Ministru kabineta noteikumi Nr. 397

Rīgā 2021. gada 22. jūnijā (prot. Nr. 49 21. §)

Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 9. panta ceturto
un piekto daļu, 11. panta otro un trešo daļu
un Attīstības plānošanas sistēmas likuma 11. panta piekto daļu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna un atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu (turpmāk – atkritumu apsaimniekošanas plāni) saturu;

1.2. atkritumu rašanās novēršanas valsts programmas saturu;

1.3. atkritumu apsaimniekošanas plānu un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmas saskaņošanas, sabiedriskās apspriešanas, ieviešanas, novērtēšanas un pārskatīšanas kārtību;

1.4. atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā ietveramos pasākumus atkritumu rašanās novēršanai un pasākumus, kas veicina atkritumu apsaimniekošanas darbību piemērošanu prioritārā secībā;

1.5. atkritumu rašanās novēršanas kvalitatīvos un kvantitatīvos indikatorus;

1.6. pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmas saturu un kārtību, kādā īsteno atkritumu rašanās novēršanas pasākumu monitoringu;

1.7. atkritumu apsaimniekošanas plānu darbības termiņu.

2. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā iekļauj šādu informāciju:

2.1. atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna mērķi un pasākumi šo mērķu sasniegšanai, kā arī kvalitatīvie vai kvantitatīvie rādītāji un mērķrādītāji (arī attiecībā uz radīto sadzīves atkritumu daudzumu, to reģenerāciju, izmantošanu enerģijas reģenerācijai un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma samazināšanu);

2.2. atkritumu apsaimniekošanas raksturojums valstī:

2.2.1. atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto institūciju un atkritumu apsaimniekotāju pienākumi;

2.2.2. atkritumu apsaimniekošanas analīze, kurā iekļauta informācija par radītajiem, savāktajiem, reģenerētajiem un apglabātajiem atkritumiem, to daudzumu un avotiem (tai skaitā informāciju par radīto atkritumu daudzumu uz vienu iedzīvotāju gadā) atbilstoši šādiem atkritumu veidiem:

2.2.2.1. sadzīves atkritumi, tai skaitā bioloģiski noārdāmie atkritumi;

2.2.2.2. ražošanas atkritumi;

2.2.2.3. bīstamie atkritumi;

2.2.2.4. naftas produktu atkritumi;

2.2.2.5. bateriju un akumulatoru atkritumi;

2.2.2.6. elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi;

2.2.2.7. nolietotie transportlīdzekļi;

2.2.2.8. ārstniecības iestāžu un veterinārmedicīnas atkritumi;

2.2.2.9. polihlorētos bifenilus un polihlorētos terfenilus saturoši atkritumi;

2.2.2.10. būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi, tai skaitā azbestu saturoši būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi;

2.2.2.11. atkritumi, kas satur ievērojamu daudzumu kritiski svarīgo izejvielu;

2.2.3. pastāvošā atkritumu apsaimniekošanas sistēma:

2.2.3.1. izvērtējums par pastāvošajām atkritumu savākšanas sistēmām (arī par atkritumu dalītās savākšanas sistēmām), par to ietvaros savāktajiem atkritumu veidiem un apjomiem, par atkritumu dalītās savākšanas sistēmu teritoriālo izvietojumu un par normatīvajos aktos par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām noteiktajām atkāpēm attiecībā uz prasībām dalīti savākt atkritumus;

2.2.3.2. pastāvošās atkritumu reģenerācijas vietas un iekārtas un atkritumu apglabāšanas vietas un iekārtas (it īpaši attiecībā uz šo noteikumu 2.2.2.1., 2.2.2.3., 2.2.2.4., 2.2.2.5., 2.2.2.6., 2.2.2.7., 2.2.2.9., 2.2.2.10. un 2.2.2.11. apakšpunktā minētajiem atkritumiem);

2.3. prognoze par atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā ietverto atkritumu plūsmu attīstību plāna darbības laikā;

2.4. pasākumi, kas jāveic, lai uzlabotu šo noteikumu 2.2.2. apakšpunktā minēto atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi, reģenerāciju un apglabāšanu, neradot draudus videi;

