Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Augstskolu likumā

Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1. nr.; 1997, 3. nr.; 2001, 1. nr.; 2003, 12. nr.; 2004, 13. nr.; 2006, 8. nr.; 2007, 6., 11. nr.; 2008, 15. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2010, 38., 206. nr.; 2011, 117., 202. nr.; 2012, 190. nr.; 2013, 40., 92., 188. nr.; 2014, 214., 257. nr.; 2016, 108., 125., 241. nr.; 2017, 90., 236. nr.; 2018, 36., 132., 216. nr.; 2019, 240. nr.; 2020, 80.B, 208., 223. nr.; 2021, 79.A, 110. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "zinātniskā doktora grāda" ar vārdiem "zinātnes doktora grāda".

2. Aizstāt visā likumā vārdus "ar zinātņu doktora grādu" ar vārdiem "ar zinātnes doktora grādu".

3. 1. pantā:

papildināt pantu ar 17. un 18. punktu šādā redakcijā:

"17) stratēģiskā specializācija — augstskolas dibinātāja noteiktas zinātnes jomas, kurās augstskola akadēmiskajā un zinātniskajā darbā specializējas, piemēram: dabaszinātnes, inženierzinātnes un tehnoloģijas, medicīna un veselības zinātne, lauksaimniecības, meža un veterinārā zinātne, sociālā zinātne, humanitārās zinātnes un mākslas. Stratēģiskā specializācija kalpo par pamatu augstskolas stratēģiskās attīstības plānošanai, nosakot primāri attīstāmās zinātnes nozares un studiju virzienus;

18) attīstības stratēģija — stratēģija, kuru augstskola, balstoties uz tās dibinātāja apstiprināto stratēģisko specializāciju, kā arī augstskolas satversmē noteikto misiju, augstskolas senātā apstiprināto studiju procesa attīstības plānu un zinātniskās un mākslinieciski radošās darbības attīstības plānu, veido savas attīstības plānošanai un kura ir terminēts — piecu gadu — augstskolas attīstības plāns, kas ietver konkrētus sasniedzamos mērķus un uzdevumus augstskolas studiju, zinātnes, mākslinieciski radošās, kā arī institucionālās attīstības jomās."

4. 3. pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"3. pants. Augstskolu tipi un stratēģiskā specializācija

(1) Augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, kas īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī veic zinātnisko darbību un nodarbojas ar māksliniecisko jaunradi. Ir šāda tipa augstskolas: zinātnes universitātes, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas. Augstskolas tipu nosaka tās dibinātājs.";

papildināt pantu ar 1.¹ un 1.² daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Augstskolas dibinātājs nosaka augstskolas stratēģisko specializāciju, lai izraudzītajās zinātnes jomās augstskolas studiju un pētniecības darbībā tiktu sasniegta starptautiski atzīta izcilība un atbilstība sabiedrības vajadzībām un prasībām. Zinātnes universitātēm, lai nodrošinātu starpdisciplinaritāti un daudznozaru pētniecības attīstību, ir nosakāmas vismaz trīs zinātnes jomas, kurās tās specializējas.

(1²) Valsts dibinātai augstskolai Ministru kabinets stratēģiskās specializācijas jomas nosaka, pamatojoties uz politikas plānošanas dokumentos noteiktajām politikas plānošanas cikla prioritātēm tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai, ņemot vērā augstskolas darbības rezultātu progresa izvērtējumu par iepriekšējo plānošanas periodu un attīstības potenciālu. Ja izmaiņas paredzētas valsts augstskolai iepriekš noteiktajā stratēģiskajā specializācijā, valsts dibināta augstskola līdzdarbojas attiecīgā lēmuma projekta sagatavošanā. Lai nodrošinātu efektīvu publisko resursu pārvaldību un investīcijas, stratēģiskās specializācijas jomas valsts dibinātām augstskolām nosaka tā, ka tiek novērsta nepamatota šo jomu dublēšanās. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts dibinātām augstskolām tiek noteikta to stratēģiskā specializācija.";

izslēgt trešo daļu;

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Augstskola nodrošina atbilstību šā likuma 3.¹ panta trešajā daļā, 3.² panta trešajā daļā, 3.³ panta trešajā daļā un 3.⁴ panta trešajā daļā noteiktajām prasībām ne vēlāk kā triju gadu laikā no dienas, kad uzsākta studiju programmu īstenošana.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Vārdus "universitāte", "augstskola", "akadēmija" vai "koledža" ir tiesības ietvert tikai to izglītības iestāžu nosaukumos, kuras īsteno studiju programmas, vai to dibināto institūciju nosaukumos. Vārdu "universitāte" savā nosaukumā ir tiesības ietvert augstskolai, kura atbilst šā likuma 3.¹, 3.² vai 3.³ pantā noteiktajām prasībām. Augstskolas nosaukumā nedrīkst ietvert vārdu "institūts".";

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju neattiecas šajā likumā noteiktās prasības par akadēmiskā personāla ar zinātnes doktora grādu īpatsvaru augstskolā."

5. Papildināt likumu ar 3.¹, 3.², 3.³ un 3.⁴ pantu šādā redakcijā:

"3.¹ pants. Zinātnes universitāte un tās darbības mērķi

(1) Zinātnes universitāte ir nacionāla līmeņa zinātnes, izglītības un kultūras institūcija, kura atbilstoši augstākās izglītības standartiem īsteno trīs augstākās izglītības līmeņu studiju programmas — bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas.

(2) Zinātnes universitātes darbības mērķi atbilstoši tās dibinātāja noteiktai stratēģiskajai specializācijai ir šādi:

1) veicināt nacionāli un starptautiski atzīta akadēmiskā un zinātniskā personāla koncentrēšanos tās īstenotajā akadēmiskajā un zinātniskajā studiju un pētniecības procesā;

2) akadēmiskās brīvības ietvaros attīstīt starptautiski novērtētus fundamentālos un lietišķos pētījumus, radot jaunas zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai;

3) nodrošināt un pastāvīgi attīstīt starptautiski konkurētspējīgus studiju procesus, atbalstot izglītības procesā iesaistīto personu izaugsmi par uzņēmīgiem, radošiem, atbildīgiem un konkurētspējīgiem sabiedrības locekļiem, kā arī nodrošināt mūžizglītības procesus;

4) veicināt pētniecību, studijas un radošās aktivitātes, kas ļauj saglabāt un attīstīt nacionālās kultūras vērtības, tradīcijas un kultūras mantojumu, nodrošinot nacionālās kultūras procesu nepārtrauktību un starptautisku integrāciju;

5) attīstīt pētniecības, studiju, inovāciju, tehnoloģiju pārneses un biznesa inkubācijas procesus, kas nodrošina dinamisku tautsaimniecības attīstību un jaunu mūsdienīgu tautsaimniecības nozaru rašanos;

6) orientējoties uz izcilību savā darbības jomā, gan pētniecības, gan studiju procesā nodrošināt zinātnes universitātes sekmīgu integrāciju starptautiskajā universitāšu un zinātnisko institūciju ekosistēmā.

(3) Zinātnes universitāte savu mērķu sasniegšanai:

1) sadarbojas ar citām izglītības un zinātniskajām institūcijām, lai nodrošinātu kopējo valsts izglītības, zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju politikas attīstību un pilnveidi, tai skaitā nodrošinātu izglītības un pētniecības resursu kopīgu lietošanu un efektivitāti;

2) veic starptautiski atzītu zinātnisko darbību vismaz trijās zinātņu nozaru grupās un īsteno studiju programmas vismaz trijos studiju virzienos, un tās zinātniskā darbība ir aprobēta ar:

a) starptautiski atzītām (citētām) zinātniskajām publikācijām, tai skaitā humanitārajās jomās (letonikā), kuras var būt pielīdzināmas Latvijas vai Lietuvas zinātniskajiem recenzētajiem izdevumiem,

b) recenzētām zinātniskām monogrāfijām,

c) intelektuālā īpašuma objektiem;

3) veido zinātnes universitātes struktūrvienības vai zinātniskos institūtus un citas institūcijas tās dibinātāja noteiktai stratēģiskajai specializācijai atbilstošās, kā arī zinātnes universitātes attīstības stratēģijā noteiktās zinātnes nozarēs;

4) īsteno zinātnes doktora studiju programmas zinātnes jomās, kurās universitāte spēj uzrādīt zinātniskos rezultātus, kas zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā atzīti par starptautiska līmeņa prasībām atbilstošiem;

5) nodrošina, ka vismaz 65 procentiem akadēmiskā personāla ir zinātnes doktora grāds;

6) nodrošina, ka katru gadu doktora studiju programmās tiek aizstāvēti promocijas darbi un piešķirti zinātnes doktora grādi;

7) sadarbojas ar industrijām, veicina dažādu veidu sadarbības platformu attīstību, kā arī iegulda savus resursus ar inovāciju vai tehnoloģiju pārnesi saistītos uzņēmumos;

8) ir reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā un zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā ieguvusi pozitīvu vērtējumu.

