota ar EK normatīvajiem aktiem

Ir uzsākta projekta izstrādāšana. ES likumdošanas izpētes rezultātā nolemts paplašināt MK noteikumu saturu, iekļaujot tajā bez pesticīdu atliekvielām arī citu atliekvielu grupas.

MK komitejā atkārtoti tiek iesniegts likumprojekts "Augu aizsardzības likums", pēc tā pieņemšanas iespējama MK noteikumu "Maksimāli pieļaujamais pesticīdu atlieku līmenis augu izcelsmes pārtikas produktos" sagatavošana un pieņemšana.

Ir izstrādāts "Atliekvielu kontroles monitoringa plāns" un noteikumu projekti "Par pasākumiem, kuri veicami atliekvielu kontrolei dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos" un "Par hormonu un tireostatiskas iedarbības vielu, beta-agonistu lietošanu lopkopībā".

Sēklkopības likumdošana un kvalitātes standarti ir jāsaskaņo ar ES normatīvajiem aktiem

Ir izstrādāts likumprojekta "Par sēklām" sākotnējais variants un tiek izstrādāta ar to saistītā normatīvo aktu pakete.

Preču pārvadāšanā ar autotransportu ir jāievieš Eiropas Kopienas nosacījumi (par attiecīgas profesijas apgūšanu, autovadītāju tiesībām, maksimālo svaru un izmēriem un ceļa nodokli)

1998.gada 14.aprīlī likumprojekts "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" tika akceptēts Ministru kabinetā.

Latvijas audiovizuālā sektora likumdošanas neatbilstība Eiropas Kopienas nostādnēm (uztveršanas brīvība, jurisdikcija, reklāma)

Grozījumi Radio un televīzijas likumā tika akceptēti MK sēdē š.g. 4.augustā.

Noziedzības apkarošana

Informācija par Noziedzības novēršanas valsts programmas realizācijas plāna izpildes gaitu 1998.g. 1.ceturksnī:

Šā gada. 5.martā apstiprināts Organizētās noziedzības apkarošanas biroja nolikums.

Uzlabojas sadarbība un informācijas apmaiņa starp tiesībsargājošām institūcijām:

Kārtības policijas pārvalde veic sadarbības koordinēšanu starp Zemessardzi, Pašvaldības policiju un citām tiesībsargājošām institūcijām.

1998.g. 1.ceturksnī uz Latvijas policijas akadēmijas bāzes ir organizēti kvalifikācijas paaugstināšanas kursi Valsts Policijas darbiniekiem.

Šā gada 20. — 22.maijā Rīgā notika starptautiskā konference par nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas novēršanu un organizētās noziedzības apkarošanu.

Lai sekmīgāk varētu cīnīties ar noziedzību, tiek izstrādāti un apspriesti vairāki uzlabojumi likumos:

Priekšlikumi izmaiņām Latvijas Kriminālkodeksa 218.pantā par sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu atkārtotu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, nēsāšanu vai realizēšanu.

Priekšlikumi likumprojektam "Par fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanu", nodrošinot personu datu aizsardzības principus.

Kopā ar Valsts policijas Transporta policijas pārvaldi tiek izstrādāts komplekss pasākumu plāns, lai atklātu viltus tranzītu un nelikumīgas manipulācijas ar kravām. Pašlaik tiek izstrādāti priekšlikumi iesniegšanai Iekšlietu ministrijai par nepieciešamību izveidot Ekspertīžu centra sastāvā nodaļu, kas nodarbotos ar finansu un materiālo revīziju veikšanu pēc tiesībsargājošo institūciju pieprasījuma.

1997.gada decembrī ratificēta 1987. gada 2. novembra Eiropas Konvencija Nr.126 "Par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda izskaušanu", kā arī 1998. gada martā sagatavota "Pilsonības un imigrācijas dienestu attīstības koncepcija".

Normatīvie akti par regulētajām profesijām tikai daļēji atbilst Eiropas Kopienas prasībām

Ir izstrādāts likumprojekta "Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu" darba variants. Ir izveidota starpministriju darba grupa likumprojekta galīgās redakcijas izstrādei. Pašreiz notiek divpusējas konsultācijas ar ieinteresēto nozaru ministriju pārstāvjiem. Likumprojektu paredzēts iesniegt MK 1998. g. septembrī.