2.5. izvērtējums par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību, arī par papildus nepieciešamo infrastruktūru dalītai atkritumu savākšanai un par pasākumiem tās darbības uzlabošanai, par papildus nepieciešamām jaunām atkritumu dalītās savākšanas sistēmām, par papildus nepieciešamām jaunām atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas vietām un iekārtām un par esošo atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas vietu un iekārtu slēgšanu;

2.6. šo noteikumu 2.5. apakšpunktā minēto vietu un iekārtu atrašanās vietas noteikšanas kritēriji un paredzamā jauda;

2.7. plānotās atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģijas un metodes;

2.8. informācija par pasākumiem šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minēto mērķrādītāju sasniegšanai;

2.9. pasākumi visu veidu piegružošanas novēršanai un mazināšanai un visu veidu piegružojuma savākšanai;

2.10. institūcijas, kas atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna izpildi;

2.11. sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi;

2.12. izvērtējums par atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā paredzēto pasākumu īstenošanai pieejamo un papildus nepieciešamo finansējumu un tā avotiem (arī pašvaldību līmenī), tai skaitā izveidotās atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras uzturēšanas izmaksas;

2.13. informācija par atkritumu pārrobežu pārvadājumiem:

2.13.1. atkritumu veidi un daudzums, kuru būtu iespējams eksportēt vai izvest pārstrādei citās valstīs;

2.13.2. atkritumu veidi un daudzums, kuru būtu iespējams importēt vai ievest no citas valsts reģenerācijai Latvijā;

2.14. izvērtējums par atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna atbilstību normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā un to, kādā veidā plānā iekļautie pasākumi veicinās normatīvajos aktos noteikto mērķu sasniegšanu.

3. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā iekļauj arī:

3.1. nodaļu par iepakojuma un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par iepakojumu;

3.2. stratēģiju atkritumu poligonos apglabājamu bioloģiski noārdāmu atkritumu daudzuma samazināšanai un pasākumus tās īstenošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu poligonu ierīkošanu, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanu, slēgšanu un rekultivāciju;

3.3. atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu;

3.4. pasākumus visu veidu piegružošanas novēršanai un mazināšanai un visu veidu piegružojuma savākšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par jūras vides aizsardzību un pārvaldību un normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu.

4. Atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā iekļauj šādu informāciju:

4.1. atkritumu apsaimniekošanas reģions, uz kuru attiecas atkritumu apsaimniekošanas reģionālais plāns;

4.2. atkritumu apsaimniekošanas reģionālā plāna mērķi un pasākumi šo mērķu sasniegšanai;

4.3. kvalitatīvie vai kvantitatīvie rādītāji un mērķrādītāji (arī attiecībā uz radīto sadzīves atkritumu daudzumu, to reģenerāciju, izmantošanu enerģijas reģenerācijai un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma samazināšanu);

4.4. atkritumu apsaimniekošanas raksturojums atkritumu apsaimniekošanas reģionā:

4.4.1. atkritumu apsaimniekošanas analīze, iekļaujot informāciju par radītajiem, savāktajiem, reģenerētajiem un apglabātajiem atkritumiem, to daudzumu un avotiem attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā atbilstoši šo noteikumu 2.2.2. apakšpunktā minētajiem atkritumu veidiem (tai skaitā informāciju par radīto sadzīves atkritumu (tostarp bioloģiski noārdāmo atkritumu) daudzumu uz vienu iedzīvotāju gadā);

4.4.2. izvērtējums par pastāvošajām atkritumu savākšanas sistēmām (arī par atkritumu dalītās savākšanas sistēmām), par to ietvaros savāktajiem atkritumu veidiem un apjomiem, par atkritumu dalītās savākšanas sistēmu teritoriālo izvietojumu un par normatīvajos aktos par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām noteiktajām atkāpēm attiecībā uz prasībām dalīti savākt atkritumus;

4.4.3. pastāvošās atkritumu reģenerācijas vietas un iekārtas un atkritumu apglabāšanas vietas un iekārtas (it īpaši attiecībā uz šo noteikumu 2.2.2.1., 2.2.2.3., 2.2.2.4., 2.2.2.5., 2.2.2.6., 2.2.2.7., 2.2.2.9., 2.2.2.10. un 2.2.2.11. apakšpunktā minētajiem atkritumiem);