(4) Zinātnes universitātes darbība tiek vērtēta saskaņā ar starptautiski noteiktiem standartiem, paredzot, ka universitāte nodrošina vismaz 1000 indeksētu zinātnisko publikāciju "Web of Science" un "Scopus" datubāzēs piecu gadu laikā vai zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā iegūst vismaz četru ballu novērtējumu stratēģiskās specializācijas jomās. Humanitārajās jomās (letonikā un baltistikā) tās var būt starptautiski atzītām (citētām) zinātniskajām publikācijām pielīdzināmas publikācijas Latvijas vai Lietuvas zinātniskajos recenzētajos izdevumos, kā arī individuālās vai kolektīvās monogrāfijas, kurām ir kopsavilkums angļu valodā vai citā Eiropas Savienības valodā.

3.² pants. Mākslu un kultūras universitāte un tās darbības mērķi

(1) Mākslu un kultūras universitāte ir augstākās izglītības, zinātnes un kultūras institūcija, kura atbilstoši augstākās izglītības standartiem īsteno bakalaura un maģistra studiju programmas izglītības tematiskajā jomā "Mākslas". Mākslu un kultūras universitāte īsteno profesionālā doktora studiju programmas mākslās. Zinātnes doktora studiju programmas tiek veidotas, ja mākslu un kultūras universitāte konkrētajā studiju virzienā uzrāda starptautiska līmeņa prasībām atbilstošus pētniecības rezultātus vai veido kopīgas doktora studiju programmas ar citu partnerinstitūciju.

(2) Mākslu un kultūras universitātes darbības mērķi atbilstoši tās dibinātāja noteiktai stratēģiskajai specializācijai ir šādi:

1) attīstīt akadēmiskās un profesionālās studijas, mūžizglītības programmas, māksliniecisko jaunradi, zinātnisko un pētniecisko darbību humanitārajās zinātnēs un mākslā, kā arī radošajās industrijās;

2) attīstīt pētniecībā balstītu studiju un mākslinieciskās jaunrades procesu, nodrošinot dalību nacionāla un starptautiska mēroga mākslinieciskās jaunrades konkursos un citos mākslinieciskās jaunrades projektos;

3) veikt fundamentālos un lietišķos pētījumus, nodrošinot jaunu zināšanu radīšanu mākslu un kultūras universitātes īstenotajos studiju virzienos, tehnoloģiskās un netehnoloģiskās inovācijas un dizaina risinājumus, tādējādi veicinot Latvijas zinātnes un mākslinieciskās jaunrades attīstību un konkurētspēju nacionālā un starptautiskā līmenī;

4) sagatavot valstij un tautsaimniecībai nepieciešamos cilvēkresursus mākslas, mūzikas, skatuves mākslas, teātra, dejas, audiovizuālās mākslas, kultūras mantojuma, kultūrizglītības, kultūras un radošo industriju jomās;

5) attīstīt studiju, pētniecības un radošās aktivitātes, kas ļauj saglabāt, attīstīt un popularizēt nacionālās kultūras vērtības, tradīcijas un kultūras mantojumu, māksliniecisko izpausmju un kultūras daudzveidību, kā arī starpkultūru komunikāciju;

6) sadarboties ar kultūras un radošajām industrijām, veicinot izaugsmi šajos un citos tautsaimniecības sektoros un veidojot starpdisciplināru sadarbību;

7) orientējoties uz izcilību savā darbības jomā, gan pētniecības, gan studiju procesā nodrošināt mākslu un kultūras universitātes sekmīgu integrāciju starptautiskajā mākslu un kultūras universitāšu un zinātnisko institūciju ekosistēmā.

(3) Mākslu un kultūras universitāte savu mērķu sasniegšanai:

1) īsteno bakalaura, maģistra un zinātnes doktora studiju programmas un veic starptautiski atzītu zinātnisko darbību, kas aprobēta ar starptautiski atzītām (citētām) zinātniskajām publikācijām humanitārajās zinātnēs un mākslā, kā arī īsteno profesionālās doktora studiju programmas izglītības tematiskajā jomā "Mākslas";

2) nodrošina, ka:

a) vismaz 40 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla ir zinātnes doktora grāds vai profesionālais doktora grāds mākslās, tai skaitā vismaz 25 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla ir zinātnes doktora grāds un vismaz 20 procenti akadēmiskā personāla ir nacionālā un starptautiskā līmenī atzīti mākslinieki,

b) katru gadu doktora studiju programmās tiek aizstāvēti promocijas darbi un piešķirti zinātnes un profesionālie doktora grādi,

c) izglītības tematiskajā jomā "Mākslas" studējošo īpatsvars ir vismaz 70 procenti;

3) piedalās nacionāla un starptautiska līmeņa fundamentālo un lietišķo pētījumu un mākslinieciskās jaunrades projektu konkursos, īsteno mākslinieciskās jaunrades, pētniecības un attīstības projektus un līgumdarbus mākslas, mūzikas, skatuves mākslas, teātra, dejas, audiovizuālās mākslas, kultūras mantojuma, kultūrizglītības, kultūras un radošo industriju jomās un citās kultūras jomās, kā arī citās nozarēs atbilstoši tautsaimniecības un sabiedrības vajadzībām;

4) veido mākslu un kultūras universitātes akadēmisko, zinātnisko un mākslinieciskās jaunrades darbību atbalstošas struktūrvienības un institūcijas;

5) ir reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā un zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā ieguvusi vismaz triju ballu novērtējumu stratēģiskās specializācijas jomās;

6) sadarbojas ar radošajām industrijām, veicina dažādu veidu sadarbības platformu attīstību.

(4) Mākslu un kultūras universitātes darbība tiek vērtēta saskaņā ar starptautiski noteiktiem standartiem. Mākslu un kultūras universitātes mākslinieciskā un radošā darbība tiek aprobēta arī ar dalību nacionāla un starptautiska mēroga mākslinieciskās jaunrades norisēs, projektos, konkursos un festivālos.

3.³ pants. Lietišķo zinātņu universitāte un tās darbības mērķi

(1) Lietišķo zinātņu universitāte ir augstākās izglītības, pētniecības un kultūras institūcija, kura atbilstoši augstākās izglītības standartiem īsteno bakalaura un maģistra līmeņa augstākās izglītības programmas. Zinātnes doktora studiju programmas tiek veidotas, ja augstskola konkrētajā studiju virzienā uzrāda starptautiska līmeņa prasībām atbilstošus pētniecības rezultātus vai veido kopīgas doktora studiju programmas ar citu partnerinstitūciju.

(2) Lietišķo zinātņu universitātes darbības mērķi atbilstoši tās dibinātāja noteiktai stratēģiskajai specializācijai ir šādi:

1) attīstīt studiju, pētniecības un mūžizglītības programmas, kas atbilstoši darba tirgus prasībām nodrošina tautsaimniecības, valsts un sabiedrības attīstības nākotnes vajadzībām nepieciešamos cilvēkresursus, kā arī veicināt izglītības procesā iesaistīto personu izaugsmi par uzņēmīgiem, radošiem, atbildīgiem un konkurētspējīgiem sabiedrības locekļiem;

2) veikt lietišķos pētījumus, kā arī ar inovācijām un mūžizglītības procesiem nodrošināt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi attiecīgās tautsaimniecības nozarēs, veicinot to iespēju dinamiski piemēroties ārējās vides pārmaiņām.

(3) Lietišķo zinātņu universitāte savu mērķu sasniegšanai:

1) īsteno studiju programmas vismaz divos studiju virzienos, kā arī veic starptautiski atzītu zinātnisko darbību, kas aprobēta ar starptautiski atzītām (citētām) zinātniskajām publikācijām, zinātniski recenzētām monogrāfijām, intelektuālā īpašuma objektiem (piemēram, patents, augu šķirne), vismaz divās zinātnes nozarēs;

2) nodrošina, ka vismaz 60 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla ir zinātnes doktora grāds;

3) ja universitātē atvērta doktora studiju programma, — nodrošina, ka katru gadu doktora studiju programmās tiek aizstāvēti promocijas darbi un piešķirti zinātnes doktora grādi;

4) aktīvi sadarbojas ar industrijām, veicina dažādu veidu sadarbības platformu attīstību, kā arī iegulda savus resursus ar inovāciju vai tehnoloģiju pārnesi saistītos uzņēmumos;

5) ir reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā un zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā ieguvusi vismaz triju ballu novērtējumu stratēģiskās specializācijas jomās.

3.⁴ pants. Lietišķo zinātņu augstskola un tās darbības mērķi

(1) Lietišķo zinātņu augstskola ir augstākās izglītības un pētniecības institūcija, kura atbilstoši augstākās izglītības standartiem īsteno bakalaura un maģistra līmeņa augstākās izglītības programmas. Zinātnes doktora studiju programmas tiek veidotas, ja augstskola konkrētajā studiju virzienā uzrāda starptautiska līmeņa prasībām atbilstošus pētniecības rezultātus vai veido kopīgas doktora studiju programmas ar citu partnerinstitūciju.