Latvijā nepastāv lopu identifikācijas sistēma

Lai ieviestu mājlopu identifikācijas sistēmu republikā, izstrādāta šāda likumdošanas bāze:

Saeimā pieņemts "Ciltsdarba likums" (02.04.98);

Pieņemti Ministru kabineta noteikumi "Par dzīvnieku reģistrāciju un identifikāciju;

Zemkopības ministrijā tiks apstiprinātas 2 instrukcijas: "Instrukcija liellopu apzīmēšanai" un "Instrukcija par govju pārraudzības darbu veikšanu LR".

Nepietiekama spēja nodrošināt likumdošanas ieviešanu un ievērošanu (zems ierēdņu profesionālais līmenis). Valsts pārvaldes izmaksu palielināšanās un nevienmērīga cilvēku resursu sadale pārvaldes funkciju realizēšanā

1) Eiropas integrācijas padomes 1997.gada 27.oktobra sēdē akceptēta koncepcija "Par Eiropas lietu vienotas mācību sistēmas izveidi valsts pārvaldē" un ir uzsākta tās īstenošana, kā arī turpinās kompleksas ierēdņu apmācības realizēšana.

2) Valsts pārvaldes sektora institucionālo sistēmu reformas realizācijai, lai novērstu dažādu institūciju funkciju dublēšanos, izstrādāta programma, saskaņā ar kuru valsts pārvaldei neraksturīgās funkcijas nododamas privātām un nevalstiskām institūcijām.

3) Korupcijas novēršanai un civildienesta darbības efektivitātes nodrošināšanai tika izstrādāti grozījumi likumā "Par valsts civildienestu", kuru mērķis ir palielināt amatpersonu atbildību un ieviest kalpotāju institūtu. 1997.gada 16.decembrī grozījumus likumā izskatīja MK sēdē, kur nolēma pieņemt tos zināšanai. 1998.gada 28.novembrī tos izskatīja Valsts pārvaldes reformu padomes sēdē.

1998.g.martā valdība akceptēja Korupcijas novēršanas programmu, kurā tiek iekļautas arī sabiedrības informēšanas normas. Jūnijā tika organizēta pretkorupcijas konference, lai iesaistītu arī nevalstiskās organizācijas sabiedrības informēšanas procesā par valsts pārvaldes darbu.

Izveidotā Korupcijas novēršanas padome veiksmīgi pilda savus pienākumus.

4) Tāpat efektivitātes nodrošināšanai un prestiža celšanai tika pārskatīta un pilnveidota valsts pārvaldē nodarbināto atalgojuma sistēma. 1998.gada 20.martā Valsts kancelejai tika iesniegts MK noteikumu projekts "Par ierēdņu amatu kvalifikācijas kategorijām un ierēdņu mēneša algu".

Valsts sekretāru sanāksmē tika akceptēts MK noteikumu projekts "Par kārtību, kādā ierēdnis (ierēdņa kandidāts) saņem un atmaksā valsts civiliestādei par mācību maksu saņemto kompensāciju".

Būtiski jāpadziļina valdības iedibinātie plaša mēroga mācību pasākumi

Ierēdņu kvalifikācijas celšanai tiek organizētas mācības ministriju atbildīgajiem darbiniekiem par personāla vadīšanas sistēmas pilnveidošanu. Šajā jomā veiksmīgi darbojas Valsts administrācijas skola, kas ir galvenais ierēdņu kvalifikācijas celšanas centrs. Valsts administrācijas skolas programmas ietvaros iekļauta arī tiesību zinātņu pamatu apguve.

Vadības līmenī ministriju darbiniekiem tiek organizētas mācības divpusējo projektu ietvaros Dānijā ( iestāšanās ES sarunu sagatavošanas procesa norise).

Cīņa ar korupciju

Korupcijas novēršanas padomes darbība, nacionālās korupcijas programmas sagatavošana un ieviešana.

Ierobežojumi nepilsoņiem strādāt atsevišķās profesijās

Veikta ierobežojumu izvērtēšana, TM sagatavojusi atzinumu. Svarīgi atzīmēt, ka nav attiecīgo EDSO rekomendāciju šajā sakarā. Divi ierobežojumi, proti, pieejā ugunsdzēsēju profesijai un farmaceitu profesijai, jau ir atcelti.