4.5. prognoze par atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā ietverto atkritumu plūsmu attīstību plāna darbības laikā;

4.6. pasākumi, kas jāveic, lai uzlabotu šo noteikumu 2.2.2. apakšpunktā minēto atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi, reģenerāciju un apglabāšanu, neradot draudus videi;

4.7. izvērtējums par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību, arī par papildus nepieciešamo infrastruktūru dalītai atkritumu savākšanai un par pasākumiem tās darbības uzlabošanai, par papildus nepieciešamām jaunām atkritumu dalītās savākšanas sistēmām, par papildus nepieciešamām jaunām atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas vietām un iekārtām un par esošo atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas vietu un iekārtu slēgšanu;

4.8. šo noteikumu 4.7. apakšpunktā minēto vietu un iekārtu atrašanās vietas noteikšanas kritēriji un paredzamā jauda;

4.9. institūcijas, kas atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanas reģionālā plāna izpildi;

4.10. izvērtējums par atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā paredzēto pasākumu īstenošanai pieejamo un papildus nepieciešamo finansējumu un tā avotiem (arī pašvaldību līmenī), tai skaitā izveidotās atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras uzturēšanas izmaksas;

4.11. izvērtējums par atkritumu apsaimniekošanas reģionālā plāna atbilstību normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā un to, kādā veidā plānā iekļautie pasākumi veicinās normatīvajos aktos noteikto mērķu sasniegšanu.

5. Atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā iekļauj kā atsevišķu nodaļu.

6. Atkritumu rašanās novēršanas valsts programmā ietver:

6.1. atkritumu rašanās novēršanas valsts programmas mērķus;

6.2. informāciju par spēkā esošajiem atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem un to ietekmi uz atkritumu rašanās novēršanu;

6.3. atkritumu rašanās novēršanas pasākumus, kuru mērķis ir:

6.3.1. veicināt un atbalstīt ilgtspējīgus ražošanas un patēriņa modeļus;

6.3.2. rosināt izstrādāt, ražot un izmantot resursefektīvus, izturīgus (arī darbības laika ziņā un bez plānotas nolietošanās), remontējamus, atkārtoti izmantojamus un atjaunināmus produktus;

6.3.3. novērst situāciju, ka par atkritumiem kļūst produkti, kas satur kritiski svarīgās izejvielas;

6.3.4. veicināt produktu atkārtotu izmantošanu un tādu sistēmu izveidi, kas veicinātu produktu remontu un atkārtotu izmantošanu (it īpaši attiecībā uz elektriskām un elektroniskām iekārtām, tekstilmateriāliem un mēbelēm, kā arī iepakojumu, būvmateriāliem un būvniecībā izmantojamiem produktiem);

6.3.5. veicināt rezerves daļu, rokasgrāmatu, tehniskās informācijas vai citu instrumentu, iekārtu vai programmatūras pieejamību, kas dod iespēju produktus remontēt un atkārtoti izmantot, nekaitējot to kvalitātei un drošībai;

6.3.6. samazināt un novērst atkritumu rašanos procesos, kas saistīti ar rūpniecisko ražošanu, produktu izgatavošanu, derīgo izrakteņu ieguvi, būvniecību un būvju nojaukšanu, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus;

6.3.7. samazināt pārtikas atkritumu rašanos primārajā ražošanā, pārstrādē un izgatavošanā, mazumtirdzniecībā un cita veida izplatīšanā, restorānos un sabiedriskajā ēdināšanā, kā arī mājsaimniecībās;

6.3.8. veicināt pārtikas ziedošanu un cita veida izplatīšanu cilvēku patēriņam, priekšroku dodot pārtikas izmantošanai cilvēku uzturā, nevis dzīvnieku barošanai un pārstrādāšanai nepārtikas produktos;

6.3.9. samazināt atkritumu rašanos (it īpaši tādu atkritumu rašanos, kas nav piemēroti sagatavošanai atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei);

6.3.10. veicināt bīstamo vielu satura samazināšanu materiālos un produktos;

6.3.11. noteikt produktus, kas ir galvenie piegružošanas avoti (it īpaši dabas un jūras vidē), un veikt attiecīgus pasākumus, lai samazinātu šādu preču un produktu radīto piegružojumu;