(2) Lietišķo zinātņu augstskolas darbības mērķi atbilstoši tās dibinātāja noteiktai stratēģiskajai specializācijai ir šādi:

1) attīstīt studiju, pētniecības un mūžizglītības programmas, kas atbilstoši darba tirgus prasībām nodrošina tautsaimniecības, valsts un sabiedrības attīstības nākotnes vajadzībām nepieciešamos cilvēkresursus, kā arī veicināt izglītības procesā iesaistīto personu izaugsmi par uzņēmīgiem, radošiem, atbildīgiem un konkurētspējīgiem sabiedrības locekļiem;

2) veikt lietišķos pētījumus, kā arī ar inovācijām un mūžizglītības procesiem nodrošināt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi attiecīgās tautsaimniecības nozarēs, veicinot to iespēju dinamiski piemēroties ārējās vides pārmaiņām.

(3) Lietišķo zinātņu augstskola savu mērķu sasniegšanai:

1) īsteno studiju programmas vismaz vienā studiju virzienā, kā arī veic starptautiski atzītu zinātnisko darbību, kas aprobēta ar starptautiski atzītām (citētām) zinātniskajām publikācijām, zinātniski recenzētām monogrāfijām, intelektuālā īpašuma objektiem (piemēram, patents, augu šķirne), vismaz vienā zinātnes nozarē;

2) nodrošina, ka vismaz 50 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla ir zinātnes doktora grāds;

3) ja augstskolās ir atvērta doktora studiju programma, — nodrošina, ka katru gadu doktora studiju programmās tiek aizstāvēti promocijas darbi un piešķirti zinātnes doktora grādi;

4) aktīvi sadarbojas ar industrijām, veicina dažādu veidu sadarbības platformu attīstību, kā arī iegulda savus resursus ar inovāciju vai tehnoloģiju pārnesi saistītos uzņēmumos;

5) ir reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā un zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā ieguvusi vismaz divu ballu novērtējumu stratēģiskās specializācijas jomās."

6. Izteikt 4. pantu šādā redakcijā:

"4. pants. Augstskolu autonomija

(1) Augstskolas ir autonomas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas ar pašpārvaldes tiesībām. Augstskolu autonomiju raksturo akadēmiskā brīvība un varas un atbildības sadale starp valsts institūcijām un augstskolu, starp augstskolas dibinātāju un tās lēmējinstitūcijām.

(2) Augstskolas autonomija izpaužas tās tiesībās brīvi izvēlēties augstskolas dibinātāja izvirzīto uzdevumu īstenošanas veidus un formas, kā arī atbildībā par augstskolā iegūtās izglītības un īstenotās zinātniskās un radošās darbības kvalitāti, demokrātisma principu ievērošanu, mērķtiecīgu un racionālu finanšu un materiālo resursu izmantošanu.

(3) Augstskolai ir tiesības patstāvīgi:

1) izstrādāt un pieņemt augstskolas satversmi;

2) izstrādāt un pieņemt augstskolas attīstības stratēģiju;

3) noteikt zinātniskās un mākslinieciski radošās darbības pamatvirzienus;

4) noteikt studiju programmu saturu un formas;

5) noteikt augstskolas organizatorisko un pārvaldes struktūru;

6) veidot augstskolas personālsastāvu;

7) valsts dibinātai augstskolai — atvasinātai publiskai personai — izstrādāt un pieņemt augstskolas ikgadējo budžetu;

8) rīkoties ar savu mantu un finanšu resursiem, lai sasniegtu attīstības stratēģijā noteiktos mērķus;

9) veikt citas darbības, kas nav pretrunā ar tās dibinātāja un šajā likumā noteiktajiem augstskolas darbības principiem un uzdevumiem."

7. 5. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Augstskolu dibinātāji nosaka augstskolai īstenojamos uzdevumus. Nozares ministrija pārrauga augstskolas darbību stratēģiskajos un finanšu jautājumos. Augstskolas to autonomijas ietvaros nodrošina studiju, pētniecības un mākslinieciskās jaunrades darba nedalāmību. Tās savā darbībā izkopj un attīsta zinātni, mākslu un valsts valodu. Augstskolas nodrošina studējošajiem iespējas nodarboties ar sportu.";

izslēgt trešo daļu.

8. Izteikt 7. panta 2.¹ daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) nosaka Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas un tās pārvaldes institūciju — padomes, senāta, rektora un akadēmiskās šķīrējtiesas — kompetenci, ciktāl tā atšķiras no šajā likumā noteiktās, šīs augstskolas rektora iecelšanas, apstiprināšanas un atbrīvošanas kārtību, prasības attiecībā uz šīs augstskolas akadēmiskā personāla kvalifikāciju, akadēmiskā personāla, kas nav profesionālā dienesta karavīri, atalgojuma noteikšanas kārtību, administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas kārtību, kā arī šīs augstskolas finansēšanas kārtību;".

9. Papildināt 8.² panta pirmo daļu ar 6.¹ punktu šādā redakcijā:

"6¹) augstskolas tipu;".

10. 9. pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Akreditējot augstskolu, tiek izvērtēta tās atbilstība dibinātāja noteiktajam augstskolas tipam.";

papildināt otrās daļas 1. punktu ar vārdiem "un Augstskolu reģistrā ierakstīts augstskolas tips";

izteikt otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) augstskolas satversme pieņemta vai koledžas nolikums izdots šajā likumā noteiktajā kārtībā."

11. Izteikt 10. pantu šādā redakcijā:

"10. pants. Augstskolas satversme

(1) Augstskolas darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Zinātniskās darbības likumu, šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un attiecīgās augstskolas satversmi.

(2) Augstskolas satversmē ietverami vismaz šādi pamatnoteikumi:

1) augstskolas nosaukums;

2) augstskolas juridiskais statuss;

3) augstskolas dibinātājs;

4) dibinātāja noteiktā augstskolas stratēģiskā specializācija un tips;

5) augstskolas darbības pamatvirzieni un uzdevumi;

6) augstskolas institūciju izveidošanas, ievēlēšanas vai iecelšanas un atcelšanas kārtība, sastāvs un pilnvaru termiņš, tiesības un pienākumi, ciktāl to neregulē šis likums;

7) augstskolas iekšējo normatīvo aktu izdošanas kārtība;

8) strīdu izskatīšanas kārtība augstskolā.

(3) Augstskola savā satversmē var ietvert arī citus būtiskus noteikumus, kas nav pretrunā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(4) Augstskolas satversmes projektu vai satversmes grozījumu projektu izstrādā augstskolas senāts. Priekšlikumus par grozījumiem satversmes projektā vai satversmē senātam ir tiesīgi iesniegt: augstskolas padome, privāto augstskolu gadījumā — dibinātājs, senāts, rektors, vismaz 10 procenti no visiem satversmes sapulces locekļiem, fakultātes dome (nodaļa) un studējošo pašpārvalde.

(5) Valsts dibinātas augstskolas senāts izskata šā panta ceturtajā daļā minēto institūciju priekšlikumus, sagatavo satversmes projektu vai satversmes grozījumu projektu un, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas no visiem senāta locekļiem, virza projektu apstiprināšanai padomē.

(6) Valsts dibinātas augstskolas (izņemot Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) satversmi vai tās grozījumus apstiprina attiecīgās augstskolas padome. Satversme vai tās grozījumi ir apstiprināti, ja par tiem nobalso vismaz divas trešdaļas no visiem augstskolas padomes locekļiem.

(7) Ja valsts dibinātas augstskolas satversmē ir paredzēta satversmes sapulce, tad satversme vai tās grozījumi pēc apstiprināšanas augstskolas padomē virzāmi apstiprināšanai satversmes sapulcē. Satversme vai tās grozījumi ir apstiprināti, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse no visiem satversmes sapulces locekļiem.

(8) Lemjot par attiecīgās valsts dibinātās augstskolas satversmes vai tās grozījumu apstiprināšanu, ne augstskolas padome, ne satversmes sapulce nav tiesīga tajā izdarīt grozījumus.

(9) Apstiprinātu valsts augstskolas (izņemot Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) satversmi vai tās grozījumus augstskola iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai piecu darbdienu laikā no apstiprināšanas dienas. Ja izglītības un zinātnes ministrs konstatē, ka augstskolas satversme vai tās daļa neatbilst normatīvajiem aktiem, viņam ir pienākums aicināt augstskolu novērst neatbilstību. Ja augstskola 45 dienu laikā neatbilstību nenovērš, ministram ir tiesības rosināt Ministru kabinetu apturēt attiecīgās satversmes daļas darbību.

(10) Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas satversmi un tās grozījumus apstiprina Ministru kabinets.

(11) Privātpersonu dibinātas augstskolas satversmi un tās grozījumus apstiprina dibinātāja dalībnieku kopsapulce."