Konkurence, tirgus regulēšana un kontrolēšana ir ierobežotas. Vēl nav izveidota monopoldarbības uzraudzības institūcija, tuvākā nākotnē jāizveido konkurences veicināšanas padome

Ar 1998.gada 1.janvāri ir stājies spēkā Konkurences likums, un tā darbības nodrošināšanai ir izdoti šādi Ministru kabineta noteikumi:

* MK 1997.gada 30.decembra noteikumi nr. 444 "Konkurences likuma pārkāpumu izskatīšanas kārtība". Ar šo normatīvo aktu tika ieviesti Eiropas Padomes noteikumu nr. 17/62 "Par Eiropas Ekonomiskās Kopienas līguma 85. un 86. panta piemērošanu", noteikumu 99/63 "Par EP noteikumos Nr. 17/62 (19.(1) un (2) pantā) noteiktās uzklausīšanas nodrošināšanu" attiecīgie nosacījumi;

* MK 1998.gada 3.februāra noteikumi nr. 37 "Kārtība, kādā atzīstamas par spēkā esošām vienošanās starp tirgus dalībniekiem". Ar šo normatīvo aktu tika ieviesti Eiropas Padomes noteikumu nr.17/62 "Par Eiropas Ekonomiskās Kopienas līguma 85. un 86. panta piemērošanu", noteikumu 99/63 "Par EP noteikumos Nr. 17/62 (19.(1) un (2) pantā) noteiktās uzklausīšanas nodrošināšanu" attiecīgie nosacījumi;

* MK 1998.gada 3.marta noteikumi nr. 73 "Ziņojuma par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) apvienošanos iesniegšanas un izskatīšanas kārtību". Ar šo normatīvo aktu tika ieviesti Eiropas Padomes noteikumu nr.4064/89 "Par uzņēmumu apvienošanos" un EK noteikumu nr. 3384/94 "Par EP noteikumos 4064/89 noteiktajiem ziņojumiem, termiņiem un uzklausīšanas nodrošināšanu" attiecīgie nosacījumi;

* MK 1998.gada 3.marta noteikumi nr. 74 "Noteikumi par ekskluzīvo piegādes līgumu un ekskluzīvo pirkuma līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma". Ar šo normatīvo aktu tika ieviesti Eiropas Padomes noteikumu nr.19/65 "Par Eiropas Ekonomiskās Kopienas līguma 85.(3) panta piemērošanu līgumu un saskaņotu darbību kategorijām", noteikumu nr. 1983/83 "Par Eiropas Ekonomiskās Kopienas līguma 85.(3) panta piemērošanu ekskluzīvās piegādes līgumu kategorijām", noteikumu nr. 1984/83 "Par Eiropas Ekonomiskās Kopienas līguma 85.(3) panta piemērošanu ekskluzīvās pirkšanas līgumu kategorijām", attiecīgie nosacījumi.

Konkurences padome (izveidota 1998.g.1.janvārī) sastāv no 5 locekļiem, kurus ieceļ Ministru kabinets. Konkurences birojs savukārt ir izpildinstitūcija, kas gatavo Konkurences padomes lēmumus un kontrolē to izpildi.

Banku sektors ir nepietiekami attīstīts un daļēji arī vājš

Lielākā daļa ES direktīvu banku sektorā ir ieviesta Latvijas likumdošanā:

Ieviestās "I posma" direktīvas: Direktīva "Par likumu, noteikumu+, administratīvo norādījumu saskaņošanu attiecībā uz kredītiestāžu darbību"(77/780/EEC); direktīva "Par kredītiestāžu kapitālu"(89/299/EEC); Par kredītiestāžu maksātspēju(89/647/EEC).

Direktīva "Par aizsardzību pret finansu sistēmas izmantošanu naudas atmazgāšanas nolūkā" (91/308/EEC) būs pilnībā ieviesta šī gada laikā. "Likums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" ir pieņemts Saeimā 1997.gada decembrī (spēkā no 1998.gada 1.jūnija). Tagad tiek veikts darbs pie Ministru kabineta un citu noteikumu izstrādes (piemēram, noteikumi par Kontroles dienesta personāla darba atalgojumu, noteikumi, ar kuriem būs apstiprināts neparastu darījumu saraksts, kuru izmantotu finansu u.c. institūciju darbinieki, pildot likumā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu noteiktās prasības).

Direktīvas "Par depozītu garantijas sistēmu" (94/19EC) ieviešana arī ir plānota 1998.gadā. Tika pieņemts "Fizisko personu noguldījumu apdrošināšanas likums".

Ieviestas "II posma" direktīvas: Direktīva "Par kredītiestāžu lielo riska darījumu pārraudzību un kontroli"(92/121/EEC); Otrā banku direktīva (89/646/EEC), izņemot vienotās licences principu, kura ieviešana ir atkarīga no ES un Latvijas kā ES asociētās dalībvalsts attiecību attīstības.

Direktīva "Par banku un citu finansu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem"(86/635/EEC) ir ieviesta attiecībā uz gada pārskatiem. Kas attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem, direktīvas prasības būs ieviestas līdz 1998.gada beigām. Pilnīga Direktīvas par gada un konsolidētajām atskaitēm ieviešana ļaus investoriem iegūt informāciju par banku grupas konsolidēto finansu stāvokli. Šīs direktīvas ieviešana ir atkarīga no Septītās direktīvas par konsolidētajām atskaitēm ieviešanas Latvijas likumdošanā (šī direktīva attiecas uz jebkura veida uzņēmumiem, ne tikai bankām). Gada pārskatu un konsolidēto pārskatu direktīvas ieviešana tiek plānota uz 1998.gada beigām.

Direktīvas "Par Kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību"(92/30/EEC) ieviešana 1998.gadā ļaus ierobežot risku, kurā iesaistās banku grupa, piemērojot attiecīgās prasības uz konsolidācijas principa.

Tiek gatavoti jauni likumi par apdrošināšanu un apdrošināšanas līgumiem, kas labotu Latvijas normatīvo aktu trūkumus un uzlabotu saderības pakāpi starp Latvijas un ES likumiem

Pašreizējā apdrošināšanas likumdošana, kuru veido likums "Par apdrošināšanu" un likums "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju", tiks nomainīta ar jauniem likumiem — likumu "Par apdrošināšanas sabiedrībām un to uzraudzību"(pieņemts 1998.gada 10.jūnijā), kas regulēs publisko tiesību jautājumus, un likumu "Par apdrošināšanas līgumu", kas regulēs privāto tiesību jautājumus.

Likums par apdrošināšanas sabiedrībām un to uzraudzību tika izstrādāts, vadoties pēc vairākām ES direktīvām: 79/267/EEC un 92/96/EEC dzīvības apdrošināšanas jomā un 73/239/EEC un 92/49/EEC pārējas apdrošināšanas jomās.

Latvija ir Zaļās kartes sistēmas asociatīvā locekle kopš 1998.gada 1.jūlija.

Starp vidējā termiņa uzdevumiem viens no vissvarīgākajiem ir aizlieguma atcelšana ārvalstu apdrošināšanas sabiedrībām dibināt savas nodaļas Latvijā, neveidojot atsevišķas juridiskas personas. Saskaņā ar vienošanos, kas tika panākta ar Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalstīm, Latvija atcels šo aizliegumu 2003. gadā.

Bez tam atbilstoši ES prasībām tiks palielinātas prasības attiecībā uz garantijas fonda lielumu savstarpējās apdrošināšanas sabiedrībām (pēc 2000.gada), kā arī pakāpeniski palielināts atbildības limits transportlīdzekļu īpašnieku obligātajā civiltiesiskajā apdrošināšanā, ja to ļaus ekonomiskā situācija.

Latvijai ir jāpieņem attiecīgie likumi darba drošības jomā, un tikai tad tās likumi atbildīs acquis

Izstrādāti MK noteikumi "Par darbinieku personiskajām aizsargierīcēm", "Minimālās darba drošības un veselības aizsardzības prasības darba vietās". MK noteikumi "Par darba drošību un darbinieku veselības aizsardzību darbā ar azbestu" un "Darba drošības un veselības aizsardzības zīmes darba vietās" tika izskatīti MK komitejā. MK noteikumi, lai saskaņotu direktīvu 89/392/EEC Par dalībvalstu likumu saskaņošanu mašīnbūves jomā, MK noteikumi, lai saskaņotu direktīvu 87/223/EEC Par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz spiedientraukiem iesniegti DG III ekspertu atzinuma sniegšanai.

Nepieciešams uzlabot valsts grāmatvedības sistēmu

Ieviestas 2 direktīvas: 78/660/EEC "Par noteiktas kategorijas kompāniju gada pārskatiem" un 84/253/EEC "Par personu, kas veic grāmatvedības dokumentu auditu, apstiprināšanu".

Likumā "Par uzņēmumu gada atskaitēm" daļēji ieviestas arī direktīvas 83/349/EEC "Par konsolidētajām atskaitēm" prasības.

Izveidota arī darba grupa "Finansu pakalpojumi un grāmatvedība", kas izvērtē trūkumus finansu sektorā, lai veicinātu tālāku Latvijas likumdošanas saskaņošanu ar ES normām finansu un grāmatvedības jomā.

Nepieciešama vides aizsardzības nodrošināšana, īpašu uzmanību pievēršot bīstamo atkritumu apsaimniekošanas, ūdens un gaisa kvalitātes normu nodrošināšanai un ieguldījumu izmantošanas stratēģijas un institūciju izveidošanai

Likums "Par ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem" tika pieņemts 1998.gada 1.aprīlī.

Bīstamo atkritumu jomā: izveidota bīstamo atkritumu pagaidu glabātuve Gardenē. Ir izveidota speciāla bīstamo atkritumu apsaimniekošanas institūcija — akciju sabiedrība "BAO", kas realizē praktisku darbību, lai ieviestu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju, un līdz 1998.gada beigām "Phare" projekta ietvaros pilnībā tiks saskaņota likumdošana šajā jomā. 1998.gadā vēl paredzēts pabeigt nelikvīdo lauksaimniecības ķimikāliju savākšanu un radīt priekšnosacījumus bīstamo atkritumu sadedzināšanas un citu utilizācijas iespēju radīšanai Latvijā.

Ūdens saimniecības jomā: sekmīgi turpinās investīciju projekti gan lielākajās Latvijas pilsētās (Rīga, Daugavpils, Liepāja) gan arī mazpilsētās un lauku rajonos, atbilstoši programmai 800+.

Gaisa aizsardzības jomā: atbilstoši Valsts Investīciju programmai, tiek ieguldīti līdzekļi gaisa monitoringa sistēmas sakārtošanai, kas turpinot investīcijas pēc apstiprinātā plāna līdz 2000. gadam, ļaus sakārtot šo sistēmu atbilstoši ES nosacījumiem, vienlaikus līdz 1998. gada beigām pamatā un 1999. gadā pilnībā tiks pabeigta likumdošanas saskaņošana šajā jomā.

Izveidots Vides investīciju fonds (LVIF) . LVIF apvienos vietējos un ārvalstu naudas līdzekļus (dāvinājumus un aizdevumus) aizdevumu sniegšanai pašvaldībām un privātajam sektoram. Projektiem jāuzlabo apkārtējās vides stāvoklis un jāveicina pašvaldību un privātā sektora spēja izpildīt ES nosacījumus vides jomā. LVIF ir VARAM pārraudzībā esoša bezpeļņas organizācija, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību. LVIF ir 2 līmeņu struktūra, kas veicina neatkarību, atklātību un caurskatāmību fonda darbībā.

Sabiedrības informēšanas jomā: izveidota Vides filmu studija (VFS), kuras galvenais mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni un izglītību ar audiovizuālo mediju starpniecību. VFS piedāvā izglītojošus video un drukātus materiālus Latvijas izglītības iestādēm un citiem interesentiem par vidi, veselību, Eiropas Savienību un citiem ar vidi saistītiem tematiem.

Nepieciešama tālāka valsts pārvaldes strukturāla reforma un institūciju, kas nodrošinātu ES normu ieviešanu, izveidošana

Kopš Eiropas Komisijas viedokļa publicēšanas 1997.gadā Latvijā ir notikušas nozīmīgas izmaiņas valsts pārvaldē. Tika nodibināta Valsts pārvaldes reformu padome, lai koordinētu valsts pārvaldes reformas izstrādāšanu un pārraudzītu tās ieviešanu. Nozīmīga loma visu procesu koordinēšanā ir Valsts pārvaldes reformu birojam (VPRB).

VPRB ar Valsts civildienesta pārvaldes atbalstu ir izvērtējis ministriju darba organizāciju un efektivitāti. Tā rezultātā ir izstrādāts likumprojekts par Valsts pārvaldes struktūru un MK noteikumi par Valsts pārvaldes institūciju funkciju deleģēšanas kārtību, kā arī koncepcija par atlīdzības sistēmu valsts sektorā.

Galvenie valsts pārvaldes reformas punkti ir:

* ministriju funkciju un struktūras pielāgošana demokrātiskai valsts struktūrai un pamatotam budžetam;

* kompetentu un uzticamu darbinieku iesaistīšana valsts pārvaldes darbā;

* valsts pārvaldes institūciju efektīva pārvaldīšana sabiedrības interesēs;

* koordinēta valsts politikas organizācija noteiktās jomās;

* amatpersonu atbildības sabiedrības priekšā veicināšana un sabiedrības uzticības iemantošana;

* pašvaldību un to institūciju struktūras un finansējuma reorganizācija, lai nodrošinātu iedzīvotāju spēju ietekmēt vietējās pašpārvaldes procesus.

Eiropas integrācijas procesa nodrošināšanai viena no valsts pārvaldes reformas daļām ir nepieciešamība izveidot koordinējošas institūcijas katrā jomā, kā arī institūcijas, kas pārraudzītu pieņemto normatīvo aktu ieviešanu.