6.3.12. samazināt un novērst jūras piegružojuma radīšanu;

6.3.13. izstrādāt un atbalstīt informācijas kampaņas izpratnes veicināšanai par atkritumu rašanās novēršanu un piegružošanas mazināšanu;

6.4. aprakstu par šo noteikumu 1. pielikumā minēto pasākumu vai citu pasākumu lietderību atkritumu rašanās novēršanas valsts programmā noteikto mērķu sasniegšanai;

6.5. informāciju par šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem pasākumiem, kas veicina atkritumu apsaimniekošanas darbību piemērošanu prioritārā secībā, kā arī izvērtējumu par šo noteikumu 2. pielikumā minēto pasākumu ieguldījumu atkritumu rašanās novēršanā;

6.6. atkritumu rašanās novēršanas pasākumu kvalitatīvos un kvantitatīvos indikatorus, lai nodrošinātu atkritumu rašanās novēršanas valsts programmas mērķu sasniegšanas pārraudzību un izvērtēšanu;

6.7. pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmu.

7. Pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmā iekļauj:

7.1. situācijas raksturojumu pārtikas atkritumu apsaimniekošanas jomā;

7.2. pārtikas atkritumu rašanās iemeslu raksturojumu un informāciju par iespējām tos novērst;

7.3. pārtikas atkritumu rašanās novēršanas priekšnosacījumus un pasākumu ieviešanas hierarhiju;

7.4. pasākumus un aktivitātes pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmas īstenošanai.

8. Atkritumu rašanās novēršanas valsts programmā minēto pasākumu efektivitāti izvērtē atbilstoši šādiem kvalitatīvajiem indikatoriem:

8.1. atkritumu rašanās novēršanas pasākumu ietekme uz atkritumu radīšanu un atkritumu radītājiem (socioloģisks novērtējums);

8.2. no dabas resursu nodokļa samaksas atbrīvoto personu skaits atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas resursu nodokli.

9. Atkritumu rašanās novēršanas pasākumu efektivitāti izvērtē atbilstoši šādiem kvantitatīvajiem indikatoriem:

9.1. sadzīvē radītais atkritumu daudzums (kilogrami uz iedzīvotāju gadā);

9.2. kopējais radītais bīstamo atkritumu daudzums (tonnas gadā);

9.3. kopējais radītais sadzīves atkritumu daudzums (tonnas gadā);

9.4. kopējais pārstrādātais sadzīves atkritumu apjoms (procenti no gadā radītā apjoma);

9.5. kopējais pārstrādātais bīstamo atkritumu apjoms (procenti no gadā radītā apjoma);

9.6. kopējais pārstrādātais ražošanas atkritumu apjoms (procentos no attiecīgajā gadā radītā ražošanas atkritumu apjoma);

9.7. kopējais apglabāto sadzīves atkritumu daudzums (tonnas gadā);

9.8. kopējais apglabāto ražošanas atkritumu apjoms (procenti no gadā radītā apjoma);

9.9. kopējais apglabāto bīstamo atkritumu apjoms (procenti no gadā radītā apjoma).

10. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu saskaņo atbilstoši Ministru kabineta darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

11. Izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas plānu un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu, izstrādātājs nodrošina sabiedrības, organizāciju un institūciju informēšanu un viedokļu uzklausīšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par sabiedrības līdzdalības kārtību attīstības plānošanā un par stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, nodrošinot iespēju vismaz 30 dienas iesniegt priekšlikumus par attiecīgo plāna (tai skaitā atkritumu rašanās novēršanas valsts programmas) projektu. Sabiedrības viedokļus izvērtē pirms lēmuma pieņemšanas par attiecīgā plāna (tai skaitā atkritumu rašanās novēršanas valsts programmas) apstiprināšanu.

12. Atkritumu apsaimniekošanas plānu (tai skaitā atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu) ievieš, īstenojot attiecīgajā plānā (tai skaitā atkritumu rašanās novēršanas valsts programmā) noteiktos pasākumus.

13. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ne retāk kā reizi četros gados izvērtē atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna ieviešanu un veic atkritumu rašanās novēršanas valsts programmas pasākumu ieviešanas monitoringu, kā arī par minētās izvērtēšanas un monitoringa rezultātiem sagatavo informatīvo ziņojumu un, ja nepieciešams, grozījumus atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā vai atkritumu rašanās novēršanas valsts programmā.

14. Pašvaldības, kas apstiprinājušas atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu, ne retāk kā reizi četros gados izvērtē minētā plāna ieviešanu un, ja nepieciešams, veic grozījumus atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā.

15. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu izstrādā septiņus gadus ilgam laikposmam.

16. Atkritumu apsaimniekošanas reģionālos plānus izstrādā septiņus gadus ilgam laikposmam.

17. Izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas plānus un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai pašvaldības, ja nepieciešams, sadarbojas ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Eiropas Komisiju.

18. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011. gada 12. jūlija noteikumus Nr. 564 "Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 114. nr.).

19. Šo noteikumu 15. punkts stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Noteikumos ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 3. maija Direktīvas 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

1. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 22. jūnija
noteikumiem Nr. 397

1. Plānošanas pasākumu vai citu ekonomisko instrumentu izmantošana, kas veicina resursu efektīvu izmantošanu.

2. Pētniecības un attīstības veicināšana, lai izstrādātu tīrākus un mazāku atkritumu daudzumu radošus produktus un tehnoloģijas, un šādu pētniecības un attīstības rezultātu izplatīšana un izmantošana.

3. Tādu efektīvu un nozīmīgu rādītāju izstrāde, kuri ļauj konstatēt ar atkritumu radīšanu saistītu ietekmi uz vidi un ir vērsti uz atkritumu rašanās novēršanu visos mērogos (piemēram, Eiropas Savienības mērogā veikti preču salīdzinājumi, valsts un pašvaldību iestāžu darbība, valsts mērogā veikti pasākumi).

4. Ekodizaina veicināšana (vides aspektu sistemātiska iestrāde produkta konstrukcijā, lai mazinātu tā ietekmi uz vidi visā tā dzīves ciklā).

5. Informācijas sniegšana par atkritumu rašanās novēršanas metodēm, lai rūpniecībā ieviestu labākās pieejamās tehnoloģijas.

6. Mācību organizēšana Valsts vides dienesta darbiniekiem saistībā ar atkritumu rašanās novēršanas prasību ietveršanu atļaujās piesārņojošo darbību veikšanai un atkritumu apsaimniekošanas atļaujās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojumu un par atkritumu apsaimniekošanu.

7. Atkritumu rašanās novēršanas pasākumu (ietverot atkritumu rašanās novēršanas izvērtējumus vai plānus) ieviešana attiecībā uz iekārtām, uz kurām neattiecas normatīvie akti par piesārņojumu.

8. Informētības veicināšanas kampaņu izmantošana vai finansiāla, lēmumu pieņemšanas vai citāda atbalsta sniegšana komersantiem (it īpaši maziem un vidējiem komersantiem) vai pielāgošana tiem.

9. Brīvprātīgu vienošanos, patērētāju un ražotāju diskusiju vai nozares apspriežu izmantošana, lai attiecīgie komersanti vai rūpniecības nozares izstrādātu atkritumu rašanās novēršanas plānus vai mērķus vai uzlabotu produktu vai iepakojumu, kas rada lielu daudzumu atkritumu.

10. Vides vadības un audita sistēmu izmantošanas veicināšana, lai novērtētu un uzlabotu publisko un privāto tiesību subjektu (piemēram, iestāžu, komersantu, biedrību, saimniecisko darbību veicēju) veikumu atkritumu rašanās novēršanas jomā.

11. Ekonomisko instrumentu izmantošana (piemēram, veicinot "videi draudzīgu iepirkšanos" vai ieviešot obligātu maksājumu, kas pircējiem jāmaksā par konkrētu produktu vai iepakojuma elementu, ko citādi nodrošinātu bez maksas).

12. Informētības veicināšanas kampaņu izmantošana un informācijas sniegšana, kas vērsta un sabiedrību kopumā vai konkrētu patērētāju grupu.