12. Papildināt 11. pantu ar trešo, ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(3) Valsts dibinātu augstskolu reorganizē:

1) pievienojot to citai augstskolai, — pievienojamā augstskola beidz pastāvēt, integrējoties esošajā citas augstskolas struktūrā;

2) nododot to citai augstskolai, — reorganizējamā augstskola turpina pastāvēt citas augstskolas iestādes (atsevišķas struktūrvienības) statusā;

3) nododot to citai augstskolai, — reorganizējamā augstskola turpina pastāvēt citas augstskolas dibinātas kapitālsabiedrības vai nodibinājuma statusā;

4) apvienojot to ar vienu vai vairākām citām augstskolām, — uz reorganizējamo augstskolu bāzes tiek izveidota jauna augstskola.

(4) Ja Ministru kabinets pieņem lēmumu par valsts augstskolu reorganizāciju, tās apvienojot, vai par valsts augstskolas pievienošanu citai valsts augstskolai, šā mērķa sasniegšanai var veidot augstskolu apvienību, kura darbojas noteiktu laiku (no viena gada līdz pieciem gadiem) un noteiktajā termiņā nodrošina reorganizāciju apvienošanas vai pievienošanas veidā. Dibinātājs nosaka reorganizācijas rezultātā izveidojamās augstskolas tipu.

(5) Valsts augstskolu apvienības izveides gadījumā apvienībā iekļauto augstskolu padomes darbību izbeidz. Augstskolu apvienībai ir viena padome, kuru izveido atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam par reorganizācijas noteikumiem un kurai ir šā likuma 14.² pantā valsts augstskolas padomei noteiktā kompetence.

(6) Augstskolu apvienības padome tiek izveidota uz apvienības darbības laiku."

13. Izteikt 12. pantu šādā redakcijā:

"12. pants. Augstskolas pārvaldes institūcijas

(1) Valsts dibinātas augstskolas — atvasinātas publiskas personas — pārvaldes orgāni ir augstskolas padome, senāts un rektors, kā arī satversmes sapulce un akadēmiskā šķīrējtiesa, ja augstskolas satversmē tādas paredzētas.

(2) Privātpersonu dibinātās augstskolās ir šādas pārvaldes institūcijas: valde, senāts un rektors, kā arī padome, satversmes sapulce un akadēmiskā šķīrējtiesa, ja augstskolas satversmē tādas paredzētas. Privātpersonu dibinātas augstskolas pārvaldes institūciju kompetenci nosaka augstskolas satversme.

(3) Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pārvaldes institūcijas ir padome, senāts, rektors un akadēmiskā šķīrējtiesa."

14. Izteikt 13. pantu šādā redakcijā:

"13. pants. Satversmes sapulce

(1) Augstskolas satversmes sapulce ir augstskolas akadēmiskā, vispārējā personāla un studējošo pārstāvības institūcija.

(2) Satversmes sapulci atbilstoši augstskolas satversmē noteiktajam personāla pārstāvības principam kopskaitā līdz 200 personām uz trim gadiem ievēlē vispārīgās vēlēšanās. Satversmes sapulci ievēlē, aizklāti balsojot, ja vien satversme neparedz citu balsošanas kārtību.

(3) Augstskolas personāla pārstāvības principus, pēc kuriem augstskolā tiek noteikts satversmes sapulces locekļu skaits, nosaka augstskolas satversmē.

(4) Satversmes sapulces vēlēšanu organizēšanai no augstskolas akadēmiskā, vispārējā personāla un studējošo pārstāvjiem tiek izveidota satversmes sapulces vēlēšanu komisija. Satversmes sapulces vēlēšanu komisijas izveides nosacījumus un kārtību, skaitlisko sastāvu, pienākumus, kā arī vēlēšanu procesa norises un uzraudzības kārtību regulē augstskolas satversmes sapulces vēlēšanu komisijas nolikums. Šo nolikumu izstrādā augstskolas senāts, bet apstiprina augstskolas senāts un padome.

(5) Akadēmiskā personāla pārstāvju īpatsvars satversmes sapulcē nedrīkst būt mazāks par 60 procentiem un studējošo īpatsvars — mazāks par 20 procentiem, lai pēc iespējas būtu nodrošināta visos studiju līmeņos studējošo pārstāvība. Studējošo pārstāvjus ievēlē studējošo pašpārvalde tās noteiktajā kārtībā.

(6) Saskaņā ar augstskolas tradīcijām satversmes sapulces nosaukuma vietā var lietot tādus nosaukumus kā konvents, akadēmiskā sapulce u. c.

(7) Satversmes sapulce ievēlē savu priekšsēdētāju, viņa vietnieku (vietniekus) un sekretāru.

(8) Satversmes sapulci sasauc tās priekšsēdētājs. Rosināt satversmes sapulces sasaukšanu var arī padome, viena trešdaļa satversmes sapulces locekļu, senāts vai rektors. Pēc šāda rosinājuma saņemšanas satversmes sapulces priekšsēdētājs 30 dienu laikā sasauc satversmes sapulci un to izziņo ne vēlāk kā nedēļu pirms sēdes. Jaundibinātā augstskolā jaunievēlēto satversmes sapulci sasauc rektora pienākumu izpildītājs.

(9) Ja satversmes sapulces loceklis savā darbībā ir pārkāpis likumu vai ir būtiski apdraudēta viņa reputācija un tas var kaitēt augstskolas darbībai, tad satversmes sapulces priekšsēdētājs var rosināt šā locekļa atsaukšanu augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā.

(10) Ja satversmes sapulce nav lemtspējīga, tās funkcijas satversmē noteiktajā kārtībā uz laiku līdz jaunas satversmes sapulces ievēlēšanai pilda senāts. Satversmes sapulce nav lemtspējīga, ja tā divu mēnešu laikā no sēdes sasaukšanas dienas nav pieņēmusi lēmumu par šā likuma 14. panta 1., 2., 5. vai 7. punktā noteiktajiem jautājumiem. Šādā gadījumā nekavējoties tiek rīkotas jaunas satversmes sapulces vēlēšanas."

15. Izteikt 14. pantu šādā redakcijā:

"14. pants. Satversmes sapulces kompetence

Satversmes sapulce:

1) apstiprina augstskolas satversmi un tās grozījumus;

2) ievēlē amatā rektoru;

3) var rosināt rektora atcelšanu no amata;

4) noklausās rektora sagatavoto ikgadējo pārskatu par augstskolas darbību;

5) ievēlē senāta locekļus no akadēmiskā un vispārējā personāla vidus;

6) var atsaukt senāta locekļus;

7) ievēlē akadēmisko šķīrējtiesu."

16. Papildināt likumu ar 14.¹ un 14.² pantu šādā redakcijā:

"14.¹ pants. Valsts augstskolas padome

(1) Valsts augstskolas padome ir koleģiāla valsts augstskolas augstākā lēmējinstitūcija, kas ir atbildīga par valsts augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību, kā arī nodrošina valsts augstskolas darbību atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.

(2) Valsts augstskolas padome aizsargā valsts augstskolas autonomiju, kā arī respektē akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību un veicina tās īstenošanu.

(3) Valsts augstskolas padome darbojas saskaņā ar valsts augstskolas satversmē noteikto kārtību un padomes apstiprināto nolikumu.

(4) Zinātnes universitātes padomi veido 11 locekļi, no kuriem:

1) piecus — augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā izraudzītus — izvirza senāts;

2) vienu — ar augstskolas darbību nesaistītu izcilu akadēmiskās vides pārstāvi — izvirza Valsts prezidents;

3) piecus sabiedrības pārstāvjus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, iesaistot atlases procesā sabiedrību (tai skaitā augstskolu absolventu organizācijas, profilam atbilstošās nozares asociācijas un darba devējus, akadēmisko, pētniecības un radošo organizāciju pārstāvjus, personas ar starptautiski nozīmīgiem sasniegumiem zinātnē, mākslās vai uzņēmējdarbībā, nozaru ministriju un pašvaldību pārstāvjus), izraugās ministrija, kuras pārraudzībā ir augstskola, un izvirza Ministru kabinets.

(5) Zinātnes universitātes padomes veidošanas procesā padomes locekļu kandidātu virzītāji, savstarpēji konsultējoties, nodrošina to, ka padomes locekļu vairākumam ir zinātnes doktora grāds.

(6) Mākslu un kultūras universitātes padomi veido pieci locekļi, no kuriem:

1) divus — augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā izraudzītus — izvirza senāts;

2) vienu — ar augstskolas darbību nesaistītu izcilu kultūras vai mākslas nozares pārstāvi — izvirza Valsts prezidents;

3) divus sabiedrības pārstāvjus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, iesaistot atlases procesā sabiedrību (tai skaitā augstskolu absolventu organizācijas, profilam atbilstošās nozares asociācijas un darba devējus, akadēmisko, pētniecības un radošo organizāciju pārstāvjus, personas ar starptautiski nozīmīgiem sasniegumiem zinātnē, mākslās vai uzņēmējdarbībā, nozaru ministriju un pašvaldību pārstāvjus), izraugās ministrija, kuras pārraudzībā ir augstskola, un izvirza Ministru kabinets.

(7) Lietišķo zinātņu universitātes padomi veido septiņi locekļi, no kuriem:

1) trīs — augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā izraudzītus — izvirza senāts;

2) vienu — ar augstskolas darbību nesaistītu izcilu nozares pārstāvi — izvirza Valsts prezidents;

3) trīs sabiedrības pārstāvjus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, iesaistot atlases procesā sabiedrību (tai skaitā augstskolu absolventu organizācijas, profilam atbilstošās nozares asociācijas un darba devējus, akadēmisko, pētniecības un radošo organizāciju pārstāvjus, personas ar starptautiski nozīmīgiem sasniegumiem zinātnē, mākslās vai uzņēmējdarbībā, nozaru ministriju un pašvaldību pārstāvjus), izraugās ministrija, kuras pārraudzībā ir augstskola, un izvirza Ministru kabinets.

(8) Lietišķo zinātņu augstskolas padomi veido pieci locekļi, no kuriem:

1) divus — augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā izraudzītus — izvirza senāts;

2) vienu — ar augstskolas darbību nesaistītu izcilu nozares pārstāvi — izvirza Valsts prezidents;

3) divus sabiedrības pārstāvjus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, iesaistot atlases procesā sabiedrību (tai skaitā augstskolas absolventu organizācijas, profilam atbilstošās nozares asociācijas un darba devējus, akadēmisko, pētniecības un radošo organizāciju pārstāvjus, personas ar starptautiski nozīmīgiem sasniegumiem zinātnē, mākslās vai uzņēmējdarbībā, nozaru ministriju un pašvaldību pārstāvjus), izraugās ministrija, kuras pārraudzībā ir augstskola, un izvirza Ministru kabinets.

(9) Ministru kabinets attiecībā uz tā virzītajiem valsts augstskolas padomes locekļu kandidātiem nosaka:

1) padomes locekļu kandidātu atlases komisijas izveidošanas kārtību un sastāvu;

2) padomes locekļiem izvirzāmās prasības un viņu novērtēšanas kārtību, ievērojot, ka virza kandidātus, kuriem ir nevainojama reputācija, un atlases procesā tiek ievēlētas personas, kurām ir profesionālās kompetences tādās jomās kā, piemēram, finanses, risku vadība, stratēģiskā attīstība, kultūra, māksla vai starptautiskā sadarbība, un kuras kopumā nodrošina katras augstskolas stratēģiskajai vadībai nepieciešamās kompetences;

3) kārtību, kādā dokumentējama un publiskojama informācija par nominācijas procesa norisi un rezultātiem;

4) padomes locekļu izvirzīšanas un atsaukšanas kārtību.

(10) Valsts augstskolas padomes loceklis nav un pēdējo 12 mēnešu laikā pirms tam, kad sāk pildīt valsts augstskolas padomes locekļa amata pienākumus, nav bijis Saeimas deputāts, Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs.

(11) Pirmreizēji apstiprinātie Ministru kabineta un Valsts prezidenta izvirzītie valsts augstskolas padomes locekļi pēdējos 12 mēnešus pirms stāšanās šajā amatā nav piederējuši pie attiecīgās augstskolas personāla.

(12) Valsts augstskolas padomes loceklis nevar vienlaikus ieņemt senāta locekļa, rektora, prorektora, dekāna vai prodekāna amatu.

(13) Valsts augstskolas padomes locekļus ieceļ uz četru gadu termiņu un ne vairāk kā divas reizes.

(14) Ja valsts augstskolas padomes loceklis ir zaudējis izvirzītāja uzticību, pārkāpis likumu, rīkojies necienīgi valsts augstskolas padomes locekļa statusam un nav pienācīgi pildījis savus pienākumus, tad viņa izvirzītājs — senāts, Valsts prezidents vai Ministru kabinets — ir tiesīgs viņu atsaukt no amata.

(15) Valsts augstskolas padomes locekļi no sava vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju. Par valsts augstskolas padomes priekšsēdētāju pirmreizēji ievēlē Valsts prezidenta vai Ministru kabineta virzītu padomes locekli. Padomes priekšsēdētāju ievēlē uz laiku līdz četriem gadiem un ne vairāk kā divas reizes.

(16) Padomes locekļu amata atlīdzība tiek noteikta saskaņā ar augstskolas akadēmiskā personāla vidējo atalgojuma līmeni — padomes locekļa mēneša atalgojumu pielīdzina iepriekšējā gada akadēmiskā personāla vidējā līmeņa atalgojumam, un padomes priekšsēdētājam tiek noteikts 1,5 reizes lielāks atalgojums nekā padomes locekļiem.

(17) Šā panta noteikumi neattiecas uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas padome ir šīs augstskolas koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas ir atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību un stratēģisko uzraudzību, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un augstskolas darbības atbilstību Valsts aizsardzības koncepcijā un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas padomes izveides principus un darbību nosaka Ministru kabinets, bet sastāvu apstiprina aizsardzības ministrs.

14.² pants. Valsts augstskolas padomes kompetence

(1) Valsts augstskolas padome:

1) apstiprina augstskolas satversmi un tās grozījumus, ja augstskolas satversme neparedz satversmes sapulces izveidošanu;

2) apstiprina augstskolas satversmi un tās grozījumus un virza tos apstiprināšanai satversmes sapulcē, ja augstskolā ir izveidota satversmes sapulce;

3) apstiprina augstskolas attīstības stratēģiju un pārrauga tās ieviešanas progresu;

4) apstiprina augstskolas budžetu un finanšu plānu, kā arī gada pārskatus:

a) gada pārskatu, kas tiek sagatavots atbilstoši likumam "Par grāmatvedību" un Likumam par budžetu un finanšu vadību,

b) gada finanšu rezultātu (ieņēmumu un izdevumu) pārskatu augstskolas un tās struktūrvienību līmenī, kas tiek sagatavots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

5) pārrauga augstskolas un valsts sadarbības un finansēšanas līguma darbību;

6) uzrauga iekšējās kontroles un risku pārvaldības sistēmu darbību, pārskata to atbilstību un darbības efektivitāti;

7) apstiprina politikas, kurās definēti augstskolas pārvaldības procesi un to darbības vispārīgie principi;

8) pēc rektora priekšlikuma lemj par:

a) augstskolas struktūru,

b) augstskolas struktūrvienību izveidošanu, reorganizāciju un likvidāciju,

c) augstskolas filiāļu un iestāžu dibināšanu un likvidēšanu,

d) augstskolas dalību komercsabiedrībās, nodibinājumos un biedrībās,

e) augstskolas personāla atlīdzības politiku,

f) investīciju piesaisti,

g) augstskolas kredītsaistībām,

h) augstskolas nekustamā īpašuma attīstības plānu,

i) augstskolas auditora izraudzīšanu;

9) apstiprina rektora vēlēšanu nolikumu;

10) ievērojot šā likuma 17. panta ceturtās daļas noteikumus, virza vienu vai vairākus kandidātus ievēlēšanai rektora amatā satversmes sapulcē, ja augstskolas satversme paredz satversmes sapulces izveidošanu;

11) ievērojot šā likuma 17. panta piektās daļas noteikumus, ievēlē amatā rektoru, ja augstskolas satversme neparedz satversmes sapulces izveidošanu;

12) nosaka rektora darba pienākumus un atalgojumu, slēdz ar rektoru darba līgumu un novērtē rektora darbību;

13) var rosināt rektora atcelšanu no amata, kā arī lemj par rektora atcelšanu no amata, ievērojot šā likuma 17. panta devītās daļas noteikumus.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas padomes kompetenci nosaka Ministru kabinets.

(3) Padome pirms tādu lēmumu pieņemšanas, kuri skar studiju maksas apmēru, attiecas uz studiju virzienu un programmu slēgšanu un augstskolas dibinātajām stipendijām, pieprasa atzinumu no studējošo pašpārvaldes."

17. Izteikt 15. pantu šādā redakcijā:

"15. pants. Senāts

(1) Senāts ir koleģiāla augstskolas augstākā akadēmiskā lēmējinstitūcija, kas ir atbildīga par augstskolas izglītības, pētniecības, radošās darbības izcilību, attīstību un atbilstību starptautiski atzītiem kvalitātes standartiem. Senāts regulē augstskolas akadēmiskās, radošās un zinātniskās darbības jomas.

(2) Senāts augstskolas autonomijas ietvaros aizsargā un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību.

(3) Senāts darbojas saskaņā ar augstskolas satversmē noteikto kārtību un senāta apstiprināto nolikumu.

(4) Zinātnes universitātes senātu veido ne vairāk kā 50 locekļi, savukārt mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas senātu — ne vairāk kā 25 locekļi. Senātā:

1) ne mazāk kā 75 procenti locekļu ir augstskolas akadēmiskā personāla pārstāvji. Augstskolas personāla pārstāvjus ievēlē augstskolas satversmes sapulce vai cita augstskolas satversmē paredzēta institūcija augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā;

2) ne mazāk kā 20 procenti locekļu ir studējošo pārstāvji, kurus ievēlē augstskolas studējošo pašpārvalde. Studējošo pašpārvaldes ievēlētos senāta locekļus apstiprina augstskolas senāts;

3) rektors ir tā loceklis saskaņā ar ieņemamo amatu.

(5) Senāta locekļus ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz trīs gadus. Senāta locekļi no sava vidus ievēlē senāta priekšsēdētāju. Senāta priekšsēdētājam balsojumos ir izšķirošā balss, ja balsis sadalās līdzīgi.

(6) Institūcija, kas ievēlējusi senāta locekli, pēc pašas iniciatīvas vai pēc senāta priekšsēdētāja vai piecu senāta locekļu ierosinājuma var lemt par senāta locekļa atsaukšanu, ja tas savā darbībā ir pārkāpis likumu, rīkojies necienīgi senāta locekļa statusam, nav pienācīgi pildījis savus pienākumus vai arī ir zaudējis izvirzītāja uzticību. Senāta loceklis zaudē amatu, ja institūcija, kas to ievēlējusi, nobalso par viņa atsaukšanu."

18. Papildināt likumu ar 15.¹ pantu šādā redakcijā:

"15.¹ pants. Senāta kompetence

Senāts:

1) izstrādā augstskolas satversmes un tās grozījumu projektu. Senāts ir atbildīgs par satversmes atbilstību augstskolas attīstības vajadzībām un normatīvajiem aktiem;

2) apstiprina augstskolas studiju procesa attīstības plānu, sniedz padomei priekšlikumus par attīstāmām studiju jomām;

3) pēc rektora ierosinājuma lemj par:

a) studiju virzienu atvēršanu, attīstību un slēgšanu,

b) studiju programmu atvēršanu, saturu un attīstību, kā arī slēgšanu,

c) prasībām, procedūrām un pārbaudījumiem grādu un kvalifikāciju iegūšanai;

4) apstiprina augstskolas zinātniskās un mākslinieciski radošās darbības attīstības plānu, rosina konkrētu zinātniskās darbības virzienu īstenošanu;

5) nosaka prasības ievēlēšanai akadēmiskajos amatos un akadēmiskā personāla vērtēšanas kritērijus;

6) nosaka ar akadēmiskā godīguma ievērošanu saistītās prasības un procedūras;

7) augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā izvirza šā likuma 14.¹ pantā minētos augstskolas padomes locekļus;

8) var rosināt rektora atcelšanu no amata, kā arī lemj par rektora atcelšanu no amata, ievērojot šā likuma 17. panta devītās daļas noteikumus;

9) sniedz atzinumu un izsaka priekšlikumus par augstskolas attīstības stratēģiju, budžetu, augstskolas struktūrvienību izveidošanu, reorganizāciju un likvidāciju un nekustamā īpašuma attīstības plānu pirms to skatīšanas padomē. Ja senāts neatbalsta kādu no minētajiem dokumentiem, tā apstiprināšana un virzīšana padomei tiek atlikta uz vienu mēnesi. Ja dokuments mēneša laikā senātā netiek saskaņots, tas tiek izskatīts padomē, uzklausot senāta iebildumus;

10) ir tiesīgs atsevišķu jautājumu koordinācijai un risināšanai izveidot komisijas. Komisiju veidošanas un darbības kārtību nosaka senāta nolikums."

19. Izteikt 16. pantu šādā redakcijā:

"16. pants. Augstskolas padomnieku konvents

(1) Augstskolā var tikt izveidots padomnieku konvents. Padomnieku konvents konsultē padomi, senātu un rektoru augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos.

(2) Padomnieku konventu dibina un tā locekļus apstiprina ar augstskolas padomes un senāta kopīgu lēmumu.

(3) Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu augstskolas padomē un senātā.

(4) Padomnieku konventa lēmumiem un atzinumiem ir ieteikuma raksturs.

(5) Padomnieku konventa locekļi nav valsts amatpersonas."

20. Izteikt 17. pantu šādā redakcijā:

"17. pants. Rektors

(1) Rektors ir augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv augstskolu.

(2) Valsts augstskolas rektoru ievēlē satversmes sapulce, ja augstskolas satversme paredz satversmes sapulces izveidošanu, vai augstskolas padome, ja augstskolas satversme neparedz satversmes sapulces izveidošanu.

(3) Valsts augstskolas (izņemot Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) rektora amata kandidātus atklāta starptautiska konkursa rezultātā izraugās augstskolas padome.

(4) Ja valsts augstskolas satversme paredz satversmes sapulces izveidošanu, augstskolas padome virza konkursa rezultātā izraudzītu vienu vai vairākus rektora amata kandidātus rektora ievēlēšanai satversmes sapulcē. Rektors ir ievēlēts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no visiem augstskolas satversmes sapulces locekļiem. Ja padomes virzītie viens vai vairāki kandidāti satversmes sapulcē negūst balsu vairākumu, tad padome virza vēl vienu no konkursa rezultātā izraudzītajiem rektora amata kandidātiem rektora ievēlēšanai satversmes sapulcē. Ja arī šis rektora amata kandidāts satversmes sapulcē negūst balsu vairākumu, augstskolas padome sešu mēnešu laikā rīko jaunu atklātu starptautisku konkursu, lai izraudzītos nākamo rektora amata kandidātu.

(5) Ja valsts augstskolas satversme neparedz satversmes sapulces izveidošanu, konkursa rezultātā izraudzītu rektora amata kandidātu ievēlē augstskolas padome. Rektors ir ievēlēts, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas no visiem augstskolas padomes locekļiem.

(6) Rektoru ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, un ne vairāk kā divas reizes.

(7) Par augstskolas rektoru var ievēlēt personu ar nevainojamu reputāciju un sasniegumiem zinātnē vai mākslās. Zinātnes universitātē, lietišķo zinātņu universitātē un lietišķo zinātņu augstskolā par rektoru var ievēlēt personu, kurai ir zinātnes doktora grāds. Mākslu un kultūras universitātē par rektoru var ievēlēt personu, kurai ir zinātnes vai profesionālais doktora grāds mākslās vai kura ir ievēlēta par profesoru mākslas jomā jebkurā Latvijas vai ārvalstu augstākās izglītības institūcijā.

(8) Kārtējās rektora vēlēšanas valsts augstskolas padome organizē ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms rektora pilnvaru termiņa beigām. Jaunievēlētais rektors stājas amatā pēc iepriekšējā rektora pilnvaru termiņa beigām.

(9) Ja rektora darbībā konstatēti likuma pārkāpumi vai arī ir būtiski apdraudēta viņa reputācija un tas var kaitēt valsts augstskolas darbībai, ja rektors nenodrošina augstskolas attīstības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu vai arī ir zaudējis augstskolas padomes vai senāta uzticību, rektora atcelšanu no amata var rosināt augstskolas padome, senāts vai satversmes sapulce. Lēmums par šāda ierosinājuma virzīšanu 30 dienu laikā pēc tā pieņemšanas iesniedzams izskatīšanai augstskolas padomē un senātā. Pēc tā saņemšanas 30 dienu laikā augstskolas padomes priekšsēdētājs sasauc padomes sēdi un augstskolas senāta priekšsēdētājs sasauc senāta sēdi, lai izlemtu jautājumu par rektora atcelšanu no amata. Padomes priekšsēdētājs atceļ rektoru no amata, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas no visiem senāta locekļiem un divas trešdaļas no visiem padomes locekļiem.

(10) Ja valsts dibinātas augstskolas rektors pēc paša vēlēšanās beidz pildīt amata pienākumus pirms termiņa beigām, kā arī tad, ja valsts dibinātas augstskolas rektors tiek atcelts no amata, tiek rīkotas jaunas rektora vēlēšanas. Augstskolas padome ieceļ rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz jauna rektora ievēlēšanai, bet ne ilgāk kā vienu gadu.

(11) Privātpersonu dibinātas augstskolas rektora izraudzīšanas, ievēlēšanas, apstiprināšanas un atcelšanas kārtību nosaka augstskolas satversme."

21. Izteikt 17.¹ pantu šādā redakcijā:

"17.¹ pants. Rektora kompetence

(1) Rektors nodrošina augstskolas vadību un atbild par augstskolas attīstības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī augstskolas finanšu resursu lietderīgu un likumīgu izlietojumu saskaņā ar likumu, citiem normatīvajiem aktiem, kā arī augstskolas satversmi, padomes un senāta lēmumiem.

(2) Rektors īsteno augstskolas reprezentatīvās funkcijas, veic citas darbības augstskolas sekmīgas darbības nodrošināšanai un pārstāv augstskolu sadarbībā ar citām institūcijām un privātpersonām.

(3) Rektors savas kompetences ietvaros izdod rīkojumus.

(4) Rektors nodrošina augstskolas studiju un zinātnes attīstības plāna izstrādi un iesniedz to apstiprināšanai senātā, nodrošina augstskolas attīstības stratēģijas izstrādi un pēc augstskolas senāta saskaņojuma saņemšanas iesniedz to apstiprināšanai padomē.

(5) Rektors sadarbībā ar augstskolas struktūrvienībām nodrošina augstskolas attīstības stratēģijas īstenošanu.

(6) Atbilstoši augstskolas attīstības stratēģijā izvirzītajiem mērķiem rektors ieceļ un atceļ prorektorus un dekānus, kā arī nosaka to kompetences jomas, pilnvaras un atbildību.

(7) Rektors ir atbildīgs par sekmīgu augstskolas personāla politikas īstenošanu.

(8) Rektors nodrošina augstskolas budžeta sagatavošanu un pēc augstskolas senāta saskaņojuma saņemšanas iesniedz to apstiprināšanai padomē. Rektors ir atbildīgs par budžeta izpildi un iesniedz augstskolas gada pārskatus apstiprināšanai padomē.

(9) Rektors saskaņā ar padomes pilnvarojumu rīkojas ar augstskolas līdzekļiem, tai skaitā veic nepieciešamās darbības saistībā ar augstskolas kredītsaistību uzņemšanos un investīciju piesaisti.

(10) Rektors saskaņā ar augstskolas padomes apstiprināto nekustamā īpašuma attīstības plānu pieņem lēmumus par nekustamā īpašuma iegādi, apgrūtinājumiem vai atsavināšanu.

(11) Rektors savas kompetences ietvaros atbild par augstskolas darbības atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem.

(12) Šā panta astotā, devītā un desmitā daļa neattiecas uz privātpersonu dibinātas augstskolas rektora darbību."

22. Izteikt 20. pantu šādā redakcijā:

"20. pants. Augstskolas struktūrvienības

(1) Augstskolas struktūra tiek veidota saskaņā ar augstskolas satversmi.

(2) Augstskolas struktūrvienības uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina augstskolas rektors.

(3) Izglītības un zinātniskā darba veikšanai augstskola var veidot akadēmiskās struktūrvienības — katedras, profesoru grupas, fakultātes (nodaļas), zinātniskās un mācību laboratorijas, institūtus u. c. Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai augstskolai ir tiesības veidot arī citas struktūrvienības."

23. 21. pantā:

papildināt panta nosaukumu ar vārdiem "un apvienības";

aizstāt otrajā daļā vārdu "senāta" ar vārdu "padomes";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Augstskola var uz laiku brīvprātīgi kopā ar citām, tostarp starptautiskajām un ārvalstu, institūcijām, kas var būt citas augstskolas, organizācijas, uzņēmumi vai citas personas, izveidot apvienības — konsorcijus — un būt par to dalībnieku, lai īstenotu kopējus stratēģiskos mērķus un kopēju, savstarpēji koordinētu, visiem apvienības dalībniekiem nozīmīgu rīcības plānu vai apvienotu resursus kopēja mērķa sasniegšanai. Iesaistoties konsorcijā, augstskola saglabā tās juridisko statusu un tipu. Konsorcija pārvaldības modelis tiek noteikts konsorcija dibināšanas līgumā."

24. Izteikt 22. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Lēmumu par zinātniskā institūta dibināšanu pēc augstskolas senāta priekšlikuma pieņem augstskolas padome."

25. Izteikt 24. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Fakultāti izveido, apvienojot struktūrvienības tematiski saistītās zinātniskās darbības, mākslinieciskās jaunrades un studiju jomās. Fakultāti vada dekāns. Fakultātes dekānu, konsultējoties ar fakultātes domi, ieceļ rektors uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Studējošo īpatsvars fakultātes domes sastāvā nevar būt mazāks par 20 procentiem. Studējošo pārstāvjus fakultātes domē deleģē fakultātes studējošo pašpārvalde."

26. Papildināt likumu ar 25.¹ pantu šādā redakcijā:

"25.¹ pants. Zinātnes universitātes ekosistēma

Zinātnes universitāte veido ekosistēmu, kura balstīta zinātniskās darbības izcilībā un kuras ietvaros tiek nodrošināta zināšanu radīšana un uzkrāšana, kā arī pārnese sabiedrībā, inovāciju jaunrade, jaunu zinātņietilpīgu uzņēmumu veidošana, sabiedrības iesaiste un vērtību aktualizēšana, kā arī pakalpojumu sniegšana universitātes stratēģiskās specializācijas jomās, veidojot biedrību, nodibinājumu, komercsabiedrību, zinātnisko institūciju, izglītības iestāžu un citu subjektu vienotu ietvaru kā universitātes vadībā un pārraudzībā mērķtiecīgi strādājošu institūciju kopu."

27. Papildināt 26. pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu augstskolas rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."

28. Izteikt 53. panta trešās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) nosaka kritērijus un kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti augstskolas senātā, fakultātes domē, satversmes sapulcē, akadēmiskajā šķīrējtiesā un citās augstskolas institūcijās, ja augstskolas satversmē tādas paredzētas un ja tajās ir paredzēta studējošo pārstāvība."

29. Papildināt 55. pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Augstskolu īstenotās studiju programmas atbilst Latvijas izglītības klasifikācijai."

30. Aizstāt 66. panta piektajā daļā vārdus "Augstākās izglītības un zinātnes departamenta pārstāvis" ar vārdiem "Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta pārstāvis".

31. Aizstāt 73. panta otrajā daļā vārdus "reizi gadā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"" ar vārdiem "publisko reizi gadā".

32. 75. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"Informācija par augstskolas un koledžas darbību";

izslēgt pirmo daļu.

33. Izteikt 77. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Augstskolas finansē to dibinātāji. Augstskolas dibinātājs nodrošina augstskolas nepārtrauktai darbībai, arī dibinātāja noteikto uzdevumu veikšanai, nepieciešamos finanšu līdzekļus un to izlietošanas kontroli. Valsts augstskolu (izņemot Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) finansēšana notiek saskaņā ar to apstiprinātajām attīstības stratēģijām, slēdzot vidēja termiņa (vismaz uz trim gadiem) līgumu starp attiecīgo augstskolu, Izglītības un zinātnes ministriju un nozares ministriju (ja attiecināms) par savstarpējām saistībām, veicamajiem uzdevumiem un finansēšanas apmēru visā līguma darbības periodā. Valsts augstskolas finanšu resursu struktūru nosaka augstskolas padome. Par valsts augstskolas budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu augstskolas padomei, izglītības un zinātnes ministram un attiecīgās nozares ministram vai augstskolas dibinātājam un publisko to augstskolas tīmekļvietnē."

34. Papildināt likumu ar 80.¹ pantu šādā redakcijā:

"80.¹ pants. Pārskati par augstskolas un koledžas darbību

Augstskola un koledža ik gadu sagatavo publiski pieejamu gada pārskatu par savu darbību. Augstskolas gada pārskatā iekļaujams augstskolas padomes apstiprināts gada finanšu rezultātu (ieņēmumu un izdevumu) pārskats. Ministru kabinets nosaka kārtību un termiņu, kādā augstskolas sagatavo un publisko gada pārskatu, kā arī publiskajā pārskatā ietveramo informāciju."

35. Papildināt pārejas noteikumus ar 61., 62., 63., 64., 65., 66., 67., 68., 69., 70., 71., 72., 73., 74., 75., 76., 77., 78., 79., 80., 81., 82., 83., 84., 85., 86. un 87. punktu šādā redakcijā:

"61. Augstskolas satversmes sapulce, kura ievēlēta līdz 2021. gada 15. augustam, ievēlē augstskolas senātu ne vēlāk kā līdz 2021. gada 30. septembrim, ievērojot šā likuma noteikumus, kas stājas spēkā 2021. gada 16. augustā. Līdz 2021. gada 30. novembrim senāts turpina pildīt augstskolas satversmē paredzētās senāta funkcijas, ciktāl tās nav pretrunā ar šajā likumā noteikto, kā arī, ja nepieciešams, pilda augstskolas padomei šā likuma 14.² panta pirmās daļas 4. un 8. punktā noteiktos pienākumus.

62. Valsts dibinātas augstskolas padomi izveido ne vēlāk kā līdz 2021. gada 30. novembrim. Šā likuma 14.¹ panta ceturtās daļas 1. punktā, sestās daļas 1. punktā, septītās daļas 1. punktā un astotās daļas 1. punktā paredzētos valsts dibinātas augstskolas padomes locekļus izvirza jaunievēlētais senāts tā noteiktajā kārtībā. Senāts līdz 2021. gada 30. novembrim izstrādā valsts augstskolas padomes darbības uzsākšanas noteikumus, kas ir spēkā, kamēr padome pati nav apstiprinājusi tās darbības nolikumu.

63. Valsts dibināta augstskola ne vēlāk kā līdz 2022. gada 28. februārim ievēlē satversmes sapulci, ievērojot šā likuma noteikumus, kas stājas spēkā 2021. gada 16. augustā. Šā likuma 13. panta otrajā un trešajā daļā minētos personāla pārstāvības principus un balsošanas kārtību nosaka senāts. Jaunievēlētais senāts līdz 2021. gada 31. decembrim izstrādā satversmes sapulces vēlēšanu komisijas nolikuma projektu un satversmes projektu. Līdz 2021. gada 15. augustam ievēlētas satversmes sapulces pilnvaras ir spēkā līdz jaunas satversmes sapulces ievēlēšanai atbilstoši šā likuma nosacījumiem, un tā darbojas atbilstoši šā likuma 14. panta noteikumiem, kas stājas spēkā 2021. gada 16. augustā.

64. Pēc 2021. gada 16. augusta, kad stājas spēkā šā likuma grozījumi, ikviena augstskola nodrošina savas satversmes atbilstību šā likuma noteikumiem un apstiprina to ne vēlāk kā līdz 2022. gada 31. maijam. Apstiprinātās valsts dibināto augstskolu satversmes, izņemot Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas satversmi, stājas spēkā 2022. gada 1. jūnijā. Aizsardzības ministrija iesniedz Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas satversmi apstiprināšanai Ministru kabinetā ne vēlāk kā līdz 2022. gada 31. martam.

65. Tās valsts augstskolu satversmes, kas bija spēkā 2021. gada 15. augustā, paliek spēkā līdz 2022. gada 31. maijam, bet Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas satversme — līdz jaunās satversmes apstiprināšanai Ministru kabinetā, un tās ir spēkā tiktāl, ciktāl nav pretrunā ar šā likuma noteikumiem.

66. Privātpersonu dibinātās augstskolas nodrošina savu satversmju atbilstību šā likuma noteikumiem ne vēlāk kā līdz 2022. gada 31. maijam un iesniedz tās informācijai Izglītības un zinātnes ministrijā.

67. Ar 2022. gada 1. jūniju spēku zaudē šādi likumi:

1) likums "Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 15. nr.);

2) likums "Par Daugavpils Universitātes Satversmi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 21. nr.);

3) likums "Par Banku augstskolas Satversmi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2007, 10. nr.);

4) likums "Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2007, 23. nr.);

5) likums "Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2007, 12. nr.);

6) likums "Par Latvijas Universitātes Satversmi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 6. nr.);

7) likums "Par Liepājas Universitātes Satversmi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2008, 15. nr.);

8) likums "Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversmi" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 248. nr.);

9) likums "Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 220. nr.);

10) likums "Par Ventspils Augstskolas Satversmes apstiprināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2008, 3. nr.);

11) likums "Par Vidzemes Augstskolas Satversmi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2008, 3. nr.);

12) likums "Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 6. nr.);

13) likums "Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14. nr.);

14) likums "Par Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas Satversmi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 24. nr.);

15) likums "Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 8. nr.).

68. Laikā no 2021. gada 16. augusta līdz 2022. gada 31. maijam valsts augstskolās nerīko rektora vēlēšanas. Ja šajā laikā valsts augstskolas rektora pilnvaru termiņš beidzas, viņš saglabā rektora amatu uz laiku līdz jauna rektora ievēlēšanai un pilda rektora pienākumus atbilstoši šā likuma 17.¹ panta noteikumiem, kas stājas spēkā 2021. gada 16. augustā.

69. Persona, kuru laikā līdz 2021. gada 15. augustam Ministru kabinets apstiprinājis augstskolas rektora amatā uz pirmo pilnvaru termiņu, ir tiesīga kandidēt uz otro rektora pilnvaru termiņu šajā augstskolā atbilstoši šā likuma 17. panta sestajā daļā noteiktajam.

70. Persona, kuru laikā līdz 2021. gada 15. augustam Ministru kabinets apstiprinājis augstskolas rektora amatā uz otro pilnvaru termiņu, nav tiesīga pretendēt uz trešo rektora pilnvaru termiņu šajā augstskolā atbilstoši šā likuma 17. panta sestajā daļā noteiktajam.

71. Tādas augstskolas dibinātājs, kura reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā līdz 2021. gada 15. augustam, līdz 2021. gada 31. augustam nosaka attiecīgās augstskolas tipu, ņemot vērā šā likuma 3.¹, 3.², 3.³ vai 3.⁴ panta noteikumus.

72. Akadēmiskās informācijas centrs no 2022. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim izvērtē Izglītības iestāžu reģistrā līdz 2021. gada 15. augustam reģistrēto augstskolu atbilstību dibinātāja noteiktajam augstskolas tipam. Ja Akadēmiskās informācijas centrs pieņem lēmumu par augstskolas atbilstību noteiktam tipam, tad izdara attiecīgu ierakstu Augstskolu reģistrā. Ja Akadēmiskās informācijas centrs konstatē, ka augstskola neatbilst dibinātāja noteiktajam tipam, tas izsaka priekšlikumu dibinātājam noteikt citu augstskolas tipu. Ja augstskolas dibinātājs līdz 2025. gada 31. decembrim nav pieņēmis lēmumu par augstskolas tipa maiņu atbilstoši Akadēmiskās informācijas centra norādītajam, augstskola zaudē tiesības izsniegt valstiski atzītu diplomu. Ja augstskola līdz 2024. gada 31. decembrim nav iesniegusi Akadēmiskās informācijas centram pieteikumu ar lūgumu izvērtēt tās atbilstību noteiktam augstskolu tipam, tā zaudē tiesības izsniegt valstiski atzītu diplomu.

73. Augstskolas dibinātājs līdz 2022. gada 30. aprīlim nosaka sākotnēju augstskolas stratēģisko specializāciju.

74. Ministru kabinets līdz 2022. gada 31. decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu par grozījumiem šajā likumā, nosakot, ka no 2024. gada tiek ieviesta cikliska augstskolu akreditācija, kas pakāpeniski aizstāj līdzšinējo augstskolas vai koledžas akreditāciju un studiju virziena akreditāciju.

75. Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai grozījumus Zinātniskās darbības likumā, kuri nosaka kritērijus Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas reģistrēšanai zinātnisko institūciju reģistrā un zinātniskās institūcijas statusa iegūšanai, iepriekš izvērtējot nepieciešamību noteikt Latvijas Nacionālajai aizsardzības akadēmijai zinātniskās darbības regulējumu un ņemot vērā tās militāro specifiku.

76. Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. augustam izstrādā un iesniedz Saeimai nepieciešamos grozījumus šajā likumā, Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā, kuri nosaka koledžu institucionālās darbības regulējumu profesionālās izglītības sistēmā.

77. Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai zinātnes universitāšu likuma projektu, kas citstarp paredz papildu finansēšanas nosacījumus, lai sekmētu zinātnes universitāšu iekļaušanos pasaules reitingu 500 vadošajās pozīcijās.

78. Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai augstākās izglītības un zinātniskās darbības likuma projektu.

79. Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. augustam izstrādā un iesniedz Saeimai nepieciešamos grozījumus attiecīgajos likumos, kuri paredz jaunu Augstākās izglītības padomes institucionālās darbības regulējumu augstākās izglītības sistēmā, nodrošinot to, ka Augstākās izglītības padome ir neatkarīga nacionāla ekspertu institūcija, kuras locekļus ieceļ Saeima un kura veido augstākās izglītības attīstības stratēģiju un izvērtē tās īstenošanu.

80. Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā informatīvo ziņojumu par valsts augstskolu institucionālās attīstības un konsolidācijas plānu un līdz 2022. gada 31. martam iesniedz to izskatīšanai Ministru kabinetā.

81. Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā un līdz 2021. gada 31. decembrim iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par augstākās izglītības finansēšanas modeļa pilnveidi, ievērojot augstskolu stratēģisko specializāciju.

82. Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2021. gada 31. augustam sagatavo un iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumu par finansējumu augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa ieviešanai un attīstības stratēģiju izstrādei Eiropas Savienības 2014.—2020. gada plānošanas perioda Sociālā fonda finansējuma ietvaros.

83. Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. oktobrim izdara grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumos Nr. 794 "Augstskolu un koledžu akreditācijas noteikumi" atbilstoši grozījumiem šā likuma 9. panta pirmajā daļā.

84. Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. decembrim izdod šā likuma 80.¹ pantā minētos noteikumus.

85. Šā likuma 3.³ panta trešās daļas 5. punkts un 3.⁴ panta trešās daļas 5. punkts, kas nosaka, ka lietišķo zinātņu universitāte un lietišķo zinātņu augstskola savu mērķu sasniegšanai ir reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā un piedalās zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā, attiecībā uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Zinātniskās darbības likumā, kuri nosaka kritērijus Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas reģistrēšanai zinātnisko institūciju reģistrā un zinātniskās institūcijas statusa iegūšanai.

86. Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. augustam izdod šā likuma 14.¹ panta devītajā daļā minētos noteikumus.

87. Grozījumi šā likuma 9. panta otrās daļas 1. punktā par tā papildināšanu ar vārdiem "un Augstskolu reģistrā ierakstīts augstskolas tips" stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī."

Likums stājas spēkā 2021. gada 16. augustā.

Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 8. jūnijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2021. gada 28. jūnijā