Stāv vecāko Latvijas pilsētu pulkā Aizpute

Aizputes 750. gadu svinībām bija daudz sveicienu un apsveicēju. Dzejnieks Olafs Gūtmanis šajā pārdomu reizē bilda:

Aizputei

Dun alkas ap riķiem un aizput

līdz Aizputei ceļi.

Jau noziedējušas liepas un kartupeļi,

Bet Štakeldangā pogo vēl lakstīgalas

Tik aizrautīgi, tik atmiņskaļi.

Un Tebrā ieniris esmu dziļāk

par ūdensrozēm un kalmēm,

Un uzslēpojis vēl Ormaņkalnā,

Un Misiņkalna zaļumballē valceri griezis

Ar vienu no daiļākām aizputniecēm;

Kā bērns vēl baznīcā gājis

kopā ar vecomāti —

Žaneti Ginter no Hazenpot*,

dzimušu vācieti.

Un tēvatēvs Jēkabs Aizputē audzis

un mūrnieks tur bijis,

Un vēl es esmu reiz piedalījies

Pārdrošos braucienos augšup

pa Tebru kā vikings, kā kursis,

Garām Dzintarei, gadsimtiem

cauri izbūries.

Tur ir tā vieta, kur kopā satek

tik daudzi ceļi,

No kurienes tik daudz atmiņu ceļas —

Aizpute — pašā viducī asinsritei,

Pašā viducī Kurzemītei,

Aizpute — jau tik sena un atmiņu glāstīta,

Vēl tik jauna un neizstāstīta,

Aizpute — svētkos visas

Kurzemes sumināta,

Caur atmiņu gadsimtiem, asiņu balsīm

Iedzimtā daiļumā savā —

esi un paliec sveicināta!

(*Aizputes vāciskais nosaukums)

Attālums līdz Rīgai — 180 kilometri. Pilsētas tiesības — kopš 1378.gada. Iedzīvotāju skaits 1736.gadā – 765, 1914.gadā – 4200, 1935.gadā — 3418, visvairāk 1993.gadā – 6305, patlaban mazliet mazāk nekā 1997.gadā — ap sešiem tūkstošiem. Platība – gandrīz septiņi tūkstoši kvadrātkilometru.

Kā rāda vēstures liecības, Aizpute ir viena no vecākajām Kurzemes, tamlīdz visas Latvijas pilsētām. Jo kopš IX līdz XII gadsimtam pastāvējis Aizputes pilsnovads ar pilskalnu Tebras upes ielokā, uz kura pacēlusies nocietināta kuršu koka pils ar priekšpili.

Jau XIII gadsimtā reizē ar visu Kurzemi Aizpute nokļuvusi vācu iekarotāju ziņā un sācies neaprēķināms laiks vācu, jā, pat — dāņu un citu latvju zemes kārotāju ziņā. Te nav gājis secen poļu un zviedru karš, bet kopš 1795.gada arī krievu imperiālistu tīkojumi. Bet 1905.gadā šo vietu skāris tā sauktais Aizputes karš ar Rokasbirzs notikumiem, kad pret cariskās Krievzemes tīkojumiem stājušies vietējie ļaudis ar izkaptīm, dakšām un citiem "ieročiem". Aizpute savulaik bijusi pat apriņķa pilsēta (1819–1949), tomēr kopš 1991.gada Aizputes priekšgalā ir Pēteris Hanka.

Viņš sarunā ar "LV" līdzstrādnieku bilda:

— Es redzu Aizputi nākotnē kā ekonomiski stabilu pilsētu. Pašlaik ir aktuāla administratīvi teritoriālā reforma un apvienošanās, bet ar vietējām pašvaldībām nerēķinās un iesaka pagastiem apvienoties. Patlaban top analītisks pētījums par Aizputi, un, pamatojoties uz to, varu droši teikt, ka pilsēta varētu pastāvēt bez apkārtējo pagastu apvienošanās, kaut gan valdība šogad samazināja budžetu par 42 tūkstošiem latu. Ienākumu nodoklis pieaug, dzīves līmenis paaugstinās, vietējās ražotnes paplašinās, tomēr Finansu ministrija ienākumu nodokli prognozēja pēc 1996.gada datiem. Tas man nav pieņemams. Ceru, ka būs ienākuma nodokļa pārrēķins un mēs saņemsim pārrēķina summu. 6000 iedzīvotāju lielai pilsētai, kāda ir Aizpute, 42 tūkstoši latu ir liela nauda. Par to varētu pabeigt Kuldīgas ielas remontu.

Kaut gan pilsētas budžets ir ierobežots, kultūra, izglītība un sports Aizputē ir cieņā, un pagaidām neviena iestāde nav likvidēta. Kaislības virmo ap amatniecības skolu. Tā ir Liepājas rajona padomes pakļautībā, un Skolu valde būtu ar mieru to likvidēt, pārveidojot par interešu centru, kāds darbojas Grobiņā. Rajona padomes lēmums vēl nav pieņemts. Par tradīciju kļuvis mākslinieku plenē®s. Pērn tas notika pirmo reizi, bet šogad pieņēmis plašākus vērienus.

Mums izveidojušās labas attiecības ar sadraudzības pilsētu Zviedrijā. Jau tagad esam iecerējuši parakstīt protokolu par sadraudzības statusu starp Aizputi un vienu no Šveices skaistākajām pilsētām Švarcenbahu. Jaunā Aizputes viesnīca top ar šveiciešu atbalstu.

Jo tikai Aizputē, Kalvenes ielā 21, ir mūsu tēvutēvu celts nams, pie kura joprojām varam lasīt zīmīgus un neaizmirstamus vārdus:

"Kam stiprs prāts un cieta griba, tas daudz pēc ceļa neprasīs."

Ar neaizmirstamiem vārdiem:

"Šajā mājā Kalvenes ielā no 1868. līdz 1884.gadam dzīvojis dzejnieks, tulkotājs un folklorists Fricis Brīvzemnieks (1846—1907)."

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors

Aizpute šajās dienās, šajos svētkos, raugoties no putna lidojuma

Aizputes pilsētas domes nams, kas savu sākotni atzīmē kopš 1865. gada

Viena no aizputnieku iemīļotām vietām Tebras krastmalā, tā sauktais Akmens tilts

Pirms pusotra gadsimta celtais Aizputes vecais rātsnams.

Foto no aizputnieku veltes savas pilsētas jubilejai, pēc Visvalda Actiņa ieceres, saskaņā ar pilsētas lielo 750. gadskārtas svētku jubileju