Satversmes tiesas spriedums
Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma
pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā
iedalījuma vienības" 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19., 8.20., 10.2., 10.6.,
10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21., 10.23., 11.2., 12.10., 12.13., 13.8.,
13.9., 13.13., 13.16., 13.20., 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19.,
16.20., 18.1., 18.8., 18.10., 19.18., 19.20., 23.1., 23.2., 23.3., 23.4., 23.5.,
23.6., 23.8., 23.12., 23.13., 23.14., 23.15., 27.1., 27.3., 39.1., 39.8., 39.9.,
39.12., 39.19., 39.21., 39.22., 41.14., 41.15., 41.18., 41.22. un 41.23.
apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas
vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam
Spriedums
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2021. gada 21. jūnijā
lietā Nr. 2020-41-0106
Satversmes tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs Aldis Laviņš,
tiesneši Sanita Osipova, Gunārs Kusiņš, Daiga Rezevska, Jānis Neimanis, Artūrs Kučs
un Anita Rodiņa,
pēc Jaunjelgavas novada domes, Ilūkstes novada domes, Carnikavas novada
domes, Rugāju novada domes, Iecavas novada domes, Rundāles novada domes, Auces
novada domes, Ozolnieku novada domes, Salas novada domes, Salacgrīvas novada
domes, Alojas novada domes, Babītes novada domes, Kandavas novada domes un
Mazsalacas novada domes pieteikumiem,
pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas
likuma 16. panta 1. un 6. punktu, 17. panta pirmās daļas 7. punktu, 19. panta
pirmo daļu un 28.1 pantu,
rakstveida procesā 2021. gada 25. maija tiesas sēdē izskatīja lietu
"Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma
"Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā
iedalījuma vienības" 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19., 8.20., 10.2., 10.6.,
10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21., 10.23., 11.2., 12.10., 12.13., 13.8.,
13.9., 13.13., 13.16., 13.20., 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19.,
16.20., 18.1., 18.8., 18.10., 19.18., 19.20., 23.1., 23.2., 23.3., 23.4., 23.5.,
23.6., 23.8., 23.12., 23.13., 23.14., 23.15., 27.1., 27.3., 39.1., 39.8., 39.9.,
39.12., 39.19., 39.21., 39.22., 41.14., 41.15., 41.18., 41.22. un
41.23. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam,
Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī
5. pantam".
Konstatējošā daļa
1. Saeima 2008. gada 18. decembrī pieņēma Administratīvo teritoriju un
apdzīvoto vietu likumu (turpmāk – 2008. gada Administratīvo teritoriju likums),
kas stājās spēkā 2008. gada 31. decembrī. Šā likuma 2. pielikums "Novadi un to
teritoriālā iedalījuma vienības" noteica, ka Latvijā ir šādi novadi:
1) Alojas novads, kurā ietilpst Alojas un Staiceles pilsētas, kā arī Alojas,
Braslavas, Brīvzemnieku un Staiceles pagasti (pielikuma 6. punkts);
2) Auces novads, kurā ietilpst Auces pilsēta un Bēnes, Īles, Lielauces, Ukru,
Vecauces un Vītiņu pagasti (pielikuma 11. punkts);
3) Babītes novads, kurā ietilpst Babītes pagasts un Salas pagasts (pielikuma
12. punkts);
4) Carnikavas novads (pielikuma 20. punkts);
5) Iecavas novads (pielikuma 34. punkts);
6) Ilūkstes novads, kurā ietilpst Ilūkstes un Subates pilsētas, kā arī
Bebrenes, Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagasti (pielikuma
36. punkts);
7) Jaunjelgavas novads, kurā ietilpst Jaunjelgavas pilsēta un Daudzeses,
Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga un Sunākstes pagasti (pielikuma
38. punkts);
8) Kandavas novads, kurā ietilpst Kandavas pilsēta un Cēres, Kandavas,
Matkules, Vānes, Zantes un Zemītes pagasti (pielikuma 43. punkts);
9) Mazsalacas novads, kurā ietilpst Mazsalacas pilsēta un Mazsalacas,
Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagasti (pielikuma 62. punkts);
10) Ozolnieku novads, kurā ietilpst Cenu, Ozolnieku un Salgales pagasti
(pielikuma 69. punkts);
11) Rugāju novads, kurā ietilpst Lazdukalna pagasts un Rugāju pagasts
(pielikuma 82. punkts);
12) Rundāles novads, kurā ietilpst Rundāles, Svitenes un Viesturu pagasti
(pielikuma 84. punkts);
13) Salacgrīvas novads, kurā ietilpst Ainažu un Salacgrīvas pilsētas, kā arī
Ainažu, Liepupes un Salacgrīvas pagasti (pielikuma 85. punkts);
14) Salas novads, kurā ietilpst Salas pagasts un Sēlpils pagasts (pielikuma
86. punkts).
2020. gada 10. jūnijā Saeima pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto
vietu likumu (turpmāk – Administratīvo teritoriju likums), kas stājās spēkā
2020. gada 23. jūnijā. Atbilstoši šā likuma pielikumam "Administratīvās
teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības"
(turpmāk – Administratīvo teritoriju likuma pielikums) Latvijā tika izveidotas
42 pašvaldības. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju likuma pielikumu tā
sākotnējā redakcijā:
1) Daudzeses pagasts, Jaunjelgavas pagasts, Jaunjelgavas pilsēta, Seces
pagasts, Sērenes pagasts, Staburaga pagasts un Sunākstes pagasts atrodas
Aizkraukles novadā (pielikuma 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19. un
8.20. apakšpunkts);
2) Bebrenes pagasts, Dvietes pagasts, Eglaines pagasts, Ilūkstes pilsēta,
Pilskalnes pagasts, Prodes pagasts, Subates pilsēta un Šēderes pagasts ietilpst
Augšdaugavas novadā (pielikuma 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18.,
10.21. un 10.23. apakšpunkts);
3) Carnikavas pagasts ietilpst Ādažu novadā (pielikuma 11.2. apakšpunkts);
4) Lazdukalna pagasts un Rugāju pagasts ietilpst Balvu novadā (pielikuma
12.10. un 12.13. apakšpunkts);
5) Iecavas pagasts un Iecavas pilsēta ietilpst Bauskas novadā (pielikuma
13.8. un 13.9. apakšpunkts);
6) Rundāles pagasts, Svitenes pagasts un Viesturu pagasts ietilpst Bauskas
novadā (pielikuma 13.13., 13.16. un 13.20. apakšpunkts);
7) Auces pilsēta, Bēnes pagasts, Īles pagasts, Lielauces pagasts, Ukru
pagasts, Vecauces pagasts un Vītiņu pagasts ietilpst Dobeles novadā (pielikuma
16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19. un 16.20. apakšpunkts);
8) Cenu pagasts, Ozolnieku pagasts un Salgales pagasts ietilpst Jelgavas
novadā (pielikuma 18.1., 18.8. un 18.10. apakšpunkts);
9) Salas pagasts un Sēlpils pagasts ietilpst Jēkabpils novadā (pielikuma
19.18. un 19.20. apakšpunkts);
10) Ainažu pagasts, Ainažu pilsēta, Liepupes pagasts, Salacgrīvas pagasts un
Salacgrīvas pilsēta ietilpst Limbažu novadā (pielikuma 23.1., 23.2., 23.8.,
23.12. un 23.13. apakšpunkts);
11) Alojas pagasts, Alojas pilsēta, Braslavas pagasts, Brīvzemnieku pagasts,
Staiceles pagasts un Staiceles pilsēta ietilpst Limbažu novadā (pielikuma 23.3.,
23.4., 23.5., 23.6., 23.14. un 23.15. apakšpunkts);
12) Babītes pagasts un Salas pagasts ietilpst Mārupes novadā (pielikuma 27.1.
un 27.3. apakšpunkts);
13) Cēres pagasts, Kandavas pagasts, Kandavas pilsēta, Matkules pagasts,
Vānes pagasts, Zantes pagasts un Zemītes pagasts ietilpst Tukuma novadā
(pielikuma 39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19., 39.21. un 39.22. apakšpunkts);
14) Mazsalacas pagasts, Mazsalacas pilsēta, Ramatas pagasts, Sēļu pagasts un
Skaņkalnes pagasts ietilpst Valmieras novadā (pielikuma 41.14., 41.15., 41.18.,
41.22. un 41.23. apakšpunkts).
Atbilstoši Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 26. punktam šā
likuma pielikuma 13.9. apakšpunkts par Iecavas pilsētas statusu stājas spēkā
2021. gada 1. jūlijā.
Saeima 2021. gada 18. martā pieņēma likumu "Grozījumi Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu likumā", kas stājās spēkā 2021. gada 20. martā. Ar
šā likuma 2. punktu Administratīvo teritoriju likuma pielikums papildināts ar
jaunu 11.2., 23.14. un 27.3. apakšpunktu, attiecīgi mainot turpmāko apakšpunktu
numerāciju. Savukārt atbilstoši šā likuma 1. punktam Administratīvo teritoriju
likuma pielikuma 11.2. apakšpunkts par Ādažu pilsētas statusu un
27.3. apakšpunkts par Mārupes pilsētas statusu stājas spēkā 2022. gada
1. jūlijā.
Tādējādi šā sprieduma pieņemšanas dienā spēkā esošajā Administratīvo
teritoriju likuma pielikuma redakcijā 23.14. un 23.15. apakšpunkts, saskaņā ar
kuriem Staiceles pagasts un Staiceles pilsēta ietilpst Limbažu novadā, uzskatāmi
attiecīgi par 23.15. un 23.16. apakšpunktu.
Atbilstoši Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 2. punkta
pirmajam teikumam (redakcijā, kas stājās spēkā 2021. gada 3. jūnijā) līdzšinējās
republikas pilsētu un novadu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas un
uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2021. gada pašvaldību
vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes vai ar atsevišķu likumu ieceltas pagaidu
administrācijas pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šajā likumā noteiktajā
kārtībā 2021. gada 1. jūlijā.
2. Satversmes tiesā tika ierosinātas vairākas lietas par Administratīvo
teritoriju likuma pielikuma normu atbilstību augstāka juridiska spēka normām,
citstarp pēc Jaunjelgavas novada domes, Ilūkstes novada domes, Carnikavas novada
domes, Rugāju novada domes, Iecavas novada domes, Rundāles novada domes, Auces
novada domes, Ozolnieku novada domes, Salas novada domes, Salacgrīvas novada
domes, Alojas novada domes, Babītes novada domes, Kandavas novada domes un
Mazsalacas novada domes (turpmāk – Pieteikumu iesniedzējas) pieteikumiem.
Lai veicinātu lietu vispusīgāku un ātrāku iztiesāšanu, pamatojoties uz
Satversmes tiesas likuma 22. panta sesto daļu, šīs lietas tika apvienotas vienā
lietā. Apvienotajai lietai Nr. 2020-41-0106 piešķirts nosaukums "Par
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās
teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 8.5.,
8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19., 8.20., 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17.,
10.18., 10.21., 10.23., 11.2., 12.10., 12.13., 13.8., 13.9., 13.13., 13.16.,
13.20., 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19., 16.20., 18.1., 18.8.,
18.10., 19.18., 19.20., 23.1., 23.2., 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.8., 23.12.,
23.13., 23.14., 23.15., 27.1., 27.3., 39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19.,
39.21., 39.22., 41.14., 41.15., 41.18., 41.22. un 41.23. apakšpunkta atbilstību
Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību
hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam".
3. Pieteikumu iesniedzējas – Jaunjelgavas novada dome, Ilūkstes novada
dome, Carnikavas novada dome, Rugāju novada dome, Iecavas novada dome, Rundāles
novada dome, Auces novada dome, Ozolnieku novada dome, Salas novada dome,
Salacgrīvas novada dome, Alojas novada dome, Babītes novada dome, Kandavas
novada dome un Mazsalacas novada dome – uzskata, ka Administratīvo
teritoriju likuma pielikuma 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19., 8.20., 10.2.,
10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21., 10.23., 11.2., 12.10., 12.13.,
13.8., 13.9., 13.13., 13.16., 13.20., 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18.,
16.19., 16.20., 18.1., 18.8., 18.10., 19.18., 19.20., 23.1., 23.2., 23.3.,
23.4., 23.5., 23.6., 23.8., 23.12., 23.13., 23.15., 23.16., 27.1., 27.3., 39.1.,
39.8., 39.9., 39.12., 39.19., 39.21., 39.22., 41.14., 41.15., 41.18., 41.22. un
41.23. apakšpunkts (turpmāk arī – apstrīdētās normas), kas paredz attiecīgo
novadu reformēšanu, neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk –
Satversme) un Eiropas vietējo pašvaldību hartas (turpmāk – Harta) normām.
3.1. Jaunjelgavas novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma
pielikuma 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19. un 8.20. apakšpunkta atbilstību
Satversmes 1. un 101. pantam, Hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai un
5. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām līdzšinējais Jaunjelgavas novads –
Jaunjelgavas pilsēta un Daudzeses, Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga un
Sunākstes pagasti – tiekot iekļauts Aizkraukles novadā, tādējādi Jaunjelgavas
novads beidzot pastāvēt kā patstāvīga pašvaldība.
2019. gada 18. jūnijā Aizkrauklē notikušas Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas (turpmāk arī – Ministrija) rīkotās konsultācijas ar to
pašvaldību deputātiem, kuras paredzēts apvienot Aizkraukles novadā. Tomēr
tikšanās laikā neesot bijusi iespēja uzdot jautājumus. Turklāt uz konsultācijām
neesot aicināti pašvaldības iedzīvotāji.
Jaunjelgavas novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Saeimas
Administratīvi teritoriālās reformas komisiju (turpmāk – Komisija), kura bijusi
atbildīga par Saeimai 2019. gada 21. oktobrī iesniegto likumprojektu
Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" (turpmāk –
Likumprojekts), kā arī citas atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas par
savu nostāju attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu (turpmāk arī –
reforma), proti, plānoto Jaunjelgavas novada pievienošanu Aizkraukles novadam,
tostarp par iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Pieteikuma iesniedzēja esot
atbalstījusi Jaunjelgavas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu vai
jauna – Sēlijas – novada izveidošanu.
Pēc Jaunjelgavas novada domes ieskata, tās apstrīdētās normas ir pieņemtas,
neievērojot pašvaldības, samērīguma un labas likumdošanas principus. Citstarp
neesot veikti reformu pamatojoši pētījumi, sociālās ietekmes izvērtējums, riska
novērtēšanas pasākumi, kā arī neesot notikusi pienācīga konsultēšanās ar
pašvaldību. Esot pārkāpts arī subsidiaritātes princips, jo Pieteikuma
iesniedzēja spējusi pildīt visus savus uzdevumus un ne Ministrija, ne kāda cita
institūcija neesot pamatojusi pretējo.
Reformas gaitā neesot pamatots tas, ka lielākās pašvaldībās būs lielāka
ekonomiskā izaugsme vai ka novadu apvienošanas rezultātā samazināsies
administratīvie izdevumi. Gluži otrādi – resursu koncentrācijas rezultātā
pasliktināšoties pakalpojumu pieejamība Jaunjelgavas novada iedzīvotājiem. Pēc
reformas samazināšoties arī iedzīvotāju pārstāvība apvienotās pašvaldības domē
un līdz ar to iedzīvotāju iesaiste vietējo jautājumu izlemšanā.
Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Jaunjelgavas novada dome uzsver, ka
apstrīdētās normas nav pieņemtas uz konkrētas, pētījumos balstītas informācijas
pamata un neatbilst reformas mērķim un kritērijiem. Likumprojekta izstrādes un
izskatīšanas laikā neesot veikta pašvaldības priekšlikumu un iebildumu saturiska
izvērtēšana un likumdevējs neesot izsvēris tieši vietējās kopienas intereses,
proti, konkrētā administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājuma priekšrocības
un trūkumus. Turklāt līdz 2021. gada 1. jūlijam, kad jāsāk darboties jauno
novadu domēm, vēl nebūšot izveidots mehānisms, kas nodrošinātu pilsoņu iespējas
aktīvi un pilnvērtīgi piedalīties pašvaldības darbā un efektīvi ietekmēt
attiecīgo pilsētu vai pagastu skarošu lēmumu pieņemšanu. Tādējādi Jaunjelgavas
novada domes apstrīdētās normas esot atzīstamas par spēkā neesošām.
3.2. Ilūkstes novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma
pielikuma 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21. un
10.23. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, Hartas 4. panta
trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām
līdzšinējais Ilūkstes novads – Ilūkstes un Subates pilsētas, kā arī Bebrenes,
Dvietes, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagasti – tiekot iekļauts Augšdaugavas
novadā un līdz ar to Ilūkstes novads tiekot likvidēts.
Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija
plānots apvienot Daugavpils novadā, esot notikušas 2019. gada 2. augustā
Daugavpilī. Tomēr šo konsultāciju laikā jautājumu uzdošanai esot atvēlētas tikai
dažas minūtes un atbildes uz deputātu un iedzīvotāju jautājumiem pēc būtības
vispār neesot sniegtas.
Ilūkstes novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī
citas valsts institūcijas un amatpersonas par savu viedokli attiecībā uz
Ilūkstes novada pievienošanu Daugavpils novadam, tostarp par veiktās iedzīvotāju
aptaujas rezultātiem, atbilstoši kuriem vairums iedzīvotāju izteikuši atbalstu
viedoklim par līdzšinējā novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu.
Pašvaldība kopā ar vairākām citām pašvaldībām arī atbalstījusi jauna – Sēlijas –
novada izveidi.
Pieņemot Likumprojektu, attieksme pret pašvaldībām esot bijusi atšķirīga.
Proti, dažas līdzšinējam Ilūkstes novadam iedzīvotāju skaita ziņā līdzīgas
pašvaldības saglabājušas savu statusu, bet citas, tostarp Ilūkstes novads, ne.
Ilūkstes novada dome uzskata, ka tās apstrīdētās normas nav pieņemtas Satversmē
un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā un ka, tās pieņemot, nav ievēroti
demokrātiskas valsts un labas likumdošanas principi, kā arī parlamentārās
tradīcijas. Tāpat apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā neesot
pamatots tas, ka pašvaldība nebūtu bijusi spējīga pildīt savus uzdevumus, un
neesot notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību. Tādējādi šīs normas
neatbilstot reformas mērķim, kā arī pašvaldības, subsidiaritātes un samērīguma
principiem.
Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Ilūkstes novada dome uzsver, ka
apstrīdētās normas nav pieņemtas uz konkrētas, pētījumos balstītas informācijas
pamata un neatbilst reformas mērķim un kritērijiem, tostarp kritērijam, ka
novadā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram, – jaunajā
Augšdaugavas novadā tāda neesot. Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā
arī neesot veikta pašvaldības priekšlikumu un iebildumu saturiska izvērtēšana un
likumdevējs neesot izsvēris tieši vietējās kopienas intereses. Turklāt līdz
2021. gada 1. jūlijam, kad darbs jāsāk jauno novadu domēm, vēl nebūšot izveidots
mehānisms, kas nodrošinātu pilsoņu iespējas aktīvi un pilnvērtīgi piedalīties
pašvaldības darbā un efektīvi ietekmēt attiecīgo pilsētu vai pagastu skarošo
lēmumu pieņemšanu. Tādējādi attiecīgās apstrīdētās normas esot atzīstamas par
spēkā neesošām.
3.3. Carnikavas novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma
pielikuma 11.2. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. pantam un 101. panta
pirmajai daļai, kā arī Hartas 4. panta sestajai daļai un 5. pantam. Ar šo
apstrīdēto normu līdzšinējais Carnikavas novads tiekot likvidēts un kā
Carnikavas pagasts pievienots Ādažu novadam.
Ministrija 2019. gada 25. jūlijā Ādažos rīkojusi konsultācijas ar to
pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot jaunajā Ādažu novadā. Tomēr
Carnikavas novada domes pārstāvju viedoklis neesot ticis fiksēts un atspoguļots
nevienā no dokumentiem, kas saistīti ar Likumprojektu. Pieteikuma iesniedzēja
uzskata, ka Likumprojekta izstrādes laikā nav notikušas konsultācijas ar
pašvaldību un tās apstrīdētās normas neatbilstot reformas mērķim un Carnikavas
novada iedzīvotāju interesēm.
Carnikavas novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī
citas valsts institūcijas un amatpersonas par to, ka neatbalsta Carnikavas
novada pievienošanu Ādažu novadam, citstarp atsaucoties uz aptaujā noskaidroto
iedzīvotāju viedokli. Carnikavas novada domes apstrīdētā norma esot pieņemta,
pārkāpjot pašvaldības, samērīguma un labas likumdošanas principus.
Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Carnikavas novada dome uzsver, ka
konsultācijas ar pašvaldību notikušas par Ministru kabineta 2019. gada 14. maija
informatīvajā ziņojumā "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi
teritoriālā iedalījuma modeli" (turpmāk – Ministru kabineta 2019. gada 14. maija
informatīvais ziņojums) ietverto risinājumu. Savukārt likumdevēja pieņemtais
galīgais risinājums no tā ievērojami atšķiroties, tāpēc nevarot uzskatīt, ka
Carnikavas novada iedzīvotāji un dome būtu iepazīstināti ar pietiekami konkrētu
paredzamo grozījumu projektu. Turklāt uz pašvaldības priekšlikumiem un
iebildumiem vismaz vienu reizi būtu jāatbild pēc būtības, taču Pieteikuma
iesniedzēja šādu atbildi neesot saņēmusi.
Pierīgas pašvaldībām izvirzītais kritērijs par 15 000 iedzīvotāju esot
formāls, un likumdevējs to neesot pamatojis. Carnikavas novada pašvaldība esot
atzīstama par izņēmuma gadījumu, kas prasa atšķirīgu pieeju, vērtējot novada
atbilstību reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Pieņemot Carnikavas novada
domes apstrīdēto normu, likumdevējs neesot izvērtējis tieši šā novada situāciju
un reformas negatīvo ietekmi uz novada iedzīvotājiem, tostarp viņu labklājību un
demokrātiskās līdzdalības tiesībām.
3.4. Rugāju novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma
pielikuma 12.10. un 12.13. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam,
Hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam. Ar šīm
apstrīdētajām normām līdzšinējais Rugāju novads – Lazdukalna pagasts un Rugāju
pagasts – tiekot pievienots Balvu novadam, tādējādi Rugāju novads tiekot
likvidēts.
2019. gada 20. jūnijā Balvos esot notikušas Ministrijas organizētās
konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras plānots apvienot Balvu novadā.
Taču jautājumiem esot atvēlēts pārāk maz laika, tos varējuši uzdot vienīgi
pašvaldību deputāti un Ministrijas pārstāvji neesot snieguši atbildes pēc
būtības. Turklāt iedzīvotāji šajā sanāksmē neesot varējuši piedalīties.
2019. gada 28. novembrī Ministrija esot organizējusi tikšanos ar Rugāju novada
iedzīvotājiem, tomēr arī to nevarot uzskatīt par konsultēšanos Hartas izpratnē,
jo tās gaitā neesot sniegts pamatojums tam, kāpēc Rugāju novads būtu jāpievieno
Balvu novadam.
Rugāju novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī citas
valsts institūcijas un amatpersonas par savu viedokli attiecībā uz plānoto
Rugāju novada pievienošanu Balvu novadam, citstarp atsaucoties uz iedzīvotāju
aptaujas rezultātiem. Tomēr Rugāju novada dome neesot saņēmusi no Ministrijas
pietiekamu informāciju, lai varētu īstenot padziļinātu diskusiju ar
iedzīvotājiem.
Tādējādi Rugāju novada dome uzskata, ka tās apstrīdēto normu izstrādes un
izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību. Šīs
normas neesot pieņemtas Satversmē noteiktajā kārtībā, un tās neatbilstot
pašvaldības, subsidiaritātes un samērīguma principiem.
Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Rugāju novada dome uzsver, ka
apstrīdētās normas nav pieņemtas uz konkrētas, pētījumos balstītas informācijas
pamata un neatbilst reformas mērķim un kritērijiem. Likumprojekta izstrādes un
izskatīšanas laikā neesot veikta pašvaldības priekšlikumu un iebildumu saturiska
izvērtēšana un likumdevējs neesot izsvēris tieši vietējās kopienas intereses.
Turklāt līdz 2021. gada 1. jūlijam, kad darbs jāsāk jauno novadu domēm, vēl
nebūšot izveidots mehānisms, kas nodrošinātu pilsoņu iespējas aktīvi un
pilnvērtīgi piedalīties pašvaldības darbā un efektīvi ietekmēt attiecīgo pilsētu
vai pagastu skarošo lēmumu pieņemšanu. Tādējādi Rugāju novada domes apstrīdētās
normas esot atzīstamas par spēkā neesošām.
3.5. Iecavas novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma
pielikuma 13.8. un 13.9. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. pantam un
101. panta pirmajai daļai, kā arī Hartas 4. panta sestajai daļai un 5. pantam.
Ar šīm apstrīdētajām normām līdzšinējais Iecavas novads tiekot likvidēts un kā
Iecavas pagasts un Iecavas pilsēta pievienots Bauskas novadam.
Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija
plānots apvienot Bauskas novadā, esot notikušas 2019. gada 12. jūnijā Bauskā.
Tomēr to laikā atbildes uz deputātu jautājumiem neesot sniegtas.
Iecavas novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, citas valsts
institūcijas un amatpersonas, kā arī biedrību "Latvijas Pašvaldību savienība"
(turpmāk – Pašvaldību savienība), ka nepiekrīt Ministrijas piedāvātajam
administratīvi teritoriālā iedalījuma modelim, proti, Iecavas novada
pievienošanai Bauskas novadam, citstarp norādot arī uz aptaujā izteikto
iedzīvotāju viedokli par sava novada saglabāšanu.
Iekļaujot Iecavas novadu Bauskas novadā, varētu tikt apdraudēta Iecavas
novada kultūrvēsturiskā identitāte un iedzīvotāju lokālās piederības izjūta, kā
arī samazinātas viņu iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu savās interesēs, jo
lēmumu pieņemšanas centrs attālināšoties. Tādējādi Pieteikuma iesniedzējai esot
bažas par iedzīvotāju nākotnes izredzēm un pakalpojumu pieejamību. Vietējo
kopienu viedoklis reformas sagatavošanas un īstenošanas laikā esot ignorēts, un
Iecavas novada domes apstrīdētās normas citstarp neatbilstot arī pašvaldības,
subsidiaritātes un samērīguma principiem.
3.6. Rundāles novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma
pielikuma 13.3., 13.6. un 13.20. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un
101. pantam, Hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam. Ar
šīm apstrīdētajām normām Rundāles novads – Rundāles, Svitenes un Viesturu
pagasti – tiekot iekļauts Bauskas novadā un tādējādi beidzot pastāvēt kā
patstāvīga pašvaldība.
Ministrija 2019. gada 12. jūnijā Bauskā rīkojusi konsultācijas ar to
pašvaldību deputātiem, kuras plānots apvienot Bauskas novadā, taču pašvaldības
pārstāvjiem neesot bijusi iespēja uzdot savus jautājumus. Turklāt pašvaldības
iedzīvotāji nemaz neesot aicināti uz šīm konsultācijām.
Rundāles novada dome, citstarp norādot uz veiktās iedzīvotāju aptaujas
rezultātiem, informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī citas valsts institūcijas
un amatpersonas par to, ka neatbalsta Rundāles novada apvienošanu ar Bauskas,
Iecavas un Vecumnieku novadiem. Ministrijas sniegtās atbildes bijušas formālas
un vispārīgas, domes argumenti neesot izvērtēti pēc būtības.
Rundāles novada dome norāda, ka spējusi pilnībā veikt visas pašvaldībai
paredzētās funkcijas un uzdevumus. Rundāles novada iekļaušana Bauskas novadā
esot notikusi, neizvērtējot iespējamos Rundāles novada iedzīvotāju ieguvumus un
zaudējumus. Novadu apvienošana citstarp esot saistīta ar risku, ka var tikt
likvidēta Rundāles novada Mūzikas un mākslas skola, tāpat tikšot kavēta arī
Rundāles novada turpmākā izaugsme, jo finanšu resursi tikšot novirzīti citu
pašvaldību kredītsaistību dzēšanai vai situācijas uzlabošanai mazāk attīstītās
teritorijās. Pieņemot attiecīgās apstrīdētās normas, esot pārkāpts labas
likumdošanas princips, un šīs normas neatbilstot arī pašvaldības un samērīguma
principiem.
3.7. Auces novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma
16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19. un 16.20. apakšpunkta atbilstību
Satversmes 1. un 101. pantam, Hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī
5. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām līdzšinējais Auces novads – Auces
pilsēta, kā arī Bēnes, Īles, Lielauces, Ukru, Vecauces un Vītiņu pagasti –
tiekot iekļauts Dobeles novadā un līdz ar to Auces novads tiekot likvidēts.
Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija
plānots apvienot Dobeles novadā, notikušas 2019. gada 19. jūlijā Dobelē.
Atbildes pēc būtības uz Auces novada domes deputātu jautājumiem nedz tikšanās
laikā, nedz arī vēlāk rakstveidā neesot sniegtas. Ministrija arī neesot
analizējusi līdzšinējo pašvaldību darbību, tostarp spēju īstenot savas autonomās
funkcijas vai nodrošināt sniegto pakalpojumu kvalitāti un izmaksas.
Auces novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī citas
valsts institūcijas un amatpersonas par savu viedokli attiecībā uz plānoto Auces
novada pievienošanu Dobeles novadam, citstarp atsaucoties uz veiktās iedzīvotāju
aptaujas rezultātiem. Reforma esot atrauta no reģionālās attīstības un citu
nozaru reformu plāniem, un neesot ekonomiskā pamatojuma tam, kā resursu
koncentrācija centros, kuru skaits turpmāk būs mazāks, uzlabos kopējo valsts
ekonomisko un sociālo situāciju. Auces novada dome arī aicinājusi Komisiju
apsvērt iespēju Auces novada administratīvajai teritorijai pievienot līdzšinējā
Saldus novada Jaunauces, Rubas un Vadakstes pagastus, kuri vēsturiski ietilpuši
Auces rajona sastāvā.
Konsultēšanos ar iedzīvotājiem reformas gaitā Auces novada dome uzskata par
nepietiekamu salīdzinājumā ar publisko apspriešanu, kas organizēta citos
iedzīvotājiem nozīmīgos jautājumos. Ne Ministru kabinets, ne Saeima neesot
paredzējuši precīzas juridiskās procedūras, kas būtu jāievēro konsultācijās ar
pašvaldībām, un šā iemesla dēļ Ministrijas un pašvaldību konsultācijas notikušas
nepienācīgi, to rezultāti neesot fiksēti un nekāds izvērtējums neesot sekojis.
Auces novada dome uzskata, ka līdzšinējais novads spēja pildīt visas tam
likumā noteiktās autonomās funkcijas un atbilst visiem novadu veidošanas
kritērijiem. Auces pilsēta esot uzskatāma par vēsturisku reģionālas nozīmes
attīstības centru. Pašvaldība esot spējusi piesaistīt nozīmīgas investīcijas
infrastruktūras attīstībai, un novadā esot iespējama ilgtspējīga teritorijas
ekonomiskā attīstība. Tāpat Auces novadā esot perspektīva vidusskola un esot
iespējams izveidot efektīvus izglītības, veselības aprūpes un sociālo
pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās
saimniecības tīklus.
Tādējādi, pēc Auces novada domes ieskata, īstenojot reformu, nav veiktas
konsultācijas ar pašvaldības domi un iedzīvotājiem un nav pienācīgi izvērtēta
iespēja saglabāt Auces novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Domes apstrīdētās normas
esot pieņemtas, neievērojot pašvaldības, subsidiaritātes, labas likumdošanas un
samērīguma principus.
3.8. Ozolnieku novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma
pielikuma 18.1., 18.8. un 18.10. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un
101. pantam, kā arī Hartas 4. panta sestajai daļai un 5. pantam. Ar šīm
apstrīdētajām normām līdzšinējais Ozolnieku novads – Cenu, Ozolnieku un Salgales
pagasti – tiekot iekļauts Jelgavas novadā, līdz ar to Ozolnieku novads beidzot
pastāvēt kā patstāvīga pašvaldība.
2019. gada 12. jūnijā Jelgavā notikušas Ministrijas rīkotās konsultācijas ar
to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Jelgavas novadā. Taču
iespēja uzdot jautājumus un saņemt uz tiem atbildes neesot bijusi, turklāt
pašvaldības iedzīvotāji uz konsultācijām neesot aicināti.
Ozolnieku novada dome informējusi Ministriju un Komisiju par savu viedokli
attiecībā uz plānoto Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam. Tomēr domes
argumenti neesot izvērtēti pēc būtības. Pieteikuma iesniedzējas apstrīdētās
normas esot pieņemtas, neievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību un
būtiski pārkāpjot labas likumdošanas principu, citstarp bez pamatojuma saīsinot
deputātiem debatēs atvēlēto runas laiku un nenodrošinot Likumprojekta pienācīgu
apspriešanu Saeimā otrajā lasījumā. Turklāt tikai Likumprojekta trešajā lasījumā
esot nolemts jauno Jelgavas novadu veidot no diviem, nevis trim novadiem,
nodalot no tā Jelgavas pilsētu, bet saglabājot tai novada attīstības centra
statusu. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējai neesot dota pilnvērtīga iespēja
izstrādāt un iesniegt priekšlikumus par attīstības centra statusa noteikšanu
Ozolniekiem, tādējādi nodrošinot attīstības centra atrašanos novadā, nevis ārpus
tā. Tāpat attiecīgās apstrīdētās normas neatbilstot pašvaldības, subsidiaritātes
un samērīguma principiem.
Reformas rezultātā Ozolnieku novada iedzīvotāji neko neiegūšot, jo,
visticamāk, palielināšoties administratīvās izmaksas un saistības uz vienu
iedzīvotāju, netikšot saglabātas brīvpusdienas visu klašu skolēniem,
samazināšoties iedzīvotāju pārstāvības iespējas un attiecīgi arī iespējas
ietekmēt jaunās pašvaldības domes lēmumus.
Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Ozolnieku novada dome uzsver, ka
reformas gaitā un arī lietas sagatavošanas laikā nav sniegts pamatojums tam, kā
Ozolnieku un Jelgavas novadu apvienošanas rezultātā, turklāt administratīvajam
centram atrodoties ārpus novada robežām, varētu palielināties pārvaldes
efektivitāte. Neesot analizēts arī tas, kuri lēmumu pieņemšanas procesi vai kuru
pakalpojumu sniegšanas procesi līdzšinējās pašvaldībās būtu uzskatāmi par
neefektīviem.
Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas gaitā neesot sniegti un arī lietas
materiālos neesot atrodami konkrēti, vienīgi uz Ozolnieku novadu attiecināmi
argumenti un apsvērumi, kas pamatotu nepieciešamību novadu likvidēt. Sagatavojot
reformu, neesot ņemta vērā Ozolnieku novada specifiskā situācija un reformas
ietekme tieši uz šā novada iedzīvotājiem. Turklāt sākotnēji esot plānota triju
pašvaldību – Jelgavas pilsētas, kā arī Jelgavas un Ozolnieku novadu –
apvienošana, par ko bijusi runa arī konsultācijās ar Ministriju. Jaunais
Jelgavas novads neatbilstot arī reformas ietvaros noteiktajiem novadu veidošanas
kritērijiem, jo tā teritorijā neesot reģionālās vai nacionālās nozīmes
attīstības centra. Šāds izņēmums neesot pamatots ar racionāliem apsvērumiem.
Neesot ievērotas arī vietējās kopienas demokrātiskās līdzdalības tiesības,
kas nevarot tikt nodrošinātas līdz 2021. gada 1. jūlijam, kad darbu sāks
jaunievēlētās pašvaldību domes. Reformas rezultātā Ozolnieku novada iedzīvotāji
zaudēšot iespēju pilnvērtīgi lemt par sava novada attīstību un savas dzīves
saimniecisko jautājumu risināšanas virzieniem. Tātad, pieņemot Ozolnieku novada
domes apstrīdētās normas, likumdevējs esot rīkojies patvaļīgi.
3.9. Salas novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma pielikuma
19.18. un 19.20. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, Hartas
4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam. Ar šīm apstrīdētajām
normām līdzšinējais Salas novads – Salas pagasts un Sēlpils pagasts – iekļauts
Jēkabpils novadā, tādējādi beidzot pastāvēt kā patstāvīga pašvaldība.
Pieteikuma iesniedzēja neesot saņēmusi no Ministrijas pietiekamu informāciju
un piedāvātā administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājuma pamatojumu, tāpēc
arī neesot varējusi veikt jēgpilnus pasākumus iedzīvotāju viedokļa
noskaidrošanai. Turklāt Salas novada domei esot bijis zināms, ka Ministrija
vērsusies pret Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas organizēšanu, un tāpēc
neesot bijis skaidrības par to, vai aptaujas veidā drīkst noskaidrot iedzīvotāju
viedokli. Tomēr Salas novada iedzīvotāji pašorganizēšanās rezultātā apkopojuši
savu viedokli par plānoto reformu.
Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras
plānots apvienot Jēkabpils novadā, notikušas 2019. gada 19. jūnijā Jēkabpilī.
Taču jautājumiem esot atvēlēts pārāk maz laika, tos varējuši uzdot vienīgi
pašvaldību deputāti un Ministrijas pārstāvji neesot snieguši atbildes pēc
būtības. Turklāt iedzīvotāji šajā sanāksmē neesot varējuši piedalīties.
Salas novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī citas
valsts institūcijas un amatpersonas par to, ka neatbalsta Salas novada
pievienošanu Jēkabpils novadam, citstarp norādot uz to, ka līdz šim spējusi
pildīt visas pašvaldībai noteiktās funkcijas un arī Ministrijas apkopotie dati
neliecina par to, ka reforma sasniegs tās mērķi. Ja Salas novadu nav iespējams
saglabāt kā patstāvīgu administratīvo teritoriju, tad šis novads būtu
apvienojams ar Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils un Viesītes novadiem. Kā
alternatīvu administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu Pieteikuma
iesniedzēja arī atbalstījusi jauna – Sēlijas – novada izveidi, apvienojot šajā
vēsturiskajā teritorijā esošās pašvaldības.
Tādējādi Salas novada dome uzskata, ka Likumprojekta izstrādes un
izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību un tās
apstrīdētās normas nav pieņemtas Satversmē noteiktajā kārtībā. Šīs normas
neatbilstot pašvaldības, subsidiaritātes un samērīguma principiem, kā arī
reformas mērķim.
Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Salas novada dome norāda, ka lietā nav
informācijas par to, ka pašvaldība būtu informēta par tās apstrīdēto normu
pamatojumu, kam vajadzētu būt balstītam uz konkrētiem pētījumiem. Salas novada
domes iesniegtie priekšlikumi un iebildumi pēc būtības neesot izvērtēti.
Pievienojot Salas novadu jaunajam Jēkabpils novadam, likumdevējs neesot
ievērojis vairākus novadu veidošanas kritērijus. Turklāt līdz 2021. gada
1. jūlijam, kad darbs jāsāk jauno novadu domēm, vēl nebūšot izveidots mehānisms,
kas pilsoņiem nodrošinātu iespējas aktīvi un pilnvērtīgi piedalīties pašvaldības
darbā un efektīvi ietekmēt attiecīgo pilsētu vai pagastu skarošo lēmumu
pieņemšanu. Tādējādi Salas novada domes apstrīdētās normas esot atzīstamas par
spēkā neesošām.
3.10. Salacgrīvas novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma
pielikuma 23.1., 23.2., 23.8., 23.12. un 23.13. apakšpunkta atbilstību
Satversmes 1. un 101. pantam, kā arī Hartas 4. panta sestajai daļai un
5. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām līdzšinējais Salacgrīvas novads – Ainažu
un Salacgrīvas pilsētas, kā arī Ainažu, Liepupes un Salacgrīvas pagasti – esot
pievienots Limbažu novadam un tādējādi beidzot pastāvēt kā patstāvīgs novads.
2019. gada 25. jūlijā Limbažos esot notikušas Ministrijas organizētās
konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras plānots apvienot Limbažu
novadā. Taču jautājumiem esot atvēlēts pārāk maz laika, tos varējuši uzdot
vienīgi pašvaldību deputāti un atbildes Ministrijas pārstāvji neesot snieguši
pēc būtības. Turklāt iedzīvotāji šajā sanāksmē neesot varējuši piedalīties.
Salacgrīvas novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī
citas valsts institūcijas un amatpersonas par savu viedokli attiecībā uz plānoto
novada apvienošanu ar Alojas un Limbažu novadiem, citstarp atsaucoties arī uz
iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Esot atbalstīta arī ideja veidot jaunu –
Piejūras – novadu, kurā varētu apvienot Saulkrastu un Salacgrīvas novadus, kā
arī Limbažu novada Skultes pagastu, taču šis priekšlikums neesot pienācīgi
apspriests.
Pēc Salacgrīvas novada domes ieskata, tās apstrīdētās normas ir pieņemtas,
neievērojot normatīvajos aktos noteikto procesuālo kārtību un būtiski pārkāpjot
labas likumdošanas principu. Turklāt neesot noregulēts jautājums par to, kā
reforma tiks īstenota, tostarp par to, kāda būs ievēlēto vietējo kopienu
pārstāvju kompetence un tiesības. Tāpat neesot skaidrs, vai mainīsies pašvaldību
izlīdzināšanas fonda darbības nosacījumi un vai būs iespējams nodrošināt šobrīd
dažādās pašvaldībās pieejamos sociālos pakalpojumus.
Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka nav konstatējami tieši Salacgrīvas novada
iedzīvotāju ieguvumi no reformas. Proti, Salacgrīvas novada iedzīvotāji reformas
rezultātā zaudēšot resursus. Tāpat samazināšoties Salacgrīvas novada iedzīvotāju
iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu pašvaldībā un saglabāt savu lokālo
identitāti. Tādējādi, pēc Salacgrīvas novada domes ieskata, tās apstrīdētās
normas neatbilst reformas mērķim un pašvaldības, samērīguma un labas
likumdošanas principiem.
Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Salacgrīvas novada dome uzsver, ka arī
likumdevēja politiskajiem apsvērumiem ir jābūt balstītiem uz noteiktiem, visiem
novadiem vienlīdzīgi piemērojamiem kritērijiem. Salacgrīvas novads, tāpat kā
Saulkrastu novads, esot atzīstams par potenciālu attīstības centru, ko
apstiprinot arī Ministrijas pasūtītais pētījums. Tādējādi Saeimas lēmums
likvidēt Salacgrīvas novadu, bet saglabāt Saulkrastu novadu esot atzīstams par
patvaļīgu. Reformas gaitā un lietas sagatavošanas laikā neesot sniegts
pamatojums tam, ka Salacgrīvas, Alojas un Limbažu novadu apvienošanas rezultātā
tiks sasniegts jebkāds sabiedrības kopējā labuma mērķis, palielināta pārvaldes
efektivitāte vai uzlabota sniegto pakalpojumu kvalitāte.
Reformas veicēji neesot vērtējuši Salacgrīvas novada konkrētos apstākļus, un
nedz Ministrija, nedz Saeima neesot sniegusi konkrētas atbildes uz Pieteikuma
iesniedzējas priekšlikumiem un iebildumiem. Tāpēc esot uzskatāms, ka tie nav
izvērtēti un konsultēšanās nav bijusi atbilstoša tiesību normām. Arī lemjot
jautājumu par Piejūras novada veidošanu, proti, risinājumu, kas labāk atbilstu
Salacgrīvas novada iedzīvotāju vēlmei saglabāt savu identitāti un viņu paustajam
viedoklim, Saeimā neesot izvirzīti nekādi argumenti, bet pieņemts ar
izteiktajiem viedokļiem nesaistīts lēmums. Turklāt neesot ievērotas arī vietējās
kopienas demokrātiskās līdzdalības tiesības, kas gluži objektīvi nevarot tikt
nodrošinātas līdz 2021. gada 1. jūlijam, kad darbu sāks jaunievēlētās pašvaldību
domes.
3.11. Alojas novada dome pēc būtības apstrīd Administratīvo teritoriju
likuma pielikuma 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.15. un 23.16. apakšpunkta
atbilstību Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam, kā
arī Hartas 4. panta sestajai daļai un 5. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām
Alojas novads – Alojas un Staiceles pilsētas, kā arī Alojas, Braslavas,
Brīvzemnieku un Staiceles pagasti – esot pievienots Limbažu novadam, tādējādi
Alojas novads beigšot pastāvēt kā patstāvīga pašvaldība.
Ministrija 2019. gada 25. jūlijā Limbažos esot rīkojusi konsultācijas ar visu
to pašvaldību deputātiem, kuras bija paredzēts apvienot Limbažu novadā. Tomēr
šajās konsultācijās neesot sniegts pamatojums apvienotā Limbažu novada
izveidošanai, tāpat Ministrijas pārstāvji uz pašvaldību deputātu uzdotajiem
jautājumiem neesot snieguši atbildes pēc būtības.
Pieteikuma iesniedzēja vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī
citas valsts institūcijas un amatpersonas par tās viedokli attiecībā uz plānoto
novada apvienošanu ar Limbažu un Salacgrīvas novadiem, citstarp norādot uz
novada iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Ministrija esot sniegusi vienīgi
vispārīgas atbildes.
Alojas novada dome uzskata, ka reformas ietvaros tiek likvidēta ilgtspējīga
pašvaldība, kura varējusi gan salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā nodrošināt
visu tai likumos noteikto funkciju izpildi, gan sniegt saviem iedzīvotājiem
kvalitatīvus pakalpojumus. Visas reformas gaitā nekad neesot sniegts tāds
pierādījumos un pētījumos balstīts izvērtējums, kas pamatotu Alojas novada
reformēšanas nepieciešamību.
Tādējādi Alojas novada dome uzskata, ka Likumprojekta izstrādes un
izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību un tās
apstrīdētās normas nav pieņemtas Satversmē noteiktajā kārtībā. Apstrīdētās
normas neatbilstot pašvaldības, subsidiaritātes un samērīguma principiem, kā arī
reformas mērķim.
3.12. Babītes novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma
pielikuma 27.1. un 27.3. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, kā
arī Hartas 4. panta sestajai daļai un 5. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām
līdzšinējais Babītes novads – Babītes pagasts un Salas pagasts – tiekot iekļauts
Mārupes novadā un līdz ar to Babītes novads tiekot likvidēts.
2019. gada 14. jūnijā Mārupē notikušas Ministrijas organizētās konsultācijas
ar to pašvaldību deputātiem, kuras plānots apvienot Mārupes novadā. Ne tikšanās
laikā, ne vēlāk rakstveidā no Ministrijas neesot saņemtas atbildes pēc būtības
uz uzdotajiem jautājumiem. Turklāt iedzīvotāji uz konsultācijām nemaz neesot
aicināti. Reformas sagatavotāju komunikācija ar sabiedrību esot bijusi formāla –
pašvaldību viedoklis neesot ticis uzklausīts un ņemts vērā.
Babītes novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī citas
valsts institūcijas un amatpersonas par tās viedokli attiecībā uz Babītes un
Mārupes novadu apvienošanu. Līdzšinējais Babītes novads un Mārupes novads esot
ļoti atšķirīgi pēc savas teritorijas rakstura un apbūves struktūras. Babītes
novads veicot iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, spējot
nodrošināt likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un
pieejamībā un sniedzot iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām
izmaksām. Babītes novads neatbilstot vienīgi iedzīvotāju skaita kritērijam, taču
jau tuvākajos gados iedzīvotāju skaits novadā varētu sasniegt 15 000. Lielāks
iedzīvotāju skaits pats par sevi negarantējot efektivitātes uzlabošanos vai
spēju piesaistīt labākus speciālistus. Ministrijas apgalvojumi par reformas
ieguvumiem esot vispārīgi un nebalstoties uz konkrētiem argumentiem, apsvērumiem
vai izvērtējumu. Jaunais Mārupes novads arī neatbilstot novadu izveides
kritērijam attiecībā uz savienojoša sabiedriskā transporta tīkla izveidi. Proti,
nokļūšana no viena apvienojamā novada uz otru esot iespējama vienīgi ar
pārsēšanos Rīgā. Turklāt ievērojami samazināšoties pašvaldības iedzīvotāju
iespējas ietekmēt vietējas nozīmes jautājumu risināšanu.
Apstrīdētās normas neesot pieņemtas pienācīgā procesuālajā kārtībā citstarp
tādēļ, ka pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā saīsināts debašu
laiks. Turklāt pēc Administratīvo teritoriju likuma pieņemšanas joprojām
palikusi virkne neatbildētu jautājumu, kuru izpēte un risināšana atlikta uz
vēlāku laiku. Babītes novada dome uzskata, ka ar tās apstrīdētajām normām netiek
sasniegts reformas mērķis un šīs normas neatbilst pašvaldības, labas
likumdošanas un samērīguma principiem.
Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Babītes novada dome uzsver, ka reformas
gaitā un lietas sagatavošanas laikā nav sniegts pamatojums tam, ka Babītes un
Mārupes novadu apvienošanas rezultātā tiešām palielināsies pārvaldes
efektivitāte. Šie novadi jau šobrīd esot vienlīdz efektīvi, un to sniegto
pakalpojumu kvalitāte ievērojami pārsniedzot citu pašvaldību sniegto pakalpojumu
kvalitāti. Tāpat neesot veikti aprēķini un noteikti kritēriji, kas pamatotu
optimālu vienas administrācijas vadībā uzturamās teritorijas lielumu, tādēļ esot
uzskatāms, ka jaunā Mārupes novada administratīvās teritorijas robežas noteiktas
patvaļīgi un prettiesiski. Turklāt nedz Ministrija, nedz Saeima neesot sniegusi
konkrētas atbildes uz domes priekšlikumiem un iebildumiem, tāpēc esot uzskatāms,
ka tie nav izvērtēti un konsultēšanās nav bijusi atbilstoša tiesību normām.
Neesot ievērotas arī vietējās kopienas demokrātiskās līdzdalības tiesības, kuras
objektīvu iemeslu dēļ nevarot tikt nodrošinātas līdz 2021. gada 1. jūlijam, kad
darbu sāks jaunievēlētās pašvaldību domes.
3.13. Kandavas novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma
pielikuma 39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19., 39.21. un 3.22. apakšpunkta
atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, kā arī Hartas 4. panta sestajai daļai
un 5. pantam. Ar tās apstrīdētajām normām līdzšinējais Kandavas novads –
Kandavas pilsēta un Cēres, Kandavas, Matkules, Vānes, Zantes un Zemītes pagasti
– tiekot iekļauts Tukuma novadā, tādējādi Kandavas novads tiekot likvidēts.
Ministrija 2019. gada 19. jūlijā Tukumā esot rīkojusi konsultācijas ar to
pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Tukuma novadā. Tomēr šo
konsultāciju laikā pašvaldības viedoklis pēc būtības neesot uzklausīts. Reformas
sagatavošanas un īstenošanas laikā pašvaldība saņēmusi tikai formālas atbildes
uz saviem jautājumiem, tās priekšlikumi neesot izvērtēti.
Kandavas novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī
citas valsts institūcijas un amatpersonas par savu viedokli attiecībā uz plānoto
Kandavas novada pievienošanu Tukuma novadam, citstarp norādot arī uz iedzīvotāju
aptaujas rezultātiem. Kandavas novads varot arī turpmāk pastāvēt kā patstāvīga
pašvaldība, un tā ekonomiskie rādītāji esot labāki nekā Tukuma novadam.
Komisijas sēdē domes pārstāvis arī norādījis, ka Kandava ir potenciāls
attīstības centrs, un izteicis gatavību censties panākt to, lai Kandava saņemtu
reģionālās nozīmes attīstības centra statusu. Tomēr Komisija neesot izvērtējusi
Kandavas novada domes, kā arī Tukuma, Jaunpils un Engures novadu domju izteiktos
iebildumus.
Kandavas novada dome izsaka viedokli, ka Saeima, pieņemot Ministru kabineta
sagatavoto Likumprojektu, kura sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumam
(turpmāk – anotācija) nebija pievienota informācija par sabiedrības līdzdalības
rezultātiem, un neatdodot to atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai, nav
kontrolējusi izpildvaras rīcību un tādējādi pārkāpusi varas dalīšanas principu.
Apstrīdētās normas neesot balstītas uz to sociālās ietekmes un to ieviešanai
nepieciešamo pasākumu izvērtējumu, kā arī neesot pieņemtas uz ilgtspējīgu
attīstību vērstā procedūrā. Tādējādi, pēc Kandavas novada domes ieskata, tās
apstrīdētās normas neatbilst citstarp pašvaldības, subsidiaritātes un labas
likumdošanas principiem.
Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Kandavas novada dome uzsver, ka nav
veikts attiecīgā administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājuma priekšrocību
un trūkumu un iespējamo alternatīvo risinājumu izvērtējums, kā arī nav analizēta
situācija, kādā Kandavas novada iedzīvotāji nonāks pēc reformas. Pētījumi, kurus
Ministrija norāda kā reformas pamatojumu, neesot bijuši pabeigti pirms tam, kad
ar Ministru kabineta 2019. gada 18. septembra rīkojumu Nr. 445 tika apstiprināts
konceptuālais ziņojums "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu". Šie pētījumi
esot izstrādāti paralēli reformas gaitai un pabeigti tikai tad, kad
Likumprojekts jau izskatīts Saeimā. Turklāt pētījumi neietverot konkrētu
pamatojumu tam, kāpēc Kandavas novads būtu iekļaujams Tukuma novadā. Tātad
Kandavas novada domes apstrīdētās normas neesot pietiekami pamatotas un Saeima
neesot pārliecinājusies par to, vai Ministrija šīs normas vispār ir izvērtējusi.
Pieteikuma iesniedzēja arī pieļauj, ka tad, ja sabiedrības līdzdalības rezultāti
Likumprojekta anotācijā būtu norādīti, Komisijas un Saeimas balsojuma rezultāts
par apstrīdētajām normām varējis būt atšķirīgs.
3.14. Mazsalacas novada dome apstrīd Administratīvo teritoriju likuma
pielikuma 41.14., 41.15., 41.18., 41.22. un 41.23. apakšpunkta atbilstību
Satversmes 1. pantam un 101. panta pirmajai daļai, kā arī Hartas 4. panta
sestajai daļai un 5. pantam. Ar šīm apstrīdētajām normām līdzšinējais Mazsalacas
novads – Mazsalacas pilsēta un Mazsalacas, Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagasti –
tiekot pievienots Valmieras novadam, tādējādi Mazsalacas novads beidzot
pastāvēt.
Ministru kabineta 2019. gada 14. maija informatīvais ziņojums esot sagatavots
nepilnīgi, pieļaujot gan paviršības, gan loģikas kļūdas. Sākotnējā Ministrijas
piedāvājumā pašvaldības pēc būtības esot atspoguļotas kā pakalpojumu sniedzējas
un valsts deleģēto funkciju pildītājas, nemaz nepieminot to, ka pašvaldības
primārais uzdevums ir tās iedzīvotāju gribas īstenošana. Pašvaldības robežu
izmaiņas apdraudot kopienas iedzīvotāju identitāti un mazinot viņu iespējas
ietekmēt savā dzīves telpā notiekošos procesus, tādējādi vājinot demokrātiju
Latvijā.
2019. gada 5. jūnijā Valmierā esot notikušas Ministrijas rīkotās
konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Valmieras
novadā, taču viedokļu paušanas laiks bijis ierobežots un konkrētas atbildes uz
jautājumiem neesot sniegtas. Turklāt konsultācijas neesot protokolētas. Tādējādi
reformas sagatavošanas laikā neesot notikušas pienācīgas konsultācijas ar
pašvaldību.
Mazsalacas novada dome vairākkārt informējusi Ministriju, Komisiju, kā arī
citas valsts institūcijas un amatpersonas par tās viedokli attiecībā uz
Mazsalacas novada pievienošanu Valmieras novadam. Reformu nevarot īstenot, ja
nav zināmas teritorijas attīstības iespējas, pakalpojumu sniedzēju struktūra,
pakalpojumu cenas un pieejamība jaunajā novadā, pašreizējo pašvaldības
darbinieku turpmākās darba iespējas un kompensāciju mehānismi. Neesot sniegts
pamatojums tam, ka Mazsalacas novada iekļaušana Valmieras novadā uzlabos
situāciju tieši Mazsalacas novadā, proti, ka tā veicinās uzņēmējdarbību, uzlabos
ekonomisko situāciju, pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kā arī demogrāfiskos
rādītājus.
Mazsalacas novada dome esot precīzi definējusi novada turpmāko attīstību un
uzskatot, ka novads ir spējīgs harmoniski un ilgtspējīgi attīstīties, nodrošinot
iedzīvotājiem atbilstošu dzīves kvalitāti, mobilitātes, atpūtas, pilnveides un
darba iespējas, kā arī savu ekonomisko izaugsmi, saglabājot vides kvalitāti un
gādājot par sociālo stabilitāti. Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, tās
apstrīdētās normas neatbilst citstarp pašvaldības, subsidiaritātes un labas
likumdošanas principiem.
4. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeima – atbildes
rakstos norāda, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. un 101. pantam,
Hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam.
Satversme un Harta neparedzot pašvaldības tiesības uz tai ar likumu noteiktās
administratīvās teritorijas nemainību vai tiesības reformas ietvaros pieprasīt
konkrētu administratīvo teritoriju. Jau Ministru kabineta sākotnēji Saeimai
iesniegtajā Likumprojektā bijis paredzēts tāds administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājums, ka Jaunjelgavas novads tiek pievienots Aizkraukles
novadam, Ilūkstes novads – Augšdaugavas (sākotnēji – Daugavpils) novadam,
Carnikavas novads – Ādažu novadam, Rugāju novads – Balvu novadam, Rundāles un
Iecavas novadi – Bauskas novadam, Auces novads – Dobeles novadam, Ozolnieku
novads – Jelgavas novadam, Salas novads – Jēkabpils novadam, Salacgrīvas un
Alojas novadi – Limbažu novadam, Babītes novads – Mārupes novadam, Kandavas
novads – Tukuma novadam un Mazsalacas novads – Valmieras novadam.
Detalizēta informācija par reformu, tostarp tās mērķi un pamatojumu, esot
sniegta vairākos Ministru kabineta pieņemtajos politikas plānošanas dokumentos,
Likumprojekta anotācijā, kā arī Ministrijas tīmekļvietnē pieejamos materiālos un
citos dokumentos un pētījumos. Ministrijas sagatavotajos jauno novadu profilos
citstarp sniegts jauno administratīvo teritoriju raksturojums, aplūkoti ar
budžetu, investīcijām, darbspējīgo iedzīvotāju migrāciju, uzņēmējdarbību un
izglītību saistīti jautājumi.
Saeimas 2019. gada 21. marta lēmumā "Par administratīvi teritoriālās reformas
turpināšanu" neesot noteikta no Hartas noteikumiem atšķirīga kārtība vai jaunas
prasības, kas būtu jāņem vērā, veicot konsultēšanos ar pašvaldībām reformas
ietvaros. Ministrija esot organizējusi konsultācijas ar pašvaldību deputātiem,
savlaicīgi nosūtot uzaicinājumus. No konsultāciju dalībnieku sarakstiem
izrietot, ka tajās piedalījies ievērojams skaits pašvaldību deputātu.
Priekšlikumi, kas skar pašvaldības, un dažādi iespējamie administratīvi
teritoriālā iedalījuma risinājumi esot apspriesti arī Komisijas sēdēs pirms
Likumprojekta izskatīšanas otrajā un trešajā lasījumā. Ministrijas pārstāvji
Komisijas sēdēs esot snieguši pamatojumu Likumprojektā sākotnēji ietvertajiem
risinājumiem un jauno novadu izveidei. Šajās sēdēs uzklausīts arī pašvaldību
viedoklis un notikušas diskusijas par konkrētajiem administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājumiem. Lielākoties pašvaldību pārstāvji uzklausīti Komisijas
sēdēs pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā, taču atsevišķos
gadījumos viņiem bijusi iespēja izteikties arī pirms Likumprojekta izskatīšanas
trešajā lasījumā. Turklāt Komisijas locekļu rīcībā bijuši Pieteikumu iesniedzēju
pieņemtie lēmumi un no tām saņemtās vēstules, kurās izteikts viedoklis par
reformu un attiecīgajiem administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumiem, kā
arī sniegta informācija par pašvaldības iedzīvotāju nostāju.
Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Babītes novada domes
priekšsēdētāja Andreja Ences viedoklis esot uzklausīts Komisijas 2020. gada
24. janvāra sēdē, Carnikavas novada domes priekšsēdētājas Daigas Mieriņas
viedoklis – 2020. gada 24. un 28. janvāra sēdēs, Iecavas novada domes
priekšsēdētāja Aivara Mačeka viedoklis – 2020. gada 28. janvāra un 14. februāra
sēdēs, Rugāju novada domes priekšsēdētājas Sandras Kapteines viedoklis –
2020. gada 31. janvāra sēdē, bet Ilūkstes novada domes priekšsēdētāja
Stefana Rāznas viedoklis – 2020. gada 31. janvāra, 14. un 25. februāra sēdēs.
Mazsalacas novada domes priekšsēdētāja vietnieci Daci Mažānovu Komisija
uzklausījusi 2020. gada 11. februāra sēdē, Salacgrīvas novada domes
priekšsēdētāju Dagni Straubergu un Alojas novada domes priekšsēdētāju
Valdi Bārdu – 2020. gada 11. un 25. februāra sēdēs, Rundāles novada domes
priekšsēdētāju Aivaru Okmani un Salas novada domes priekšsēdētāju Irēnu Sproģi –
2020. gada 14. februāra sēdē, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētāju
Gunti Libeku – 2020. gada 14. un 25. februāra sēdēs. Savukārt Auces novada domes
priekšsēdētājas Vijas Keršus, Ozolnieku novada domes priekšsēdētāja
Daiņa Liepiņa un Kandavas novada domes priekšsēdētājas Ingas Priedes viedoklis
uzklausīts Komisijas 2020. gada 18. februāra sēdē. Ilūkstes, Salas, Alojas un
Kandavas novadu domju pārstāvji uzklausīti arī Komisijas sēdēs pirms
Likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā.
Jautājums par jauna – Sēlijas – novada izveidošanu citstarp esot apspriests
Komisijas 2020. gada 14. un 25. februāra sēdēs, izskatot priekšlikumus, kas
attiecās uz jaunajiem Aizkraukles, Jēkabpils un Augšdaugavas novadiem. Gatavību
apvienoties šādā novadā paudušas Ilūkstes, Jaunjelgavas, Salas un citu novadu
pašvaldības. Ministrijas pārstāvis esot norādījis, ka jautājums par Sēlijas
kultūrvēsturisko identitāti risināms ar citiem instrumentiem. Sēlijas novads
nebūtu ilgtermiņā dzīvotspējīgs modelis, un iedzīvotāju pieeja pakalpojumiem
šajā teritorijā varētu pasliktināties. Potenciālajā novadā neesot arī attīstības
centra. Komisija esot aicinājusi pašvaldības par iespējamo Sēlijas novada
administratīvo centru izvēlēties Aizkraukli vai Jēkabpili, tomēr pašvaldības
esot uzstājušas uz to, lai novada administratīvais centrs būtu Viesīte. Galu
galā Komisija priekšlikumu par Sēlijas novada izveidi noraidījusi.
Attiecībā uz Kandavas novada domes argumentu par to, ka Saeima, nesūtot
Likumprojektu atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai, pārkāpusi valsts varas
dalīšanas principu, Saeimas atbildes rakstā norādīts: Saeima šādu lēmumu var
pieņemt vienīgi pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma, bet normatīvie akti
neparedz gadījumus, kad komisijai būtu pienākums šādu priekšlikumu iesniegt.
Tādējādi, pēc Saeimas ieskata, konsultēšanās ar pašvaldībām Likumprojekta
izstrādes un izskatīšanas laikā notikusi atbilstoši Hartas prasībām. Pašvaldībām
esot bijis pietiekami daudz laika, lai sagatavotu savus viedokļus, un
konsultācijas nevarot uzskatīt par formālām. Konkrēti administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājumi apspriesti gan Komisijas, gan Saeimas sēdēs. Apstrīdētās
normas esot izstrādātas un pieņemtas normatīvajos aktos noteiktajā procesuālajā
kārtībā, ievērojot labas likumdošanas principu. Tāpat tās atbilstot pašvaldības,
subsidiaritātes un citiem principiem.
5. Pieaicinātā persona – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija – uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. un
101. pantam, Hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam.
2019. gada 5. jūnijā Valmierā notikušas konsultācijas ar jaunajā Valmieras
novadā apvienojamo novadu, tostarp Mazsalacas novada, domju deputātiem,
2019. gada 12. jūnijā Bauskā – konsultācijas ar jaunajā Bauskas novadā
apvienojamo novadu, tostarp Iecavas un Rundāles novadu, domju deputātiem un tajā
pašā dienā Jelgavā – konsultācijas ar jaunajā Jelgavas novadā apvienojamo
novadu, tostarp Ozolnieku novada, domju deputātiem, 2019. gada 14. jūnijā Mārupē
– konsultācijas ar jaunajā Mārupes novadā apvienojamo novadu, tostarp Babītes
novada, domju deputātiem, 2019. gada 19. jūnijā Jēkabpilī – konsultācijas ar
jaunajā Jēkabpils novadā apvienojamo novadu, tostarp Salas novada, domju
deputātiem, 2019. gada 20. jūnijā Balvos – konsultācijas ar jaunajā Balvu novadā
apvienojamo novadu, tostarp Rugāju novada, domju deputātiem, 2019. gada
18. jūlijā Aizkrauklē – konsultācijas ar jaunajā Aizkraukles novadā apvienojamo
novadu, tostarp Jaunjelgavas novada, domju deputātiem, 2019. gada 19. jūlijā
Dobelē – konsultācijas ar jaunajā Dobeles novadā apvienojamo novadu, tostarp
Auces novada, domju deputātiem, tajā pašā dienā Tukumā – konsultācijas ar
jaunajā Tukuma novadā apvienojamo novadu, tostarp Kandavas novada, domju
deputātiem, 2019. gada 25. jūlijā Ādažos – konsultācijas ar jaunajā Ādažu novadā
apvienojamo novadu, tostarp Carnikavas novada, domju deputātiem, tajā pašā dienā
Limbažos – konsultācijas ar jaunajā Limbažu novadā apvienojamo novadu, tostarp
Salacgrīvas un Alojas novadu, domju deputātiem, 2019. gada 2. augustā Daugavpilī
– konsultācijas ar jaunajā Augšdaugavas (sākotnēji – Daugavpils) novadā
apvienojamo novadu, tostarp Ilūkstes novada, domju deputātiem.
Informācija par Ministrijas rīkotajām konsultācijām pašvaldībām sniegta
savlaicīgi – vismaz divas nedēļas iepriekš. Visu pašvaldību domju pārstāvjiem
bijusi iespēja paust savu viedokli par Ministrijas sagatavoto piedāvājumu. Tāpat
visām pašvaldībām arī vēlāk bijusi iespēja sagatavot gan lēmumus, gan vēstules
ar detalizētākiem apsvērumiem, un visus tos Ministrija esot izvērtējusi.
Gatavojoties konsultācijām ar pašvaldību domēm par administratīvi teritoriālā
iedalījuma modeli, Ministrija sagatavojusi un pašvaldību domēm izsniegusi
profilus – materiālus par katru jauno pašvaldību –, kuros raksturota pašreizējā
situācija katrā līdzšinējā pašvaldībā, kā arī ietvertas prognozes attiecībā uz
apvienoto pašvaldību. Novadu apvienošanas pamatojums esot nesaraujami saistīts
ar reformas kopējiem mērķiem un pamatojumu, kas sniegts Ministru kabineta
2019. gada 14. maija informatīvajā ziņojumā. Tāpat šie mērķi līdz ar attiecīgu
pamatojumu norādīti virknē agrāku dokumentu. Uz nepieciešamību izdarīt
grozījumus valsts administratīvi teritoriālā iedalījuma struktūrā esot norādīts
arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumos un Latvijas Bankas 2019. gada pētījumā.
Arī Eiropas Komisija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
vērsušas uzmanību uz problēmām, kas rodas pašvaldību mazā izmēra un iedzīvotāju
skaita samazināšanās dēļ.
Visu jauno novadu izveidošana esot pamatota ar reformas mērķiem, tostarp
mērķi nodrošināt pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas, nodrošināt to, ka
novadā ir vismaz viena perspektīva vidusskola, izveidot efektīvu izglītības,
veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un
ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus.
Ņemot vērā to, ka iedzīvotāju skaits pēdējos desmit gados joprojām samazinās
un arī turpmākās prognozes norāda uz negatīvu tendenci, Ministrija nolūkā
nodrošināt racionālu publisko līdzekļu izmantošanu, savā piedāvājumā ietvērusi
priekšlikumu pilnveidot pašvaldību sistēmu, veidojot iedzīvotāju skaita, budžeta
ieņēmumu un citādā ziņā līdzvērtīgākas un arī ilgtspējīgākas pašvaldības,
tādējādi radot priekšnoteikumus salīdzināma apmēra pakalpojumu nodrošināšanai
iedzīvotājiem visā valsts teritorijā. Novadu izveides pamatkritērijs bijis to
veidošana ap reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centriem.
Attiecībā uz Pierīgas novadiem Ministrija norāda, ka šo pašvaldību gadījumā
pieļauta atkāpe no kritērija par attīstības centra esību novada teritorijā, jo
šīm pašvaldībām visciešākās ekonomiskās un funkcionālās saiknes esot ar Rīgu.
Pierīgas gadījumā fokusā bijusi tādu pašvaldību veidošana, kurās būtu ne tikai
dzīvojamās vai rekreācijas teritorijas, bet arī iedzīvotājiem pieejamas
darbavietas un publiskie pakalpojumi.
Atkāpes no kritērija, ka novadā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes
attīstības centram, esot pieļautas arī attiecībā uz Augšdaugavas novadu un
Jelgavas novadu. Ministru kabineta 2019. gada 14. maija informatīvajā ziņojumā
bijis ietverts piedāvājums izveidot Daugavpils novadu, tajā iekļaujot arī
Daugavpils pilsētu. Tomēr Saeimai iesniegtajā Likumprojektā esot noteikts, ka
Daugavpils valstspilsēta ir atsevišķa pašvaldība. Likumprojekta izskatīšanas
gaitā Saeimā nolemts pārdēvēt Daugavpils novadu par Augšdaugavas novadu.
Izskatot Likumprojektu Saeimā, esot ieviestas izmaiņas arī attiecībā uz Jelgavas
novadu, proti, tajā neesot iekļauta Jelgavas valstspilsēta, kurai saglabāts
atsevišķas pašvaldības statuss. Savukārt Administratīvo teritoriju likuma
pārejas noteikumu 25. punkts paredzot gan Daugavpils valstspilsētas un
Augšdaugavas novada sadarbības pienākumu, gan arī Jelgavas valstspilsētas un
Jelgavas novada sadarbības pienākumu.
Tādējādi, pēc Ministrijas ieskata, konsultēšanās ar pašvaldībām notikusi
atbilstoši Hartas prasībām un novadu izveidē lielākoties ievēroti reformas
sagatavošanas laikā noteiktie kritēriji.
Secinājumu daļa
6. Jaunjelgavas novada dome, Ilūkstes novada dome, Rugāju novada dome,
Rundāles novada dome, Auces novada dome un Salas novada dome uzskata, ka to
apstrīdētās normas – Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 8.5., 8.7.,
8.8., 8.16., 8.17., 8.19., 8.20., 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18.,
10.21., 10.23., 12.10., 12.13., 13.13., 13.16., 13.20., 16.2., 16.5., 16.11.,
16.14., 16.18., 16.19., 16.20., 19.18. un 19.20. apakšpunkts – neatbilst Hartas
4. panta trešajā daļā ietvertajam subsidiaritātes principam.
Satversmes tiesa 2021. gada 12. marta spriedumā lietā Nr. 2020-37-0106
(turpmāk – spriedums lietā Nr. 2020-37-0106) un 2021. gada 28. maija spriedumā
lietā Nr. 2020-43-0106 (turpmāk – spriedums lietā Nr. 2020-43-0106), kuros
citstarp tika izvērtēta vairāku Administratīvo teritoriju likuma pielikuma normu
atbilstība subsidiaritātes principam, tiesvedību daļā par prasījumu vērtēt šo
normu atbilstību Hartas 4. panta trešajai daļai izbeidza. Atbilstoši Satversmes
tiesas judikatūrai procesuāla rakstura jautājumi ir skatāmi pirms tiesību normas
satversmības izvērtēšanas pēc būtības (sk., piemēram, Satversmes tiesas
2017. gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-10-01 10. punktu).
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Administratīvo teritoriju likums neparedz
vairāku līmeņu pašvaldību izveidi. Lai arī vairumā gadījumu izveidotās
pašvaldības būs lielākas, iedzīvotājiem nozīmīgās funkcijas arī turpmāk pildīs
tā paša līmeņa pašvaldības (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta
sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 20.2. punktu).
Jaunjelgavas novada domes, Ilūkstes novada domes, Rugāju novada domes,
Rundāles novada domes, Auces novada domes un Salas novada domes apstrīdētās
normas neparedz funkciju pārdali starp pašvaldību un centrālo varu un līdz ar to
neskar arī subsidiaritātes principu. Tādējādi izskatāmajā lietā nav vērtējama šo
normu atbilstība Hartas 4. panta trešajai daļai un tiesvedības turpināšana šajā
prasījuma daļā nav iespējama.
Līdz ar to atbilstoši Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas
6. punktam tiesvedība lietā par Jaunjelgavas novada domes, Ilūkstes novada
domes, Rugāju novada domes, Rundāles novada domes, Auces novada domes un Salas
novada domes prasījumiem vērtēt Administratīvo teritoriju likuma
pielikuma 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19., 8.20., 10.2., 10.6., 10.7.,
10.8., 10.17., 10.18., 10.21., 10.23., 12.10., 12.13., 13.13., 13.16., 13.20.,
16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19., 16.20., 19.18. un
19.20. apakšpunkta atbilstību Hartas 4. panta trešajai daļai ir izbeidzama.
7. Pieteikumu iesniedzējas lūdz Satversmes tiesu izvērtēt apstrīdēto
normu atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, kā arī Hartas 4. panta sestajai
daļai un 5. pantam.
Satversmes tiesa ir atzinusi: ja apstrīdēta tiesību akta atbilstība vairākām
augstāka juridiska spēka tiesību normām, tad tiesai, ņemot vērā izskatāmās
lietas būtību, ir jānosaka efektīvākā pieeja šīs atbilstības izvērtēšanai (sk., piemēram,
Satversmes tiesas 2020. gada 15. maija sprieduma lietā Nr. 2019-17-05 13. punktu).
Pieteikumu iesniedzējas apstrīdējušas normas, kuras ietvertas Administratīvo
teritoriju likuma pielikumā. Minētā pielikuma normu, kas attiecas uz citām
pašvaldībām, atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, kā arī Hartas 4. panta
sestajai daļai un 5. pantam Satversmes tiesa vērtēja spriedumā
lietā Nr. 2020-37-0106 un spriedumā lietā Nr. 2020-43-0106. Šajos spriedumos
atzīts, ka efektīvākā pieeja pārbaudei, vai apstrīdētās normas atbilst augstāka
juridiska spēka normām, ir izvērtēt to atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam,
kā arī Hartas 4. panta sestajai daļai un 5. pantam to kopsakarā (sk. Satversmes
tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 21.3. punktu un
2021. gada 28. maija sprieduma lietā Nr. 2020-43-0106 7. punktu). Pieteikumu
iesniedzēju norādītie argumenti ir līdzīgi lietas Nr. 2020-37-0106 un lietas
Nr. 2020-43-0106 ietvaros izvērtētajiem argumentiem. Tādējādi izskatāmajā lietā
apstrīdēto normu izvērtēšanā piemērojama līdzīga pieeja tai, kāda tika izmantota
minētajos spriedumos.
Līdz ar to Satversmes tiesai jānoskaidro, vai apstrīdētās normas ir
izstrādātas un pieņemtas pienācīgā procesuālajā kārtībā. Savukārt, izvērtējot šo
normu atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, Satversmes tiesa noskaidros arī
to, vai likumdevējs nav rīkojies patvaļīgi.
8. Izvērtējot ar administratīvi teritoriālo reformu saistītu tiesību
normu izstrādes un pieņemšanas procesuālo kārtību, Satversmes tiesai, pirmkārt,
jāpārbauda, vai konsultēšanās ar attiecīgajām pašvaldībām šo normu izstrādes un
izskatīšanas laikā notikusi atbilstoši tiesību normām un, otrkārt, vai
apstrīdētās normas Saeimā tika izskatītas un pieņemtas atbilstoši tiesību normām
(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106
22. punktu).
Lai pārbaudītu, vai konsultēšanās ar attiecīgajām pašvaldībām apstrīdēto
normu izstrādes un izskatīšanas laikā notika atbilstoši tiesību normām, ir
jānoskaidro:
1) vai pašvaldības domei bija iespēja, noskaidrojot arī attiecīgās
administratīvās teritorijas iedzīvotāju viedokli, sagatavot savu viedokli un
iesniegt atbildīgajām valsts institūcijām priekšlikumus un iebildumus attiecībā
uz plānoto reformu;
2) vai tam paredzētais laiks bija saprātīgs;
3) vai pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti (sk. Satversmes
tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 23.2. punktu).
9. Jaunjelgavas novada dome uzskata, ka tās apstrīdēto normu izstrādes un
izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību.
Ministrijas rīkotajās konsultācijās neesot bijusi iespēja uzdot jautājumus, un
uz tām neesot aicināti pašvaldības iedzīvotāji.
9.1. Aizkrauklē 2019. gada 18. jūlijā notika Ministrijas organizētās
konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot
Aizkraukles novadā. Šajās konsultācijās piedalījās Aizkraukles, Jaunjelgavas,
Kokneses, Neretas, Pļaviņu, Skrīveru novadu domju deputāti, Ministrijas
pārstāvji, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas. To laikā
Ministrija prezentēja priekšlikumu Jaunjelgavas novadu iekļaut Aizkraukles
novadā (sk. lietas materiālu 15. sēj. 30.–39. lp.). Minētajās
konsultācijās Jaunjelgavas novada domes deputāti pauda pārsvarā kritisku
viedokli par piedāvāto administratīvi teritoriālo reformu.
Jaunjelgavas novada dome organizēja iedzīvotāju aptauju no 2019. gada
1. augusta līdz 31. augustam, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par
Jaunjelgavas novada pievienošanu Aizkraukles novadam. Iedzīvotāju aptaujā
piedalījās 388 iedzīvotāji, no kuriem 74 procenti atbalstīja viedokli par
Jaunjelgavas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu (sk. lietas
materiālu 14. sēj. 55.–56. lp.). 2019. gada sākumā Jaunjelgavas novadā bija
5620 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika 2019. gadā, pieejama:
www.pmlp.gov.lv).
Ņemot vērā iedzīvotāju aptaujas rezultātus, Jaunjelgavas novada dome
2019. gada 26. septembrī pieņēma lēmumu neatbalstīt Ministrijas piedāvāto
administratīvi teritoriālo iedalījumu, saskaņā ar kuru Jaunjelgavas novads tiek
pievienots Aizkraukles novadam. Informācija par iedzīvotāju aptaujas rezultātiem
un domes 2019. gada 26. septembra lēmums nosūtīts Ministrijai (sk. lietas
materiālu 14. sēj. 55.–57. lp.).
2019. gada 14. novembrī Jaunjelgavas novada dome atkārtoti pieņēma lēmumu
neatbalstīt Jaunjelgavas novada pievienošanu Aizkraukles novadam, norādot, ka
joprojām nav sniegta informācija par reformas ietekmi uz finansiālajiem,
ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem pašvaldībā. Šajā lēmumā arī norādīts:
ja nav iespējams saglabāt Jaunjelgavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību, būtu
veidojams Sēlijas novads. Šis lēmums tika nosūtīts Saeimai. Atkārtojot minētos
argumentus, Pieteikuma iesniedzēja 2019. gada 27. novembrī nosūtījusi vēstuli ar
priekšlikumiem arī Komisijai (sk. lietas materiālu 14. sēj. 58. lp. un
60.–61. lp.).
Jaunjelgavas un citu Aizkraukles novadā apvienojamo novadu domju
priekšsēdētāji piedalījās Komisijas 2020. gada 14. un 25. februāra sēdēs.
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs abās sēdēs atkārtoti pauda uzskatu, ka
pašvaldība un tās iedzīvotāji neatbalsta Jaunjelgavas novada pievienošanu
Aizkraukles novadam un ka būtu veidojams Sēlijas novads (sk. Saeimas
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 14. februāra un
25. februāra sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 13
un Nr. 16, pieejami: www.saeima.lv).
Tādējādi Jaunjelgavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot
savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts
institūcijām.
9.2. Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā Jaunjelgavas novada
dome vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu viedokli
attiecībā uz reformu, tostarp par vēlmi saglabāt Jaunjelgavas novadu kā
patstāvīgu pašvaldību vai pievienoties Sēlijas novadam, ja tāds tiktu izveidots.
Ministrija rīkoja konsultācijas par tādu administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājumu, saskaņā ar kuru Jaunjelgavas novads tiek iekļauts jaunajā
Aizkraukles novadā. Uzaicinājums uz 2019. gada 18. jūlijā Aizkrauklē rīkotajām
konsultācijām Jaunjelgavas novada domei tika nosūtīts 2019. gada 31. maijā (sk. lietas
materiālu 15. sēj. 30.–31. lp.).
Ministrijai bija zināms Jaunjelgavas novada domes viedoklis par reformu, jo
dome savu nostāju pauda jau 2019. gada 16. aprīļa vēstulē Pašvaldību savienībai
un šī vēstule kā pielikums pievienota Pašvaldību savienības 2019. gada
18. aprīļa atzinumam par informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskai apspriešanai
izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli" (turpmāk – Pašvaldību
savienības 2019. gada 18. aprīļa atzinums). Vēstulē dome norādījusi, ka
neatbalsta Ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli.
Informācija par Jaunjelgavas novada domes Finanšu pastāvīgās komitejas
2019. gada 15. augusta lēmumu neatbalstīt konceptuālo ziņojumu tika pievienota
arī Pašvaldību savienības 2019. gada 26. augusta atzinumam par konceptuālo
ziņojumu "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu". Līdz Likumprojekta
iesniegšanai Saeimā citus rakstveida priekšlikumus Ministrija no Jaunjelgavas
novada domes nesaņēma (sk. lietas materiālu 15. sēj. 44.–53. lp.).
Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Komisija saņēma Jaunjelgavas
novada domes 2019. gada 27. novembra vēstuli, kurai pievienoti domes 2019. gada
26. septembra un 14. novembra lēmumi. Šajos lēmumos atspoguļoti iedzīvotāju
aptaujas rezultāti, kā arī pausts viedoklis, ka Jaunjelgavas novads ir
saglabājams kā patstāvīga pašvaldība vai arī pievienojams Sēlijas novadam (sk.
lietas materiālu 15. sēj. 60.–61. lp.). Iespējamie risinājumi tika
apspriesti divās Komisijas sēdēs, kurās tika uzklausīts arī Jaunjelgavas novada
domes priekšsēdētājs. Pieņemot Administratīvo teritoriju likumu, attiecībā uz
Jaunjelgavas novadu tika saglabāts tāds pats administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājums, kādu jau sākotnēji piedāvāja Ministrija.
Tādējādi Jaunjelgavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā
laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājumu attiecībā uz Jaunjelgavas novadu.
9.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi Jaunjelgavas novada domes
priekšlikumus. Tomēr šie priekšlikumi netika atbalstīti, jo Jaunjelgavas novadā
nebija reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, kā arī tā
iedzīvotāju skaits neliecināja par iespēju nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu
ekonomisko attīstību (sk. lietas materiālu 15. sēj. 44.–53. lp.).
No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi
par līdzšinējo Jaunjelgavas novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas
2020. gada 14. un 25. februāra sēdēs. Ministrijas pārstāvis 2020. gada
14. februāra sēdē sniedza pamatojumu izraudzītajam administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājumam attiecībā uz Aizkraukles novadu. Jaunjelgavas novada
domes priekšsēdētājs informēja par iedzīvotāju aptaujas rezultātiem un domes
lēmumu neatbalstīt jaunā Aizkraukles novada veidošanu, norādot, ka dome atbalsta
Jaunjelgavas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu vai arī apvienošanos
ar tiem novadiem, kuri ietilpst vēsturiskajā Sēlijas teritorijā. Šim
priekšlikumam piekrita arī citu novadu pārstāvji. Diskusijās piedalījās arī
vairāki Saeimas deputāti, Pašvaldību savienības pārstāvji un citi klātesošie.
Diskusijās tika norādīts uz ieguvumiem, kas varētu rasties no jauna – Sēlijas –
novada izveides, piemēram, iespēju saglabāt Sēlijas kultūrvēsturisko vidi un
identitāti. Ministrijas pārstāvis, atbildot uz novadu domju priekšsēdētāju
argumentiem, norādīja, ka Sēlijas novada izveide nebūtu atbalstāma, jo tajā nav
attīstības centra, turklāt nav tādu finanšu instrumentu, ar kuriem varētu
nodrošināt šāda novada pastāvēšanu un to, ka iedzīvotāju pieeja pakalpojumiem
nepasliktināsies. Visi iespējamā Sēlijas novadā ietilpstošie novadi esot līdzīgi
pēc izmēra, un nevienu no apdzīvotajām vietām nevarot uzskatīt par centru.
Turklāt attālums no Ilūkstes līdz Jaunjelgavai, proti, starp iespējamā novada
tālākajiem punktiem, esot 140 kilometru. Savukārt jautājums par Sēlijas
kultūrvēsturiskās identitātes saglabāšanu būtu risināms citādi. Komisija pēc
viedokļu uzklausīšanas deva pašvaldībām iespēju izvērtēt, kura pilsēta –
Aizkraukle vai Jēkabpils – varētu būt par Sēlijas novada administratīvo centru,
ja šāds novads tiktu izveidots (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās
reformas komisijas 2020. gada 14. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu
1. sēj. un protokolu Nr. 13, pieejams: www.saeima.lv).
Komisijas 2020. gada 25. februāra sēdē tās priekšsēdētājs informēja par
Sēlijas novadu apvienības vēstuli, kurā norādīts, ka tā neatbalsta Sēlijā esošo
novadu iekļaušanu nedz Aizkraukles novadā, nedz Jēkabpils novadā un uzskata, ka
par jaunā Sēlijas novada attīstības un administratīvo centru būtu nosakāma
Viesītes pilsēta. Jaunjelgavas, Neretas, Ilūkstes, Viesītes un Jēkabpils novadu
domju priekšsēdētāji atkārtoti pauda atbalstu šādam administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājumam. Savukārt Ministrijas pārstāvis norādīja, ka nekas
neliecina par Viesītes pilsētas potenciālu šobrīd vai nākotnē izveidoties par
attīstības centru. Šajā pilsētā esot tikai 1500 iedzīvotāju, tā neesot arī
nozīmīgs rūpniecības centrs, sociālo vai kultūras pakalpojumu sniedzējs. Debatēs
par iespēju veidot jaunu Sēlijas novadu un tā iespējamo administratīvo centru
piedalījās Saeimas deputāti, Pašvaldību savienības pārstāvis un pašvaldību domju
priekšsēdētāji. Pēc visu viedokļu uzklausīšanas Komisija neatbalstīja
priekšlikumu izveidot Sēlijas novadu (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās
reformas komisijas 2020. gada 25. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu
1. sēj. un protokolu Nr. 16, pieejams: www.saeima.lv). Arī Komisijas
2020. gada 12. maija sēdē, pirms Likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā,
notika diskusija par Sēlijas novada izveidošanu, taču visi priekšlikumi par šāda
novada izveidi tika noraidīti (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās
reformas komisijas 2020. gada 12. maija sēdes audioierakstu lietas materiālu
1. sēj. un protokolu Nr. 26, pieejams: www.saeima.lv).
Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz
līdzšinējo Jaunjelgavas novadu, tika apspriesti 2020. gada 12. martā, bet
trešajā lasījumā – 2020. gada 2. un 3. jūnijā. Par attiecīgajiem priekšlikumiem
notika debates. Gan otrajā, gan trešajā lasījumā Saeima, lemjot ar balsojumu,
atbalstīja Jaunjelgavas novada pievienošanu Aizkraukles novadam. Šajās sēdēs
tika debatēts gan par Jaunjelgavas novada saglabāšanu, gan arī par Sēlijas
novada izveidošanu (sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā
turpinājuma 2020. gada 12. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās
(attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada 2. un
3. jūnijā stenogrammas, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami
Saeimas likumprojektu reģistrā).
Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz Jaunjelgavas
novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu vai jauna – Sēlijas – novada
izveidošanu, Komisijā un arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu
rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu.
Tādējādi konsultēšanās procesā Jaunjelgavas novada pašvaldības priekšlikumi un
iebildumi tika izvērtēti.
Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 8.5., 8.7., 8.8.,
8.16., 8.17., 8.19. un 8.20. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā
konsultēšanās ar Jaunjelgavas novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību
normām.
10. Pēc Ilūkstes novada domes ieskata, tās apstrīdēto normu izstrādes un
izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību.
Konsultācijās ar Ministriju jautājumu uzdošanai esot atvēlētas tikai dažas
minūtes un atbildes uz deputātu un iedzīvotāju jautājumiem pēc būtības neesot
sniegtas.
10.1. Ilūkstes novada dome 2019. gada 25. aprīlī pieņēma lēmumu par
novada iedzīvotāju aptaujas organizēšanu no 2019. gada 24. maija līdz
25. jūnijam. Aptaujā piedalījās 2509 iedzīvotāji, no tiem 98,96 procenti
atbalstīja ideju par Ilūkstes novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Savukārt vairāk
nekā 95 procenti no aptaujas dalībniekiem norādīja, ka Ilūkstes novadu
identificē ar Sēliju (sk. lietas materiālu 18. sēj. 95.–96. lp.). Saskaņā
ar statistikas datiem 2019. gada sākumā Ilūkstes novadā bija 7274 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju
reģistra statistika 2019. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv). Notika arī
vairākas iedzīvotāju sapulces, kurās iedzīvotāji citstarp atzina, ka pašvaldība
pilda savus uzdevumus un nodrošina iedzīvotājiem visus nepieciešamos
pakalpojumus. Dome saņēma arī vairāk nekā 620 privātpersonu viedokļus, kuros
aicināts nepievienot Ilūkstes novadu Daugavpils novadam. Ar domes 2019. gada
27. jūnija lēmumu iedzīvotāju aptaujas rezultāti apstiprināti, kā arī
informācija par aptaujas rezultātiem un saņemtajiem privātpersonu viedokļiem
nosūtīta Ministrijai (sk. lietas materiālu 19. sēj. 1.–65. lp.).
Daugavpilī 2019. gada 2. augustā notika Ministrijas organizētās konsultācijas
ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Daugavpils novadā.
Šajās konsultācijās piedalījās Daugavpils pilsētas, Ilūkstes un Daugavpils
novadu domju deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī
citas personas. Šo konsultāciju laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut
Ilūkstes novadu Daugavpils novadā (sk. lietas materiālu 20. sēj. 75.–81. lp.),
bet Ilūkstes novada domes deputāti, atsaucoties uz iedzīvotāju aptaujas
rezultātiem, izteica negatīvu viedokli par šo administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājumu.
Ilūkstes novada dome 2019. gada 31. oktobrī pieņēma lēmumu, ar kuru,
balstoties uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, pauda atbalstu Ilūkstes novada
kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanai tā līdzšinējās robežās. Turklāt lēmumā
norādīts, ka pašvaldība kā alternatīvus administratīvi teritoriālā iedalījuma
variantus pieļauj Ilūkstes novada paplašināšanu tā vēsturiskajās robežās,
apvienojot to ar Aknīstes novadu un līdzšinējā Jēkabpils novada Rubenes un
Dunavas pagastiem, vai arī jauna – Sēlijas – novada izveidošanu, apvienojot
Ilūkstes, Aknīstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes novadus
(sk. lietas materiālu 19. sēj. 95.–96. lp.).
Savā 2019. gada 17. decembra vēstulē Komisijai Ilūkstes novada dome norādīja,
ka pašvaldība pilnībā veic visas savas funkcijas un uzdevumus, kā arī atbilst
Likumprojektā noteiktajiem pašvaldību izveidošanas kritērijiem, tādēļ var
pastāvēt kā patstāvīga pašvaldība. Līdz ar šo vēstuli dome nosūtīja Komisijai
arī 2019. gada 27. jūnija un 2019. gada 31. oktobra lēmumus (sk. lietas
materiālu 19. sēj. 99.–100. lp.).
Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs piedalījās Komisijas 2020. gada
31. janvāra un 14. februāra sēdēs. Viņš pauda viedokli, ka Ilūkstes novads
atbilst visiem novadu veidošanas kritērijiem un ir pašpietiekams. Ilūkstes
novads varot palikt esošajās robežās, vai arī tas esot jāapvieno ar citiem
novadiem jaunā – Sēlijas – novadā. Pret Daugavpils novada izveidošanu iebilda
arī līdzšinējā Daugavpils novada domes priekšsēdētājs (sk. Saeimas
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 31. janvāra un
14. februāra sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 9 un
Nr. 13, pieejami: www.saeima.lv).
Ilūkstes novada dome bija aicināta arī uz Komisijas 2020. gada 25. februāra
sēdi. Šajā sēdē domes priekšsēdētājs norādīja, ka Sēlijas novadam, ja tāds tiktu
izveidots, trūkst vienīgi attīstības centra, taču neesot skaidrs, pēc kādiem
kritērijiem tāds tiek izraudzīts (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās
reformas komisijas 2020. gada 25. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu
1. sēj. un protokolu Nr. 16, pieejams: www.saeima.lv). Diskusijas par
priekšlikumiem attiecībā uz līdzšinējo Ilūkstes novadu Komisijā turpinājās arī
pirms Likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā, tomēr pašvaldības pārstāvji
uz Komisijas 2020. gada 5. un 6. maija sēdēm netika uzaicināti (sk. Saeimas
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 5. un 6. maija sēžu
audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 23 un Nr. 24,
pieejami: www.saeima.lv).
Tādējādi Ilūkstes novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu
viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts
institūcijām.
10.2. Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā Ilūkstes novada dome
vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu viedokli attiecībā
uz reformu, tostarp par vēlmi saglabāt Ilūkstes novadu kā patstāvīgu pašvaldību
vai pievienoties Sēlijas novadam, ja tāds tiktu izveidots.
Ministrija konsultējās ar Ilūkstes novada pašvaldību par priekšlikumu
nesaglabāt Ilūkstes novadu kā patstāvīgu pašvaldību, bet iekļaut to jaunajā
Daugavpils novadā, kurš vēlāk tika pārdēvēts par Augšdaugavas novadu.
Uzaicinājums uz 2019. gada 2. augustā Daugavpilī rīkotajām konsultācijām
Ilūkstes novada domei nosūtīts 2019. gada 27. jūnijā (sk. lietas materiālu
20. sēj. 75.–76. lp.).
Ministrija norāda, ka tai bijis zināms Ilūkstes novada domes viedoklis par
reformu, jo dome bija sniegusi savus priekšlikumus par novada saglabāšanu gan
2019. gada 16. aprīļa vēstulē, kas pievienota Pašvaldību savienības 2019. gada
18. aprīļa atzinumam, gan 2019. gada 2. augusta vēstulē Ministrijai (sk. lietas
materiālu 20. sēj. 93.–101. lp.). Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā
lasījumā Komisija saņēma Ilūkstes novada domes 2019. gada 17. decembra vēstuli,
kurai pievienoti domes 2019. gada 27. jūnija un 2019. gada 31. oktobra lēmumi.
Šajos lēmumos atspoguļoti iedzīvotāju aptaujas rezultāti, kā arī pausts
viedoklis, ka Ilūkstes novads ir saglabājams kā patstāvīga pašvaldība vai arī
pievienojams Sēlijas novadam (sk. lietas materiālu 20. sēj. 66.–74. lp.).
Sākotnēji Ministrija piedāvāja izveidot jaunu Daugavpils novadu, kurā būtu
iekļauta Daugavpils pilsēta un līdzšinējie Daugavpils un Ilūkstes novadi. Taču
Likumprojektā, ko Ministru kabinets iesniedza Saeimai, Daugavpils pilsētai jau
bija paredzēts atsevišķas pašvaldības statuss. Šāds administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājums tika apspriests arī vairākās Komisijas sēdēs ar Ilūkstes
novada domes priekšsēdētāja piedalīšanos.
Tādējādi Ilūkstes novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā
laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājumu attiecībā uz Ilūkstes novadu.
10.3. Ministrija norāda, ka tā vērtējusi Ilūkstes novada domes
priekšlikumus un sniegusi uz tiem atbildes vairākās vēstulēs. Ilūkstes novada kā
patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu Ministrija neesot atbalstījusi, jo
līdzšinējā novada teritorijā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības
centra un arī tā iedzīvotāju skaits neliecina par spēju nodrošināt teritorijas
ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un piesaistīt nozīmīgas investīcijas (sk. lietas
materiālu 20. sēj. 93.–101. lp.).
No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi
par līdzšinējo Ilūkstes novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas 2020. gada
31. janvāra, kā arī 14. un 25. februāra sēdēs. 2020. gada 31. janvāra sēdē,
izskatot jautājumu par jaunā Daugavpils novada izveidi, Ministrijas pārstāvis
sniedza pamatojumu Daugavpils novada un Ilūkstes novada apvienošanai jaunajā
Daugavpils novadā. Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs, atsaucoties uz
iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, norādīja, ka Ilūkstes novads būtu saglabājams
kā patstāvīga pašvaldība, bet, ja tas nav iespējams, tad apvienojams ar Aknīstes
novadu, Rubenes un Dunavas pagastiem. Tāpat tika izteikts priekšlikums apvienot
līdzšinējos Ilūkstes, Aknīstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un
Viesītes novadus vienā jaunā – Sēlijas – novadā. Komisijā notika debates par
priekšlikumiem, kas attiecās uz līdzšinējo Ilūkstes novadu (sk. Saeimas
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 31. janvāra sēdes
audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 9, pieejams:
www.saeima.lv). Satversmes tiesa jau aplūkojusi to, kā Komisija un Saeima
vērtēja Sēlijas novada izveidošanas iespēju (sk. šā sprieduma 9.3. punktu).
Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz
līdzšinējo Ilūkstes novadu, tika apspriesti 2020. gada 12. martā. Par
attiecīgajiem priekšlikumiem notika debates. Visi priekšlikumi, kas attiecās uz
Sēlijas novada izveidi vai Ilūkstes novada kā patstāvīgas pašvaldības
saglabāšanu, tika noraidīti ar Saeimas balsojumu. Izskatot Likumprojektu Saeimā
trešajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz Ilūkstes novadu, tika apspriesti
2020. gada 3. jūnijā. Saeimas sēdē notika diskusijas par līdzšinējo Ilūkstes
novadu un jauna – Sēlijas – novada izveidošanu, taču priekšlikumi, kas atšķīrās
no sākotnējā Ministrijas piedāvātā administratīvi teritoriālā iedalījuma modeļa,
tika noraidīti. Atbalstu guva vienīgi priekšlikums pārdēvēt jauno Daugavpils
novadu par Augšdaugavas novadu (sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes
2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada 12. martā stenogrammu un 2020. gada
astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā turpinājuma
2020. gada 3. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas
komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13
"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un
3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā).
Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz Ilūkstes novada
kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu vai jauna – Sēlijas – novada izveidošanu,
Komisijā un arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo
informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi
konsultēšanās procesā Ilūkstes novada pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika
izvērtēti.
Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 10.2., 10.6., 10.7.,
10.8., 10.17., 10.18., 10.21. un 10.23. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas
procesā konsultēšanās ar Ilūkstes novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību
normām.
11. Carnikavas novada dome uzskata, ka tās apstrīdētās normas izstrādes
un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību.
Turklāt likumdevēja pieņemtais risinājums ievērojami atšķiroties no tā, kas tika
ietverts Ministru kabineta 2019. gada 14. maija informatīvajā ziņojumā.
Sākotnēji Ministrija piedāvājusi izveidot Ādažu novadu, kurā būtu apvienoti
Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Saulkrastu un Sējas novadi. Savukārt Likumprojekta
izskatīšanas laikā Saeimā esot atbalstīts tāds administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājums, kas paredzēja apvienot tikai līdzšinējos Ādažu un
Carnikavas novadus. Tāpēc nevarot uzskatīt, ka Carnikavas novada dome un tās
iedzīvotāji bija iepazīstināti ar konkrētu plānoto grozījumu projektu.
11.1. Carnikavas novada dome 2019. gada 8. maijā nosūtīja vēstuli
Ministrijai, aicinot tās pārstāvjus piedalīties domes organizētajā publiskajā
apspriešanā par plānotajiem reformas risinājumiem. Ministrija priekšlikumu
noraidīja. 2019. gada 31. maijā dome organizēja iedzīvotāju aptauju. Aptaujā
piedalījās 897 iedzīvotāji, no tiem 84,62 procenti pauda negatīvu viedokli pret
Carnikavas novada iespējamo pievienošanu kādam citam novadam (sk. lietas
materiālu 3. sēj. 72.–75. lp.). 2019. gada sākumā Carnikavas novadā bija
9359 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika 2019. gadā, pieejama:
www.pmlp.gov.lv).
2019. gada 24. jūlijā Carnikavas novada dome pieņēma lēmumu neatbalstīt
Ministru kabineta 2019. gada 14. maija informatīvajā ziņojumā piedāvātās
administratīvi teritoriālā iedalījuma izmaiņas. Par šo lēmumu citstarp tika
informēta Ministrija, Ministru kabinets, kā arī Saeimas Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisija (sk. lietas materiālu 3. sēj. 49. lp.).
2019. gada 25. jūlijā Ādažos notika Ministrijas organizētās konsultācijas ar
to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot jaunajā Ādažu novadā.
Šajās konsultācijās piedalījās Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Saulkrastu, Sējas
novadu domju deputāti, Ministrijas pārstāvji, kā arī citas personas. Ministrija
prezentēja priekšlikumu iekļaut Carnikavas novadu Ādažu novadā (sk. lietas
materiālu 4. sēj. 65.–74. lp.). Carnikavas novada domes deputāti tikšanās
laikā pauda negatīvu viedokli par piedāvāto administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājumu, kā arī informēja par vēlmi saglabāt novadu kā patstāvīgu
pašvaldību.
Carnikavas novada dome 2019. gada 11. decembrī vērsās pie Komisijas, Saeimas
deputātiem un citām valsts amatpersonām, norādot, ka Likumprojekta izstrādes
laikā nav notikušas konsultācijas ar pašvaldību un tas neatbilst reformas mērķim
un Carnikavas novada iedzīvotāju interesēm, kā arī aicināja saglabāt šā novada
patstāvību, jo pašvaldība spējot apmierināt savu iedzīvotāju vajadzības un
pilnvērtīgi funkcionēt. 2019. gada 18. decembrī un 2020. gada 27. martā dome
atkārtoti informēja Komisiju par to, ka neatbalsta Likumprojektā ietverto
administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz Carnikavas novadu,
pamatojot savu viedokli ar novada pašpietiekamību (sk. lietas materiālu
3. sēj. 109.–114. lp., 135. lp. un 146.–152. lp.).
Komisijas 2020. gada 24. un 28. janvāra sēdēs, izskatot Likumprojektu pirms
pieņemšanas otrajā lasījumā, tika uzklausīts Carnikavas novada domes
priekšsēdētāja viedoklis. Viņš rosināja saglabāt novadu kā patstāvīgu pašvaldību
(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 24. un
28. janvāra sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 7 un
Nr. 8, pieejami: www.saeima.lv).
Tādējādi Carnikavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu
viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts
institūcijām.
11.2. Carnikavas novada dome reformas sagatavošanas un Likumprojekta
izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu
viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par vēlmi saglabāt Carnikavas novadu kā
patstāvīgu pašvaldību.
Ministrija konsultējās ar Carnikavas novada pašvaldību par priekšlikumu
nesaglabāt šo novadu kā patstāvīgu novadu, bet iekļaut to jaunajā Ādažu novadā.
Uzaicinājums uz 2019. gada 25. jūlijā Ādažos rīkotajām konsultācijām, citstarp
arī ar Carnikavas novada pašvaldību, tika nosūtīts 2019. gada 18. jūnijā (sk. lietas
materiālu 4. sēj. 65.–66. lp.).
Ministrijai bija zināms Carnikavas novada domes viedoklis par reformu. Tas
pausts vēstulē Pašvaldību savienībai un pievienots Pašvaldību savienības
2019. gada 18. aprīļa atzinumam. Tāpat Ministrija saņēmusi Carnikavas novada
domes 2019. gada 24. jūlija lēmumu par to, ka dome, balstoties uz iedzīvotāju
aptaujas rezultātiem, neatbalsta Ministrijas piedāvāto administratīvi
teritoriālā iedalījuma modeli (sk. lietas materiālu 4. sēj. 79.–85. lp.).
Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Komisija saņēma Carnikavas
novada domes 2019. gada 18. decembra lēmumu, kurā aicināts saglabāt Carnikavas
novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Savukārt pirms Likumprojekta izskatīšanas
trešajā lasījumā Komisija saņēma Carnikavas novada domes priekšsēdētājas
2020. gada 27. marta vēstuli, kurā argumentēta šā novada spēja būt patstāvīgam (sk. lietas
materiālu 3. sēj. 146.–152. lp.). Domes priekšsēdētāja tika uzklausīta arī
divās Komisijas sēdēs. Lai gan Administratīvo teritoriju likumā pieņemtais
administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums attiecībā uz Ādažu novada
sastāvu atšķiras no Ministrijas sākotnējā piedāvājuma, izmaiņas tieši attiecībā
uz līdzšinējā Carnikavas novada pievienošanu Ādažu novadam netika veiktas.
Tādējādi Carnikavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā
laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājumu attiecībā uz Carnikavas novadu.
11.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi Carnikavas novada domes
priekšlikumus un sniegusi domei atbildes vairākās vēstulēs. Ministrija neesot
atbalstījusi Carnikavas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu, jo šajā
Pierīgas novadā tā līdzšinējās robežās neesot 15 000 iedzīvotāju, kas
nodrošinātu pietiekamu pašvaldības budžeta kapacitāti nozīmīgu investīciju
veikšanai. Turklāt šajā novadā neesot arī vidusskolas (sk. lietas materiālu
4. sēj. 79.–85. lp.).
No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi
par līdzšinējo Carnikavas novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas 2020. gada
24. un 28. janvāra sēdēs. Komisijas 2020. gada 24. janvāra sēdē Carnikavas
novada domes priekšsēdētāja izteica negatīvu viedokli par tāda Ādažu novada
izveidi, kura sastāvā būtu arī līdzšinējais Carnikavas novads. Šajā sēdē tika
diskutēts par to, kādam vajadzētu būt Ādažu novadam, piemēram, par to, vai
Garkalnes pagasts pievienojams Ulbrokas novadam vai Ādažu novadam (sk. Saeimas
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 24. janvāra sēdes
audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 7, pieejams:
www.saeima.lv). Komisijas 2020. gada 28. janvāra sēdē, izskatot
priekšlikumus, kas attiecās uz Carnikavas novada kā patstāvīgas pašvaldības
saglabāšanu, Ministrijas pārstāvis norādīja, ka novadā nav pietiekams
iedzīvotāju skaits un nav arī vidusskolas, tāpēc Carnikavas un Ādažu novadi ir
apvienojami vienā novadā. Komisijas sēdē tika noraidīti priekšlikumi par
patstāvīga Carnikavas novada saglabāšanu (sk. Saeimas Administratīvi
teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 28. janvāra sēdes audioierakstu
lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 8, pieejams: www.saeima.lv).
Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz
līdzšinējo Carnikavas novadu, tika apspriesti 2020. gada 12. martā. Šajā sēdē
izskanēja viedokļi gan par to, kāpēc Ādažu novads būtu veidojams, apvienojot
Ādažu novadu un Carnikavas novadu, gan arī par to, kāpēc šāda novada veidošana
nebūtu atbalstāma, bet būtu saglabājams patstāvīgs Carnikavas novads. Saeima ar
balsojumu atbalstīja priekšlikumu veidot Ādažu novadu, to apvienojot ar
Carnikavas novadu (sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā
turpinājuma 2020. gada 12. martā stenogrammu un Administratīvi teritoriālās
reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13
"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. lasījumā,
pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā).
Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz Carnikavas
novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un arī Saeimas sēdē tika
izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika
noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Carnikavas novada
pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.
Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 11.2. apakšpunkta
izstrādes un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Carnikavas novada pašvaldību
notika atbilstoši tiesību normām.
12. Rugāju novada dome uzskata, ka tās apstrīdēto normu izstrādes un
izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību.
Konsultācijās ar Ministriju jautājumu uzdošanai esot atvēlētas tikai dažas
minūtes un atbildes uz deputātu jautājumiem pēc būtības neesot sniegtas, turklāt
iedzīvotāji neesot aicināti piedalīties šajā sanāksmē.
12.1. No 2019. gada 30. aprīļa līdz 7. maijam Rugāju novada dome rīkoja
iedzīvotāju aptauju. Aptaujā piedalījās 355 iedzīvotāji, no kuriem 79 procenti
atbalstīja novada saglabāšanu esošajā teritorijā, 12 procenti – apvienošanos ar
Balvu novadu, bet seši procenti – apvienošanos ar Gulbenes novadu (sk. lietas
materiālu 11. sēj. 46. lp.). 2019. gada sākumā Rugāju novadā bija
2193 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika 2019. gadā, pieejama:
www.pmlp.gov.lv).
Balvos 2019. gada 20. jūnijā notika Ministrijas organizētās konsultācijas ar
to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot jaunajā Balvu novadā.
Šajās konsultācijās piedalījās Baltinavas, Balvu, Rugāju un Viļakas novadu domju
deputāti, Ministrijas pārstāvji, kā arī citas personas. Tikšanās laikā
Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Rugāju novadu Balvu novadā (sk. lietas
materiālu 12. sēj. 31.–38. lp.). Savukārt Rugāju novada domes deputāti pauda
negatīvu viedokli par piedāvāto administratīvi teritoriālo iedalījumu, kā arī
informēja par vēlmi saglabāt savu novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Ministrija
2019. gada 28. novembrī organizēja tikšanos arī ar Rugāju novada iedzīvotājiem (sk. lietas
materiālu 12. sēj. 43.–51. lp.).
Rugāju novada dome 2019. gada 11. decembrī pieņēma lēmumu, citstarp norādot,
ka priekšlikums šo novadu pievienot Balvu novadam nav pamatots ar rūpīgi
izstrādātu analīzi par Rugāju novada pašvaldības sociālekonomiskajiem rādītājiem
un nav skaidrs novadu apvienošanas mērķis. Šo lēmumu Pieteikuma iesniedzēja
nosūtīja visiem Saeimas deputātiem (sk. lietas materiālu 11. sēj. 46. lp.).
Rugāju novada domes priekšsēdētāja piedalījās Komisijas 2020. gada 31. janvāra
sēdē. Viņa norādīja, ka nav pamatots un izanalizēts tas, kā Ministrijas
izstrādātās reformas rezultātā uzlabosies iedzīvotāju situācija, turklāt
uzsvēra, ka nav notikušas arī konsultācijas ar Rugāju novada domi un pašvaldības
iedzīvotājiem (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
2020. gada 31. janvāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu
Nr. 9, pieejams: www.saeima.lv). Likumprojekta izskatīšanas laikā 2020. gada
3. martā Rugāju novada dome nosūtīja vēstuli visām Saeimas frakcijām un
Komisijai, izsakot viedokli, ka Likumprojekts nevar tikt virzīts tālāk, jo nav
pienācīgi izvērtēts pašvaldības viedoklis, proti, Rugāju novads varot pastāvēt
kā patstāvīga pašvaldība (sk. lietas materiālu 11. sēj. 71.–72. lp.).
Tādējādi Rugāju novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu
viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts
institūcijām.
12.2. Rugāju novada dome tās apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas
laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu viedokli
attiecībā uz reformu, tostarp par vēlmi saglabāt Rugāju novadu kā patstāvīgu
pašvaldību.
Ministrija konsultējās ar Rugāju novada pašvaldību par priekšlikumu
nesaglabāt Rugāju novadu kā patstāvīgu novadu, bet iekļaut to jaunajā Balvu
novadā. Uzaicinājums uz 2019. gada 20. jūnijā Balvos rīkotajām konsultācijām,
citstarp arī ar Rugāju novada pašvaldību, tika nosūtīts 2019. gada 27. maijā (sk. lietas
materiālu 12. sēj. 31.–32. lp.).
Ministrija norāda, ka tai bijis zināms Rugāju novada domes viedoklis par
reformu, jo tas pausts 2019. gada 16. aprīļa vēstulē Pašvaldību savienībai un
pievienots tās 2019. gada 18. aprīļa atzinumam (sk. lietas materiālu 12. sēj.
43.–51. lp.). Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Komisija
saņēma Rugāju novada domes 2019. gada 11. decembra lēmumu, kurā pausts negatīvs
viedoklis par reformas piedāvājumu. Savukārt pirms Likumprojekta izskatīšanas
trešajā lasījumā Komisija saņēma Rugāju novada domes priekšsēdētājas 2020. gada
3. marta vēstuli, kurā sniegti argumenti tam, ka Rugāju novads var būt
patstāvīgs (sk. lietas materiālu 12. sēj. 6.–11. lp.). Rugāju novada
domes priekšsēdētāja tika uzklausīta arī Komisijas sēdē. Pieņemot Administratīvo
teritoriju likumu, attiecībā uz Rugāju novadu tika saglabāts tāds pats
administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums, kādu jau sākotnēji piedāvāja
Ministrija.
Tādējādi Rugāju novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā
laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājumu attiecībā uz Rugāju novadu.
12.3. Ministrija norāda, ka, vērtējot Rugāju novada domes priekšlikumus,
secināts, ka Rugāju novads tā līdzšinējās robežās neietver reģionālās vai
nacionālās nozīmes attīstības centru un arī novada iedzīvotāju skaits neliecina
par iespēju nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un
piesaistīt nozīmīgas investīcijas. Tādēļ Ministrija neesot piedāvājusi saglabāt
Rugāju novadu kā patstāvīgu novadu (sk. lietas materiālu 12. sēj. 43.–51. lp.).
No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi
attiecībā uz līdzšinējo Rugāju novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas
2020. gada 31. janvāra sēdē. Šajā sēdē Ministrijas pārstāvis citstarp sniedza
informāciju par jaunā Balvu novada sastāvu, iedzīvotāju skaitu un administratīvo
centru. Balvi esot līdzšinējiem Baltinavas, Rugāju un Viļakas novadiem tuvākais
attīstības centrs, un Balvu novadā minēto novadu iedzīvotāji atrodot arī darba
vietas. Turklāt jaunajā novadā iekļaujamās pašvaldības jau šobrīd cieši
sadarbojoties vairākās jomās. Balvu novada domes priekšsēdētāja vietniece,
Baltinavas novada domes priekšsēdētāja un Rugāju novada domes priekšsēdētāja
izteica bažas par to, vai apvienotajā novadā būs iespējams nodrošināt
iedzīvotājiem tādus pašus pakalpojumus kā līdz šim. Tāpat tika norādīts uz
slikto ceļu stāvokli un darbaspēka aizplūšanu no Latgales, apšaubot to, ka
apvienošana lielākā novadā palīdzēs šīs problēmas atrisināt. Ministrijas
pārstāvis, atbildot uz šiem argumentiem, norādīja, ka Latgalei ir īpaša
finansējuma programma, tāpēc pašvaldībām ir iespēja risināt minētās problēmas un
attīstīt uzņēmējdarbību. Tāpat Ministrijas pārstāvis informēja, ka būs paredzēti
līdzekļi ceļu remontam, turklāt attīstības centros kopumā būs lielākas iespējas
plānot un piedāvāt pakalpojumus iedzīvotājiem, tāpēc nav pamatoti apsvērt mazu
novadu saglabāšanas iespējas. Diskusijā piedalījās arī Komisijas locekļi un
Pašvaldību savienības pārstāvis. Pēc viedokļu uzklausīšanas Komisija
neatbalstīja priekšlikumu saglabāt Rugāju novadu kā patstāvīgu pašvaldību (sk. Saeimas
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 31. janvāra sēdes
audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 9, pieejams:
www.saeima.lv).
Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz
Rugāju novadu, tika apspriesti 2020. gada 12. martā. Par attiecīgajiem
priekšlikumiem notika debates, kurās atsevišķi deputāti citstarp izteicās, ka
Rugāju novads jāsaglabā kā patstāvīga pašvaldība, jo Balvu novada attīstības
potenciāls ir pārāk zems. Otrajā lasījumā Saeimā, lemjot ar balsojumu, tomēr
tika atbalstīta Rugāju novada pievienošana Balvu novadam (sk. Saeimas
2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada 12. martā
stenogrammu un Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos
priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un
apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu
reģistrā).
Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz Rugāju novada kā
patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un arī Saeimas sēdē tika
izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika
noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Rugāju novada
priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.
Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 12.10. un
12.13. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Rugāju
novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.
13. Iecavas novada dome uzskata, ka tās apstrīdēto normu izstrādes un
izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību.
Ministrijas rīkoto konsultāciju laikā atbildes uz Iecavas novada pašvaldības
deputātu jautājumiem neesot sniegtas pēc būtības.
13.1. Iecavas novada dome 2019. gada 28. maijā pieņēma lēmumu no
2019. gada 3. jūnija līdz 1. jūlijam rīkot iedzīvotāju aptauju par to, vai
novada iedzīvotāji atbalsta Iecavas novada kā patstāvīgas pašvaldības
saglabāšanu. 2019. gada sākumā Iecavas novadā bija 8993 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju
reģistra statistika 2019. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv). Aptaujā
piedalījās 1293 iedzīvotāji, no tiem 97,4 procenti atbalstīja Iecavas novada kā
patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu (sk. lietas materiālu 5. sēj. 90.–93. lp.).
Par iedzīvotāju aptaujas rezultātiem tika informēta arī Ministrija, Saeimas
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un citas komisijas, frakcijas un pie
frakcijām nepiederošie deputāti, kā arī Pašvaldību savienība (sk. lietas
materiālu 5. sēj. 94.–95. lp.).
Bauskā 2019. gada 12. jūnijā notika Ministrijas rīkotās konsultācijas ar to
pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot jaunajā Bauskas novadā. Šajās
konsultācijās piedalījās Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadu domju
deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas.
Tikšanās laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Iecavas novadu Bauskas
novadā (sk. lietas materiālu 6. sēj. 30.–37. lp. un 50.–61. lp.).
2019. gada 13. jūnijā Iecavā notika iedzīvotāju sapulce, kurā piedalījās arī
Ministrijas pārstāvis (sk. lietas materiālu 5. sēj. 87. lp.).
Iecavas novada dome 2019. gada 31. jūlija vēstulē Ministrijai bija izteikusi
divus priekšlikumus: saglabāt Iecavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību ar Iecavas
pilsētu kā administratīvo centru vai apvienot Iecavas novadu ar Baldones novadu,
Vecumnieku novada Vecumnieku pagastu, kā arī Olaines novada daļu. Šādas
apvienošanas rezultātā varot tikt izveidota ģeogrāfiski vienota teritorija,
kuras iedzīvotāju skaits sasniegtu 15 000.
Iecavas novada domes 2019. gada 26. novembra lēmumā norādīts, ka šā novada
pievienošana Bauskas novadam ir nepamatota un neatbilst Iecavas novada
iedzīvotāju interesēm un labas pārvaldības principam. Lēmums nosūtīts Saeimai,
Ministru kabinetam, Komisijai un citām valsts institūcijām un amatpersonām. Par
šo viedokli dome informējusi vairākas valsts institūcijas un amatpersonas arī
2019. gada 5. decembra, 2020. gada 3. un 23. marta vēstulēs (sk. lietas
materiālu 5. sēj. 99.–102. lp., 114.–116. lp. un 136.–138. lp.).
Iecavas novada domes priekšsēdētājs piedalījās Komisijas 2020. gada
28. janvāra sēdē, kurā tika diskutēts par priekšlikumu apvienot Iecavas novadu
un Baldones novadu. Priekšsēdētājs informēja, ka ir veikta iedzīvotāju aptauja
un vairākums iedzīvotāju vēlas Iecavas novada kā patstāvīgas pašvaldības
saglabāšanu, taču piekrīt arī tā apvienošanai ar Baldones novadu un Vecumnieku
novada Vecumnieku pagastu. Iecavas novada domes priekšsēdētājs piedalījās arī
Komisijas 2020. gada 14. februāra sēdē, kurā tika diskutēti priekšlikumi par
jauno Bauskas novadu. Viņš atkārtoti norādīja, ka neatbalsta izmaiņas, kas skar
Iecavas novadu, un uzsvēra, ka Iecavas novads vēlas apvienoties ar Baldones
novadu un Vecumnieku novada Vecumnieku pagastu (sk. Saeimas Administratīvi
teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 28. janvāra un 14. februāra sēžu
audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 8 un Nr. 13, pieejami:
www.saeima.lv).
Tādējādi Iecavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu
viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts
institūcijām.
13.2. Iecavas novada dome Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā
vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu vēlmi saglabāt
Iecavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību, kā arī par vairākiem priekšlikumiem
apvienoties jaunā novadā, piemēram, ar Baldones novadu, Vecumnieku novada
Vecumnieku pagastu un Olaines novada daļu.
Ministrija konsultējās ar Iecavas novada pašvaldību par priekšlikumu
nesaglabāt Iecavas novadu kā patstāvīgu novadu, bet iekļaut to jaunajā Bauskas
novadā. Uzaicinājums uz 2019. gada 12. jūnijā Bauskā rīkotajām konsultācijām,
citstarp arī ar Iecavas novada pašvaldību, tika nosūtīts 2019. gada 27. maijā (sk. lietas
materiālu 6. sēj. 30.–31. lp.).
Ministrijai bija zināms Iecavas novada domes viedoklis par piedāvāto
administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, jo tas bija pievienots Pašvaldību
savienības 2019. gada 18. aprīļa atzinumam. Ministrijas pārstāvis piedalījās arī
2019. gada 13. jūnija iedzīvotāju sapulcē, kurā savu viedokli pauda gan
pašvaldības deputāti, gan iedzīvotāji. Ministrija bija saņēmusi gan Iecavas
novada domes 2019. gada 31. jūlija vēstuli, gan arī 2019. gada 31. jūlija
lēmumu, ar kuru apstiprināti iedzīvotāju aptaujas rezultāti (sk. lietas
materiālu 6. sēj. 42.–49. lp.).
Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Komisija saņēma Iecavas
novada domes 2019. gada 26. novembra lēmumu un domes priekšsēdētāja 2019. gada
5. decembra vēstuli. Šajos dokumentos atspoguļoti novada iedzīvotāju aptaujas
rezultāti un pašvaldības viedoklis par reformas piedāvājumu (sk. lietas
materiālu 6. sēj. 3.–10. lp.). Iecavas novada domes priekšsēdētājs
uzklausīts vairākās Komisijas sēdēs. Pieņemot Administratīvo teritoriju likumu,
attiecībā uz Iecavas novadu tika saglabāts tāds pats administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājums, kādu jau sākotnēji piedāvāja Ministrija.
Tādējādi Iecavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā
laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājumu attiecībā uz Iecavas novadu.
13.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi Iecavas novada domes
priekšlikumus un atbildējusi uz tiem vairākās vēstulēs. Taču Iecavas novada
līdzšinējās robežās neesot attīstības centra un tam neesot tiešas robežas ar
Rīgas pilsētu. Novadam robežas ar Rīgas pilsētu nebūtu arī tad, ja atbilstoši
Iecavas novada domes priekšlikumam tas tiktu apvienots ar Baldones novadu,
Vecumnieku novada Vecumnieku pagastu un Olaines novada daļu. Tāpēc Ministrija
neesot piedāvājusi iespēju saglabāt Iecavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību (sk. lietas
materiālu 6. sēj. 42.–49. lp.).
No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi
par līdzšinējo Iecavas novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas 2020. gada
28. janvāra un 14. februāra sēdēs. Komisijas 2020. gada 28. janvāra sēdē tika
vērtēti priekšlikumi saglabāt Iecavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību vai arī
veidot jaunu novadu, kurā tiktu apvienots Iecavas novads un Baldones novads.
Ministrijas pārstāvis norādīja, ka Iecavas novadam tuvākais attīstības centrs ir
Bauska, ar kuru Iecavai ir arī vēsturiski ilgstoša sadarbība. Turklāt tādā
gadījumā, ja pieņemtu Iecavas novada domes priekšlikumu par novadu apvienošanu,
tiktu izveidots novads bez attīstības centra. Komisijas sēdē netika atbalstīts
priekšlikums par tāda novada veidošanu, kura sastāvā būtu līdzšinējie Iecavas un
Baldones novadi (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
2020. gada 28. janvāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu
Nr. 8, pieejams: www.saeima.lv).
Komisijas 2020. gada 14. februāra sēdē tika skatīti jautājumi par jaunā
Bauskas novada izveidi. Ministrijas pārstāvis sniedza pamatojumu jaunā Bauskas
novada izveidei un informēja, ka šajā novadā apvienojamās pašvaldības jau tagad
sadarbojas izglītības, kultūras, sporta, tūrisma, civilās aizsardzības jomā, kā
arī ir kopīgi dibinājušas biedrības. Pēc Ministrijas ieskata, jaunā novada
pašvaldība spēs izpildīt visas tai nodotās funkcijas. Iecavas novada domes
priekšsēdētājs norādīja, ka neatbalsta izmaiņas, kas skar Iecavas novadu, un ka
novads vēlas apvienoties ar Baldones novadu, Vecumnieku novada Vecumnieku
pagastu, kā arī Olaines novada daļu. Apspriežot šo iespēju, Ministrijas
pārstāvis atzina: lai arī Iecavai ir lielas attīstības iespējas, šāda novada
sastāvā nebūtu attīstības centra, bet novada attīstībai – pietiekamas
ekonomiskās aktivitātes. Komisija atbalstīja Ministrijas piedāvāto
administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu, proti, līdzšinējā Iecavas
novada iekļaušanu jaunajā Bauskas novadā (sk. Saeimas Administratīvi
teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 14. februāra sēdes audioierakstu
lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 13, pieejams: www.saeima.lv).
Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz
Iecavas novadu, tika apspriesti 2020. gada 12. martā. Debatēs par šiem
priekšlikumiem izskanēja viedokļi gan par to, kāpēc jaunais Bauskas novads būtu
veidojams, gan arī par to, kāpēc šāds novads nebūtu veidojams, bet būtu
veidojams patstāvīgs Iecavas novads. Trešajā lasījumā priekšlikumus, kas
attiecās uz Iecavas novadu, Saeima izskatīja 2020. gada 2. jūnijā. Otrajā un
trešajā lasījumā Saeima, lemjot ar balsojumu, atbalstīja Iecavas novada
pievienošanu Bauskas novadam (sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes 2020. gada
5. martā turpinājuma 2020. gada 12. martā stenogrammu un 2020. gada
astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā turpinājuma
2020. gada 2. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas
komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13
"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un
3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā).
Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz Iecavas novada
kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un arī Saeimas sēdē tika
izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika
noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Iecavas novada
pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.
Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 13.8. un
13.9. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Iecavas
novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.
14. Rundāles novada dome uzskata, ka tās apstrīdēto normu izstrādes un
izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību.
Ministrijas rīkotajās konsultācijās pašvaldības deputātiem neesot bijusi iespēja
uzdot jautājumus, turklāt uz šo tikšanos neesot aicināti novada iedzīvotāji.
14.1. Bauskā 2019. gada 12. jūnijā notika Ministrijas organizētās
konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot jaunajā
Bauskas novadā. Šajās konsultācijās piedalījās Bauskas, Iecavas, Rundāles,
Vecumnieku novadu domju deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji,
kā arī citas personas. Tikšanās laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut
Rundāles novadu Bauskas novadā (sk. lietas materiālu 10. sēj. 69.–80. lp.).
Rundāles novada dome organizēja iedzīvotāju aptauju no 2019. gada 8. jūlija
līdz 7. augustam. 2019. gada sākumā Rundāles novadā bija 3691 iedzīvotājs (sk.: Iedzīvotāju
reģistra statistika 2019. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv). Savukārt aptaujā
piedalījās 973 iedzīvotāji, no tiem 95,68 procenti balsoja par to, lai Rundāles
novads tiktu saglabāts kā patstāvīga pašvaldība. Rundāles novada dome 2019. gada
12. augustā, ņemot vērā iedzīvotāju aptaujas rezultātus, pieņēma lēmumu
neatbalstīt Rundāles novada apvienošanu ar Bauskas, Iecavas un Vecumnieku
novadiem. Šis lēmums tika nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Ministrijai (sk. lietas
materiālu 9. sēj. 145.–148. lp.). Savukārt 2019. gada 28. novembrī dome
pieņēma lēmumu, kurā izteica negatīvu viedokli par reformas norisi un ierosināja
saglabāt Rundāles novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Šis lēmums nosūtīts Komisijai
(sk. lietas materiālu 10. sēj. 1.–5. lp.).
Rundāles novada domes priekšsēdētājs piedalījās Komisijas 2020. gada
14. februāra sēdē, kurā tika vērtēti priekšlikumi par jaunā Bauskas novada
izveidi. Priekšsēdētājs norādīja, ka iedzīvotāji aptaujā ir atbalstījuši
Rundāles novada saglabāšanu tā esošajās robežās (sk. Saeimas Administratīvi
teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 14. februāra sēdes audioierakstu
lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 13, pieejams: www.saeima.lv).
Tādējādi Rundāles novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu
viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts
institūcijām.
14.2. Rundāles novada dome tās apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas
laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu viedokli
attiecībā uz reformu, tostarp par vēlmi saglabāt Rundāles novadu kā patstāvīgu
pašvaldību.
Ministrija konsultējās ar Rundāles novada pašvaldību par priekšlikumu
nesaglabāt Rundāles novadu kā patstāvīgu pašvaldību, bet iekļaut to jaunajā
Bauskas novadā. Uzaicinājums uz 2019. gada 12. jūnijā Bauskā rīkotajām
konsultācijām, citstarp arī ar Rundāles novada pašvaldību, tika nosūtīts
2019. gada 27. maijā (sk. lietas materiālu 5. sēj. 69. lp.). Ministrijai
bija nosūtīts arī Rundāles novada domes 2019. gada 12. augusta lēmums, kurā,
atsaucoties uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, norādīts, ka dome neatbalsta
teritoriālā iedalījuma modeli, kas paredz Rundāles novada pašvaldību apvienot ar
Bauskas, Iecavas un Vecumnieku novadu pašvaldībām (sk. lietas materiālu
10. sēj. 60.–68. lp.).
Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā saņēma Rundāles
novada domes 2019. gada 28. novembra lēmumu, kurā izteikts viedoklis par
administratīvi teritoriālo reformu un pašvaldību skarošajām izmaiņām. Savukārt
pirms Likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā Komisija saņēma Rundāles
novada domes 2020. gada 3. marta vēstuli, kurā dome lūdza iekļaut Likumprojektā
Rundāles novadu kā patstāvīgu pašvaldību (sk. lietas materiālu 10. sēj.
49.–55. lp.). Rundāles novada domes priekšsēdētājs tika uzklausīts arī
Komisijas sēdē. Pieņemot Administratīvo teritoriju likumu, attiecībā uz Rundāles
novadu tika saglabāts tāds pats administratīvi teritoriālā iedalījuma
risinājums, kādu jau sākotnēji piedāvāja Ministrija.
Tādējādi Rundāles novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā
laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājumu attiecībā uz Rundāles novadu.
14.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi Rundāles novada domes
priekšlikumus un sniegusi uz tiem atbildes vairākās vēstulēs. Ministrija šiem
priekšlikumiem neesot piekritusi, jo līdzšinējā Rundāles novada iedzīvotāju
skaits neliecina par iespēju nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu ekonomisko
attīstību un apgrūtina investīciju piesaisti. Rundāles novadā neesot arī
reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra (sk. lietas materiālu
10. sēj. 60.–68. lp.).
No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi
par līdzšinējo Rundāles novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas 2020. gada
14. februāra sēdē. Šajā sēdē Ministrijas pārstāvis sniedza jaunā Bauskas novada
izveidošanas pamatojumu un tika uzklausīti attiecīgajā novadā apvienojamo novadu
domju priekšsēdētāji. Rundāles novada domes priekšsēdētājs informēja klātesošos
par iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, kas liecina, ka iedzīvotāju vairākums
vēlas, lai Rundāles novads tiktu saglabāts kā patstāvīga pašvaldība arī pēc
administratīvi teritoriālās reformas. Pēc diskusijām, kurās piedalījās
Ministrijas pārstāvis, Komisijas locekļi, domju priekšsēdētāji un citas
personas, Komisija noraidīja priekšlikumu saglabāt Rundāles novadu kā patstāvīgu
pašvaldību (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
2020. gada 14. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un
protokolu Nr. 13, pieejams: www.saeima.lv).
Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz
Rundāles novadu, tika apspriesti 2020. gada 12. martā. Par tiem notika debates,
kuru laikā izskanēja viedokļi gan par to, kāpēc būtu veidojams jauns Bauskas
novads, gan arī par to, kāpēc šāds novads nebūtu veidojams, bet būtu saglabājams
patstāvīgs Rundāles novads. Otrajā lasījumā Saeima, lemjot ar balsojumu,
atbalstīja Rundāles novada pievienošanu Bauskas novadam (sk. Saeimas
2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada 12. martā
stenogrammu un Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos
priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un
apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu
reģistrā).
Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz Rundāles novada
kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un arī Saeimas sēdēs tika
izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika
noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Rundāles novada
pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.
Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 13.3., 13.6. un
13.20. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar
Rundāles novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.
15. Pēc Auces novada domes ieskata, tās apstrīdēto normu izstrādes un
izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību un tās
iedzīvotājiem. Ministrijas organizēto konsultāciju laikā uz deputātu jautājumiem
neesot sniegtas atbildes pēc būtības.
15.1. Dobelē 2019. gada 19. jūlijā notika Ministrijas rīkotās
konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Dobeles
novadā. Šajās konsultācijās piedalījās Auces, Dobeles, Tērvetes novadu domju
deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas.
Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Auces novadu Dobeles novadā (sk. lietas
materiālu 23. sēj. 28.–46. lp.).
No 2019. gada 17. jūnija līdz 12. jūlijam Auces novada dome rīkoja
iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu, vai iedzīvotāji vēlas saglabāt Auces
novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Aptaujā piedalījās 712 iedzīvotāji, no kuriem
97,98 procenti atbalstīja Auces novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu (sk. lietas
materiālu 22. sēj. 84.–87. lp.). 2019. gada sākumā Auces novadā bija 6980
iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika 2019. gadā, pieejama:
www.pmlp.gov.lv).
Auces novada dome 2019. gada 11. septembrī pieņēma lēmumu par to, ka
neatbalsta Ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālo iedalījumu. Lēmumā
norādīts, ka reforma ir atrauta no reģionālās attīstības un citu nozaru reformu
plāniem un nav ekonomiskā pamatojuma tam, kā resursu koncentrācija mazākā skaitā
attīstības centru uzlabos kopējo ekonomisko un sociālo situāciju valstī (sk. lietas
materiālu 22. sēj. 84.–87. lp.).
Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Auces novada dome nosūtīja
Komisijai savus 2019. gada 11. septembra un 2019. gada 11. decembra lēmumus.
2019. gada 11. decembra lēmumā Komisija aicināta izvērtēt iespēju saglabāt Auces
novadu kā patstāvīgu pašvaldību un apsvērt priekšlikumu pievienot Auces novada
administratīvajai teritorijai līdzšinējā Saldus novada Jaunauces, Rubas un
Vadakstes pagastus, kuri vēsturiski ietilpuši Auces rajona sastāvā (sk. lietas
materiālu 22. sēj. 88.–94. lp.).
Auces novada domes priekšsēdētāja piedalījās Komisijas 2020. gada
18. februāra sēdē, kurā tika vērtēti priekšlikumi par jaunā Dobeles novada
izveidi. Priekšsēdētāja norādīja uz daudzām problēmām Auces novadā un apšaubīja
to, ka ar apvienošanos lielākā novadā tās tiks atrisinātas un ka novadā šobrīd
pieejamie pabalsti un pakalpojumi arī pēc apvienošanās būs iedzīvotājiem
pieejami (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
2020. gada 18. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un
protokolu Nr. 14, pieejams: www.saeima.lv).
Tādējādi Auces novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu
viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts
institūcijām.
15.2. Auces novada dome tās apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas
laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu viedokli
attiecībā uz reformu, tostarp par vēlmi saglabāt Auces novadu kā patstāvīgu
pašvaldību.
Ministrija konsultējās ar Auces novada pašvaldību par priekšlikumu nesaglabāt
Auces novadu kā patstāvīgu pašvaldību, bet iekļaut to jaunajā Dobeles novadā.
Uzaicinājums uz 2019. gada 19. jūlijā Dobelē rīkotajām konsultācijām, citstarp
arī ar Auces novada pašvaldību, tika nosūtīts 2019. gada 4. jūnijā (sk. lietas
materiālu 23. sēj. 7.–8. lp.). Auces novada domes viedoklis, proti, tas, ka
dome neatbalsta reformas piedāvājumu un vēlas novada saglabāšanu tā līdzšinējā
teritorijā, Ministrijai bija darīts zināms ar Auces novada domes 2019. gada
30. un 31. jūlija vēstulēm, kā arī domes 2019. gada 11. septembra lēmumu.
Ministrijai bija zināmi arī Auces novada domes organizētās iedzīvotāju aptaujas
rezultāti (sk. lietas materiālu 23. sēj. 16.–25. lp.).
Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā saņēma Auces novada
domes 2019. gada 12. decembra vēstuli, kurai pievienoti Auces novada domes
2019. gada 11. septembra un 11. decembra lēmumi. Šajos dokumentos izteikts
viedoklis par administratīvi teritoriālo reformu un Auces novada pašvaldību
skarošajām izmaiņām (sk. lietas materiālu 23. sēj. 1.–6. lp.). Auces
novada priekšsēdētāja uzklausīta arī Komisijas sēdē. Pieņemot Administratīvo
teritoriju likumu, attiecībā uz Auces novadu tika saglabāts tāds pats
administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums, kādu jau sākotnēji piedāvāja
Ministrija.
Tādējādi Auces novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā laikposmā
sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā iedalījuma
risinājumu attiecībā uz Auces novadu.
15.3. Ministrija norāda, ka tā vairākās Auces novada domei nosūtītajās
vēstulēs sniegusi izvērtējumu par domes priekšlikumiem. Ministrija nepiedāvāja
saglabāt Auces novadu kā patstāvīgu pašvaldību, jo novada līdzšinējās robežās
nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra un arī iedzīvotāju
skaits neliecina par iespēju nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu ekonomisko
attīstību un piesaistīt nozīmīgas investīcijas. Turklāt novadā neesot iespējams
izveidot perspektīvu vidusskolu (sk. lietas materiālu 23. sēj. 16.–25. lp.).
No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi
par līdzšinējo Auces novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas 2020. gada
18. februāra sēdē. Tajā Ministrijas pārstāvis sniedza informāciju par
jaunveidojamā novada sastāvu, iedzīvotāju skaitu, budžetu un administratīvo
centru, kā arī par sadarbību, kas jau izveidojusies starp jaunajā Dobeles novadā
iekļaujamiem novadiem, tostarp izglītības, kultūras, sporta un civilās
aizsardzības jomā. Auces novada domes priekšsēdētāja informēja, ka Auces novads
esot izteikta pierobežas pašvaldība un ģeogrāfiskā novietojuma dēļ investoriem
par šo novadu neesot intereses. Proti, Auces novads esot tālu no Rīgas,
neatrodoties blakus lielajām automaģistrālēm un dzelzceļam. Valsts un vietējā
mēroga ceļu stāvoklis esot slikts. Vērojama darbspējīgo iedzīvotāju aizplūšana
no novada, bet novadā esot ievērojams skaits trūcīgu pensionāru. Priekšlikumi
saglabāt Auces novadu kā patstāvīgu pašvaldību Komisijā neguva atbalstu un tika
noraidīti (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
2020. gada 18. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un
protokolu Nr. 14, pieejams: www.saeima.lv).
Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz
Auces novadu, tika atsaukti. Trešajā lasījumā priekšlikumi, kas attiecās uz
Auces novadu, tika izskatīti 2020. gada 3. jūnijā. Priekšlikumus, kas attiecās
uz Auces novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu, Saeima neatbalstīja (sk. Saeimas
2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada 13. martā
stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada
26. maijā turpinājuma 2020. gada 3. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi
teritoriālās reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13
"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un
3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā).
Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz Auces novada kā
patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un arī Saeimas sēdēs tika
izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika
noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Auces novada
pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.
Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 16.2., 16.5., 16.11.,
16.14., 16.18., 16.19. un 16.20. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā
konsultēšanās ar Auces novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.
16. Pēc Ozolnieku novada domes ieskata, tās apstrīdēto normu izstrādes un
izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību un tās
iedzīvotājiem. Konsultācijās ar Ministriju neesot bijis iespējas tai uzdot
jautājumus, turklāt novada iedzīvotāji uz šo tikšanos neesot aicināti.
16.1. Jelgavā 2019. gadā 12. jūnijā notika Ministrijas organizētās
konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Jelgavas
novadā. Šajās konsultācijās piedalījās Jelgavas pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku
novadu domju deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī
citas personas. Tikšanās laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut
Ozolnieku novadu Jelgavas novadā (sk. lietas materiālu 13. sēj. 35.–40. lp.).
Ozolnieku novada dome organizēja iedzīvotāju aptauju, kas noslēdzās
2019. gada 15. septembrī. Aptaujā piedalījās 882 iedzīvotāji, un no tiem
95 procenti balsoja par to, lai saglabātu Ozolnieku novadu kā patstāvīgu
pašvaldību (sk. lietas materiālu 13. sēj. 90.–94. lp.). 2019. gada sākumā
Ozolnieku novadā bija 10 705 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra
statistika 2019. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv).
Ozolnieku novada dome 2019. gada 26. septembrī pieņēma lēmumu par to, ka
neatbalsta Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam, jo tā neatbilst
iedzīvotāju interesēm. Tāpat lēmumā norādīts, ka Ministrijas veiktās
konsultācijas bija juridiski nekorektas un netaisnīgas. Dome šo lēmumu nosūtīja
Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, Ministrijai un Pašvaldību savienībai (sk. lietas
materiālu 13. sēj. 81.–84. lp.). 2019. gada 16. decembrī dome pieņēma
lēmumu, ar kuru vēlreiz apstiprināja, ka tā, ņemot vērā iedzīvotāju viedokli,
neatbalsta Ozolnieku novada iekļaušanu Jelgavas novadā. Šo lēmumu dome nosūtīja
Komisijai (sk. Ozolnieku novada domes 2019. gada 16. decembra ārkārtas sēdes
lēmumu Nr. 1, pieejams Saeimas likumprojektu reģistrā).
Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs piedalījās Komisijas 2020. gada
18. februāra sēdē. Viņš skaidroja, ka Ozolnieku novads pats spēj ekonomiski
attīstīties, turklāt bez papildu finanšu līdzekļiem no pašvaldību finanšu
izlīdzināšanas fonda. Tāpēc Ozolnieku novads esot jāsaglabā kā patstāvīga
pašvaldība (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
2020. gada 18. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un
protokolu Nr. 14, pieejams: www.saeima.lv).
Tādējādi Ozolnieku novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu
viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts
institūcijām.
16.2. Ozolnieku novada dome reformas sagatavošanas un Likumprojekta
izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu
viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par vēlmi saglabāt Ozolnieku novadu kā
patstāvīgu pašvaldību.
Ministrija konsultējās ar Ozolnieku novada pašvaldību par priekšlikumu
nesaglabāt Ozolnieku novadu kā patstāvīgu pašvaldību, bet iekļaut to jaunajā
Jelgavas novadā. Uzaicinājums uz 2019. gada 12. jūnijā Jelgavā rīkotajām
konsultācijām, citstarp arī ar Ozolnieku novada pašvaldību, tika nosūtīts
2019. gada 27. maijā (sk. lietas materiālu 13. sēj. 33.–34. lp.).
Ministrijai bija zināms Ozolnieku novada domes viedoklis par reformas
piedāvājumu, jo 2019. gada 17. oktobrī Ozolnieku novada dome Ministrijai
iesniedza savu 2019. gada 26. septembra lēmumu. Jau pēc Likumprojekta
iesniegšanas Saeimai, 2019. gada 22. un 24. oktobrī, Ministrija saņēma Ozolnieku
novada domes vēstules, kurās Ministrija citstarp aicināta saglabāt šo novadu tā
esošajās robežās. Ministrijas rīcībā bija arī informācija par Ozolnieku novadā
veikto iedzīvotāju aptauju un tās rezultātiem (sk. lietas materiālu 13. sēj.
45.–54. lp.).
Sākotnēji Ministrija bija piedāvājusi izveidot jaunu Jelgavas novadu, tajā
apvienojot Ozolnieku novadu, Jelgavas novadu un Jelgavas pilsētu. Likumprojekta
izskatīšanas gaitā tika nolemts Jelgavas novadā apvienot tikai Ozolnieku novadu
un Jelgavas novadu. Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs tika uzklausīts arī
Komisijas sēdē. Lai gan Administratīvo teritoriju likumā pieņemtais
administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums attiecībā uz Jelgavas novada
sastāvu atšķiras no sākotnējā Ministrijas piedāvājuma, izmaiņas attiecībā uz
līdzšinējā Ozolnieku novada iekļaušanu Jelgavas novada sastāvā netika veiktas.
Tādējādi Ozolnieku novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā
laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājumu attiecībā uz Ozolnieku novadu.
16.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi Ozolnieku novada domes
priekšlikumus un sniegusi uz tiem atbildes vairākās vēstulēs. Ņemot vērā to, ka
Ozolnieku novads tā līdzšinējās robežās neietver reģionālās vai nacionālās
nozīmes attīstības centru, ka šā novada iedzīvotāju skaits neliecina par iespēju
nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un piesaistīt nozīmīgas
investīcijas un ka novadā nav arī perspektīvas vidusskolas, Ministrija neesot
piedāvājusi saglabāt Ozolnieku novadu kā patstāvīgu pašvaldību (sk. lietas
materiālu 13. sēj. 45.–54. lp.).
No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi
attiecībā uz līdzšinējo Ozolnieku novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas
2020. gada 18. februāra sēdē. Ministrijas pārstāvis tajā sniedza informāciju par
jaunā Jelgavas novada sastāvu, iedzīvotāju skaitu, budžetu un administratīvo
centru. Tika norādīts arī uz jaunajā novadā iekļaujamo pašvaldību sadarbību
izglītības, kultūras, sporta, veselības aprūpes, civilās aizsardzības un tūrisma
jomā. Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs skaidroja, ka novadā ir salīdzinoši
zems bezdarba līmenis un pašvaldība sniedz pakalpojumus saviem iedzīvotājiem par
samērīgu maksu. Turklāt Ozolnieku novada iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecinot
par to, ka iedzīvotāju vairākums neatbalsta Ozolnieku novada apvienošanu ar
Jelgavas novada un Jelgavas pilsētas teritorijām, tāpēc Ozolnieku novads būtu
saglabājams kā patstāvīga pašvaldība arī pēc administratīvi teritoriālās
reformas. Diskusijā par jaunā Jelgavas novada izveidi piedalījās Komisijas
locekļi, Ministrijas pārstāvis, Pašvaldību savienības pārstāvji un citi
klātesošie. Ministrijas pārstāvis skaidroja, ka līdzšinējais Ozolnieku novads ir
Jelgavas aglomerācijas daļa un Jelgavas pilsētai ir izteikta ekonomiskā ietekme
uz Ozolnieku novadu. Komisija neatbalstīja priekšlikumu, kurš paredzēja saglabāt
līdzšinējo Ozolnieku novadu kā patstāvīgu pašvaldību (sk. Saeimas
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 18. februāra sēdes
audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 14, pieejams:
www.saeima.lv).
Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz
Ozolnieku novadu, tika atsaukti. Savukārt trešajā lasījumā Saeima, lemjot ar
balsojumu, atbalstīja Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam (sk. Saeimas
2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada 13. martā
stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada
26. maijā turpinājuma 2020. gada 3. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi
teritoriālās reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13
"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un
3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā).
Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz Ozolnieku novada
kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un arī Saeimas sēdēs tika
izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika
noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Ozolnieku novada
pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.
Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 18.1., 18.8. un
18.10. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar
Ozolnieku novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.
17. Salas novada dome uzskata, ka tās apstrīdēto normu izstrādes un
izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību un tās
iedzīvotājiem.
17.1. Jēkabpilī 2019. gada 19. jūnijā notika Ministrijas rīkotās
konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Jēkabpils
novadā. Šajās konsultācijās piedalījās Jēkabpils pilsētas, Aknīstes, Jēkabpils,
Krustpils, Salas un Viesītes novadu domju deputāti, Ministrijas un plašsaziņas
līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas. Tikšanās laikā Ministrija prezentēja
priekšlikumu iekļaut Salas novadu Jēkabpils novadā (sk. lietas materiālu
2. sēj. 44.–52. lp.).
Salas novada dome 2019. gada 25. jūlijā pieņēma lēmumu neatbalstīt Salas
novada pievienošanu Jēkabpils novadam, citstarp norādot, ka līdz šim pašvaldība
ir spējusi pildīt visas tai noteiktās funkcijas un Ministrijas apkopotie dati
neliecina, ka reforma sasniegs tās mērķi. Arī domes 2019. gada 28. novembra
lēmumā ietverts viedoklis, ka Salas novads saglabājams kā patstāvīga pašvaldība,
bet, ja tas nav iespējams, tad apvienojams ar Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils un
Viesītes novadiem vai arī būtu veidojams jauns – Sēlijas – novads. Šis lēmums
nosūtīts Saeimai (sk. lietas materiālu 1. sēj. 51.–52. lp., 55. lp. un
57. lp.).
Salas novada domes priekšsēdētāja Komisijas 2020. gada 14. februāra sēdē
norādīja, ka ar novadu robežu grozīšanu nevar uzlabot valsts attīstību vai
cilvēku labklājību, turklāt neviens Ministrijas pārstāvis pašvaldībā nav bijis
un iedzīvotāju viedoklis nav uzklausīts. Domes priekšsēdētājas viedoklis par
Jēkabpils valstspilsētu kā atsevišķu pašvaldību tika uzklausīts arī Komisijas
2020. gada 12. maija sēdē pirms Likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā (sk. Saeimas
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 14. februāra un
12. maija sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 13 un
Nr. 26, pieejami: www.saeima.lv).
Salas novada dome norāda, ka tā nav rīkojusi novada iedzīvotāju aptauju, jo
bija informēta par to, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
apturējis Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas organizēšanu, un tādēļ neesot
bijis zināms, vai aptaujas veidā drīkst noskaidrot iedzīvotāju viedokli.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tieši pašvaldības domes kompetencē ir
iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana reformas sagatavošanas laikā, lai darītu to
zināmu valsts institūcijām (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta
sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 23.3. punktu).
Salas novada dome nenoskaidroja iedzīvotāju viedokli, tomēr novada
iedzīvotāji to apkopoja paši. Proti, pret Ministrijas piedāvāto administratīvi
teritoriālā iedalījuma risinājumu tika savākti un domei iesniegti
584 iedzīvotāju paraksti (sk. lietas materiālu 1. sēj. 51.–54. lp.).
2019. gada sākumā Salas novadā bija 3647 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju
reģistra statistika 2019. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv). Tātad Salas
novada domei iedzīvotāju viedoklis bija zināms un par to tika informēta arī
Ministrija un Komisija.
Tādējādi Salas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu
viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts
institūcijām.
17.2. Salas novada dome reformas sagatavošanas un Likumprojekta
izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu
viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par vēlmi saglabāt Salas novadu kā
patstāvīgu pašvaldību vai arī apvienoties ar citām pašvaldībām Sēlijas novadā.
Ministrijai bija zināms Salas novada pašvaldības viedoklis par piedāvāto
administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, jo tas bija pievienots Pašvaldību
savienības 2019. gada 18. aprīļa atzinumam. Tāpat Ministrija saņēma arī Salas
novada domes 2019. gada 25. jūlija lēmumu (sk. lietas materiālu 2. sēj.
57.–65. lp.). Ministrija konsultējās ar Salas novada pašvaldību par
priekšlikumu nesaglabāt Salas novadu kā patstāvīgu pašvaldību, bet iekļaut to
jaunajā Jēkabpils novadā. Uzaicinājums uz 2019. gada 19. jūnijā Jēkabpilī
rīkotajām konsultācijām, citstarp arī ar Salas novada pašvaldību, tika nosūtīts
2019. gada 27. maijā (sk. lietas materiālu 2. sēj. 42.–43. lp.). Šo
konsultāciju laikā Salas novada domes priekšsēdētāja pauda negatīvu viedokli par
piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu.
Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā saņēma Salas novada
domes 2019. gada 2. decembra vēstuli, kurai pievienoti Salas novada domes
2019. gada 25. jūlija un 28. novembra lēmumi. Salas novada dome 2020. gada
3. martā nosūtīja Komisijai, visām Saeimas frakcijām un pie frakcijām
nepiederošiem deputātiem vēstuli, kurā norādīts, ka Likumprojekts nevar tikt
virzīts tālāk, jo nav ņemts vērā pašvaldības viedoklis un nav sniegtas atbildes
uz būtiskiem jautājumiem par plānoto reformu. Arī domes 2020. gada 24. marta
vēstulē jau minētajiem adresātiem un Pašvaldību savienībai norādīts, ka Salas
novads saglabājams kā patstāvīga pašvaldība, bet, ja tas nav iespējams,
apvienojams ar Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils un Viesītes novadiem vai arī būtu
izveidojams jauns – Sēlijas – novads (sk. lietas materiālu 2. sēj.
11.–17. lp.). Salas novada domes priekšsēdētāja tika uzklausīta arī
Komisijas sēdē. Pieņemot Administratīvo teritoriju likumu, attiecībā uz Salas
novadu tika saglabāts tāds pats administratīvi teritoriālā iedalījuma
risinājums, kādu jau sākotnēji piedāvāja Ministrija.
Tādējādi Salas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā laikposmā
sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā iedalījuma
risinājumu attiecībā uz Salas novadu.
17.3. Ministrija norāda, ka tā, vērtējot Salas novada domes
priekšlikumus, secinājusi, ka tie neatbilst reformas mērķim un novadu veidošanas
kritērijiem, tostarp Salas novads tā līdzšinējās robežās neietver reģionālās vai
nacionālās nozīmes attīstības centru. Arī skolēnu skaits novadā neesot
pietiekams, lai varētu tikt izveidota perspektīva vidusskola, un iedzīvotāju
skaits kopumā neliecinot par iespēju nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu
ekonomisko attīstību un piesaistīt nozīmīgas investīcijas (sk. lietas
materiālu 2. sēj. 57.–65. lp.).
No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi
attiecībā uz līdzšinējo Salas novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas
2020. gada 14. februāra sēdē, izskatot jautājumu par Jēkabpils novada izveidi.
Šajā sēdē Ministrijas pārstāvis informēja, ka tām pašvaldībām, kuras, kā
paredzēts, veidos jauno Jēkabpils novada pašvaldību, jau ir iedibināta sadarbība
izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskā transporta, civilās aizsardzības un
atkritumu apsaimniekošanas jomā, turklāt tās ir kopīgi dibinājušas biedrības.
Tika norādīts arī tas, ka jaunā Jēkabpils novada pašvaldība spēs izpildīt visus
tai noteiktos uzdevumus. Salas novada domes priekšsēdētāja pauda viedokli, ka
novadu robežu mainīšana neatrisinās ekonomiskās attīstības problēmas, un vērsa
uzmanību uz to, ka Salas novadam, atšķirībā no Jēkabpils pilsētas un novada,
gandrīz nav parādsaistību. Ministrijas pārstāvis, atbildot uz šo argumentu,
norādīja, ka pilsētai, kura nav apvienota ar apkārtējiem novadiem, ir
nepieciešamas daudz lielākas investīcijas, jo apkārtējo novadu iedzīvotāji
izmanto pilsētas infrastruktūru un dodas uz pilsētu saņemt pakalpojumus. Tāpēc
esot nepieciešams tas, lai pilsēta ar apkārtējiem novadiem veidotu vienotu
ekonomisko telpu. Turklāt, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos gandrīz
visos novados, vajagot racionalizēt pašvaldību līdzekļu izmantošanu un padarīt
pārvaldi efektīvāku. Diskusijā piedalījās arī Komisijas locekļi, Pašvaldību
savienības pārstāvis un citi klātesošie. Priekšlikumi saglabāt Salas novadu kā
patstāvīgu pašvaldību Komisijas sēdēs tika noraidīti (sk. Saeimas
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 14. februāra un
12. maija sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 13 un
Nr. 26, pieejami: www.saeima.lv).
Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz
Salas novadu, tika atsaukti. Savukārt 2020. gada 3. jūnijā trešajā lasījumā
Saeima, lemjot ar balsojumu, noraidīja priekšlikumus par Salas novada kā
patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu un atbalstīja Salas novada pievienošanu
Jēkabpils novadam (sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā
turpinājuma 2020. gada 13. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās
(attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada
3. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami
Saeimas likumprojektu reģistrā).
Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas attiecās uz Salas novada kā
patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un arī Saeimas sēdēs tika
izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju, bet tika noraidīti,
lemjot ar balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Salas novada pašvaldības
priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.
Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 19.18. un
19.20. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar
Salas novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.
18. Salacgrīvas novada dome uzskata, ka tās apstrīdēto normu izstrādes un
izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību un tās
iedzīvotājiem. Ministrijas rīkoto konsultāciju laikā jautājumiem esot atvēlēts
pārāk maz laika, tos varējuši uzdot vienīgi pašvaldību deputāti un atbildes
Ministrijas pārstāvji neesot snieguši pēc būtības. Turklāt iedzīvotāji šajā
sanāksmē neesot varējuši piedalīties.
18.1. Limbažos 2019. gada 25. jūlijā notika Ministrijas organizētās
konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Limbažu
novadā. Šajās konsultācijās piedalījās Alojas, Limbažu un Salacgrīvas novadu
domju deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas
personas. Tikšanās laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Salacgrīvas
novadu Limbažu novadā (sk. lietas materiālu 8. sēj. 134.–138. lp.).
Salacgrīvas novada domes 2019. gada 23. oktobra lēmumā norādīts, ka šā novada
apvienošana ar Limbažu novadu atzīstama par nepamatotu. Savukārt domes
2019. gada 11. decembra lēmumā uzsvērts, ka piedāvātajā Likumprojektā nav
izvērtētas Salacgrīvas novada attīstības perspektīvas. Tāpat lēmumā ietverts
priekšlikums, ka novadus bez attīstības centra to teritorijā var veidot ne tikai
Pierīgā, bet arī pierobežā. Minētais lēmums nosūtīts Komisijai (sk. lietas
materiālu 9. sēj. 56. lp. un Salacgrīvas novada domes 2019. gada 11. decembra
ārkārtas sēdes protokolu Nr. 498, pieejams Saeimas likumprojektu reģistrā).
No 2020. gada 20. februāra līdz 24. februārim Salacgrīvas novada dome
organizēja pašvaldības iedzīvotāju aptauju. Aptaujā piedalījās 718 iedzīvotāji,
un 61 procents no viņiem atbalstīja iespēju izveidot jaunu – Piejūras – novadu,
kurā tiktu apvienots Saulkrastu novads, Salacgrīvas novads un Limbažu novada
Skultes pagasts (sk. lietas materiālu 9. sēj. 17.–18. lp.). 2020. gada
sākumā Salacgrīvas novadā bija 7707 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra
statistika 2020. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv).
Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs piedalījās Komisijas 2020. gada
11. un 25. februāra sēdēs. 2020. gada 11. februāra sēdē viņš informēja Komisiju
par to, ka dome ir pieņēmusi lēmumu par nepieciešamību saglabāt Salacgrīvas
novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Savukārt 2020. gada 25. februāra sēdē
Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs informēja klātesošos, ka iedzīvotāju
aptaujā vairums iedzīvotāju atbalstījuši jauna – Piejūras – novada izveidi (sk. Saeimas
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 11. un 25. februāra
sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 12 un Nr. 16,
pieejami: www.saeima.lv).
Tādējādi Salacgrīvas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot
savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts
institūcijām.
18.2. Salacgrīvas novada dome Likumprojekta izskatīšanas laikā vairākkārt
informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu,
tostarp par vēlmi saglabāt Salacgrīvas novadu kā patstāvīgu pašvaldību vai
apvienoties novadā, kurā ietilptu līdzšinējie Salacgrīvas un Saulkrastu novadi.
Ministrija konsultējās ar Salacgrīvas novada pašvaldību par priekšlikumu
nesaglabāt Salacgrīvas novadu kā patstāvīgu pašvaldību, bet iekļaut to jaunajā
Limbažu novadā. Uzaicinājums uz 2019. gada 25. jūlijā Limbažos rīkotajām
konsultācijām, citstarp arī ar Salacgrīvas novada pašvaldību, tika nosūtīts
2019. gada 18. jūnijā (sk. lietas materiālu 8. sēj. 132.–133. lp.).
Salacgrīvas novada dome līdz Likumprojekta iesniegšanai Saeimā nebija sniegusi
Ministrijai savu rakstveida viedokli par Ministrijas piedāvāto administratīvi
teritoriālā iedalījuma risinājumu. Tomēr Ministrijai Salacgrīvas novada domes
viedoklis bija zināms, jo domes priekšsēdētājs un citi deputāti par plānoto
novadu apvienošanu Ministrijas rīkotajās konsultācijās bija izteikušies
kritiski, citstarp norādot uz iespēju veidot Piejūras novadu, apvienojoties
Salacgrīvas un Saulkrastu novadiem (sk. lietas materiālu 9. sēj. 90.–97. lp.).
Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā saņēma Salacgrīvas
novada domes 2019. gada 11. decembra lēmumu, kurā norādīts, ka reformas gaitā
Salacgrīvas novads būtu saglabājams kā patstāvīga pašvaldība (sk. lietas
materiālu 9. sēj. 76.–85. lp.). Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs tika
uzklausīts arī vairākās Komisijas sēdēs. Sākotnēji Ministrija bija piedāvājusi
izveidot Limbažu novadu, kurā būtu apvienoti Alojas, Limbažu un Salacgrīvas
novadi. Likumprojekta izskatīšanas gaitā tika nolemts Skultes pagastu nodalīt no
Limbažu novada un iekļaut jaunajā Saulkrastu novadā. Lai gan Administratīvo
teritoriju likumā pieņemtais administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums
attiecībā uz Limbažu novada sastāvu atšķīrās no sākotnējā Ministrijas
piedāvājuma, izmaiņas tieši attiecībā uz līdzšinējā Salacgrīvas novada atrašanos
Limbažu novada sastāvā netika veiktas.
Tādējādi Salacgrīvas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā
laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājumu attiecībā uz Salacgrīvas novadu.
18.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi Salacgrīvas novada domes
priekšlikumu par Salacgrīvas un Saulkrastu novadu apvienošanu. Tomēr šis
priekšlikums neesot bijis atbilstošs reformas mērķim un novadu veidošanas
kritērijiem. Proti, šajos novados to līdzšinējās robežās nav reģionālās vai
nacionālās nozīmes attīstības centra, arī iedzīvotāju skaits neliecina par
iespēju nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un piesaistīt
nozīmīgas investīcijas. Turklāt Salacgrīvas novads nerobežojas ar Saulkrastu
novadu un tāpēc pašvaldības ģeogrāfiskās vienotības nodrošināšanai būtu
nepieciešama vai nu vēl citas pašvaldības pievienošana, vai arī kādas
teritoriālā iedalījuma vienības atšķelšana no vienas pašvaldības un pievienošana
citai pašvaldībai (sk. lietas materiālu 9. sēj. 90.–97. lp.).
No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi
attiecībā uz līdzšinējo Salacgrīvas novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas
2020. gada 11. un 25. februāra sēdēs. Komisijas 2020. gada 11. februāra sēdē
Ministrijas pārstāvis sniedza informāciju par jaunā Limbažu novada sastāvu,
iedzīvotāju skaitu, budžetu un administratīvo centru. Tika norādīts, ka Limbažu
novadā apvienojamās pašvaldības jau sadarbojas izglītības, kultūras, sporta,
sabiedriskā transporta, veselības aprūpes, civilās aizsardzības, tūrisma un
atkritumu apsaimniekošanas jomās. Pēc Ministrijas ieskata, tās piedāvātais
administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums ir dzīvotspējīgs, pašvaldība
spēs izpildīt visus tai uzticētos uzdevumus un sasniegt jaunus attīstības
mērķus. Turpretī Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs norādīja, ka
Salacgrīvas novads ir saglabājams kā patstāvīga pašvaldība. Diskusijā piedalījās
Komisijas locekļi, Ministrijas pārstāvis un citi klātesošie. Priekšlikumi
saglabāt Salacgrīvas novadu kā patstāvīgu pašvaldību Komisijā atbalstu neguva un
tika noraidīti (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
2020. gada 11. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un
protokolu Nr. 12, pieejams: www.saeima.lv).
Komisijas 2020. gada 25. februāra sēdē tika diskutēts par Saulkrastu novada
izveidi, tajā apvienojot Saulkrastu un Salacgrīvas novadus. Ministrijas
pārstāvis norādīja, ka ir saņemti Limbažu novada, Krimuldas novada un Sējas
novada domju lēmumi, kuros nav pausts atbalsts Saulkrastu novada izveidei.
Savukārt Komisijas priekšsēdētājs informēja, ka Saulkrastu novada dome ir
pieņēmusi lēmumu, ar kuru atbalsta Saulkrastu novada izveidošanu. Salacgrīvas
novada domes priekšsēdētājs informēja, ka saskaņā ar aptaujas datiem iedzīvotāji
atbalsta tāda novada izveidi, kurā ietilptu līdzšinējie Salacgrīvas un
Saulkrastu novadi. Pēc diskusijām Komisija nolēma atbalstīt Salacgrīvas novada
iekļaušanu jaunajā Limbažu novadā (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās
reformas komisijas 2020. gada 25. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu
1. sēj. un protokolu Nr. 16, pieejams: www.saeima.lv).
Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz
Salacgrīvas novadu, tika atsaukti. Savukārt trešajā lasījumā 2020. gada
9. jūnijā par priekšlikumu saglabāt Salacgrīvas novadu kā patstāvīgu pašvaldību
tika debatēts un izskanēja viedokļi gan par to, kāpēc būtu saglabājams šāds
novads, gar arī par to, kāpēc būtu veidojams Limbažu novads, kurā ietilptu
līdzšinējais Salacgrīvas novads. Saeima, lemjot ar balsojumu, noraidīja
priekšlikumus par Salacgrīvas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu un
atbalstīja Salacgrīvas novada pievienošanu Limbažu novadam (sk. Saeimas
2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada 13. martā
stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada
26. maijā turpinājuma 2020. gada 9. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi
teritoriālās reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13
"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un
3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā).
Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz Salacgrīvas
novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un arī Saeimas sēdēs
tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika
noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Salacgrīvas
novada pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.
Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 23.1., 23.2., 23.8.,
23.12. un 23.13. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar
Salacgrīvas novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.
19. Pēc Alojas novada domes ieskata, tās apstrīdēto normu izstrādes un
izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību. Turklāt
Ministrijas rīkotajās konsultācijās neesot sniegtas atbildes pēc būtības uz
pašvaldības deputātu jautājumiem.
19.1. Limbažos 2019. gada 25. jūlijā notika Ministrijas organizētās
konsultācijas ar visu to pašvaldību domēm, kuras bija paredzēts apvienot Limbažu
novadā. Šo konsultāciju laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Alojas
novadu Limbažu novadā (sk. lietas materiālu 8. sēj. 134.–138. lp.).
Alojas novada dome 2019. gada 1. augustā nosūtīja Ministrijai vēstuli,
norādot uz to, ka konsultāciju process nav bijis kvalitatīvs, un uzdodot papildu
jautājumus par reformas ietekmi uz novada iedzīvotājiem (sk. lietas materiālu
16. sēj. 15.–21. lp.).
No 2019. gada 31. oktobra līdz 14. novembrim Alojas novada dome organizēja
iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu, vai iedzīvotāji vēlas saglabāt Alojas
novadu kā patstāvīgu pašvaldību vai arī atbalsta Ministrijas piedāvāto
administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu vai citus iespējamos novadu
apvienošanas variantus. Aptaujā piedalījās 235 iedzīvotāji, no tiem
65,2 procenti atbalstīja Alojas novada statusa saglabāšanu (sk. lietas
materiālu 16. sēj. 50.–53. lp.). 2019. gada sākumā Alojas novadā bija
4973 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika 2019. gadā, pieejama:
www.pmlp.gov.lv).
Ņemot vērā aptaujas rezultātus, Alojas novada dome 2019. gada 28. novembrī
pieņēma lēmumu neatbalstīt Alojas novada pievienošanu Limbažu novadam (sk. lietas
materiālu 16. sēj. 50.–53. lp.). Savukārt 2019. gada 11. decembrī dome
pieņēma lēmumu, kurā pauda viedokli par Likumprojektu un ierosināja tajā izdarīt
vairākus grozījumus (sk. lietas materiālu 16. sēj. 54.–59. lp.).
2020. gada 3. martā Alojas novada dome visām Saeimas frakcijām nosūtīja vēstuli,
kurā norādīts, ka ne par vienu priekšlikumu, kas attiecas uz Alojas novadu un
Limbažu novadu, Ministrija nav sniegusi pietiekamu informāciju, lai Komisijas
locekļi varētu pieņemt izvērtētus un pamatotus lēmumus. Tāpat arī pašvaldības
deputātiem neesot dota iespēja uzdot jautājumus un saņemt atbildes pēc būtības (sk. lietas
materiālu 16. sēj. 65.–69. lp.).
Komisijā pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā tika izskatīti
dažādi priekšlikumi, kas saistīti ar jauno Limbažu novadu un tātad arī ar Alojas
novadu. Alojas novada domes priekšsēdētājs piedalījās Komisijas 2020. gada
11. un 25. februāra sēdēs un informēja klātesošos par pašvaldības iedzīvotāju
aptaujā noskaidroto viedokli, uzsverot, ka Limbažu novada izveidošana joprojām
nav pienācīgi pamatota. Komisijas 2020. gada 21. aprīļa un 6. maija sēdēs Alojas
novada domes priekšsēdētājs atkārtoti norādīja, ka joprojām nav pamatojuma
nevienam priekšlikumam, kas attiecas uz Limbažu novadu (sk. Saeimas
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 11. un 25. februāra,
21. aprīļa un 6. maija sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj., kā arī
protokolus Nr. 12, Nr. 16, Nr. 21 un Nr. 24, pieejami: www.saeima.lv).
Tādējādi Alojas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu
viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts
institūcijām.
19.2. Alojas novada dome Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā
vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu viedokli attiecībā
uz reformu.
Ministrija norādījusi, ka Alojas novada dome līdz Likumprojekta iesniegšanai
Saeimā nebija tai rakstveidā sniegusi savu viedokli par Ministrijas piedāvāto
administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu. Tomēr Ministrijai esot bijis
zināms Alojas novada domes viedoklis, jo 2019. gada 25. jūlijā Limbažos tika
rīkotas konsultācijas citstarp arī ar Alojas novada pašvaldību. Uzaicinājums uz
konsultācijām nosūtīts 2019. gada 18. jūnijā (sk. lietas materiālu 8. sēj.
132.–133. lp.). Konsultāciju laikā Alojas novada domes deputāti par
Ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli pauduši
negatīvu viedokli, bet viens deputāts tomēr attiecīgo piedāvājumu atbalstījis,
norādot, ka arī lielu teritoriju ir iespējams labi pārvaldīt un daudz kas
atkarīgs no pašvaldības vadītājiem. Alojas novada dome esot Ministrijai
nosūtījusi arī savu 2019. gada 1. augusta vēstuli ar vairākiem jautājumiem par
reformas ietvaros piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu (sk. lietas
materiālu 16. sēj. 92.–100. lp.).
Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā saņēma Alojas
novada domes 2019. gada 11. decembra vēstuli, kurai pievienoti domes 2019. gada
28. novembra un 11. decembra lēmumi. Tajos sniegta informācija par iedzīvotāju
aptaujas rezultātiem, izteikts viedoklis par reformu un pašvaldību skarošajām
izmaiņām (sk. lietas materiālu 16. sēj. 80.–87. lp.). Alojas novada domes
priekšsēdētājs uzklausīts arī vairākās Komisijas sēdēs. Lai gan Administratīvo
teritoriju likumā pieņemtais administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums
attiecībā uz Limbažu novada sastāvu atšķīrās no sākotnējā Ministrijas
piedāvājuma, izmaiņas attiecībā uz līdzšinējā Alojas novada atrašanos Limbažu
novada sastāvā netika veiktas.
Tādējādi Alojas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā
laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājumu attiecībā uz Alojas novadu.
19.3. Ministrija norāda, ka nav saņēmusi alternatīvus priekšlikumus no
Alojas novada pašvaldības.
No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi
attiecībā uz līdzšinējo Alojas novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas
2020. gada 11. un 25. februāra sēdēs. Komisijas 2020. gada 11. februāra sēdē
Ministrijas pārstāvis sniedza pamatojumu jaunā Limbažu novada izveidei. Alojas
novada domes priekšsēdētājs, atsaucoties uz veikto iedzīvotāju aptauju,
informēja, ka novada dome pieņēmusi lēmumu neatbalstīt Ministrijas piedāvāto
administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu. Pēc Komisijā notikušajām
diskusijām priekšlikumi par Alojas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu
netika atbalstīti (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
2020. gada 11. un 25. februāra sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un
protokolus Nr. 12 un Nr. 16, pieejami: www.saeima.lv).
Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz
Alojas novada kā uz patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu, tika noraidīti vai
atsaukti. Savukārt trešajā lasījumā Saeima, lemjot ar balsojumu, noraidīja
priekšlikumus par Alojas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu un
atbalstīja Alojas novada pievienošanu Limbažu novadam (sk. Saeimas 2020. gada
devītās sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada 13. martā stenogrammu
un 2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā
turpinājuma 2020. gada 9. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās
reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13
"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un
3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā).
Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz Alojas novada kā
patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un arī Saeimas sēdēs tika
izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika
noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Alojas novada
pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.
Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 23.3., 23.4., 23.5.,
23.6., 23.15. un 23.16. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā
konsultēšanās ar Alojas novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.
20. Pēc Babītes novada domes ieskata, tās apstrīdēto normu izstrādes un
izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību, turklāt
uz Ministrijas organizētajām konsultācijām aicināti tikai novadu domju deputāti.
20.1. Mārupē 2019. gada 14. jūnijā notika Ministrijas rīkotās
konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija paredzēts apvienot Mārupes
novadā. Šajās konsultācijās piedalījās Babītes un Mārupes novadu domju deputāti,
Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas.
Konsultāciju laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Babītes novadu
Mārupes novadā (sk. lietas materiālu 22. sēj. 24.–27. lp.).
Babītes novada dome ar 2019. gada 7. augusta lēmumu apstiprināja informatīvo
ziņojumu, kurā norādīts, ka Babītes novads spēj būt patstāvīga pašvaldība.
Ziņojums nosūtīts Ministrijai, Ministru prezidentam, kā arī Saeimas Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijai (sk. lietas materiālu 21. sēj.
112.–131. lp.). Babītes novada dome 2019. gada 15. oktobrī atkārtoti pieņēma
lēmumu par reformu, tajā norādot, ka Ministrija nav pienācīgi konsultējusies ar
pašvaldībām un nemaz nav konsultējusies ar iedzīvotājiem. Tāpat lēmumā secināts,
ka, beidzot pastāvēt Babītes novadam, tā iedzīvotājiem tiks liegtas iespējas
ievēlēt savu vietējo pārvaldi, kura nodrošinātu pašvaldības funkciju izpildi un
iedzīvotāju ierosinātas pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas (sk. lietas
materiālu 21. sēj. 134.–135. lp.). Minētie lēmumi tika nosūtīti arī
Komisijai.
Savā 2019. gada 12. decembra lēmumā Babītes novada dome norādījusi, ka pēc
Babītes un Mārupes novadu apvienošanas netiks izpildīts reformas kritērijs, kas
attiecas uz savienojoša sabiedriskā transporta tīkla izveidi. Proti, nokļūšana
no viena apvienojamā novada otrā esot iespējama vienīgi ar pārsēšanos Rīgā. Šajā
lēmumā Babītes novada dome darījusi zināmu, ka neatbalsta Saeimā pirmajā
lasījumā pieņemto Likumprojekta redakciju. Lēmums nosūtīts Komisijai (sk. lietas
materiālu 22. sēj. 15.–21. lp.).
Babītes novada domes priekšsēdētājs piedalījās Komisijas 2020. gada
24. janvāra sēdē un norādīja, ka novads spēj funkcionēt atsevišķi un tā
iekļaušanai Mārupes novadā nav saskatāmi nekādi ieguvumi. Citstarp ģeogrāfisko
īpatnību – starp novadiem esoša meža un purva – dēļ neesot iespēju, piemēram,
savienot komunālo pakalpojumu tīklu (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās
reformas komisijas 2020. gada 24. janvāra sēdes audioierakstu lietas materiālu
1. sēj. un protokolu Nr. 7, pieejams: www.saeima.lv).
Babītes novada dome nerīkoja iedzīvotāju aptauju par Babītes un Mārupes
novadu apvienošanu vienā novadā. Tomēr 2019. gada 9. augustā Babītes novada
pašvaldības tīmekļvietnē iedzīvotāji tika aicināti izteikt savu viedokli par šo
piedāvājumu un uzdot jautājumus par plānoto administratīvi teritoriālo reformu,
zvanot uz Ministrijas izveidoto Reformas zvanu centra tālruņa numuru vai nosūtot
savu viedokli e-pastā (sk. informāciju "Par administratīvi teritoriālās
reformas piedāvājumu Babītes novadam", pieejama www.babite.lv). Tātad novada
iedzīvotājiem bija citas iespējas izteikt savu viedokli par Babītes un Mārupes
novadu apvienošanu.
Tādējādi Babītes novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu
viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts
institūcijām.
20.2. Babītes novada dome Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā
vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu viedokli attiecībā
uz reformu, tostarp par vēlmi saglabāt Babītes novadu kā patstāvīgu pašvaldību.
Ministrija konsultējās ar Babītes novada pašvaldību par priekšlikumu
nesaglabāt Babītes novadu kā patstāvīgu pašvaldību, bet iekļaut to jaunajā
Mārupes novadā. Uzaicinājums uz 2019. gada 14. jūnijā Mārupē rīkotajām
konsultācijām, citstarp arī ar Babītes novada pašvaldību, tika nosūtīts
2019. gada 31. maijā (sk. lietas materiālu 22. sēj. 22.–23. lp.).
Ministrijai bija zināms Babītes novada domes viedoklis par piedāvāto
administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu, jo 2019. gada 14. jūnijā
notikušajās konsultācijās Babītes novada domes deputāti bija pauduši negatīvu
viedokli par apvienošanos ar Mārupes novadu. Dome Ministrijai bija nosūtījusi
arī savu 2019. gada 7. augusta lēmumu. Ministrija e-pastā saņēma arī vairākus
noraidošus Babītes novada iedzīvotāju viedokļus un viena iedzīvotāja atbalstošu
viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā
uz līdzšinējo Babītes novadu (sk. lietas materiālu 22. sēj. 28.–36. lp.).
Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā saņēma Babītes
novada domes 2019. gada 7. augusta, 15. oktobra un 12. decembra lēmumus. Šajos
lēmumos norādīts, ka Babītes novads būtu saglabājams kā patstāvīga pašvaldība (sk. lietas
materiālu 22. sēj. 15.–21. lp.). Babītes novada domes priekšsēdētājs tika
uzklausīts Komisijas sēdē. Pieņemot Administratīvo teritoriju likumu, attiecībā
uz Babītes novadu tika saglabāts tāds pats administratīvi teritoriālā iedalījuma
risinājums, kādu jau sākotnēji bija piedāvājusi Ministrija.
Tādējādi Babītes novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā
laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājumu attiecībā uz Babītes novadu.
20.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi Babītes novada domes
priekšlikumus, kā arī atbildējusi uz tiem vairākās vēstulēs. Babītes novada
domes priekšlikumi neesot bijuši atbilstoši reformas mērķim un novadu veidošanas
kritērijiem. Babītes novadā, proti, Pierīgas novadā, tā līdzšinējās robežās
neesot 15 000 iedzīvotāju, kas nodrošinātu pietiekamu pašvaldības budžeta
kapacitāti nozīmīgu investīciju veikšanai (sk. lietas materiālu 22. sēj.
28.–36. lp.).
No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi
attiecībā uz līdzšinējo Babītes novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas
2020. gada 24. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par Mārupes novada izveidi. Sēdē
Ministrijas pārstāvis sniedza šāda novada izveides pamatojumu, norādot, ka
tādējādi tiks samazinātas administratīvās izmaksas, tiks nodrošināta efektīvāka
finanšu līdzekļu izmantošana un funkciju izpilde, kā arī tiks sakārtots skolu
tīkls un nākotnē šāds novads pavērs lielākas iespējas attīstīt uzņēmējdarbību.
Savukārt Babītes novada domes priekšsēdētājs norādīja uz iemesliem, kuru dēļ
Babītes novadam būtu jāpaliek atsevišķi. Citstarp viņš uzsvēra, ka Babītes
novads ir augošs novads gan finansiālā, gan iedzīvotāju skaita ziņā, tāpēc
apvienot to ar Mārupes novadu nebūtu pamatoti. Arī Mārupes novada domes
priekšsēdētājs iebilda pret abu novadu apvienošanu, norādot, ka, visticamāk,
finansiālais ieguvums no novadu apvienošanas būs niecīgs. Ministrijas pārstāvis,
pamatojot apvienošanas nepieciešamību, atzina, ka abi novadi ir pašpietiekami,
taču norādīja, ka jādomā arī par valsts kopējo attīstību. Lai rīcība ar valsts
līdzekļiem būtu racionālāka, valsts pārvalde jāpadara efektīvāka, un tas var
tikt nodrošināts arī tādējādi, ka pakalpojumi tiek sniegti plašākas teritorijas
ietvaros. Diskusijā par Mārupes un Babītes novadu apvienošanu piedalījās arī
Komisijas locekļi un Pašvaldību savienības pārstāvis. Komisija atbalstīja
Likumprojektā ietverto variantu – veidot jaunu Mārupes novadu, kura sastāvā būtu
līdzšinējie Babītes un Mārupes novadi (sk. Saeimas Administratīvi
teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 24. janvāra sēdes audioierakstu
lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 7, pieejams: www.saeima.lv).
Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz
Babītes novadu, tika izskatīti 2020. gada 12. martā. Par attiecīgajiem
priekšlikumiem notika debates, kurās izskanēja viedokļi, kāpēc Babītes novads
būtu saglabājams kā patstāvīga pašvaldība. Minētie priekšlikumi tika noraidīti
ar Saeimas balsojumu. Izskatot Likumprojektu Saeimā trešajā lasījumā, par
priekšlikumiem, kas attiecās uz šo novadu, tika balsots 2020. gada 9. jūnijā.
Saeima noraidīja visus priekšlikumus, kas atšķīrās no Ministrijas sākotnējā
piedāvājuma apvienot Babītes un Mārupes novadus (sk. Saeimas 2020. gada
devītās sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada 12. martā stenogrammu
un 2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā
turpinājuma 2020. gada 9. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās
reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13
"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un
3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā).
Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz Babītes novada
kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un arī Saeimas sēdēs tika
izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika
noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Babītes novada
pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.
Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 27.1. un
27.3. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Babītes
novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.
21. Pēc Kandavas novada domes ieskata, tās apstrīdēto normu izstrādes un
izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību, kā arī
tās priekšlikumi un iebildumi nav izvērtēti pēc būtības.
21.1. Tukumā 2019. gada 19. jūlijā notika Ministrijas organizētās
konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Tukuma
novadā. Tajās piedalījās Engures, Jaunpils, Kandavas, Tukuma novadu domju
deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas.
Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Kandavas novadu jaunajā Tukuma novadā
(sk. lietas materiālu 8. sēj. 47.–54. lp.). Kandavas novada domes
deputāti par piedāvāto novadu apvienošanu izteicās kritiski.
Kandavas novada dome 2019. gada 27. jūnijā nolēma organizēt novada
iedzīvotāju aptauju par reformu. Aptaujā piedalījās 348 iedzīvotāji, un
83 procenti no tiem norādīja, ka vēlas, lai Kandavas novads tiktu saglabāts kā
patstāvīga pašvaldība (sk. lietas materiālu 7. sēj. 136.–138. lp.).
2019. gada sākumā Kandavas novadā bija 8265 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju
reģistra statistika 2019. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv).
Kandavas novada dome 2019. gada 31. jūlija vēstulē Ministrijai norādīja, ka
nepiekrīt piedāvātajam administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumam
attiecībā uz Kandavas novada teritoriju, un informēja par iedzīvotāju aptaujas
rezultātiem. Kandavas novada dome šajā vēstulē piedāvāja citu administratīvi
teritoriālā iedalījuma risinājumu – veidot pašvaldību Abavas senlejā ietilpstošo
teritoriju robežās, Kandavas novadam apvienojoties ar līdzšinējā Talsu novada
Sabiles pilsētu un Abavas pagastu, kā arī līdzšinējā Tukuma novada Jaunsātu
pagastu un Pūres pagastu. Savukārt Kandavas novada domes 2019. gada 29. augusta
lēmums par to, ka šā novada administratīvā teritorija reformas ietvaros
saglabājama nemainīga, tika nosūtīts Ministrijai, Ministru prezidentam, Saeimai,
tās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kā arī Valsts prezidentam (sk. lietas
materiālu 7. sēj. 129.–131. lp. un 136.–138. lp.).
Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā saņēma Kandavas
novada domes 2019. gada 16. decembra lēmumu par to, ka dome neatbalsta
Ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas risinājumu attiecībā
uz Kandavas novadu. Šajā lēmumā norādīts, ka Kandavas novada dome ir gatava
iesaistīties diskusijās, ja līdzšinējam novadam tiktu pievienotas citas
administratīvās teritorijas, piemēram, Abavas senlejas teritorija (sk. lietas
materiālu 7. sēj. 146.–148. lp.).
2020. gada 4. martā Kandavas novada dome visām Saeimas frakcijām un pie
frakcijām nepiederošiem deputātiem nosūtīja vēstuli, darot zināmu savu viedokli
par Likumprojektu un to, ka Kandavas novadam jāpaliek kā patstāvīgai
pašvaldībai. Iebildumi pret reformu izteikti arī Kandavas novada domes
2020. gada 24. marta vēstulē Pašvaldību savienībai, Komisijai, visām Saeimas
frakcijām un pie tām nepiederošajiem deputātiem. Savukārt līdz ar Kandavas
novada domes 2020. gada 22. maija vēstuli Saeimai tika nosūtīti domes lēmumi,
kas pieņemti saistībā ar reformu, kā arī vēstulē izteikts lūgums ņemt tos vērā,
izskatot Likumprojektu (sk. lietas materiālu 7. sēj. 150.–152. lp. un 8. sēj.
8. lp).
Komisijas 2020. gada 18. februāra sēdē Kandavas novada domes priekšsēdētāja
norādīja, ka dome neatbalsta līdzšinējā Kandavas novada iekļaušanu jaunajā
Tukuma novadā. Komisijas 2020. gada 5. maija sēdē Kandavas novada domes
priekšsēdētāja tika uzklausīta sakarā ar priekšlikumu saglabāt līdzšinējo
Kandavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Kandavas novada domes priekšsēdētāja
atkārtoti norādīja, ka Kandavas novads var palikt patstāvīgs (sk. Saeimas
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 18. februāra un
5. maija sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 14 un
Nr. 23, pieejami: www.saeima.lv).
Tādējādi Kandavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu
viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts
institūcijām.
21.2. Kandavas novada dome Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā
vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu viedokli attiecībā
uz reformu, tostarp par vēlmi saglabāt Kandavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību.
Ministrija konsultējās ar Kandavas novada pašvaldību par priekšlikumu
nesaglabāt Kandavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību, bet iekļaut to jaunajā
Tukuma novadā. Uzaicinājums uz 2019. gada 19. jūlijā Tukumā rīkotajām
konsultācijām, citstarp arī ar Kandavas novada pašvaldību, tika nosūtīts
2019. gada 4. jūnijā (sk. lietas materiālu 8. sēj. 45.–46. lp.).
Kandavas novada dome 2019. gada 31. jūlija vēstulē bija informējusi
Ministriju par savu negatīvo viedokli attiecībā uz reformas piedāvājumu. Tāpat
Ministrija saņēma Kandavas novada domes 2019. gada 29. augusta lēmumu, kurā dome
atkārtoti pauda noraidošu viedokli par apvienošanos ar Tukuma novadu un
piedāvāja alternatīvu risinājumu – Kandavas novada teritorijas paplašināšanu
Abavas senlejas teritorijā (sk. lietas materiālu 8. sēj. 59.–66. lp.).
Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā saņēma Kandavas
novada domes 2019. gada 29. augusta un 2019. gada 16. decembra lēmumus un
2020. gada 4. marta vēstuli (sk. lietas materiālu 8. sēj. 20.–26. lp.).
Kandavas novada domes priekšsēdētāja tika uzklausīta divās Komisijas sēdēs.
Pieņemot Administratīvo teritoriju likumu, attiecībā uz Kandavas novadu tika
saglabāts tāds pats administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums, kādu jau
sākotnēji piedāvāja Ministrija.
Tādējādi Kandavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā
laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājumu attiecībā uz šo novadu.
21.3. Ministrija norāda, ka tā Kandavas novada domei sūtījusi vairākas
atbildes vēstules un tajās bija izvērtēti domes priekšlikumi. Kandavas novads tā
līdzšinējās robežās neietverot reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības
centru, tā iedzīvotāju skaits neliecinot par iespēju nodrošināt teritorijas
ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un piesaistīt nozīmīgas investīcijas. Tāpēc
neesot bijis iespējams saglabāt Kandavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību.
Reformas mērķim neatbilstot arī domes priekšlikumi par Kandavas novada
administratīvās teritorijas paplašināšanu, pievienojot tai teritoriālā
iedalījuma vienības no citiem novadiem (sk. lietas materiālu 8. sēj.
59.–66. lp.).
No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi
attiecībā uz līdzšinējo Kandavas novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas
2020. gada 18. februāra un 5. maija sēdēs. 2020. gada 18. februāra sēdē
Ministrijas pārstāvis sniedza informāciju par jaunā Tukuma novada sastāvu,
iedzīvotāju skaitu, budžetu un administratīvo centru, to, ka apvienojamās
pašvaldības jau sadarbojas izglītības, kultūras, sporta, veselības aprūpes,
civilās aizsardzības, atkritumu apsaimniekošanas un tūrisma jomā, kā arī ir
kopīgi dibinājušas biedrības. Pēc Ministrijas ieskata, jaunais Tukuma novads
spētu izpildīt visus tam noteiktos uzdevumus. Savukārt Kandavas novada domes
priekšsēdētāja norādīja, ka neatbalsta līdzšinējā Kandavas novada iekļaušanu
jaunajā Tukuma novadā, jo Kandavas novads spēj pats sevi ekonomiski nodrošināt
un arī potenciālās attīstības ziņā ir līdzvērtīgs līdzšinējam Tukuma novadam.
Diskusijā par jaunā Tukuma novada veidošanas pamatojumu piedalījās Ministrijas
pārstāvis, Pašvaldību savienības pārstāvis, pašvaldību domju priekšsēdētāji un
Komisijas locekļi. Priekšlikumi saglabāt Kandavas novadu kā patstāvīgu
pašvaldību Komisijā atbalstu neguva un tika noraidīti (sk. Saeimas
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 18. februāra un
5. maija sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 14 un
Nr. 23, pieejami: www.saeima.lv).
Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz
Kandavas novadu, tika atsaukti. Savukārt par jaunā Tukuma novada izveidi un
Kandavas novada saglabāšanu tika debatēts Saeimas sēdē 2020. gada 10. jūnijā,
izskatot Likumprojektu trešajā lasījumā. Šajā sēdē izskanēja viedokļi gan par
to, kāpēc būtu veidojams tāds Tukuma novads, kurā ietilptu Kandavas novads, gan
par to, kāpēc būtu saglabājams patstāvīgs Kandavas novads. Visi priekšlikumi,
kas attiecās uz Kandavas novada saglabāšanu, tika noraidīti ar Saeimas balsojumu
(sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma
2020. gada 13. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās
ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada 10. jūnijā
stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos
priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un
apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas
likumprojektu reģistrā).
Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz Kandavas novada
kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un arī Saeimas sēdēs tika
izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika
noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Kandavas novada
pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.
Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 39.1., 39.8., 39.9.,
39.12., 39.19., 39.21. un 39.22. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā
konsultēšanās ar Kandavas novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.
22. Pēc Mazsalacas novada domes ieskata, tās apstrīdēto normu izstrādes
un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību un
tās iedzīvotājiem, turklāt Ministrijas rīkotajās konsultācijās deputāti uz
saviem jautājumiem neesot saņēmuši atbildes pēc būtības.
22.1. Pamatojoties uz Mazsalacas novada domes 2019. gada 9. maija lēmumu,
no 2019. gada 10. maija līdz 31. maijam novadā notika iedzīvotāju aptauja, kuras
mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju viedokli par Ministrijas piedāvāto reformas
projektu. Aptaujā piedalījās 226 iedzīvotāji, un 85 procenti no viņiem
atbalstīja Mazsalacas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu (sk. lietas
materiālu 6. sēj. 123. lp.). 2019. gada sākumā Mazsalacas novadā bija
3194 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika 2019. gadā, pieejama:
www.pmlp.gov.lv).
Valmierā 2019. gada 5. jūnijā notika Ministrijas rīkotās konsultācijas ar to
pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Valmieras novadā. Šajās
konsultācijās piedalījās Valmieras pilsētas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu un
Mazsalacas novadu domju deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji,
kā arī citas personas. Tikšanās laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut
Mazsalacas novadu jaunajā Valmieras novadā (sk. lietas materiālu 7. sēj.
51.–57. lp.).
Mazsalacas novada dome 2019. gada 1. augusta un 4. septembra vēstulēs
Ministrijai lūgusi to sniegt atbildes uz jautājumiem citstarp saistībā ar
reformas procedūru un finansējumu, teritoriju pārdalīšanas metodi un valsts
pārvaldes institūciju darbību piedāvātā modeļa ietvaros (sk. lietas materiālu
6. sēj. 133.–137. lp.).
Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā saņēma Mazsalacas
novada domes 2019. gada 18. decembra lēmumu, kurā norādīts, ka Likumprojektā
paredzētā Mazsalacas novada pievienošana Valmieras novadam ir juridiski
nekorekta un netaisnīga attiecībā uz Mazsalacas novada iedzīvotāju interesēm.
Lēmumā norādīts, ka reformu nevar īstenot, ja nav zināms, kādas jaunajā novadā
būs teritorijas attīstības iespējas, pakalpojumu sniedzēju struktūra un
pakalpojumu izmaksas, nav skaidrības arī par pašreizējo pašvaldības darbinieku
turpmākajām darba iespējām un kompensāciju mehānismiem. Turklāt reformas gaitā
neesot analizēta nedz pakalpojumu pieejamība Mazsalacas novada iedzīvotājiem,
nedz novadu apvienošanas rezultātā sagaidāmās izmaiņas. Neesot pamatojuma tam,
ka šā novada apvienošana ar Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu novadiem un Valmieras
pilsētu uzlabos situāciju tieši Mazsalacas novadā (sk. lietas materiālu
7. sēj. 19.–26. lp.).
Komisijas 2020. gada 11. februāra sēdē Mazsalacas novada domes priekšsēdētāja
vietniece norādīja, ka dome reformu neatbalsta, jo nav pārliecības, ka novadu
apvienošanas rezultātā uzlabosies novada iedzīvotāju dzīves kvalitāte, tāpat nav
noskaidrots arī tas, kā mainīsies pakalpojumu pieejamība un iedzīvotāju
pārstāvības iespējas jaunā novada domē (sk. Saeimas Administratīvi
teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 11. februāra sēdes audioierakstu
lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 12, pieejams: www.saeima.lv).
Tādējādi Mazsalacas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu
viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts
institūcijām.
22.2. Mazsalacas novada dome Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas
laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu viedokli
attiecībā uz reformu, tostarp par vēlmi saglabāt šo novadu kā patstāvīgu
pašvaldību.
Ministrija konsultējās ar Mazsalacas novada pašvaldību par priekšlikumu
nesaglabāt Mazsalacas novadu kā patstāvīgu pašvaldību, bet iekļaut to jaunajā
Valmieras novadā. Uzaicinājums uz 2019. gada 5. jūnijā Valmierā rīkotajām
konsultācijām, citstarp arī ar Mazsalacas novada pašvaldību, tika nosūtīts
2019. gada 17. maijā (sk. lietas materiālu 7. sēj. 49.–50. lp.).
Mazsalacas novada dome savu viedokli par administratīvi teritoriālo reformu
bija sniegusi Pašvaldību savienībai, kas to pievienoja savam 2019. gada
18. aprīļa atzinumam. Līdz Likumprojekta iesniegšanai Saeimā un arī pēc tam
Mazsalacas novada dome citu viedokli rakstveidā Ministrijai nav sniegusi. Tomēr
Ministrija norāda, ka bija informēta par Mazsalacas novada domes nostāju un
iedzīvotāju aptaujas rezultātiem (sk. lietas materiālu 7. sēj. 62.–70. lp.).
Savukārt Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā saņēma
Mazsalacas novada domes 2019. gada 18. decembra lēmumu, kurā pausts viedoklis
par reformas piedāvājumu (sk. lietas materiālu 7. sēj. 19.–26. lp.).
Mazsalacas novada domes priekšsēdētāja uzklausīta arī Komisijas sēdē.
Sākotnēji Ministrija bija piedāvājusi izveidot tādu Valmieras novadu, kurā
būtu apvienota Valmieras pilsēta, kā arī Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu un
Mazsalacas novadi. Likumprojekta izskatīšanas gaitā tika nolemts jaunajā
Valmieras novadā iekļaut arī Naukšēnu, Rūjienas un Strenču novadus. Lai gan
Administratīvo teritoriju likumā pieņemtais administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājums attiecībā uz Valmieras novada sastāvu atšķiras no
sākotnējā Ministrijas piedāvājuma, izmaiņas tieši attiecībā uz līdzšinējā
Mazsalacas novada atrašanos Valmieras novada sastāvā netika veiktas.
Tādējādi Mazsalacas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā
laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājumu attiecībā uz Mazsalacas novadu.
22.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi iespēju saglabāt Mazsalacas
novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Tomēr šis priekšlikums neesot bijis atbilstošs
reformas mērķim un novadu veidošanas kritērijiem. Atbilstoši Ministrijas
piedāvātajam administratīvi teritoriālā iedalījuma modelim pašvaldībā vajadzētu
būt pietiekamam iedzīvotāju skaitam efektīva pakalpojumu tīkla, kā arī
perspektīvas vidusskolas izveidei. Savukārt Mazsalacas novada iedzīvotāju skaits
neesot bijis pietiekams minēto mērķu sasniegšanai un neliecinot par spēju
nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un piesaistīt nozīmīgas
investīcijas. Turklāt novads tā līdzšinējās robežās neietverot reģionālās vai
nacionālās nozīmes attīstības centru (sk. lietas materiālu 7. sēj.
62.–70. lp.).
No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi
attiecībā uz līdzšinējo Mazsalacas novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas
2020. gada 11. februāra sēdē, izskatot jautājumu par jaunā Valmieras novada
izveidi. Šajā sēdē Ministrijas pārstāvis sniedza informāciju par jaunā novada
sastāvu, iedzīvotāju skaitu, budžetu un administratīvo centru, kā arī par to, ka
apvienojamās pašvaldības jau šobrīd cieši sadarbojas izglītības, kultūras,
sporta, sabiedriskā transporta, civilās aizsardzības, tūrisma un atkritumu
apsaimniekošanas jomā, kā arī ir kopīgi dibinājušas biedrības un
kapitālsabiedrības. Savukārt Mazsalacas novada domes priekšsēdētāja vietniece,
atsaucoties uz iedzīvotāju aptaujas datiem, paskaidroja, ka dome neatbalsta
piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu. Diskusijā piedalījās
arī Komisijas locekļi, Ministrijas pārstāvis un pašvaldību domju priekšsēdētāji.
Priekšlikumi saglabāt Mazsalacas novadu kā patstāvīgu pašvaldību Komisijā
atbalstu neguva un tika noraidīti (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās
reformas komisijas 2020. gada 11. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu
1. sēj. un protokolu Nr. 12, pieejams: www.saeima.lv).
Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz
Mazsalacas novadu, tika atsaukti. Izskatot Likumprojektu Saeimā trešajā
lasījumā, par priekšlikumiem, kas attiecās uz Mazsalacas novadu, tika balsots
2020. gada 10. jūnijā. Priekšlikumi, kas paredzēja Mazsalacas novada saglabāšanu
tā esošajās robežās, netika atbalstīti (sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes
2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada 13. martā stenogrammu un 2020. gada
astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā turpinājuma
2020. gada 10. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas
komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13
"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un
3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā).
Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz Mazsalacas
novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un arī Saeimas sēdēs
tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika
noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Mazsalacas novada
pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.
Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 41.14., 41.15., 41.18.,
41.22. un 41.23. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar
Mazsalacas novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.
23. Tā kā konsultēšanās ar Pieteikumu iesniedzējām apstrīdēto normu
izstrādes un izskatīšanas laikā notika atbilstoši tiesību normām, secināms, ka
apstrīdētās normas atbilst Hartas 4. panta sestajai daļai un 5. pantam.
Spriedumā lietā Nr. 2020-37-0106 Satversmes tiesa jau ir izvērtējusi
argumentus, kas attiecas uz Administratīvo teritoriju likuma pielikuma normu un
tātad arī uz apstrīdēto normu izstrādes un pieņemšanas procesu Saeimā. Minētajā
spriedumā tiesa atzina, ka, izveidojot Komisiju un nododot tai Likumprojektu,
Saeima rīkojās atbilstoši tiesību normām. Saeimai bija tiesības izveidot
Komisiju atbilstoši vienādas pārstāvības principam un noteikt, ka tā ir par
Likumprojektu atbildīgā komisija. Turklāt normatīvie akti neliedz savienot
parlamentārā sekretāra un Saeimas komisijas vadītāja amatus (sk. Satversmes
tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106
24.1.1.–24.1.3. punktu).
Tāpat Satversmes tiesa secināja, ka procesuālā kārtība, kādā notiek Saeimas
sēdes platformā e-Saeima, bija noteikta un deputātiem zināma. Saeimas
sēdē, kurā Likumprojekts tika izskatīts un pieņemts, bija nodrošināts Saeimas
sēdes atklātības princips. Izskatot Likumprojektu trešajā lasījumā, deputāti
varēja īstenot savas tiesības debatēt un balsot (sk. Satversmes tiesas
2021. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 24.2.2.–24.2.4. punktu).
Vairākas Pieteikumu iesniedzējas, tostarp Jaunjelgavas novada dome, Rugāju
novada dome un Salas novada dome, uzskata: izstrādājot un izskatot to
apstrīdētās normas, nav ņemti vērā ekspertu atzinumi un izteiktās riska
prognozes, bet šo jautājumu Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2020-37-0106
nav vērtējusi.
Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā tika publiskoti dažādi viedokļi
par reformu, tās nepieciešamību un norisi, citstarp apšaubot arī iepriekš
Likumprojekta sagatavošanas laikā veikto pētījumu kvalitāti. Piemēram, Latvijas
Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu konsilijs
norādījis, ka reformas sagatavošanas laikā nav pietiekami vērtēti ar reformu
saistīti ieguvumi un zaudējumi un veikts to salīdzinājums ne ilgtermiņā, ne
īstermiņā, kā arī nav vērtēta reformas ietekme uz sabiedrības attīstību. Lai gan
veikti vairāki pētījumi, tomēr nevar apgalvot, ka reforma dos finansiālu
ietaupījumu pašvaldību institūciju skaita un fiziskās un sociālās
infrastruktūras samazināšanas rezultātā. Konsilijs arī paudis uzskatu, ka varas
centralizācija un finanšu koncentrācija ierobežos pašvaldību demokrātiju (sk. Latvijas
Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu konsilija
2019. gada 4. novembra ziņojuma "Administratīvi teritoriālās reformas ieguvumi"
7. lp.).
Satversmes tiesa norāda, ka dažādu nozaru ekspertu iesaistīšana reformas
sagatavošanas procesā vērtējama pozitīvi. Tas ļauj iegūt vispusīgāku reformas
varbūtējo seku izvērtējumu un sniedz likumdevējam iespēju labāk izprast
pieņemamo lēmumu būtību. Tomēr likumdevējam, lemjot par administratīvi
teritoriālo iedalījumu, ir jāsabalansē daudzu pašvaldību individuālās intereses
ar sabiedrības kopējām interesēm un jānodrošina ilgtspējīga tiesiskā regulējuma
izstrāde. Tieši likumdevējam politiskā procesā ir jāizlemj, kādiem apsvērumiem
dodama priekšroka. Ekspertu viedokļi reformas izstrādes procesā ir būtiski, taču
nevar aizstāt Saeimas tiesības izvēlēties iespējami lietderīgāko risinājumu,
ciktāl tas ir balstīts uz racionāliem apsvērumiem.
Pieteikumu iesniedzējas nav norādījušas tādus pēc būtības jaunus argumentus
attiecībā uz apstrīdēto normu izskatīšanu un pieņemšanu Saeimā, kuri nebūtu jau
izvērtēti spriedumā lietā Nr. 2020-37-0106. Tāpēc Satversmes tiesa jautājumu par
to, vai apstrīdētās normas izskatītas un pieņemtas atbilstoši tiesību normām,
vēlreiz nevērtēs.
Līdz ar to apstrīdētās normas tika izstrādātas un pieņemtas pienācīgā
procesuālā kārtībā.
24. Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka administratīvi teritoriālās
reformas mērķis ir noteikts un tas ir vērsts uz sabiedrības kopējo labumu.
Saeimas izšķiršanās par reformas īstenošanu un tās mērķi ir atspoguļota Saeimas
2019. gada 21. marta lēmumā "Par administratīvi teritoriālās reformas
turpināšanu". Tas paredz, ka reformas mērķis ir līdz 2021. gadam izveidot
ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām
pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi
salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus
iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām. Satversmes tiesa atzinusi arī to, ka
administratīvi teritoriālās reformas pamatā esošie kritēriji ir vērsti uz tās
mērķa sasniegšanu (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā
Nr. 2020-37-0106 26. un 27. punktu). Pieteikumu iesniedzējas nav norādījušas
pēc būtības jaunus argumentus par reformas mērķi un tās pamatā esošajiem
kritērijiem. Tāpēc Satversmes tiesa vēlreiz šos jautājumus nevērtēs.
Līdz ar to Satversmes tiesai jāturpina vērtēt apstrīdēto normu atbilstību
Satversmes 1. un 101. pantam, pārbaudot, vai likumdevējs nav rīkojies patvaļīgi.
Lai to izvērtētu, Satversmes tiesai jānoskaidro:
1) vai likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir ievērojis reformas mērķi
un tā sasniegšanas kritērijus;
2) vai likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir izvērtējis tieši vietējās
kopienas intereses, proti, ievērojis vietējās kopienas demokrātiskās līdzdalības
tiesības.
25. Līdzšinējā Jaunjelgavas novada pašvaldības teritorija ir noteikta ar
2008. gada Administratīvo teritoriju likuma 2. pielikuma 38. punktu. Atbilstoši
tam Jaunjelgavas novadu veido Jaunjelgavas pilsēta, kā arī Daudzeses,
Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga un Sunākstes pagasti. Saskaņā ar
Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19.
un 8.20. apakšpunktu līdzšinējais Jaunjelgavas novads tiek iekļauts Aizkraukles
novadā.
Jaunjelgavas novada dome Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā
izteikusi viedokli, ka Jaunjelgavas novads būtu jāsaglabā kā patstāvīga
pašvaldība vai tam jāapvienojas ar citām Sēlijā esošajām pašvaldībām.
Jaunjelgavas novads spējot pildīt savas autonomās funkcijas, un reforma
pasliktināšot pakalpojumu pieejamību tā iedzīvotājiem.
Ministrija norāda, ka Jaunjelgavas novads Ministru kabineta 2019. gada
14. maija informatīvā ziņojuma sagatavošanas brīdī neatbilda 2008. gada
Administratīvo teritoriju likuma 7. panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem,
proti, Jaunjelgavas pilsētā 2018. gadā bijuši 1836 iedzīvotāji. Līdzšinējā
Jaunjelgavas novada pievienošana jaunajam Aizkraukles novadam atbilstot reformas
mērķim, jo reģionālās nozīmes attīstības centrs – Aizkraukle – tiek sasaistīts
ar lauku teritorijām, citstarp radot priekšnoteikumus tautsaimniecības
attīstībai un pašvaldības spējai piesaistīt investīcijas. Turklāt Aizkraukles
pilsēta esot Jaunjelgavas novadam kopumā tuvākais reģionālās nozīmes attīstības
centrs, un, analizējot iedzīvotāju paradumus un pašvaldību jau iedibinātās
sadarbības saiknes, neesot gūts apliecinājums tam, ka Jaunjelgavas novads būtu
iekļaujams citā, nevis Aizkraukles novadā. Lietas materiālos esošajos dokumentos
arī uzsvērts, ka Jaunjelgavas novads un pārējās Aizkraukles novadā apvienojamās
pašvaldības – Aizkraukles, Kokneses, Pļaviņu, Neretas un Skrīveru novadi – jau
šobrīd sadarbojas gan dažādu pakalpojumu nodrošināšanā, gan veidojot civilās
aizsardzības sadarbības teritoriju, gan arī citās jomās (sk. lietas materiālu
15. sēj. 48.–50. lp.).
Satversmes tiesa ir atzinusi: kritērijs, kas prasa, lai novada teritorijā
būtu valsts attīstības plānošanas dokumentos noteikts reģionālās vai nacionālās
nozīmes attīstības centrs, ir viens no svarīgākajiem uz ilgtspējīgu,
policentrisku valsts sociālekonomisko attīstību vērstajiem reformas kritērijiem
(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106
28.1. punktu).
Saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam
(Latvija 2030) attīstības centrs ir teritorija, kurā ir resursu, tostarp
cilvēkresursu, sociālo un ekonomisko aktivitāšu koncentrācija un kura veicina
apkārtējās teritorijas attīstību. Valsts nozīmīgāko (primāro) attīstības centru
tīklu veido starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri,
jo tajos koncentrējas lielākā daļa valsts iedzīvotāju, ekonomiskā un sociālā
aktivitāte. Reģionālās nozīmes attīstības centri ir pilsētas, kuras ir nozīmīgi
attiecīgā reģiona kultūras vai ražošanas centri ar attīstītu sociālo
infrastruktūru un daudzveidīgu pakalpojumu piedāvājumu. Šādi attīstības centri
citstarp ir Aizkraukle, Balvi, Bauska, Dobele, Limbaži un Tukums. Savukārt
nacionālās nozīmes attīstības centri ir lielākās pilsētas, kurās ir attīstīta
rūpniecība, transports, sabiedriskie pakalpojumi un sociālā infrastruktūra.
Nacionālās nozīmes attīstības centra statuss citstarp ir Daugavpilij, Jelgavai,
Jēkabpilij un Valmierai (sk. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas
līdz 2030. gadam 314., 321. un 328. punktu).
Līdzšinējā Jaunjelgavas novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes
attīstības centra. Tādējādi Jaunjelgavas novada kā patstāvīgas pašvaldības
saglabāšana neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem,
proti, tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes
attīstības centram.
Reformas sagatavošanas un Likumprojekta izskatīšanas laikā Jaunjelgavas
novada dome arī izteica atbalstu jauna – Sēlijas – novada izveidei, kurā tiktu
apvienoti vairāki vēsturiskās Sēlijas teritorijā ietilpstošie novadi.
Priekšlikumu par Sēlijas novada izveidi pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā
lasījumā iesniedza partiju apvienības "Zaļo un Zemnieku savienība" frakcija, bet
pirms Likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā – deputāts Viktors Valainis.
Jautājums par iespējamo Sēlijas novada izveidi tika apspriests Komisijas
2020. gada 31. janvāra, kā arī 14. un 25. februāra sēdēs. Uzmanība tika
pievērsta gan tam, ka šajā novadā, ja tāds tiktu izveidots, nebūtu attīstības
centra, gan arī priekšlikumiem par to, kura apdzīvotā vieta varētu kļūt par
Sēlijas novada administratīvo centru. Komisija un vēlāk arī Saeima ne otrajā, ne
trešajā lasījumā priekšlikumu par Sēlijas novada izveidi neatbalstīja (sk. Saeimas
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 31. janvāra, kā arī
14. un 25. februāra sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus
Nr. 9, Nr. 13 un Nr. 16, pieejami: www.saeima.lv, kā arī apkopotos priekšlikumus
likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu
likums" izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā).
Nevienā no Sēlijas novadā potenciāli apvienojamiem novadiem Likumprojekta
izstrādes un izskatīšanas laikā nebija reģionālās vai nacionālās nozīmes
attīstības centra. Tādējādi Sēlijas novada izveidošana neatbilstu vismaz vienam
no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, saskaņā ar kuru novada teritorijā
jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Likumprojekta
izstrādes un izskatīšanas laikā netika sniegti tādi racionāli apsvērumi, kas
pamatotu atkāpšanos no reformas mērķa un minētā kritērija. Turklāt Satversmes
tiesa ir secinājusi, ka likumdevējs piederību latviešu vēsturiskajām zemēm
nebija noteicis par administratīvi teritoriālās reformas kritēriju. Tādējādi
norādes uz šo piederību nav saistāmas ar reformas rezultātā izveidoto pašvaldību
teritorijām (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 28. maija sprieduma lietā
Nr. 2020-43-0106 14.2. punktu). Likumdevējs ir iecerējis iedzīvotāju kopīgās
identitātes stiprināšanu, kā arī kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un
ilgtspējīgu attīstību regulēt ar atsevišķu likumu (sk. Administratīvo
teritoriju likuma 3. panta otro daļu). Saeima Latviešu vēsturisko zemju
likumu pieņēma 2021. gada 16. jūnijā (sk. Saeimas 2021. gada četrdesmit
pirmās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2021. gada 16. jūnijā stenogrammu, kā arī
likumprojektu Nr. 788/Lp13 "Latviešu vēsturisko zemju likums" un apkopotos
priekšlikumus tā izskatīšanai 3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu
reģistrā).
Savukārt jaunais Aizkraukles novads, kurā iekļauts arī līdzšinējais
Jaunjelgavas novads, atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Jaunais
Aizkraukles novads ir ģeogrāfiski vienots, tā teritorijā ir reģionālās nozīmes
attīstības centrs – Aizkraukle. Reformas sagatavošanas gaitā ir vērtēta novada
ekonomiskā ilgtspēja un spēja izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un
sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās
saimniecības tīklus. Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs, izvērtējot
vairākus iespējamos administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumus un ņemot
vērā Jaunjelgavas novada situāciju un iedzīvotāju intereses, attiecībā uz to ir
izvēlējies reformas mērķim un kritērijiem atbilstošu administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājumu.
Tādējādi, lemjot par līdzšinējā Jaunjelgavas novada iekļaušanu Aizkraukles
novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
26. Līdzšinējā Ilūkstes novada pašvaldības teritorija ir noteikta ar
2008. gada Administratīvo teritoriju likuma 2. pielikuma 36. punktu, un saskaņā
ar to Ilūkstes novadu veido Ilūkstes un Subates pilsētas, kā arī Bebrenes,
Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagasti. Atbilstoši
Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17.,
10.18., 10.21. un 10.23. apakšpunktam līdzšinējais Ilūkstes novads tiek iekļauts
Augšdaugavas novadā. Šā novada administratīvais centrs ir Daugavpils
valstspilsēta, bet tā ir atsevišķa pašvaldība.
Ilūkstes novada dome reformas gaitā ir iestājusies par Ilūkstes novada kā
patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu, norādot, ka novads atbilst visiem
kritērijiem un spēj iedzīvotājiem sniegt visus pakalpojumus. Tāpat Ilūkstes
novada dome izteikusi priekšlikumus par šā novada paplašināšanu vēsturiskajās
robežās, to apvienojot ar Aknīstes novadu, kā arī līdzšinējā Jēkabpils novada
Rubenes un Dunavas pagastiem, vai novada apvienošanu ar citām vēsturiskās
Sēlijas teritorijā esošajām pašvaldībām.
26.1. Ministrija norāda, ka Ilūkstes novada pievienošana jaunajam
Augšdaugavas novadam ir saderīga ar reformas mērķi un sasaista nacionālās
nozīmes attīstības centru – Daugavpili – ar lauku teritorijām, radot
priekšnoteikumus tautsaimniecības attīstībai un nodrošinot pašvaldības spējas
piesaistīt investīcijas, izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un
sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās
saimniecības tīklus. Daugavpils pilsēta, kas Administratīvo teritoriju likumā
noteikta par Augšdaugavas novada administratīvo centru, esot Ilūkstes novadam
kopumā tuvākais nacionālās nozīmes attīstības centrs. Ministrija esot ņēmusi
vērā arī to, ka starp Daugavpils pilsētu un Daugavpils un Ilūkstes novadiem
vairākās jomās jau esot attīstīta sadarbība, tostarp civilās aizsardzības,
veselības aprūpes un citās jomās. Ilūkstes novadā esot arī Valsts un pašvaldību
vienotais klientu apkalpošanas centrs (turpmāk – Vienotais apkalpošanas centrs),
kurā iedzīvotāji arī pēc reformas vienkopus varēšot pieteikt pakalpojumus.
Sākotnēji Ministrija esot piedāvājusi veidot Daugavpils novadu, tajā iekļaujot
arī Daugavpils pilsētu, taču pirms Likumprojekta iesniegšanas Saeimā nolemts
Daugavpils pilsētu neiekļaut novadā, bet saglabāt kā atsevišķu pašvaldību (sk. lietas
materiālu 20. sēj. 96.–99. lp.).
Līdzšinējā Ilūkstes novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības
centra. Tā nebūtu arī tādā gadījumā, ja Ilūkstes novadam tiktu pievienots
Aknīstes novads un Rubenes un Dunavas pagasti. Satversmes tiesa jau secināja, ka
arī Sēlijas novadā, kura iespējamā izveide tika apspriesta Likumprojekta
izskatīšanas laikā Saeimā, nebūtu reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības
centra (sk. šā sprieduma 25. punktu). Tādējādi Ilūkstes novada kā
patstāvīgas pašvaldības saglabāšana un citi minētie administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājumi neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem
kritērijiem, proti, tam, ka novadā ir reģionālās vai nacionālās nozīmes
attīstības centrs.
26.2. Ministru kabineta 2019. gada 14. maija informatīvajā ziņojumā
norādīts, ka pēc 2009. gadā īstenotās administratīvi teritoriālās reformas
vairāku novadu pašvaldību iestādes un uzņēmumi izvietoti republikas pilsētās,
tostarp Daugavpils novada iestādes un uzņēmumi atrodas Daugavpilī. Tomēr lielāku
izaugsmes potenciālu un labākus rezultātus uzrādot pilsētreģioni. To attīstības
centros esošais potenciāls (iedzīvotāju skaits, infrastruktūra, izglītības
iespējas) un mērķtiecīga privāto investīciju piesaiste varot nodrošināt
teritorijas ekonomisko pašpietiekamību. Būtiski esot teritorijas attīstību
plānot kopsakarībās – tostarp ap nacionālās nozīmes attīstības centriem, kur
veidojas augstāka ekonomiskā aktivitāte un pieprasījums pēc pakalpojumiem.
Ziņojumā arī secināts, ka republikas pilsētas un ap tām esošie novadi neveido
vienotu administratīvu, ekonomisku un saimniecisku vienību un nesekmē šo
teritoriju potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu. Tāpat ikdienas svārstmigrācija
lielākoties esot vērsta uz un no pilsētām, tādēļ arī iedzīvotājiem ērtāk būtu
pakalpojumus saņemt vienas pašvaldības ietvaros. Turklāt iedzīvotāju skaits esot
samazinājies arī republikas pilsētās, un tas liekot secināt, ka pilsētu kā
atsevišķu pašvaldību pastāvēšana nav ilgtspējīga. Sabiedriskajai apspriešanai
tika piedāvāts tāds administratīvi teritoriālā iedalījuma modelis, saskaņā ar
kuru jaunajā Daugavpils novadā bija plānots apvienot līdzšinējo Daugavpils
pilsētu, kā arī Daugavpils un Ilūkstes novadus (sk. Ministru kabineta
2019. gada 14. maija informatīvā ziņojuma "Par sabiedriskai apspriešanai
izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli" 4., 5. un 51. lpp.,
pieejams http://tap.mk.gov.lv).
No Likumprojekta izstrādes materiāliem konstatējams, ka Ministrija bija
sagatavojusi tādu apvienotā Daugavpils novada pašvaldības profilu, atbilstoši
kuram šajā novadā bija iekļauta arī Daugavpils pilsēta (sk. lietas materiālu
19. sēj. 70.–93. lp.). Arī Ministru kabineta konceptuālajā ziņojumā "Par
administratīvi teritoriālo iedalījumu" norādīts, ka Daugavpils pilsēta ietilpst
jaunā Daugavpils novada sastāvā (sk. ar Ministru kabineta 2019. gada
18. septembra rīkojumu Nr. 445 apstiprinātā konceptuālā ziņojuma "Par
administratīvi teritoriālo iedalījumu" 3. pielikuma 9. punktu). Taču
Ministru kabineta 2019. gada 15. oktobra sēdē, izskatot Likumprojektu, tika
nolemts par republikas pilsētām noteikt arī Liepāju, Daugavpili un Rēzekni,
savukārt attiecīgos novadus veidot bez reģionālās vai nacionālās nozīmes
attīstības centra tajos (sk. Ministru kabineta 2019. gada 15. oktobra sēdes
protokolu Nr. 48 un videoierakstu, pieejami: www.mk.gov.lv). Šādu
administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu vēlāk atbalstīja arī Komisija
un Saeima.
Satversmes tiesa ir secinājusi, ka likumdevējam ir pienākums reformas
īstenošanas gaitā pieņemt uz tās mērķa sasniegšanu vērstus racionāli pamatotus
lēmumus, tostarp, konstatējot kādu nepilnību valdības izstrādātajā un Saeimai
iesniegtajā likumprojektā, to novērst. Savukārt par reformas pamatā esošajiem
kritērijiem neatbilstošu atzīts tāds administratīvi teritoriālā iedalījuma
risinājums, saskaņā ar kuru novada teritorijā nav reģionālās vai nacionālās
nozīmes attīstības centra (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 28. maija
sprieduma lietā Nr. 2020-43-0106 14.1. punktu). Likumdevējs izņēmuma
gadījumos var atkāpties no noteiktajiem reformas kritērijiem, ja vien šāda
atkāpšanās ir pamatota ar racionāliem apsvērumiem un atbilst reformas mērķim (sk. Satversmes
tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 28. punktu).
Augšdaugavas novada sastāvā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības
centra. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Likumprojekta izstrādes procesā tika
apspriests jautājums par to, kāpēc dažām valstspilsētām (sākotnēji – republikas
pilsētām), tostarp Daugavpilij, jānosaka atsevišķas pašvaldības statuss,
tādējādi izveidojot novadu bez attīstības centra (sk. Satversmes tiesas
2021. gada 28. maija sprieduma lietā Nr. 2020-43-0106 14.1. punktu). Lai
atsvērtu Augšdaugavas novada neatbilstību reformas pamatā esošajiem kritērijiem,
Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 25. punktā Daugavpils
pilsētai un Augšdaugavas novadam noteikts pienākums sadarboties civilās
aizsardzības, izglītības un atkritumu apsaimniekošanas jomās pēc 2021. gada
1. jūlija. Tomēr no Ministrijas izstrādātā apvienotā Daugavpils novada profila
izriet, ka starp līdzšinējo Daugavpils pilsētu un Daugavpils un Ilūkstes
novadiem jau šobrīd notiek sadarbība gan civilās aizsardzības un atkritumu
apsaimniekošanas, gan arī citās jomās, piemēram, veselības aprūpes un tūrisma
jomā (sk. lietas materiālu 19. sēj. 70.–93. lp.). No lietas materiāliem
neizriet, ka Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 25. punktā
paredzētais Augšdaugavas novada un Daugavpils valstspilsētas sadarbības
pienākums atsevišķās jomās radīs tādas izmaiņas līdzšinējā pašvaldību sadarbībā,
kuras ļautu secināt, ka tiks novērsti iepriekš konstatētie administratīvi
teritoriālā iedalījuma trūkumi, izveidotas spēcīgas, ekonomiski attīstīties
spējīgas pašvaldības un panākts tas, ka pašvaldības tām uzdotās funkcijas spēs
izpildīt patstāvīgi. Turklāt Satversmes tiesa nevērtē to, kādas varētu būt
atsevišķu pašvaldību sadarbības prognozes (sk. Satversmes tiesas 2021. gada
28. maija sprieduma lietā Nr. 2020-43-0106 14.1. punktu).
Tāpat Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 25. punkts paredz
Augšdaugavas novada un Daugavpils valstspilsētas sadarbību arī ilgtspējīgas
attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādē. Savukārt šo pārejas
noteikumu 9. punkts paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā
administratīvi teritoriālās reformas ietvaros līdz 2021. gada 1. decembrim
piešķirams līdzfinansējums kopīgu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu
izstrādei citstarp Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras
ietilps jaunajā Augšdaugavas novadā. Uz šīs normas pamata izdoto Ministru
kabineta 2020. gada 13. oktobra noteikumu Nr. 631 "Jaunveidojamo pašvaldību
teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektu valsts līdzfinansējuma
piešķiršanas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr. 631) 4. punkts noteic, ka kopīgu
plānošanas dokumentu izstrādei paredzēto valsts mērķdotāciju saņēmējs ir
Daugavpils valstspilsēta. Savukārt saskaņā ar šo noteikumu 8. punktu par
saņemtās valsts mērķdotācijas izlietošanu atbilstoši paredzētajam mērķim ir
atbildīgs attiecīgās pašvaldības domes priekšsēdētājs. Tātad jau šobrīd
Daugavpils valstspilsētai sadarbībā ar novada pašvaldību ir paredzētas tādas
priekšrocības, kādas nav paredzētas ar to saistītajai Augšdaugavas novada
pašvaldībai.
Valstspilsētas un ar to saistītā novada vienotība pati par sevi neapdraud
vietējo pārstāvību un rada priekšnoteikumus tam, lai tiktu veicināta, nevis
kavēta reģionu attīstība. Tieši tāds modelis, kas ietver reģionālās vai
nacionālās nozīmes attīstības centru katra novada teritorijā, var nodrošināt
ilgtspējīgu reģionu attīstību (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 28. maija
sprieduma lietā Nr. 2020-43-0106 14.1. punktu). Likumdevējs nav norādījis
racionālus apsvērumus tam, kāpēc, izveidojot jauno Augšdaugavas novadu bez tā
teritorijā esoša reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, ir
pieļauta atkāpšanās no reformas pamatā esošā kritērija un kā ar šādu risinājumu
iespējams sasniegt reformas mērķi. Tātad, lemjot par līdzšinējā Ilūkstes novada
iekļaušanu jaunajā Augšdaugavas novadā, kurā nav valsts attīstības plānošanos
dokumentos noteikta reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra,
likumdevējs nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi.
Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 10.2., 10.6., 10.7.,
10.8., 10.17., 10.18., 10.21. un 10.23. apakšpunkts neatbilst Satversmes 1. un
101. pantam.
27. Carnikavas novada pašvaldības teritorija ir noteikta ar 2008. gada
Administratīvo teritoriju likuma 2. pielikuma 20. punktu. Atbilstoši
Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 11.2. apakšpunktam līdzšinējais
Carnikavas novads kā Carnikavas pagasts tiek iekļauts Ādažu novadā.
Carnikavas novada dome reformas ietvaros izteikusi viedokli, ka novads būtu
saglabājams kā patstāvīga pašvaldība un tā iekļaušana Ādažu novadā neatbilstot
reformas mērķim. Turklāt prasība par konkrētu iedzīvotāju skaitu Pierīgas
novados esot formāls kritērijs un likumdevējs neesot pamatojis tā nozīmi.
Carnikavas novadā situācija neesot tāda pati kā citās Pierīgas pašvaldībās.
Proti, kopš atdalīšanās no Ādažiem 1992. gadā Carnikavas novadā esot vērojama
pastāvīga izaugsme un tas bijis finansiāli neatkarīgs. Tāpēc Saeimai attiecībā
uz šo novadu vajadzējis atkāpties no Pierīgas pašvaldībām noteiktā iedzīvotāju
skaita kritērija.
Ministrija norāda, ka Carnikavas novada iekļaušana Ādažu novadā esot saderīga
ar reformas mērķi un citstarp nodrošinot pašvaldības spējas piesaistīt
investīcijas. Carnikavas novada iedzīvotāju paradumi esot cieši saistīti ar
Rīgu, proti, vairāk nekā 60 procenti novada nodarbināto iedzīvotāju strādājot
Rīgā. Viens no izšķirošajiem novadu apvienošanas faktoriem bijis tas, ka
Carnikavas novadā nav vidusskolas. Vispārējās izglītības jomā Carnikavas novadā
deklarētajiem izglītojamiem Ādažu novada pašvaldības izglītības iestādes esot
otra biežāk sastopamā izvēle pēc Rīgā esošajām izglītības iestādēm. Attālums no
Carnikavas ciema līdz Ādažu ciemam esot 10 kilometri, abu novadu teritorijas
vienojot arī autoceļš E67. Carnikavas novads un Ādažu novads kopīgi nodrošinot
meliorācijas sistēmas un hidrotehnisko būvju ekspluatāciju un uzturēšanu.
Carnikavas novadā darbojoties arī Vienotais apkalpošanas centrs (sk. lietas
materiālu 4. sēj. 82.–83. lp.).
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Pierīgas novadi ir no pašvaldību budžeta
viedokļa vislabāk nodrošinātās pašvaldības un iemaksātāji pašvaldību finanšu
izlīdzināšanas fondā. Tomēr, lai nodrošinātu efektīvāku publisko resursu
izmantošanu un pašvaldību darbību attiecībā pret pašvaldībām noteikto izpildāmo
funkciju apjomu, arī Pierīgas novados vajadzētu būt vismaz 15 000 iedzīvotāju.
Tāpat, saskaņoti un racionāli plānojot teritorijas attīstību, arī Pierīgā esot
iespējas radīt darba vietas un piesaistīt investīcijas, līdz ar to vienas
pašvaldības ietvaros veidojot gan industriālās zonas, gan dzīvojamās zonas. Arī
Ministrija norādījusi, ka Pierīgas pašvaldībām kā novada izveides kritērijs
noteikts minimālais iedzīvotāju skaits, lai nodrošinātu to, ka pašvaldības visā
valsts teritorijā tiek veidotas salīdzināmā mērogā un ar salīdzināmu budžeta un
administratīvo kapacitāti. Savukārt par kritēriju šīm pašvaldībām neesot
izvirzīta reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra esība novada
teritorijā, jo tām visciešākās ekonomiskās un funkcionālās saiknes esot ar
nacionālās nozīmes attīstības centru – Rīgu (sk. lietas materiālu 4. sēj.
82. lp.). Tādējādi ir sniegts pamatojums minimālā iedzīvotāju skaita
noteikšanai Pierīgas novados. Savukārt tas, vai kāda pašvaldība atrodas tik
atšķirīgā situācijā, lai noteikts novadu veidošanas kritērijs uz to netiktu
attiecināts, ir likumdevēja izšķiršanās jautājums, ciktāl atkāpi no šā kritērija
iespējams pamatot ar racionāliem apsvērumiem.
No lietas materiāliem izriet, ka Carnikavas novadā 2018. gada sākumā bija
8626 iedzīvotāji, bet 2020. gada sākumā – 9851 iedzīvotājs (sk. lietas
materiālu 4. sēj. 5. lp un Iedzīvotāju reģistra statistiku 2020. gadā, pieejama:
www.pmlp.gov.lv). Tātad līdzšinējais Carnikavas novads iedzīvotāju skaita
ziņā neatbilst reformas pamatā esošajam kritērijam par minimālo iedzīvotāju
skaitu Pierīgas novadā.
Savukārt jaunais Ādažu novads atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem.
Citstarp jaunais Ādažu novads ir ģeogrāfiski vienots un tajā kopā ar līdzšinējā
Carnikavas novada iedzīvotājiem būs vairāk nekā 15 000 iedzīvotāju (sk. lietas
materiālu 4. sēj. 4.–5. lp.). Reformas sagatavošanas gaitā ir vērtēta novada
ekonomiskā ilgtspēja un spēja izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un
sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās
saimniecības tīklus. Carnikavas novada domes apstrīdētās normas izstrādes un
izskatīšanas laikā likumdevējs nav saskatījis racionālus apsvērumus, kuru dēļ
tam būtu jāatkāpjas no reformas pamatā esošajiem kritērijiem.
Pēc Carnikavas novada domes ieskata, Ādažu un Carnikavas novadu apvienotās
finanšu komisijas pieņemtie lēmumi liecina par to, ka reformas rezultātā
Carnikavas novada iedzīvotāju iespējas panākt sev vēlamu lēmumu pieņemšanu un
līdz ar to arī labklājība jaunajā Ādažu novadā samazināsies. Saskaņā ar
Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 20. punktu finanšu komisiju
veido visu apvienojamo pašvaldību domju priekšsēdētāji, bet to vada un tās darbu
organizē tās pašvaldības domes priekšsēdētājs, kurā ir lielākais iedzīvotāju
skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem. Savukārt šīs
komisijas lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojušie pārstāv vismaz pusi no
attiecīgo pašvaldību iedzīvotāju kopskaita. Tādējādi, ņemot vērā apvienojamo
novadu iedzīvotāju skaitu, nav izslēgta varbūtība, ka kādai pašvaldībai nav
izdevies apvienojamo novadu finanšu komisijā panākt sev vēlamā lēmuma
pieņemšanu. Tomēr jaunā novada dome pārstāvēs visus novada iedzīvotājus un tās
uzdevums būs saskaņot viņu kopējās intereses un vajadzības, kā arī nodrošināt
vienmērīgu visas novada teritorijas attīstību labākajā iespējamā veidā.
Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs, izvērtējot iespējamos administratīvi
teritoriālā iedalījuma risinājumus un ņemot vērā Carnikavas novada situāciju un
iedzīvotāju intereses, attiecībā uz šo novadu ir izvēlējies reformas mērķim un
kritērijiem atbilstošu administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu.
Tādējādi, lemjot par līdzšinējā Carnikavas novada iekļaušanu Ādažu novadā,
likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
28. Rugāju novada pašvaldības teritorija ir noteikta ar 2008. gada
Administratīvo teritoriju likuma 2. pielikuma 82. punktu, un atbilstoši tam
Rugāju novadu veido Lazdukalna pagasts un Rugāju pagasts. Saskaņā ar
Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 12.10. un 12.13. apakšpunktu
līdzšinējais Rugāju novads tiek iekļauts Balvu novadā.
Rugāju novada dome izteikusi viedokli, ka reformas rezultātā Rugāju novads
būtu saglabājams kā patstāvīga pašvaldība un tās apstrīdētās normas neatbilst
reformas mērķim un kritērijiem. Dome norāda, ka Likumprojekta izstrādes un
izskatīšanas laikā nav sniegts konkrēts, pētījumos balstīts pamatojums tam, ka
jaunajā Balvu novadā būs iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība
un pašvaldība spēs piesaistīt nozīmīgas investīcijas. Turklāt, salīdzinot jauno
Saulkrastu novadu, kurš izveidots, neievērojot reformas pamatā esošos
kritērijus, un Rugāju novadu, neesot pamata secināt, ka Saulkrastu novada
pastāvēšana varētu, bet Rugāju novada pastāvēšana nevarētu būt attaisnojama.
Tādējādi likumdevējs, pieņemot Rugāju novada domes apstrīdētās normas, esot
rīkojies patvaļīgi.
Ministrija norāda, ka Ministru kabineta 2019. gada 14. maija informatīvā
ziņojuma sagatavošanas laikā Rugāju novads nebija atbilstošs 2008. gada
Administratīvo teritoriju likuma 7. panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem.
Rugāju novada pievienošana jaunajam Balvu novadam esot saderīga ar reformas
mērķi un citstarp nodrošināšot pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas. Balvu
pilsēta esot Rugāju novadam tuvākais reģionālās nozīmes attīstības centrs. Tāpat
esot ņemts vērā tas, ka jaunajā Balvu novadā apvienojamās pašvaldības jau
sadarbojas gan pakalpojumu sniegšanas, gan citās jomās, piemēram, civilās
aizsardzības, sabiedriskā transporta, veselības aprūpes un izglītības jomā.
Rugāju novadā gan esot vidusskola, bet skolēnu skaits tajā esot pārāk mazs, lai
būtu izpildīts viens no reformas kritērijiem, proti, perspektīvas vidusskolas
esība novadā. Rugāju novadā darbojoties arī Vienotais apkalpošanas centrs (sk. lietas
materiālu 12. sēj. 45.–49. lp.).
Līdzšinējā Rugāju novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības
centra. Tādējādi Rugāju novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu
vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada
teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram.
Savukārt jaunais Balvu novads, kurā iekļauts arī līdzšinējais Rugāju novads,
atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Jaunais Balvu novads ir
ģeogrāfiski vienots, tā teritorijā ir reģionālās nozīmes attīstības centrs –
Balvi. Dažādu apstākļu dēļ, tostarp attāluma no Rīgas un iedzīvotāju skaita
samazinājuma dēļ, jaunā Balvu novada attīstības iespējas patiesi ir zemākas
salīdzinājumā ar citām jaunajām pašvaldībām. Šiem apstākļiem uzmanība pievērsta
gan Ministrijas izstrādātajā apvienotā Balvu novada profilā, gan Saeimā,
apspriežot priekšlikumus, kas attiecās uz jauno Balvu novadu (sk. lietas
materiālu 11. sēj. 29.–38. lp.; Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas
komisijas 2020. gada 31. janvāra un 6. maija sēžu audioierakstus lietas
materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 9 un Nr. 24, pieejami: www.saeima.lv;
Saeimas 2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada
12. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes
2020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada 2. jūnijā stenogrammu, kā arī
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos priekšlikumus
likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu
likums" izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā).
Reformas pamatā esošie pētījumi liecina, ka iedzīvotāju skaita ziņā mazo
pašvaldību uzturēšanas izdevumi ir salīdzinoši augsti, tās bieži vien nespēj
nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus iedzīvotājiem, tostarp izglītības un
sabiedriskā transporta pakalpojumus, kā arī piesaistīt investīcijas un pārvaldīt
liela mēroga projektus. Turklāt, saglabājoties pašreizējām demogrāfijas
tendencēm, turpmākajos divdesmit gados iedzīvotāju skaits pašvaldībās varētu
samazināties pat par 15 procentiem (sk. Satversmes tiesas 2021. gada
12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 26.3. punktu). Arī Rugāju novadā,
tāpat kā pārējās apvienojamās pašvaldībās, tiek prognozēta turpmāka iedzīvotāju
skaita samazināšanās (sk. lietas materiālu 12. sēj. 47. lp.). Tādējādi
reformas sagatavošanas gaitā ir vērtēta jaunā Balvu novada ekonomiskā ilgtspēja
un spēja izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu
iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus.
Turklāt pašvaldībai nav tiesību pieprasīt, lai likumdevējs atkāptos no reformas
pamatā esošajiem kritērijiem, pat ja attiecībā uz kādu citu pašvaldību šāda
atkāpe ir pieļauta.
Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs, izvērtējot iespējamos administratīvi
teritoriālā iedalījuma risinājumus un ņemot vērā Rugāju novada situāciju un
iedzīvotāju intereses, attiecībā uz to ir izvēlējies reformas mērķim un
kritērijiem atbilstošu administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu.
Tādējādi, lemjot par līdzšinējā Rugāju novada iekļaušanu Balvu novadā,
likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
29. Iecavas novada pašvaldības teritorija ir noteikta ar 2008. gada
Administratīvo teritoriju likuma 2. pielikuma 34. punktu. Atbilstoši
Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 13.8. un 13.9. apakšpunktam
līdzšinējais Iecavas novads kā Iecavas pagasts un Iecavas pilsēta tiek iekļauts
Bauskas novadā.
Iecavas novada dome Likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas laikā paudusi
viedokli, ka Iecavas novads būtu saglabājams kā patstāvīga pašvaldība. Tāpat
Iecavas novada dome lūgusi izvērtēt vairākus variantus, kas saistīti ar
apvienošanos, tostarp ar līdzšinējo Baldones novadu, Vecumnieku novada
Vecumnieku pagastu, kā arī Olaines novada daļu.
Ministrija norāda, ka Iecavas novada iekļaušana jaunajā Bauskas novadā ir
saderīga ar reformas mērķi un sasaista reģionālās nozīmes attīstības centru –
Bausku – ar apkārtējām lauku teritorijām, radot priekšnoteikumus
tautsaimniecības attīstībai. Tāpat tiekot nodrošinātas pašvaldības spējas
piesaistīt investīcijas, izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un
sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās
saimniecības tīklus. Piedāvājot konkrēto administratīvi teritoriālā iedalījuma
risinājumu, Ministrija ņēmusi vērā to, ka Bauska ir Iecavas novadam tuvākais
attīstības centrs, abus novadus savieno autoceļš A7 un Bauskas novadā
apvienojamo novadu pašvaldības vairākās jomās jau sadarbojas vai arī ir cita
citai deleģējušas pašvaldību uzdevumu izpildi. Piemēram, Bauskas novada būvvalde
apkalpojot arī Iecavas un Rundāles novadus, savukārt tūrisma jomā minētās
pašvaldības esot noslēgušas sadarbības līgumu. Iecavas novadā darbojoties arī
Vienotais apkalpošanas centrs (sk. lietas materiālu 6. sēj. 45.–47. lp.).
Līdzšinējā Iecavas novada teritorijā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes
attīstības centra. Šāda attīstības centra nebūtu arī nevienā no Iecavas novada
piedāvātajiem līdzšinējo novadu apvienošanas variantiem. Tādējādi ne Iecavas
novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana, nedz arī citi pašvaldības
ierosinātie administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumi neatbilstu vismaz
vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada
teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram.
Savukārt jaunais Bauskas novads, kurā iekļauts arī līdzšinējais Iecavas
novads, atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Jaunais Bauskas novads ir
ģeogrāfiski vienots, tā teritorijā ir reģionālās nozīmes attīstības centrs –
Bauska. Tāpat ir pamatota novada ekonomiskā ilgtspēja un spēja izveidot efektīvu
izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā
transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus. Tādējādi likumdevējs,
izvērtējot vairākus iespējamos administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumus
un ņemot vērā Iecavas novada situāciju un iedzīvotāju intereses, attiecībā uz to
ir izvēlējies reformas mērķim un kritērijiem atbilstošu administratīvi
teritoriālā iedalījuma risinājumu.
Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā Iecavas novada iekļaušanu Bauskas novadā,
likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
30. Rundāles novada pašvaldības teritorija ir noteikta ar 2008. gada
Administratīvo teritoriju likuma 2. pielikuma 84. punktu, kurš noteic, ka
Rundāles novadu veido Rundāles, Svitenes un Viesturu pagasti. Saskaņā ar
Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 13.13., 13.16. un 13.20. apakšpunktu
līdzšinējais Rundāles novads tiek iekļauts Bauskas novadā.
Rundāles novada dome izteikusi viedokli, ka reformas ietvaros novads būtu
saglabājams kā patstāvīga pašvaldība un tas pilnībā spēj veikt visas pašvaldībai
noteiktās funkcijas un uzdevumus. Savukārt Ministrija norāda, ka 2019. gada
14. maija informatīvā ziņojuma sagatavošanas laikā Rundāles novads neesot bijis
atbilstošs 2008. gada Administratīvo teritoriju likuma 7. panta otrajā daļā
minētajiem kritērijiem. Rundāles novadā 2018. gadā bijuši 3407 iedzīvotāji un
lielākajā novada apdzīvotajā vietā – Pilsrundāles ciemā – vien 666 iedzīvotāji.
Līdzšinējā Rundāles novada pievienošana jaunajam Bauskas novadam esot saderīga
ar reformas mērķi un citstarp nodrošināšot pašvaldības spējas piesaistīt
investīcijas, kā arī to, ka novadā ir vismaz viena perspektīva vidusskola.
Bauskas pilsēta esot Rundāles novadam tuvākais reģionālās nozīmes attīstības
centrs. Tāpat Ministrija esot ņēmusi vērā to, ka starp Rundāles novadu un
pārējām Bauskas novadā apvienojamām pašvaldībām jau ir izveidota sadarbība gan
pakalpojumu nodrošināšanā, gan citās jomās, piemēram, civilajā aizsardzībā,
izglītības un veselības aprūpes jomā. Lai arī Rundāles novadā ir vidusskola,
skolēnu skaits tajā esot pārāk mazs, lai būtu izpildīts viens no reformas
kritērijiem, proti, par perspektīvas vidusskolas esību novadā. Rundāles novadā
darbojoties arī Vienotais apkalpošanas centrs (sk. lietas materiālu 10. sēj.
64.–66. lp.).
Līdzšinējā Rundāles novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības
centra. Tādējādi Rundāles novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana
neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam,
ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram.
Satversmes tiesa jau secināja, ka jaunais Bauskas novads atbilst reformas pamatā
esošajiem kritērijiem (sk. šā sprieduma 29. punktu). Tādējādi
likumdevējs, izvērtējot iespējamos administratīvi teritoriālā iedalījuma
risinājumus un ņemot vērā Rundāles novada situāciju un iedzīvotāju intereses,
attiecībā uz to ir izvēlējies reformas mērķim un kritērijiem atbilstošu
administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu.
Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā Rundāles novada iekļaušanu Bauskas novadā,
likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
31. Auces novada pašvaldības teritorija ir noteikta ar 2008. gada
Administratīvo teritoriju likuma 2. pielikuma 11. punktu, un saskaņā ar to Auces
novadu veido Auces pilsēta, kā arī Bēnes, Īles, Lielauces, Ukru, Vecauces un
Vītiņu pagasti. Atbilstoši Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 16.2.,
16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19. un 16.20. apakšpunktam līdzšinējais Auces
novads tiek iekļauts jaunajā Dobeles novadā.
Auces novada dome izteikusi viedokli, ka reformas ietvaros novads būtu
saglabājams kā patstāvīga pašvaldība un līdzšinējais novads spēj pildīt visas
tam likumā noteiktās autonomās funkcijas, kā arī atbilst visiem novadu
veidošanas kritērijiem. Auces pilsēta vēsturiski esot uzskatāma par reģionālās
nozīmes attīstības centru un spējot piesaistīt nozīmīgas investīcijas, novadā
esot iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība, un arī Auces
vidusskola esot uzskatāma par perspektīvu vidusskolu. Kā alternatīvu
administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu Auces novada dome minējusi
novada apvienošanu ar vairākiem līdzšinējā Saldus novada pagastiem, kas
vēsturiski ietilpuši Auces rajonā.
Ministrija norāda, ka Auces novada iekļaušana Dobeles novadā ir saderīga ar
reformas mērķi un sasaista reģionālās nozīmes attīstības centru – Dobeli – ar
lauku teritorijām. Tādējādi tiekot radīti priekšnoteikumi tautsaimniecības
attīstībai, nodrošinātas pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas, izveidot
efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, komunālās
saimniecības, sabiedriskā transporta un ceļu tīklus, kā arī nodrošināta vismaz
vienas perspektīvas vidusskolas esība novadā. Dobeles pilsēta esot Auces novadam
tuvākais reģionālās nozīmes attīstības centrs. Ministrija esot ņēmusi vērā arī
to, ka Dobeles novadā apvienojamās pašvaldības jau sadarbojas vairākās jomās,
piemēram, veidojot civilās aizsardzības sadarbības teritoriju. Auces novadā esot
divas vidusskolas, taču skolēnu skaits abās neesot pietiekams, lai atbilstu
perspektīvas vidusskolas kritērijam. Auces novadā darbojoties arī Vienotais
apkalpošanas centrs (sk. lietas materiālu 23. sēj. 21.–23. lp.).
Līdzšinējā Auces novada teritorijā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes
attīstības centra. Šāda attīstības centra Auces novadā nebūtu arī tad, ja tam
tiktu pievienoti citi pagasti, kas agrāk bijuši Auces rajona sastāvā. Tādējādi
Auces novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana, kā arī pašvaldības
ierosinātais administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums neatbilstu vismaz
vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada
teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram.
Savukārt jaunais Dobeles novads atbilst reformas pamatā esošajiem
kritērijiem. Tas ir ģeogrāfiski vienots, tā teritorijā ir reģionālās nozīmes
attīstības centrs – Dobele. Tāpat ir pamatota novada ekonomiskā ilgtspēja un
spēja izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu
iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus.
Tādējādi likumdevējs, izvērtējot vairākus iespējamos administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājumus un ņemot vērā Auces novada situāciju un iedzīvotāju
intereses, attiecībā uz to ir izvēlējies reformas mērķim un kritērijiem
atbilstošu administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu.
Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā Auces novada iekļaušanu Dobeles novadā,
likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
32. Ozolnieku novada pašvaldības teritorija ir noteikta ar 2008. gada
Administratīvo teritoriju likuma 2. pielikuma 69. punktu, kurš noteic, ka
Ozolnieku novadu veido Cenu, Ozolnieku un Salgales pagasti. Atbilstoši
Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 18.1., 18.8. un 18.10. apakšpunktam
līdzšinējais Ozolnieku novads tiek iekļauts jaunajā Jelgavas novadā.
Ozolnieku novada dome norāda, ka reformas ietvaros novads būtu jāsaglabā kā
patstāvīga pašvaldība. Ozolnieki esot potenciāls attīstības centrs, šāds
secinājums izrietot no reformas sagatavošanas laikā veiktajiem pētījumiem, tātad
novads atbilstot visiem novadu veidošanas kritērijiem. Savukārt Jelgavas novads
neatbilstot šiem kritērijiem, jo tā teritorijā nav reģionālās vai nacionālās
nozīmes attīstības centra.
Ministrija norāda, ka līdzšinējā Ozolnieku novada iekļaušana jaunajā Jelgavas
novadā ir saderīga ar reformas mērķi un sasaista nacionālās nozīmes attīstības
centru – Jelgavu – ar lauku teritorijām, radot priekšnoteikumus tautsaimniecības
attīstībai. Tādējādi tiekot nodrošināta pašvaldības spēja piesaistīt
investīcijas, izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo
pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās
saimniecības tīklus. Attiecībā uz jauno Jelgavas novadu Administratīvo
teritoriju likumā esot veiktas izmaiņas salīdzinājumā ar Ministrijas piedāvāto
ieceri. Proti, Jelgavas novadā nav iekļauta Jelgavas valstspilsēta, kurai
saglabāts atsevišķas pašvaldības statuss, bet kura noteikta par Jelgavas novada
administratīvo centru. Esot ņemts vērā tas, ka Jelgavas novadā apvienojamās
pašvaldības jau šobrīd sadarbojas vairākās jomās, piemēram, veidojot civilās
aizsardzības sadarbības teritoriju. Ozolnieku novadā esot vidusskola, bet
skolēnu skaits tajā esot pārāk mazs, lai būtu izpildīts viens no reformas
kritērijiem – perspektīvas vidusskolas esība novadā. Ozolnieku novadā
darbojoties arī divi Vienotie apkalpošanas centri (sk. lietas materiālu
13. sēj. 48.–53. lp.).
Līdzšinējā Ozolnieku novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības
centra. Tādējādi Ozolnieku novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana
neatbilstu reformas pamatā esošajam kritērijam, proti, tam, ka novada teritorijā
jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Tomēr šāda
attīstības centra nav arī jaunajā Jelgavas novadā, kurā plānots iekļaut
Ozolnieku novadu.
No Likumprojekta izstrādes materiāliem konstatējams, ka Ministrija bija
sagatavojusi jaunā Jelgavas novada pašvaldības profilu un saskaņā ar to Jelgavas
pilsēta bija iekļauta Jelgavas novadā (sk. lietas materiālu 13. sēj. 13. lp.).
Arī Ministru kabineta 2019. gada 18. septembra konceptuālajā ziņojumā norādīts,
ka Jelgavas pilsēta ietilpst jaunā Jelgavas novada sastāvā (sk. ar Ministru
kabineta 2019. gada 18. septembra rīkojumu Nr. 445 apstiprinātā konceptuālā
ziņojuma "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu" 3. pielikuma 12. punktu).
Šāds administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums bija paredzēts arī
Likumprojektā, ko Ministru kabinets iesniedza Saeimai.
Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā deputāti Viktors Valainis un
Māris Kučinskis iesniedza priekšlikumus par republikas pilsētas statusa
noteikšanu Jelgavai, bet Viktors Valainis – arī priekšlikumu neiekļaut Jelgavas
pilsētu Jelgavas novada sastāvā. Komisija šos priekšlikumus neatbalstīja, un arī
Saeima, izskatot Likumprojektu otrajā lasījumā, priekšlikumus par republikas
pilsētas statusa noteikšanu Jelgavai noraidīja. Savukārt priekšlikums par
Jelgavas pilsētas neiekļaušanu Jelgavas novada sastāvā tika atsaukts (sk. Saeimas
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 18. februāra sēdes
audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 14, pieejams:
www.saeima.lv, kā arī Saeimas 2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā un
tās turpinājuma 2020. gada 11. un 13. martā stenogrammas, kā arī Administratīvi
teritoriālās reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13
"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. lasījumā,
pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā). Pirms Likumprojekta izskatīšanas
trešajā lasījumā tika iesniegti vairāki priekšlikumi par valstspilsētas statusa
noteikšanu Jelgavai, citstarp šādu priekšlikumu iesniedza vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs. Komisija un Saeima šos priekšlikumus atbalstīja.
Tāpat tika atbalstīti priekšlikumi, saskaņā ar kuriem Jelgavas valstspilsētai
tika noteikts atsevišķas pašvaldības statuss un tā netika ietverta Jelgavas
novada sastāvā (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
2020. gada 21. aprīļa sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu
Nr. 21, pieejams: www.saeima.lv; 2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās
ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā un tās turpinājuma 2020. gada 2. jūnijā
stenogrammas, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos
priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto
vietu likums" izskatīšanai 3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā).
Gan Komisijā, izskatot Likumprojektu pirms otrā un pirms trešā lasījuma, gan
Saeimā, izskatot Likumprojektu otrajā lasījumā, notika debates, kurās tika
izteikti viedokļi gan par to, ka Jelgavai jābūt atsevišķai pašvaldībai, gan par
to, ka Jelgavas pilsēta būtu jāiekļauj jaunajā Jelgavas novadā. Apspriežot
Likumprojektu otrajā lasījumā, deputāts Viktors Valainis izteica viedokli, ka
Jelgavas un apkārtējo novadu darbība un vadība esot atšķirīga un tāpēc pilsēta
nebūtu apvienojama ar šiem novadiem. Deputāte Dana Reizniece-Ozola norādīja, ka
pēc Jelgavas apvienošanas ar apkārtējiem novadiem tā vairs nespēšot tikpat
veiksmīgi kā līdz šim piesaistīt finansējumu un veidot uzņēmējdarbības atbalsta
infrastruktūru. Savukārt deputāts Ilmārs Dūrītis vērsa uzmanību uz to, ka arī
Jelgavas iedzīvotāju skaits ir būtiski samazinājies un nepieciešama pakalpojumu
un iestāžu tīkla optimizācija, bet tādā gadījumā, ja pilsēta un tai apkārtējie
novadi būs atsevišķas pašvaldības, netikšot izveidots optimāls skolu un citu
iestāžu tīkls, savukārt, apvienojot Jelgavas pilsētu un Jelgavas un Ozolnieku
novadus, izveidotos ekonomiski spēcīga pašvaldība (sk. Saeimas 2020. gada
devītās sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada 12. martā stenogrammu
un Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos priekšlikumus
likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu
likums" izskatīšanai 2. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā).
No Ministrijas izstrādātā apvienotā Jelgavas novada profila izriet, ka starp
līdzšinējo Jelgavas pilsētu un Jelgavas un Ozolnieku novadiem jau šobrīd ir
attīstīta sadarbība vairākās jomās, tostarp izglītības un tūrisma jomā. No
Likumprojekta izstrādes materiāliem neizriet racionāls pamatojums tam, ka
Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 25. punktā Jelgavas novadam
un Jelgavas valstspilsētai noteiktais pienākums sadarboties atsevišķās jomās
radīs tādas izmaiņas līdzšinējā pašvaldību sadarbībā, kuras ļautu secināt, ka
tiks novērsti iepriekš konstatētie administratīvi teritoriālā iedalījuma
trūkumi, izveidotas spēcīgas, ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības un
panākts tas, ka pašvaldības tām uzdotās funkcijas spēs izpildīt patstāvīgi.
Savukārt saskaņā ar Noteikumu Nr. 631 4. punktu kopīgu plānošanas dokumentu
izstrādei paredzēto valsts mērķdotāciju saņēmējs ir Jelgavas valstspilsēta un
saskaņā ar šo noteikumu 8. punktu par saņemtās valsts mērķdotācijas izlietošanu
atbilstoši paredzētajam mērķim ir atbildīgs attiecīgās pašvaldības domes
priekšsēdētājs. Tātad jau šobrīd Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai sadarbībā
ar novada pašvaldību ir paredzētas tādas priekšrocības, kādas nav paredzētas ar
to saistītajai Jelgavas novada pašvaldībai.
Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs nav sniedzis racionālus apsvērumus
tam, kāpēc, izveidojot jauno Jelgavas novadu bez reģionālās vai nacionālās
nozīmes attīstības centra, ir pieļauta atkāpšanās no reformas pamatā esošā
kritērija un kā ar šādu risinājumu iespējams sasniegt reformas mērķi. Tātad
likumdevējs, lemjot par līdzšinējā Ozolnieku novada iekļaušanu jaunajā Jelgavas
novadā, kurā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, nav
ievērojis reformas mērķi un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi.
Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 18.1., 18.8. un
18.10. apakšpunkts neatbilst Satversmes 1. un 101. pantam.
33. Salas novada pašvaldības teritorija ir noteikta ar 2008. gada
Administratīvo teritoriju likuma 2. pielikuma 86. punktu, un atbilstoši tam
Salas novadu veido Salas pagasts un Sēlpils pagasts. Saskaņā ar Administratīvo
teritoriju likuma pielikuma 19.18. un 19.20. apakšpunktu līdzšinējais Salas
novads tiek iekļauts jaunajā Jēkabpils novadā.
Salas novada dome izteikusi viedokli, ka reformas ietvaros Salas novads būtu
saglabājams kā patstāvīga pašvaldība vai apvienojams ar citām pašvaldībām
Jēkabpils novadā, kurā nebūtu iekļauta Jēkabpils pilsēta, vai apvienojams ar
citām pašvaldībām Sēlijas novadā, ja tāds tiktu izveidots. Pievienojot Salas
novadu Jēkabpils novadam, likumdevējs neesot ievērojis vairākus novadu
veidošanas kritērijus. Neesot analizēts tas, vai jaunā novada teritorija ir
optimāla efektīvu un iedzīvotājiem pieejamu pakalpojumu aspektā. Neviens no
apvienojamiem novadiem nevarot nodrošināt autonomo funkciju veikšanu no saviem
ieņēmumiem, un attīstība Jēkabpils pilsētā esot lēnāka nekā apkārtējos novados.
Turklāt citos gadījumos valstspilsēta neesot apvienota ar apkārtējiem novadiem,
tāpēc neesot pamatoti apvienot arī Jēkabpils pilsētu ar tai apkārtējiem
novadiem.
Ministrija norāda, ka Salas novads Ministru kabineta 2019. gada 14. maija
informatīvā ziņojuma sagatavošanas laikā nebija atbilstošs 2008. gada
Administratīvo teritoriju likuma 7. panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem.
Salas novadā 2018. gadā bijuši 3403 iedzīvotāji, bet novada lielākajā
apdzīvotajā vietā – Salas ciemā – vien 1333 iedzīvotāji. Līdzšinējā Salas novada
iekļaušana jaunajā Jēkabpils novadā esot saderīga ar reformas mērķi un sasaistot
nacionālās nozīmes attīstības centru – Jēkabpili – ar apkārtējām lauku
teritorijām. Tādējādi tiekot radīti priekšnoteikumi tautsaimniecības attīstībai,
nodrošinātas pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas, izveidot efektīvu
izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā
transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus. Jēkabpils
valstspilsēta esot Salas novadam tuvākais nacionālās nozīmes attīstības centrs.
Analizējot datus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskaitījumiem starp
administratīvajām teritorijām, Ministrija secinājusi, ka jaunajā Jēkabpils
novadā savas pašvaldības teritorijā būs nodarbināti 55 procenti iedzīvotāju.
Savukārt dati par izglītības jomu liecinot, ka Salas novada iedzīvotāju paradumi
ir saistīti ar Jēkabpils pilsētu. Jēkabpils novadā apvienojamās pašvaldības jau
sadarbojoties dažādās jomās, piemēram, attiecībā uz būvvaldes, sabiedriskā
transporta, atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem. Salas novadā darbojoties
arī Vienotais apkalpošanas centrs (sk. lietas materiālu 2. sēj. 61.–62. lp.).
Līdzšinējā Salas novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības
centra. Šāda attīstības centra nebūtu arī Jēkabpils novadā, ja tajā netiktu
iekļauta Jēkabpils pilsēta. Satversmes tiesa jau secināja, ka arī Sēlijas
novadā, ja tāds tiktu izveidots, nebūtu reģionālās vai nacionālās nozīmes
attīstības centra (sk. šā sprieduma 25. punktu). Tātad Salas novada kā
patstāvīgas pašvaldības saglabāšana, kā arī citi pašvaldības ierosinātie
administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumi neatbilstu vismaz vienam no
reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt
reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram.
Savukārt jaunais Jēkabpils novads atbilst reformas pamatā esošajiem
kritērijiem. Tas ir ģeogrāfiski vienots, un tā teritorijā ir nacionālās nozīmes
attīstības centrs – Jēkabpils. Reformas sagatavošanas gaitā ir vērtēta novada
ekonomiskā ilgtspēja un spēja izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un
sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās
saimniecības tīklus. Lai gan apvienojamo novadu ekonomiskās attīstības un citi
rādītāji ir atšķirīgi, tomēr reformas ietvaros ir pieļaujama attiecīgo
pašvaldību apvienošana, ja vien šāds risinājums nav pretrunā ar reformas mērķi
un kritērijiem.
Tādējādi likumdevējs, izvērtējot vairākus iespējamos administratīvi
teritoriālā iedalījuma risinājumus un ņemot vērā Salas novada situāciju un
iedzīvotāju intereses, attiecībā uz to ir izvēlējies reformas mērķim un
kritērijiem atbilstošu administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu.
Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā Salas novada iekļaušanu Jēkabpils novadā,
likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
34. Salacgrīvas novada pašvaldības teritorija ir noteikta ar 2008. gada
Administratīvo teritoriju likuma 2. pielikuma 85. punktu, un saskaņā ar to
Salacgrīvas novadu veido Ainažu un Salacgrīvas pilsētas, kā arī Ainažu, Liepupes
un Salacgrīvas pagasti. Atbilstoši Administratīvo teritoriju likuma pielikuma
23.1., 23.2., 23.8., 23.12. un 23.13. apakšpunktam līdzšinējais Salacgrīvas
novads tiek iekļauts Limbažu novadā.
Salacgrīvas novada dome izteikusi viedokli, ka reformas ietvaros novads būtu
jāsaglabā kā patstāvīga pašvaldība, kā arī izteikusi priekšlikumu izveidot jaunu
– Piejūras novadu –, kurā apvienotos Salacgrīvas, Saulkrastu un Carnikavas
novadi, kā arī Limbažu novada Skultes pagasts. Salacgrīva, tāpat kā Saulkrasti,
esot potenciāls attīstības centrs, turklāt reformas rezultātā esot izveidoti
vairāki tādi novadi, kuros nav attīstības centra.
Ministrija norāda, ka Salacgrīvas novada iekļaušana jaunajā Limbažu novadā ir
saderīga ar reformas mērķi un citstarp nodrošina pašvaldības spējas piesaistīt
investīcijas. Limbažu pilsēta esot Salacgrīvas novadam tuvākais reģionālās
nozīmes attīstības centrs. Tāpat Ministrija esot ņēmusi vērā to, ka Limbažu
novadā apvienojamie novadi jau sadarbojas vairākās jomās, piemēram, izglītībā,
veselības aprūpē, civilajā aizsardzībā. Salacgrīvas novada pašvaldībai visvairāk
savstarpējo norēķinu par izglītojamiem esot tieši ar Limbažu novada pašvaldību.
Salacgrīvas novadā darbojoties arī Vienotais apkalpošanas centrs (sk. lietas
materiālu 9. sēj. 94.–95. lp.).
Salacgrīvas novada dome, pamatojot Salacgrīvas kā potenciāla attīstības
centra statusu, atsaucas uz Ministrijas pasūtīto un Latvijas Universitātes
veikto pētījumu. Tajā secināts, ka Rīgas reģiona ietvaros Salacgrīvas novads
atbilst pakalpojumu centra statusam, bet Salacgrīvas pilsēta ir viens no
lielākajiem aktivitātes centriem. Pakalpojumu centru šā pētījuma izpratnē
raksturo vidēji zema vai zema aktivitāte darbadienās, bet vidēji augsta
aktivitāte brīvdienās, tāpēc nepieciešams attīstīt ražošanas sektoru un mainīt
teritorijas attīstības stratēģiju (sk.: pētījums "Latvijas administratīvo
teritoriju ekonomiskās aktivitātes un iedzīvotāju iekšējās aktivitātes
svārstības, izmantojot mobilā tīkla noslodzes datus. Pirmais starpziņojums:
Iedzīvotāju svārstmigrācijas analīze pašvaldību un to teritoriālo vienību
iedalījumā un esošo vietējo pašvaldību administratīvo teritoriju ekonomiskās
uzvedības izvērtējums", 55. lpp. Pieejams: www.varam.gov.lv). Satversmes
tiesa ir secinājusi, ka pienācīgs pamatojums jauna reģionālās nozīmes attīstības
centra noteikšanai jāsniedz pašam likumdevējam un jāveic arī attiecīgi grozījumi
valsts attīstības plānošanas dokumentos (sk. Satversmes tiesas 2021. gada
12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 28.1. punktu). No lietas
materiāliem izriet, ka Likumprojekta izskatīšanas gaitā, apspriežot
priekšlikumus par Salacgrīvas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu,
citstarp tika izteikts arī tāds viedoklis, ka Salacgrīva ir potenciāls
attīstības centrs, bet Komisija un vēlāk arī Saeima attiecīgos priekšlikumus nav
atbalstījusi (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
2020. gada 11. un 21. februāra un 2020. gada 6. maija sēžu audioierakstus lietas
materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 12, Nr. 15 un Nr. 24, pieejami:
www.saeima.lv, kā arī Saeimas 2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā
turpinājuma 2020. gada 13. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās
(attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada
9. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami
Saeimas likumprojektu reģistrā). Tātad līdzšinējā Salacgrīvas novada
teritorijā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Tā nebūtu
arī Piejūras novadā, ja tāds tiktu izveidots atbilstoši Salacgrīvas pašvaldības
priekšlikumam. Tādējādi Salacgrīvas novada kā patstāvīgas pašvaldības
saglabāšana un arī Piejūras novada izveidošana neatbilstu vismaz vienam no
reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt
reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram.
Savukārt jaunais Limbažu novads atbilst reformas pamatā esošajiem
kritērijiem. Tas ir ģeogrāfiski vienots, un tā teritorijā ir reģionālās nozīmes
attīstības centrs – Limbaži. Tāpat reformas gaitā ir vērtēta novada ekonomiskā
ilgtspēja un spēja izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo
pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās
saimniecības tīklus. Tādējādi likumdevējs, izvērtējot vairākus iespējamos
administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumus un ņemot vērā Salacgrīvas
novada situāciju un iedzīvotāju intereses, attiecībā uz to ir izvēlējies
reformas mērķim un kritērijiem atbilstošu administratīvi teritoriālā iedalījuma
risinājumu.
Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā Salacgrīvas novada iekļaušanu Limbažu
novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
35. Alojas novada pašvaldības teritorija ir noteikta ar 2008. gada
Administratīvo teritoriju likuma 2. pielikuma 6. punktu, un atbilstoši tam
Alojas novadu veido Alojas un Staiceles pilsētas, kā arī Alojas, Braslavas,
Brīvzemnieku un Staiceles pagasti. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju likuma
pielikuma 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.15. un 23.16. apakšpunktu līdzšinējais
Alojas novads tiek iekļauts Limbažu novadā.
Alojas novada dome uzskata, ka šis novads reformas ietvaros būtu jāsaglabā kā
patstāvīga pašvaldība. Pašvaldība spējot sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus
pakalpojumus salīdzināmā kvalitātē un uzskatāma par ilgtspējīgu pašvaldību, kura
bez atbilstoša pamatojuma tiek likvidēta.
Ministrija norāda, ka līdzšinējais Alojas novads nebija atbilstošs 2008. gada
Administratīvo teritoriju likuma 7. panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem,
proti, Alojas pilsētā 2018. gadā bija 1122 iedzīvotāji, savukārt Staiceles
pilsētā – 873 iedzīvotāji. Alojas novada iekļaušana jaunajā Limbažu novadā esot
saderīga ar reformas mērķi un sasaistot reģionālās nozīmes attīstības centru –
Limbažus – ar lauku teritorijām, radot priekšnoteikumus tautsaimniecības
attīstībai, nodrošinot pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas, izveidot
efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, komunālās
saimniecības, sabiedriskā transporta un ceļu tīklus, kā arī nodrošinot vismaz
vienas perspektīvas vidusskolas esību novadā. Limbažu pilsēta esot Alojas
novadam tuvākais reģionālās nozīmes attīstības centrs. Turklāt Limbažu novadā
apvienojamie novadi jau sadarbojoties gan pakalpojumu nodrošināšanā, gan citās
jomās, piemēram, civilajā aizsardzībā, veselības aprūpē un izglītībā. Alojas
novadā deklarētie izglītojamie bieži izvēloties kādu no Limbažu novada skolām.
Alojas novadā gan ir vidusskola, taču skolēnu skaits tajā neesot pietiekams, lai
būtu izpildīts viens no reformas kritērijiem – perspektīvas vidusskolas esība
novadā. Alojas novadā darbojoties arī Vienotais apkalpošanas centrs (sk. lietas
materiālu 16. sēj. 94.–98. lp.).
Līdzšinējā Alojas novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības
centra. Tādējādi Alojas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu
vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novadā
jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Savukārt, kā jau
tika secināts šajā spriedumā, jaunais Limbažu novads atbilst reformas pamatā
esošajiem kritērijiem (sk. šā sprieduma 34. punktu). Tādējādi
likumdevējs, izvērtējot iespējamos administratīvi teritoriālā iedalījuma
risinājumus un ņemot vērā Alojas novada pašvaldības situāciju un iedzīvotāju
intereses, attiecībā uz to ir izvēlējies reformas mērķim un kritērijiem
atbilstošu administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu.
Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā Alojas novada iekļaušanu Limbažu novadā,
likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
36. Babītes novada pašvaldības teritorija ir noteikta ar 2008. gada
Administratīvo teritoriju likuma 2. pielikuma 12. punktu, un saskaņā ar to
Babītes novadu veido Babītes pagasts un Salas pagasts. Atbilstoši Administratīvo
teritoriju likuma pielikuma 27.1. un 27.3. apakšpunktam līdzšinējais Babītes
novads tiek iekļauts Mārupes novadā.
Babītes novada dome uzskata, ka novads reformas ietvaros jāsaglabā kā
patstāvīga pašvaldība. Pašvaldība spējot nodrošināt iedzīvotājus ar visiem
pakalpojumiem salīdzināmā kvalitātē. Jau tuvākajos gados iedzīvotāju skaits
novadā varētu sasniegt 15 000. Turklāt Mārupes novads neatbilstot kritērijam par
sabiedriskā transporta tīkla izveidi, jo, izmantojot sabiedrisko transportu, no
Babītes uz Mārupi – jaunā novada administratīvo centru – var nokļūt vienīgi ar
pārsēšanos Rīgā.
Ministrija norāda, ka Babītes novada pievienošana Mārupes novadam ir saderīga
ar reformas mērķi un nodrošina pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas,
izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu,
sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus. Lemjot par
attiecīgo administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu, Ministrija ņēmusi
vērā nepieciešamību Pierīgā mazināt administratīvi teritoriālo sadrumstalotību
un veidot savstarpēji salīdzināma mēroga pašvaldības. Babītes novads esot
izteikts Pierīgas novads, kura iedzīvotāju paradumi cieši saistīti ar Rīgas
pilsētu. Gandrīz 58 procenti Babītes novada nodarbināto strādājot Rīgā, bet
tikai 23,2 procenti – Babītes novadā. Arī visvairāk savstarpējo norēķinu par
izglītojamiem Babītes novads veicot ar Rīgas pilsētu (sk. lietas materiālu
22. sēj. 32.–34. lp.).
No lietā esošajiem materiāliem izriet, ka Babītes novadā 2018. gada sākumā
bija 10 350 iedzīvotāji, bet 2020. gada sākumā – 12 014 iedzīvotāji (sk. lietas
materiālu 22. sēj. 33. lp. un Iedzīvotāju reģistra statistiku 2020. gadā,
pieejama: www.pmlp.gov.lv). Tātad Babītes novada iedzīvotāju skaits
neatbilst reformas pamatā esošajam kritērijam par iedzīvotāju skaitu Pierīgas
novados. Savukārt jaunais Mārupes novads, kurā reformas ietvaros iekļauts
līdzšinējais Babītes novads, atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem.
Citstarp jaunais Mārupes novads ir ģeogrāfiski vienots un tajā ir vairāk nekā
15 000 iedzīvotāju (sk. lietas materiālu 22. sēj. 33. lp.).
Attiecībā uz sabiedriskā transporta tīkla izveidi Satversmes tiesa norāda, ka
administratīvi teritoriālā reforma ir saistīta ar zināmu pielāgošanās periodu un
nepieciešamību veikt izmaiņas dažādos apvienoto pašvaldību sadarbības aspektos,
tostarp sabiedriskā transporta tīklā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada
13. jūlija noteikumu Nr. 634 "Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas
kārtība maršrutu tīklā" 4. punktu sabiedriskā transporta maršruti tiek veidoti
un savstarpēji saskaņoti atbilstoši pasažieru plūsmai. Tādējādi tas, ka izmaiņas
sabiedriskā transporta maršrutos ir nepieciešamas, nenozīmē to, ka likumdevējs
būtu rīkojies patvaļīgi un attiecīgais administratīvi teritoriālā iedalījuma
risinājums būtu neatbilstošs reformas pamatā esošajiem kritērijiem.
Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs, izvērtējot iespējamos administratīvi
teritoriālā iedalījuma risinājumus un ņemot vērā Babītes novada situāciju un
iedzīvotāju intereses, attiecībā uz to ir izvēlējies reformas mērķim un
kritērijiem atbilstošu administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu.
Tādējādi, lemjot par līdzšinējā Babītes novada iekļaušanu Mārupes novadā,
likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
37. Kandavas novada pašvaldības teritorija ir noteikta ar 2008. gada
Administratīvo teritoriju likuma 2. pielikuma 43. punktu, un atbilstoši tam
Kandavas novadu veido Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Kandavas, Matkules, Vānes,
Zantes un Zemītes pagasti. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju likuma pielikuma
39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19., 39.21. un 39.22. apakšpunktu līdzšinējais
Kandavas novads tiek iekļauts Tukuma novadā.
Kandavas novada dome uzskata, ka reformas ietvaros novads būtu jāsaglabā kā
patstāvīga pašvaldība. Kandava esot potenciāls attīstības centrs, to domes
pārstāvis esot norādījis Komisijas sēdē. Tāpat Kandavas novada dome izteikusi
priekšlikumu, ka šā novada teritorijai būtu jāpievieno līdzšinējā Talsu novada
Sabiles pilsēta un Abavas pagasts, kā arī līdzšinējā Tukuma novada Jaunsātu un
Pūres pagasti.
Ministrija norāda, ka Kandavas novada iekļaušana Tukuma novadā atbilst
reformas mērķim un nodrošina reģionālās nozīmes attīstības centru – Tukumu – ar
lauku teritorijām, līdz ar to nodrošinot pašvaldības spējas piesaistīt
investīcijas, izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo
pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās
saimniecības tīklus. Tukuma pilsēta esot Kandavas novadam kopumā tuvākais
reģionālās nozīmes attīstības centrs. Analizējot iedzīvotāju paradumus un
pašvaldību jau iedibinātās sadarbības saiknes, esot gūts apliecinājums tam, ka
Kandavas novads iekļaujams tieši Tukuma novadā. Tukuma novadā apvienojamās
pašvaldības jau sadarbojoties gan pakalpojumu nodrošināšanā, gan citās jomās,
piemēram, civilajā aizsardzībā, veselības aprūpē, tūrismā. Kandavas novadā
darbojoties arī Vienotais klientu centrs (sk. lietas materiālu 8. sēj.
62.–64. lp.).
Līdzšinējā Kandavas novada teritorijā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes
attīstības centra. Par jaunu attīstības centru noteikšanu jālemj likumdevējam,
veicot attiecīgas izmaiņas valsts attīstības plānošanas dokumentos. Reģionālās
vai nacionālās nozīmes attīstības centra Kandavas novadā nebūtu arī tad, ja
atbilstoši novada domes priekšlikumam tam tiktu pievienota Sabiles pilsēta, kā
arī Abavas, Jaunsātu un Pūres pagasti. Tādējādi Kandavas novada kā patstāvīgas
pašvaldības saglabāšana, kā arī atsevišķu administratīvi teritoriālā iedalījuma
vienību pievienošana šim novadam neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā
esošajiem kritērijiem, saskaņā ar kuru novada teritorijā jābūt reģionālās vai
nacionālās nozīmes attīstības centram.
Savukārt jaunais Tukuma novads atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem.
Tas ir ģeogrāfiski vienots, un tā teritorijā ir reģionālās nozīmes attīstības
centrs – Tukums. Tāpat reformas gaitā ir vērtēta novada ekonomiskā ilgtspēja un
spēja izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu
iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus.
Tādējādi likumdevējs, izvērtējot vairākus iespējamos administratīvi teritoriālā
iedalījuma risinājumus un ņemot vērā Kandavas novada situāciju un iedzīvotāju
intereses, attiecībā uz to ir izvēlējies reformas mērķim un kritērijiem
atbilstošu administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu.
Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā Kandavas novada iekļaušanu Tukuma novadā,
likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
38. Mazsalacas novada pašvaldības teritorija ir noteikta ar 2008. gada
Administratīvo teritoriju likuma 2. pielikuma 62. punktu, atbilstoši tam
Mazsalacas novadu veido Mazsalacas pilsēta, kā arī Mazsalacas, Ramatas, Sēļu un
Skaņkalnes pagasti. Atbilstoši Administratīvo teritoriju likuma pielikuma
41.14., 41.15., 41.18., 41.22. un 41.23. apakšpunktam līdzšinējais Mazsalacas
novads tiek iekļauts Valmieras novadā.
Mazsalacas novada dome izteikusi viedokli, ka šis novads reformas ietvaros
būtu jāsaglabā kā patstāvīga pašvaldība. Novads esot spējīgs harmoniski un
ilgtspējīgi attīstīties, citstarp nodrošinot novada iedzīvotājiem atbilstošu
dzīves kvalitāti un veicinot ekonomisko izaugsmi.
Ministrija norāda, ka Ministru kabineta 2019. gada 14. maija informatīvā
ziņojuma sagatavošanas laikā Mazsalacas novads nebija atbilstošs 2008. gada
Administratīvo teritoriju likuma 7. panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem.
Mazsalacas novadā 2018. gadā bijuši 2290 iedzīvotāji un lielākajā novada
apdzīvotajā vietā – Mazsalacas pilsētā – vien 1132 iedzīvotāji. Mazsalacas
novada iekļaušana jaunajā Valmieras novadā esot saderīga ar reformas mērķi un
sasaistot nacionālās nozīmes attīstības centru – Valmieru – ar lauku
teritorijām, radot priekšnoteikumus tautsaimniecības attīstībai un nodrošinot
pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas. Valmiera esot Mazsalacas novadam
tuvākais nacionālās nozīmes attīstības centrs. Tāpat esot ņemts vērā tas, ka
Valmieras novadā apvienojamās pašvaldības jau sadarbojas vairākās jomās,
piemēram, izglītības, sabiedriskā transporta, civilās aizsardzības jomā.
Mazsalacas novadā darbojoties arī Vienotais apkalpošanas centrs (sk. lietas
materiālu 7. sēj. 62.–70. lp.).
Līdzšinējā Mazsalacas novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības
centra. Tādējādi Mazsalacas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana
neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam,
ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram.
Savukārt jaunais Valmieras novads atbilst reformas pamatā esošajiem
kritērijiem. Tas ir ģeogrāfiski vienots, un tā teritorijā ir nacionālās nozīmes
attīstības centrs – Valmiera. Tāpat reformas gaitā ir vērtēta novada ekonomiskā
ilgtspēja un spēja izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo
pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās
saimniecības tīklus. Tādējādi likumdevējs, izvērtējot iespējamos administratīvi
teritoriālā iedalījuma risinājumus un ņemot vērā Mazsalacas novada situāciju un
iedzīvotāju intereses, attiecībā uz to ir izvēlējies reformas mērķim un
kritērijiem atbilstošu administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu.
Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā Mazsalacas novada iekļaušanu Valmieras
novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
39. Visbeidzot Satversmes tiesai ir jāpārbauda tas, vai likumdevējs ir
izvērtējis tieši Jaunjelgavas, Carnikavas, Rugāju, Iecavas, Rundāles, Auces,
Salas, Salacgrīvas, Alojas, Babītes, Kandavas un Mazsalacas novadu vietējo
kopienu demokrātiskās līdzdalības tiesības.
39.1. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka demokrātiskā tiesiskā valstī
iedzīvotāju aktīva dalība vietējā pašpārvaldē ir svarīga. Reformas pamatā nevar
likt vienīgi ekonomiskus apsvērumus un finansiālu ieguvumu, un ir jāizvērtē, vai
likumdevējs, īstenojot reformu, ir ievērojis iedzīvotāju demokrātiskās
līdzdalības tiesības. Demokrātiskā līdzdalība ir pilsoņu demokrātiskās gribas
izpausme, kas citstarp sekmē tiesiskumu, demokrātisku valsts pārvaldi, sociālo
iekļaušanu un ekonomikas attīstību, kā arī cilvēka pamattiesību ievērošanu.
Demokrātiskās līdzdalības tiesības ietver arī pilsoņa iespējas tieši un
nepastarpināti ietekmēt vietējas nozīmes jautājumu izlemšanu un skaidri noteiktu
demokrātiskās līdzdalības mehānismu pastāvēšanu. Reformas ietvaros tādu lēmumu
pieņemšana, kuri attiecas uz katras apvienojamās pašvaldības vietējo kopienu,
attālinās no šīs kopienas. Tāpēc likumdevējam ir jāparedz mehānismi, ar kuru
palīdzību pilsoņi var aktīvi un pilnvērtīgi piedalīties pašvaldības darbā un
efektīvi ietekmēt to lēmumu pieņemšanu, kuri skar attiecīgo pilsētu vai pagastu
(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106
29. un 29.1. punktu).
Atbilstoši Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumiem Saeimai un
Ministru kabinetam vēl jāpieņem vairāki reformas īstenošanai nepieciešami
normatīvie akti. Citstarp Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu
11. punkta 2. apakšpunktā Ministru kabinetam bija noteikts uzdevums līdz
2020. gada 31. decembrim izstrādāt un iesniegt Saeimai izskatīšanai
likumprojektu, kas paredz vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības
demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķir šīm vietējām kopienām
kompetenci vietējas nozīmes jautājumu kārtošanai.
Ministru kabinets 2021. gada 15. martā iesniedza Saeimai likumprojektu
"Pašvaldību likums". Kā norādījusi Ministrija, minētais likumprojekts paredz, ka
pašvaldību administratīvajās vienībās tiek ievēlētas iedzīvotāju padomes, lai
uzturētu dialogu starp novada pilsētu un pagastu iedzīvotājiem un domi, kā arī
iedzīvotāju iespēju iesniegt domei kolektīvo iesniegumu. Šajā likumprojektā esot
arī ietverts jauns mehānisms – līdzdalības budžets – iedzīvotāju līdzdalības
iespēju nodrošināšanai un veicināšanai, sevišķi novadu teritorijās ārpus
administratīvā centra. Tādējādi tikšot nodrošināts demokrātiskais process, kas
sniedz iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek tērēta daļa no
pašvaldības budžeta teritorijas attīstības jautājumos (sk., piemēram, lietas
materiālu 15. sēj. 51. lp. un 16. sēj. 98. lp.).
39.2. Vairākas Pieteikumu iesniedzējas norāda: tā kā Administratīvo
teritoriju likuma pārejas noteikumu 11. punkta 2. apakšpunktā minētais likums
joprojām nav pieņemts, nevar uzskatīt, ka vietējo kopienu demokrātiskās
līdzdalības tiesības tiek ievērotas, un tāpēc attiecīgās apstrīdētās normas ir
atzīstamas par spēkā neesošām.
Lai gan pašvaldību vēlēšanas notika 2021. gada 5. jūnijā un 2021. gada
1. jūlijā jaunievēlētajām novadu domēm vai ar atsevišķu likumu ieceltām pagaidu
administrācijām jāsanāk uz pirmo sēdi, reforma vēl nav uzskatāma par pabeigtu.
Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka atbildība par reformas pilnīgu pabeigšanu
un iznākumu gulstas visupirms uz Saeimu un Ministru kabinetu. Citstarp Saeimas
un Ministru kabineta pienākums ir nodrošināt to, lai pilnībā tiktu īstenoti tie
iedzīvotāju demokrātiskās līdzdalības mehānismi, kas norādīti Administratīvo
teritoriju likumā. Pirms reformas pabeigšanas nav iespējams izvērtēt to, kādas
būs pilsoņu demokrātiskās līdzdalības tiesību īstenošanas iespējas reformas
ietvaros izveidotajās pašvaldībās (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta
sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 29.2. punktu).
Turklāt jāņem vērā, ka normatīvie akti, tostarp Satversme, likums "Par
pašvaldībām" un Iesniegumu likums, jau šobrīd nosaka pilsoņu demokrātiskās
līdzdalības tiesības pašvaldībās, piemēram, aktīvās un pasīvās vēlēšanu
tiesības, tiesības paust savu viedokli, tiesības vērsties pašvaldībā ar
iesniegumu, lai vietējo iedzīvotāju intereses pašvaldībā tiktu īstenotas pēc
iespējas pilnīgāk. Ikviena persona vai personu grupa ir tiesīga apvienoties
biedrībās un citās sabiedriskās organizācijās, lai kopīgi aizstāvētu savas
tiesības, tostarp risinātu vietējas nozīmes jautājumus. Tādējādi tas, ka
Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 11. punkta 2. apakšpunktā
minētais likums, kurā būtu paredzētas vietējo kopienu tiesības demokrātiski
ievēlēt savus pārstāvjus un šīm kopienām būtu piešķirta kompetence vietējas
nozīmes jautājumu kārtošanā, vēl nav pieņemts, šobrīd neliecina par
demokrātiskās līdzdalības tiesību ierobežošanu. Jaunajos novados ietilpstošo
novada pilsētu un pagastu iedzīvotāju demokrātiskās līdzdalības mehānismus būs
iespējams izvērtēt vienīgi pēc reformas pabeigšanas.
Tādējādi šobrīd attiecībā uz Jaunjelgavas, Carnikavas, Rugāju, Iecavas,
Rundāles, Auces, Salas, Salacgrīvas, Alojas, Babītes, Kandavas un Mazsalacas
novadu vietējām kopienām nav pamata secināt, ka likumdevējs būtu rīkojies
patvaļīgi un reformas rezultātā iedzīvotāji varētu zaudēt demokrātiskās
līdzdalības tiesības.
Līdz ar to likumdevējs, pieņemot Administratīvo teritoriju likuma pielikuma
8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19., 8.20., 11.2., 12.10., 12.13., 13.8.,
13.9., 13.13., 13.16., 13.20., 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19.,
16.20., 19.18., 19.20., 23.1., 23.2., 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.8., 23.12.,
23.13., 23.15., 23.16., 27.1., 27.3., 39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19.,
39.21., 39.22., 41.14., 41.15., 41.18., 41.22. un 41.23. apakšpunktu, nav
rīkojies patvaļīgi un šīs normas atbilst Satversmes 1. un 101. pantam.
40. Ilūkstes novada dome un Ozolnieku novada dome lūdz atzīt to
apstrīdētās normas par spēkā neesošām no šo normu pieņemšanas brīža.
Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32. panta trešajai daļai tiesību norma,
kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību
normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas
dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Saskaņā ar Satversmes tiesas
likuma 31. panta 11. punktu Satversmes tiesa var spriedumā norādīt brīdi, ar
kuru zaudē spēku apstrīdētā norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka
juridiska spēka tiesību normai. Likums Satversmes tiesai ne vien dod pilnvaras,
bet arī uzliek atbildību par to, lai tās nolēmumi sociālajā realitātē
nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru (sk., piemēram,
Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01
35.1. punktu). Līdz ar to Satversmes tiesai ir jāizlemj, no kura brīža spēku
zaudē normas, kas atzītas par neatbilstošām Satversmes 1. un 101. pantam.
Jauno novadu domju vēlēšanas notika 2021. gada 5. jūnijā. Atbilstoši
Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 2. punkta pirmajam teikumam
līdzšinējām republikas pilsētu un novadu pašvaldībām jāturpina pildīt savas
funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2021. gada
pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes vai ar atsevišķu likumu
ieceltas pagaidu administrācijas pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šajā likumā
noteiktajā kārtībā 2021. gada 1. jūlijā.
Konkrētajā situācijā jāņem vērā tas, ka šis spriedums skar vairākas
pašvaldības, tostarp arī tās, kuras Satversmes tiesā nav vērsušās, un vairākus
desmitus tūkstošus iedzīvotāju, turklāt jauno pašvaldību domju vēlēšanas jau ir
notikušas. Taisnīguma princips prasa panākt iespējami taisnīgāku līdzsvaru starp
dažādu sabiedrības locekļu pretrunīgajām interesēm (sk., piemēram, Satversmes
tiesas 2010. gada 15. marta sprieduma lietā Nr. 2009-44-01 23. punktu).
Satversmes tiesas uzdevums ir nepieļaut tādu situāciju, ka no apstrīdēto normu
spēka zaudēšanas rastos jauni tiesību aizskārumi. Tieši pretēji – tiesai ir
pienākums pēc iespējas līdzsvarot personu atšķirīgās intereses. Vienādā mērā ir
aizsargājamas gan to novadu iedzīvotāju intereses, kuru domes ir vērsušās
Satversmes tiesā, gan arī to novadu iedzīvotāju intereses, kuru domes Satversmes
tiesā nav vērsušās. Ilūkstes un Ozolnieku novadu domju apstrīdēto normu atzīšana
par spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža vai Satversmes tiesas sprieduma spēkā
stāšanās dienas varētu novest pie būtiska citu personu interešu aizskāruma.
Turklāt par jaunu, reformas mērķim un novadu veidošanas kritērijiem atbilstošu
administratīvi teritoriālo iedalījumu ir jālemj Saeimai. Tādēļ, lai nodrošinātu
tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru, izskatāmajā lietā ir nepieciešams un
pieļaujams tas, ka Satversmei neatbilstošās normas noteiktu laiku paliek spēkā
un Saeimai tiek dota iespēja, ievērojot demokrātiskas tiesiskas valsts principus
un šajā spriedumā secināto, noteikt jaunu, Satversmei atbilstošu administratīvi
teritoriālo iedalījumu attiecībā uz Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu.
Satversmes tiesa norāda, ka Saeimas uzdevums ir gādāt par to, lai attiecībā
uz Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu Satversmei atbilstošs administratīvi
teritoriālā iedalījuma risinājums tiktu noteikts pēc iespējas drīzāk.
Tādējādi Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 10.2., 10.6., 10.7.,
10.8., 10.17., 10.18., 10.21., 10.23., 18.1., 18.8. un 18.10. apakšpunkts
atzīstams par spēkā neesošu no 2022. gada 1. janvāra.
Nolēmumu daļa
Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu un
30.–32. pantu, Satversmes tiesa
nosprieda:
1. Izbeigt tiesvedību lietā daļā par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto
vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri
un teritoriālā iedalījuma vienības" 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19.,
8.20., 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21., 10.23., 12.10.,
12.13., 13.13., 13.16., 13.20., 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19.,
16.20., 19.18. un 19.20. apakšpunkta atbilstību Eiropas vietējo pašvaldību
hartas 4. panta trešajai daļai.
2. Atzīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma
"Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā
iedalījuma vienības" 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21., 10.23.,
18.1., 18.8. un 18.10. apakšpunktu par atbilstošu Eiropas vietējo pašvaldību
hartas 4. panta sestajai daļai un 5. pantam.
3. Atzīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma
"Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā
iedalījuma vienības" 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21., 10.23.,
18.1., 18.8. un 18.10. apakšpunktu par neatbilstošu Latvijas Republikas
Satversmes 1. un 101. pantam un spēkā neesošu no 2022. gada 1. janvāra.
4. Atzīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma
"Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā
iedalījuma vienības" 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19., 8.20., 11.2.,
12.10., 12.13., 13.8., 13.9., 13.13., 13.16., 13.20., 16.2., 16.5., 16.11.,
16.14., 16.18., 16.19., 16.20., 19.18., 19.20., 23.1., 23.2., 23.3., 23.4.,
23.5., 23.6., 23.8., 23.12., 23.13., 23.15., 23.16., 27.1., 27.3., 39.1., 39.8.,
39.9., 39.12., 39.19., 39.21., 39.22., 41.14., 41.15., 41.18., 41.22. un
41.23. apakšpunktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. un
101. pantam, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta sestajai daļai un
5. pantam.
Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs A. Laviņš