13. Ekomarķējuma (ekoetiķetes) izmantošanas veicināšana.

14. Vienošanās noslēgšana starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un biedrību vai nodibinājumu, kas pārstāv rūpniecības vai tirdzniecības nozari, par preču ražošanu vai izmantošanu, piemērojot integrēto produktu politiku, vai par atkritumu rašanās novēršanas informācijas un tādu preču pieejamību, kas rada mazāku ietekmi uz vidi.

15. Vides un atkritumu rašanās novēršanas kritēriju ietveršana valsts un pašvaldību iestāžu un komersantu veikto iepirkumu dokumentācijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem zaļā publiskā iepirkuma jomā.

16. Atkritumos izmestu produktu vai to sastāvdaļu atkārtotas izmantošanas vai labošanas veicināšana, izmantojot izglītošanas, loģistikas, ekonomiskus vai citus pasākumus (piemēram, izveidojot vai atbalstot akreditētus labošanas un atkārtotas izmantošanas centrus un tīklus, it īpaši blīvi apdzīvotos reģionos).

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

2. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 22. jūnija
noteikumiem Nr. 397

1. Maksas piemērošana par atkritumu apsaimniekošanu un ierobežojumi attiecībā uz atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos un atkritumu sadedzināšanu, lai veicinātu atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi, vienlaikus nodrošinot, ka atkritumu apglabāšana atkritumu poligonos ir vismazāk vēlamais atkritumu apsaimniekošanas veids.

2. Shēmu "maksā, kad izmet" ieviešana, saskaņā ar kurām atkritumu radītājam nosaka maksu par radīto atkritumu apsaimniekošanu, pamatojoties uz faktiski radīto atkritumu daudzumu, un veicina pārstrādājamo atkritumu atdalīšanu to rašanās vietā un jauktu atkritumu apjoma samazināšanu.

3. Nodokļu politikas stimulu izmantošana produktu (tai skaitā pārtikas) ziedošanai.

4. Ražotāja paplašinātas atbildības sistēmu piemērošana attiecībā uz dažādu veidu produktu atkritumiem un pasākumi šo sistēmu efektivitātes, izmaksu efektivitātes un pārvaldības uzlabošanai.

5. Depozīta sistēmas un citu pasākumu īstenošana, lai veicinātu izmantoto produktu un materiālu efektīvu savākšanu un sagatavošanu pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai.

6. Atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā veiktu investīciju pārdomāta plānošana (tai skaitā izmantojot Savienības fondus).

7. Zaļā publiskā iepirkuma īstenošana, lai veicinātu atkritumu labāku apsaimniekošanu un pārstrādātu produktu un materiālu izmantošanu.

8. Pasākumu īstenošana tādu subsīdiju ierobežošanai, kuras neatbilst atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai.

9. Nodokļu politikas pasākumu vai citu līdzekļu izmantošana, lai veicinātu atkārtotai izmantošanai sagatavotu vai pārstrādātu produktu un materiālu izmantošanu.

10. Atbalsta sniegšana pētniecībai un inovācijām modernajās atkritumu pārstrādes tehnoloģijās un produktu izgatavošanā no lietotiem produktiem.

11. Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošana atkritumu pārstrādē, reģenerācijā un apglabāšanā.

12. Ekonomisko iniciatīvu īstenošana pašvaldībās (reģionālā un pašvaldību līmenī), lai veicinātu atkritumu rašanās novēršanu un intensīvāk izmantotu atkritumu dalītās savākšanas sistēmas, vienlaikus izvairoties no atbalsta atkritumu apglabāšanai atkritumu poligonos un atkritumu sadedzināšanai.

13. Sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņu īstenošana, it īpaši attiecībā uz atkritumu dalīto savākšanu, atkritumu rašanās novēršanu un piegružojuma mazināšanu, un šo jautājumu integrēšana izglītībā un apmācībā.

14. Koordinācijas sistēmu (tai skaitā ar digitāliem līdzekļiem) ieviešana starp visām kompetentajām valsts un pašvaldību iestādēm, kuras iesaistītas atkritumu apsaimniekošanā.

15. Nepārtraukta dialoga un sadarbības veicināšana starp visām ieinteresētajām pusēm atkritumu apsaimniekošanā un brīvprātīgu vienošanos veicināšana, kā arī komersantu ziņošanas veicināšana par atkritumiem.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs