Ministru kabineta noteikumi Nr. 384

Rīgā 2021. gada 15. jūnijā (prot. Nr. 48 6. §)

Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 3. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21 (turpmāk – būvnormatīvs) nosaka būvju tehniskās apsekošanas izpildes kārtību un saturu.

2. Būvnormatīvs neattiecas uz:

2.1. elektroapgādes komersantu līnijveida (lineāro) inženierbūvju apsekošanu;

2.2. ārējo inženiertīklu un inženiertīklu pievadu apsekošanu;

2.3. dzīvojamo māju un tai piederīgo ēku pamatkonstrukciju profilaktisko apsekošanu;

2.4. dūmvada, apkures iekārtas un ierīces pārbaudēm un liftu apsekošanu.

3. Būvnormatīvā ir lietoti šādi termini:

3.1. tehniskā apsekošana – būves vai tās daļas novērtēšana (tai skaitā veicot būves vai tās daļas vizuālo apskati), tās konstrukciju, tajā iebūvēto būvizstrādājumu, to savienojumu vietu faktiskā tehniskā stāvokļa apzināšanas un izvērtēšanas darbu komplekss, kas ir pamats būves vai tās daļā iebūvēto būvizstrādājumu, elementu un to savienojumu mezglu detalizētai izpētei un tehniskās apsekošanas atzinuma sagatavošanai;

3.2. tehniskā izpēte – detalizēta un padziļināta būves, tās daļas vai būves daļā iebūvēto būvizstrādājumu, elementu un to savienojumu mezglu tehniskā apsekošana, atsedzot būvkonstrukcijas, veicot urbumus vai lietojot citas destruktīvas izpētes metodes, lai konstatētu vai precizētu būves, tās daļas vai būves daļā iebūvēto būvizstrādājumu vai elementu tehnisko stāvokli, bojājumus un trūkumus, kā arī to cēloņus;

3.3. apsekošanas veicējs – būvspeciālists vai būvkomersants, kurš noslēdzis rakstveida līgumu ar būves vai tās daļas apsekošanas pasūtītāju par būves vai tās daļas apsekošanu, kā arī būvspeciālists, pamatojoties uz pasūtītāja rīkojumu;

3.4. apsekotājs – būvspeciālists, kurš atbilstoši būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības jomas normatīvajā aktā noteiktai attiecīgās sfēras būvspeciālista kompetencei veic vai veiks būves apsekošanu;

3.5. pirmsavārijas stāvoklis – negatīvas izmaiņas būves vai tās daļas būvkonstrukciju, inženiertīklu vai to elementu tehniskajā stāvoklī, kuru dēļ draud iestāties pēkšņs neprognozējams pilnīgs vai daļējs darbspējas zudums;

3.6. avārijas stāvoklis – būves vai tās daļas būvkonstrukciju, inženiertīklu vai to elementu darbspējas pilnīgs vai daļējs zudums pēc notikušas avārijas;

3.7. nedroša būve – būve, kura neatbilst būtiskām būvei izvirzāmām mehāniskās stiprības un stabilitātes, ugunsdrošības vai lietošanas drošības prasībām, kā arī kurai trūkst nosedzošu būvkonstrukciju, ir atklātas ailas vai tās nav nodrošinātas pret nepiederošu personu iekļūšanu tajā vai tajā ir nedrošas būvkonstrukcijas, kas var nokrist, apgāzties vai iebrukt.

4. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar būvnormatīvu izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

5. Nacionālā standartizācijas institūcija publicē tīmekļvietnē www.lvs.lv to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro būvnormatīva izpildei.

6. Būves vai tās daļas vizuālo apskati var veikt jebkura persona. Būves vai tās daļas vizuālā apskate pati par sevi nav uzskatāma par būves vai tās daļas tehnisko apsekošanu.

7. Tehniskās apsekošanas mērķis ir novērtēt būves vai tās daļas faktisko tehnisko stāvokli būves apsekošanas brīdī atbilstoši tehniskās apsekošanas uzdevumam. Veicot tehnisko apsekošanu, par atbilstošām būvkonstrukcijām tiek uzskatītas arī tādas konstrukcijas, kuras tika projektētas līdz 2015. gada 31. maijam un kas atbilst būvkonstrukciju projektēšanas būvnormatīviem, kuri bija spēkā no 1988. gada līdz 2015. gada 31. maijam. Par atbilstošiem ugunsdrošības risinājumiem tiek uzskatīti risinājumi, kas tika realizēti brīdī, kad būve vai būves daļa (ja tika veikta būves daļas atjaunošana vai pārbūve) tika pieņemta ekspluatācijā, un ugunsdrošības risinājumi atbilst normatīvajos aktos ietvertajām ugunsdrošības prasībām, kas bija spēkā projekta akceptēšanas brīdī.

8. Būvnormatīvu piemēro iekšējo inženiertīklu (tai skaitā ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu), zemējumietaišu un zibensaizsardzības ietaišu apsekošanai, ja citos normatīvajos aktos nav noteikta cita kārtība.

II. Tehniskā apsekošana

9. Tehnisko apsekošanu (galveno inspekciju) veic:

9.1. periodiski būves ekspluatācijas laikā:

9.1.1. ne retāk kā reizi 10 gados otrās un trešās grupas publiskai un daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamajai ēkai;

9.1.2. ne retāk kā reizi piecos gados otrās un trešās grupas tiltiem, ceļu pārvadiem, viaduktiem, estakādēm, gājēju tiltiem un pārvadiem, ceļu caurtekām, tuneļiem un atbalstsienām;

9.2. pirms būves vai tās daļas atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas, konservācijas būvprojekta izstrādes vai konservācijas pārtraukšanas gadījumos, kā arī pirms būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes vienkāršotai ēkas fasādes atjaunošanai;

9.3. citos gadījumos, ja jānosaka būves vai tās daļas faktiskais tehniskais stāvoklis.

10. Otrās vai trešās grupas publiskas ēkas periodiskās tehniskās apsekošanas laikā apsekotājs veic:

10.1. attiecīgās ēkas faktiskā tehniskā stāvokļa novērtējumu ēkas nesošajām būvkonstrukcijām visā ēkas apjomā attiecībā uz mehānisko stiprību, stabilitāti un lietošanas drošību (krišana, sadursme, apdegums, nāvējošs elektrošoks, eksplozijas radīts ievainojums);

10.2. attiecīgās ēkas būvkonstrukciju un to elementu faktiskā tehniskā stāvokļa ugunsizturības novērtējumu, kā arī ugunsdrošībai nozīmīgu inženiertehnisko sistēmu faktiskā tehniskā stāvokļa un darbspējas novērtējumu;

10.3. iespējamās patvaļīgas būvniecības pazīmju novērtējumu attiecīgajā ēkā un iespējamās patvaļīgās būvniecības ietekmi uz attiecīgās ēkas nesošajām būvkonstrukcijām.

11. Otrās un trešās grupas tiltu, ceļu pārvadu, viaduktu, estakāžu, gājēju tiltu un pārvadu, caurteku, tuneļu un atbalstsienu periodisko tehnisko apsekošanu (galveno inspekciju) veic atbilstoši standartam LVS 190-11:2009 "Tilta inspekcija un pārbaude uz slodzi".

12. Pirms būves vai tās daļas atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas būvprojekta izstrādes un būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes vienkāršotai ēkas fasādes atjaunošanai, kā arī citos gadījumos, ja jānosaka būves faktiskais tehniskais stāvoklis, būves tehniskā stāvokļa apsekošanu un novērtējumu veic atbilstoši tehniskās apsekošanas uzdevumā noteiktajam apjomam.

13. Tehniskās apsekošanas ietvaros tehnisko izpēti veic, ja tas ir norādīts tehniskās apsekošanas uzdevumā.

III. Tehniskās apsekošanas uzdevums

14. Tehniskās apsekošanas pasūtītāja (turpmāk – pasūtītājs) un apsekošanas veicēja tiesības un pienākumus nosaka būvnormatīvs un apsekošanas līgums vai cits pasūtītājam un apsekošanas veicējam savstarpēji saistošs dokuments. Tehniskās apsekošanas procesa neatņemama sastāvdaļa ir tehniskās apsekošanas uzdevuma izstrāde.

15. Tehniskās apsekošanas uzdevumā norāda pasūtītāju, objektā veicamo tehniskās apsekošanas darbu apjomu atbilstoši būvnormatīva 10., 11., 12. un 13. punktam, tehniskās apsekošanas detalizācijas pakāpi, tehniskās apsekošanas gaitā izstrādājamos teksta, grafiskos, fotofiksācijas un citus materiālus, kā arī, ja nepieciešams, atzinumā norāda pienākumu sagatavot priekšlikumus par konstatēto nepilnību novēršanu un sniegt atbildes par Būvniecības likuma 9. pantā izvirzītajām prasībām.

16. Tehniskās apsekošanas uzdevumu izstrādā pasūtītājs kopā ar apsekošanas veicēju.

IV. Apsekotāja un pasūtītāja pienākumi

17. Ja apsekošanas veicējs ir būvkomersants, tas tehniskās apsekošanas veikšanai norīko apsekotāju. Apsekošanas veicējs papildus apsekotājam var pieaicināt citus kvalificētus atbilstošās jomas speciālistus tehniskās apsekošanas veikšanai.

18. Apsekotājam ir pienākums iegūt nepieciešamo informāciju par būvi, un viņš patstāvīgi izvēlas piemērojamās tehniskās apsekošanas metodes atbilstoši tehniskās apsekošanas uzdevumam.

19. Pasūtītājam ir pienākums nodrošināt piekļūšanu būvei vai tās daļai un sniegt apsekotājam viņa rīcībā esošu informāciju un dokumentāciju par būvi, tai skaitā par apstākļiem būves vai tās daļas ekspluatācijas laikā, kas varēja ietekmēt būves vai tās daļas tehnisko stāvokli.

20. Ja tehniskās apsekošanas laikā apsekotājs konstatē, ka būve vai tās daļa atrodas tādā stāvoklī, ka no tās var rasties kaitējums kaimiņiem, garāmgājējiem vai tās lietotājiem, apsekotājam ir pienākums par to nekavējoties ziņot pasūtītājam vai būves īpašniekam, vai tiesiskajam valdītājam, ja pasūtītājs nav būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kā arī būvvaldei vai institūcijai, kas pilda būvvaldes funkcijas, nosūtot elektroniskā pasta vēstuli ar informāciju par būves vai tās daļas adresi vai atrašanās vietu un konstatētajiem bojājumiem.

V. Tehniskās apsekošanas atzinums

21. Apsekotājs tehniskās apsekošanas atzinumu sastāda Būvniecības informācijas sistēmā.

22. Apsekotājs tehniskās apsekošanas atzinumā norāda šādu informāciju (ciktāl tas attiecas uz attiecīgo tehnisko apsekošanu):

22.1. ziņas par būvi (būves kadastra apzīmējums, ja tāds ir piešķirts);

22.2. ziņas par zemes vienību (kadastra apzīmējums, ja būvei nav piešķirts kadastra apzīmējums);

22.3. kopvērtējums par būves atbilstību vai neatbilstību kādai no Būvniecības likuma 9. pantā minētajām prasībām, ja veikta periodiskā tehniskā apsekošana;

22.4. papildu informācija:

22.4.1. mehāniskā stiprība un stabilitāte (ir vai nav vērtēta, ir vai nav konstatētas neatbilstības, kas neietekmē drošumu, un neatbilstības, kas ietekmē drošumu (nedroša būve vai tās daļa), pirmsavārijas vai avārijas stāvoklis;

22.4.2. ugunsdrošība (ir vai nav vērtēta, ir vai nav konstatētas neatbilstības, kas neietekmē drošumu, un neatbilstības, kas ietekmē drošumu);

22.4.3. lietošanas drošība (ir vai nav vērtēta, ir vai nav konstatētas neatbilstības, kas neietekmē drošumu, un neatbilstības, kas ietekmē drošumu, pirmsavārijas vai avārijas stāvoklis);

22.4.4. vides pieejamība (ir vai nav vērtēta, ir vai nav nodrošināta iekļūšana būvē, ir vai nav nodrošināta pārvietošanās pa būvi);

22.4.5. patvaļīga būvniecība (ir vai nav vērtēta, nav konstatēta patvaļīga būvniecība, konstatēta būves vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam, patvaļīgā būvniecība skar vai neskar nesošās būves konstrukcijas);

22.5. norādījumi par veicamajiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai saglabātu vai uzlabotu būves tehnisko stāvokli, un kuru neizpilde apsekotāja noteiktajā termiņā var radīt kaitējumu būves lietotājam, kaimiņam vai garāmgājējam;

22.6. ieteikumi.

23. Tehniskās apsekošanas atzinumam kā datnes pievieno:

23.1. tehniskās apsekošanas uzdevumu;

23.2. pārskatu par iegūto informāciju par būvi, tās daļu, elementiem, pieņēmumiem vai aplēsēm, veiktajiem būvdarbiem, izmantojamām metodēm un citu informāciju, kas pamato katra izdarītā secinājuma pamatotību;

23.3. būvnormatīva 26. punktā noteiktos materiālus;

23.4. pārskatu par būves vai tās daļas ugunsdrošības risinājumu novērtējumu;

23.5. secinājumus;

23.6. papildu informāciju atbilstoši tehniskās apsekošanas uzdevumam.

24. Būvnormatīva 23.2. apakšpunktā minētajā pārskatā (dokumentācijā) atspoguļo atzinuma sagatavošanas un secinājumu izdarīšanas pamatojumu tādā apmērā, lai cits atbilstošs būvspeciālists varētu pārliecināties par izdarīto secinājumu pamatotību.

25. Ja bez būves vai tās daļas tehniskās izpētes nav iespējams objektīvi novērtēt būves vai tās daļas faktisko tehnisko stāvokli un puses nav vienojušās par tehnisko izpēti, apsekotājs tehniskās apsekošanas atzinuma pārskatā norāda būves vai tās daļas, būvkonstrukcijas vai būves elementus, kuriem būtu nepieciešams veikt tehnisko izpēti.

26. Atbilstoši tehniskās apsekošanas uzdevumam tehniskās apsekošanas atzinumam pievieno šādus tehniskās apsekošanas gaitā izstrādātos materiālus:

26.1. būvkonstrukciju apsekošanas kartogrammas (piemēram, novietne, stāvu plāni, griezumi, fasādes);

26.2. būves vai tās daļas uzmērījumu skices, atsevišķu būves daļu, būvizstrādājumu vai elementu (piemēram, grunts, būvkonstrukcijas, apdare) detalizētus apsekošanas zīmējumus;

26.3. būves vai tās daļas fotoattēlus ar aprakstiem un komentāriem (piemēram, būve vai tās daļu fragmenti, detaļas un raksturīgākie bojājumi, atsegumu detaļas);

26.4. citus dokumentus (piemēram, monitoringa rezultātus, laboratorijas analīzes);

26.5. papildus informāciju par būvi, tās daļu vai piederumiem un to tehnisko stāvokli.

27. Tehniskās apsekošanas atzinuma kopvērtējumā atbilstoši tehniskās apsekošanas uzdevumam norāda būves atbilstību vai neatbilstību Būvniecības likuma 9. pantā minētajām būtiskajām prasībām. Ja būve neatbilst kādām no Būvniecības likuma 9. pantā minētajām būtiskajām prasībām, norāda neatbilstības veidus un pasākumus, kas jāveic, lai novērstu konstatētās neatbilstības, un turpmākās ekspluatācijas nosacījumus.

VI. Noslēguma jautājumi

28. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumus Nr.337 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 405-15 "Būvju tehniskā apsekošana"" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 125. nr.; 2018, 33. nr.).

29. Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamajai ēkai, kura nodota ekspluatācijā pirms 2011. gada 1. novembra un kurai pēdējo 10 gadu laikā nav veikta tehniskā apsekošana, periodisko tehnisko apsekošanu veic līdz 2031. gada 31. oktobrim.

30. Publiskā ēkā, kura nodota ekspluatācijā pirms 2014. gada 1. oktobra un kurai pēdējo 10 gadu laikā nav veikta tehniskā apsekošana, periodisko tehnisko apsekošanu veic līdz 2024. gada 31. oktobrim.

31. Otrās vai trešās grupas publiskas vai daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas periodiskā apsekošana nav nepieciešama, ja šai ēkai ir veikta konservācija, no konservācijas pabeigšanas dienas ir pagājuši mazāk nekā 10 gadi un tās faktiskā ekspluatācija pēc konservācijas veikšanas nav atsākta.

32. Būves vai tās daļas tehniskās apsekošanas atzinumi, kuri noteiktā kārtībā izstrādāti līdz būvnormatīva spēkā stāšanās dienai atbilstoši attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši būvnormatīva prasībām.

33. Noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. novembrī.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs