Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2008, 16. nr.; 2009, 2. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196., 205. nr.; 2011, 60. nr.; 2012, 100. nr.; 2013, 187., 227. nr.; 2014, 172., 257. nr.; 2015, 124. nr.; 2016, 31., 115. nr.; 2017, 132., 222. nr.; 2018, 89., 220. nr.; 2019, 129. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "pirmstiesas izmeklēšanas iestādes" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "izmeklēšanas iestādes" (attiecīgā locījumā).

2.  1. pantā:

aizstāt 5. punktā vārdus "klienta — juridiskās personas" ar vārdiem "klienta — juridiskās personas vai juridiska veidojuma";

izslēgt 8. punktā vārdus "personu apvienība, kurai ir patstāvīga tiesībspēja un rīcībspēja, kā arī";

aizstāt 10. punktā vārdu "veidojums" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "veidojums vai juridiskā persona" (attiecīgā locījumā).

3. 3. pantā:

izteikt pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

"6) nekustamā īpašuma darījumu starpnieki;";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Par šā likuma subjektiem netiek uzskatītas personas, kad tās sniedz finanšu pakalpojumus — kreditēšanu, finanšu līzingu, galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu (izņemot kooperatīvās sabiedrības, kad tās sniedz noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanas pakalpojumus) — tikai grupas ietvaros vai kooperatīvās sabiedrības biedriem to pamatdarbības nodrošināšanai vai par grupas vai kooperatīvās sabiedrības biedru saistībām, ja izpildās visi šādi nosacījumi:

1) grupa vai kooperatīvā sabiedrība sastāv no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ierakstītām personām, filiālēm vai to pārstāvniecībām — dalībvalsts rezidentiem —, kuru pamatdarbība nav saistīta ar augsta riska trešo valsti;

2) grupas vai kooperatīvās sabiedrības sastāvā esošo personu patiesie labuma guvēji un personas, kas ieņem amatu to izpildinstitūcijā, ir dalībvalsts rezidenti;

3) grupas vai kooperatīvās sabiedrības sastāvā nav čaulas veidojuma;

4) šajā daļā minētie finanšu pakalpojumi tiek sniegti uz rakstveida darījuma pamata, norēķiniem izmantojot dalībvalstī reģistrēta maksājumu pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus."

4. Aizstāt 4. panta ceturtajā daļā vārdus "trešajā daļā" ar vārdiem un skaitļiem "trešās daļas 1. un 2. punktā".

5. Papildināt 5. panta trešo daļu ar 14. un 15. punktu šādā redakcijā: 

"14) terorisma attaisnošanu, aicinājumu uz terorismu vai terorisma draudus; 

15) 2005. gada 13. aprīļa Starptautiskās konvencijas par kodolterorisma apkarošanu 2. pantā minētās darbības."

6. 5.¹ pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"5.¹ pants. Likuma prasību izpildei nepieciešamās informācijas pieejamība no Latvijas Republikas informācijas sistēmām";

aizstāt trešajā daļā vārdus "ziņas par uzraugāmā likuma subjekta dalībniekiem" ar vārdiem "ziņas par uzraugāmo likuma subjektu — fizisko personu —, uzraugāmā likuma subjekta dalībniekiem".

7. Papildināt 5.² panta otro daļu pēc vārda "subjekti" ar vārdiem "slēgtā vai atvērtā kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzēji".

8. Papildināt 6. panta pirmo daļu pēc vārda "veidam" ar vārdiem "un tās apmēram".

9. Izteikt 7. panta pirmās daļas 10. punktu šādā redakcijā:

"10) neatkarīga audita funkciju, lai pārbaudītu iekšējās kontroles sistēmas atbilstību normatīvo aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un novērtētu tās darbības efektivitāti, ja tas ir atbilstoši, ņemot vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku un likuma subjekta saimnieciskās darbības apmēru un būtību. Neatkarīga iekšējā un ārējā audita funkciju paredz kredītiestādes, neatkarīga ārējā audita funkciju — licencētas maksājumu iestādes un licencētas elektroniskās naudas iestādes, bet neatkarīga iekšējā audita funkciju — finanšu iestādes, izņemot gadījumus, kad ir pieņemts uzraudzības un kontroles institūcijas lēmums par iekšējā audita funkcijas nepiemērošanu;".

10. Izteikt 9. pantu šādā redakcijā:

"9. pants. Darbinieku apmācība

Likuma subjekts nodrošina, lai likuma subjekta darbinieki atbilstoši to amata pienākumiem pārzina ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu saistītos riskus atbilstoši likuma subjekta darbības veidam un tās apmēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu regulējošos normatīvos aktus un personas datu aizsardzības prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, kā arī regulāri apmāca darbiniekus, lai pilnveidotu viņu prasmi konstatēt aizdomīgus darījumus un to pazīmes un izpildīt iekšējās kontroles sistēmā paredzētās darbības."

11. 10.¹ pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"10.¹ pants. Prasības likuma subjektam — fiziskajai personai —, likuma subjekta patiesajam labuma guvējam, augstākās vadības loceklim un par šā likuma prasību izpildi atbildīgajam darbiniekam un pretendenta atbilstības izvērtēšana";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, par likuma subjekta — juridiskās personas vai juridiska veidojuma — patieso labuma guvēju šā likuma 1. panta 5. punkta izpratnē vai par likuma subjektu — fizisko personu — nedrīkst būt persona, kura ir sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kurš saistīts ar terorismu, ja sodāmība nav noņemta vai dzēsta.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Lai sasniegtu šā likuma mērķi, aizsargātu likuma subjekta reputāciju, novērstu likuma subjekta iesaistīšanu nelikumīgās darbībās, identificētu un novērstu citus likuma subjektam būtiskus riskus, sargātu klienta, darījuma un gadījuma rakstura darījuma noslēpumu:

1) likuma subjekta īpaši pilnvarota persona nodrošina atbilstošu procedūru, kādā tiek izvērtēta personas atbilstība augstākās vadības locekļa vai par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka amatam, tostarp pārbauda šīs personas sniegtās informācijas patiesumu;

2) uzraudzības un kontroles institūcija nodrošina atbilstošu procedūru, kādā tiek izvērtēta likuma subjekta patiesā labuma guvēja vai likuma subjekta — fiziskās personas — atbilstība šā panta 1.¹ daļas prasībām visā likuma subjekta darbības laikā, tostarp pārbauda šīs personas sniegtās informācijas patiesumu."

12. Aizstāt 11. panta pirmās daļas 2. punkta "a" apakšpunktā vārdus "darījuma apjoms" ar vārdiem "klienta darījuma apjoms".

13. Izteikt 11.¹ panta otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) klienta plānoto un veikto darījumu, tai skaitā noguldījumu, apjomu."

14. Aizstāt 13. panta 1.¹ daļas 3. punktā vārdus "vai personu, kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums" ar vārdiem "un augstākās vadības locekļus".

15. Izteikt 14. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja klientu — juridisko personu un juridisku veidojumu — identificējoša informācija tiek iegūta šā likuma 13. panta otrajā daļā noteiktajā veidā, likuma subjekts dokumentē šā likuma 13. panta pirmajā un 1.¹ daļā noteikto informāciju un ziņas par informācijas avotu."

16. Papildināt likumu ar 17.¹, 17.² un 17.³ pantu šādā redakcijā:

"17.¹ pants. Slēgtais kopīgais klienta izpētes rīks

(1) Lai pilnvērtīgi veiktu klienta izpēti un darījumu uzraudzību un pārbaudītu klienta sniegto datu patiesumu, ievērojot būtiskas sabiedrības intereses noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas efektīvai novēršanai un ņemot vērā šo nelikumīgo darbību radītos apdraudējumus demokrātiskai sabiedrībai un sabiedrības drošībai, šā likuma subjektiem un citiem Eiropas Savienības dalībvalstu likuma subjektiem šā likuma mērķu īstenošanai ir tiesības izmantot slēgto kopīgo klienta izpētes rīku, kuru nodrošina kopīgs ārpakalpojuma sniedzējs.

(2) Lai sniegtu slēgtā kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumus likuma subjektiem, kas nav vienas grupas sastāvā, attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam nepieciešams saņemt licenci.

(3) Licencējamais slēgtā kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzējs apdrošina savas saimnieciskās darbības civiltiesisko atbildību.

(1) Lai pilnvērtīgi veiktu klienta izpēti un darījumu uzraudzību un pārbaudītu klienta sniegto datu patiesumu, ievērojot būtiskas sabiedrības intereses noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas efektīvai novēršanai un ņemot vērā šo nelikumīgo darbību radītos apdraudējumus demokrātiskai sabiedrībai un sabiedrības drošībai, šā likuma subjektiem un citiem Eiropas Savienības dalībvalstu likuma subjektiem šā likuma mērķu īstenošanai ir tiesības sniegt informāciju atvērtajam kopīgajam klienta izpētes rīkam un iegūt informāciju no tā. 

(2) Lai sniegtu atvērtā kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumus, nepieciešams saņemt licenci.

(3) Atvērtajā kopīgajā klienta izpētes rīkā ir apstrādājama tikai šāda informācija:

1) vispārpieejama informācija;

2) informācija par klientiem — juridiskajām personām vai juridiskiem veidojumiem — un par fiziskajām personām, kuras ieņem amatu klienta izpildinstitūcijā vai pārraudzības institūcijā, pilnvarotas rīkoties klienta — juridiskās personas vai juridiska veidojuma — vārdā, klienta īpašniekiem un patiesajiem labuma guvējiem, personām, ar kuru starpniecību patiesie labuma guvēji īsteno kontroli, ja šī informācija iegūta:

a) no valsts informācijas sistēmām, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, kuru likuma subjekti var izmantot atbilstoši šim likumam vai citiem normatīvajiem aktiem, izņemot informāciju par sodāmību par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem,

b) atbilstoši citos normatīvajos aktos noteiktajai atļaujai likuma subjektiem iegūt informāciju ar atvērtā kopīgā klienta izpētes rīka starpniecību;

3) informācija, ar kuru likuma subjekti apmainās šā likuma 29. pantā un 38. panta ceturtajā daļā minētās informācijas apmaiņas ietvaros;

4) informācija par fiziskajām personām, juridiskajām personām un juridiskiem veidojumiem, par kuriem konstatēts, ka tie ir pakļauti starptautiskajām sankcijām, bet tieši nav minēti starptautisko sankciju sarakstos, un citām fiziskajām personām, juridiskajām personām un juridiskiem veidojumiem, kas tiek izmantoti starptautisko sankciju apiešanā;

5) par klientu — fizisko personu — iegūto klienta izpētei nepieciešamo informāciju, kuras apstrādei, izmantojot atvērto kopīgo klienta izpētes rīku, ir saņemta attiecīgās personas piekrišana.

(4) Atvērtā kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzējs:

1) neizmanto šā panta trešajā daļā minēto informāciju citiem mērķiem kā vien tās nodošanai likuma subjektiem un citiem Eiropas Savienības dalībvalstu likuma subjektiem šā panta pirmajā daļā noteikto mērķu sasniegšanai;

2) nodrošina, ka šā panta trešajā daļā minētā informācija ir pieejama atsevišķi, ir salīdzināma un tajā ir iespējams atspoguļot konstatētās pretrunas;

3) nodrošina, ka atvērtajā kopīgajā klienta izpētes rīkā pēc informācijas nodošanas netiek uzglabāta šā panta trešās daļas 2. punkta "a" apakšpunktā minētā informācija;

4) apdrošina savas saimnieciskās darbības civiltiesisko atbildību;

5) nedrīkst atklāt likuma subjektu, kurš tam sniedzis informāciju ievietošanai atvērtajā kopīgajā klienta izpētes rīkā.

(5) Ziņu sniegšana labā ticībā šā panta ietvaros atvērtajā kopīgajā klienta izpētes rīkā nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu un saistībā ar to likuma subjektiem neiestājas juridiskā, tai skaitā civiltiesiskā, atbildība.

(6) Finanšu izlūkošanas dienests ir tiesīgs jebkurā laikā un bez iepriekšējas paziņošanas piekļūt informācijai atvērtajā kopīgajā klienta izpētes rīkā. Iegūto informāciju Finanšu izlūkošanas dienests drīkst izmantot arī šā likuma 55. panta otrajā daļā minētajā sadarbības koordinācijas grupā. Citas valsts institūcijas informāciju iegūst no likuma subjektiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un nedrīkst pieprasīt informāciju tieši atvērtajā kopīgajā klienta izpētes rīkā, ja vien to neparedz normatīvie akti.

(7) Ministru kabinets nosaka:

1) informācijas, tai skaitā personas datu, aktualizēšanas prasības, izmantojot atvērto kopīgo klienta izpētes rīku;

2) šā panta trešajā daļā minētās informācijas glabāšanas termiņus.

(1) Licenci atvērtā kopīgā klienta izpētes rīka vai slēgtā kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzējam (turpmāk arī — kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzējs) izsniedz Datu valsts inspekcija uz pieciem gadiem.

(2) Licencējamā kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzēja darbību attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi uzrauga Datu valsts inspekcija.

(3) Datu valsts inspekcijai, uzraugot licencējamā kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzēja darbību attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi, ir šādas tiesības:

1) pieņemt lēmumu par kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzēja licences darbības pārreģistrēšanu, apturēšanu vai anulēšanu;

2) veikt pārbaudes kopīgajā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzējā, lai izvērtētu tā darbības atbilstību šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām;

3) bez maksas no kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzēja saņemt informāciju un dokumentus, kas nepieciešami kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudei vai par tā darbību saņemtās klienta sūdzības izskatīšanai;

4) pieprasīt, lai tiek labotas vai dzēstas kopīgajā klienta izpētes rīkā kļūdaini vai nelikumīgi iekļautās ziņas;

5) pieprasīt kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzējam tā informācijas sistēmu, iekārtu un procedūru pārbaudi un noteikt neatkarīgu ekspertīzi pārbaudāmo jautājumu izpētei.

(4) Ja licencējamais kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzējs izbeidz darbību vai zaudē licenci, uzkrāto informāciju, kas apstrādāta saskaņā ar šo likumu, dzēš, izņemot gadījumu, kad likumā noteiktajā apjomā to nodod valsts arhīvam vai Datu valsts inspekcijas noteiktajā termiņā — citam licencējamam kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzējam.

(5) Licencējamais kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzējs maksā šādas valsts nodevas:

1) par licences izsniegšanu un pārreģistrēšanu;

2) reizi ceturksnī — par ierobežotas pieejamības informācijas iegūšanu no valsts informācijas sistēmām;

3) reizi gadā — par Datu valsts inspekcijas īstenoto darbības uzraudzību.

(6) Ministru kabinets nosaka:

1) prasības kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzēja licences saņemšanai, tai skaitā prasības attiecībā uz kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;

2) kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzēja licences izsniegšanas, tās darbības apturēšanas, licences pārreģistrēšanas un anulēšanas kārtību un gadījumus;

3) šā panta piektajā daļā minēto valsts nodevu apmērus un maksāšanas kārtību;

4) informāciju, kas publicējama Datu valsts inspekcijas mājaslapā internetā par licencējamo kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzēju, kā arī šīs informācijas aktualizācijas kārtību un termiņus."

17. 18. pantā:

papildināt 3.¹ daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Uzraudzības un kontroles institūcijas sniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram uzraudzības un kontroles institūcijas reģistrēto likuma subjektu un to darbinieku, kuri deleģēti paziņot par neatbilstošu informāciju, identificējošos datus, kontaktinformāciju un citu informāciju, kas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram nepieciešama paziņojumu sistēmas darbības nodrošināšanai.";

izslēgt ceturto un piekto daļu;

aizstāt septītajā daļā vārdus "augstākās pārvaldības institūcijā amatu" ar vārdiem "amatu izpildinstitūcijā".

18. 18.¹ pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "par juridiskās personas" ar vārdiem "par juridiskās personas, personālsabiedrības" un vārdus "paziņot juridiskajai personai" — ar vārdiem "paziņot juridiskajai personai, personālsabiedrībai";

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdus "juridiskā persona" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "juridiskā persona, personālsabiedrība" (attiecīgā locījumā);

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Juridiskā persona un personālsabiedrība, kā arī ārvalsts subjekts glabā un pastāvīgi aktualizē vismaz šādu informāciju par tā patiesajiem labuma guvējiem: vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir) un dzimšanas datumu, mēnesi, gadu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un iestādi, kas dokumentu izdevusi, valstspiederību, pastāvīgās dzīvesvietas valsti, kā arī veidu, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, personālsabiedrību vai ārvalsts subjektu, tai skaitā norādot dalībnieka (akcionāra), biedra, īpašnieka vai citas personas, ar kuras starpniecību kontrole tiek īstenota, vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, mēnesi un gadu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un iestādi, kas dokumentu izdevusi), bet juridiskajām personām, personālsabiedrībām un ārvalsts subjektiem — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi, kā arī īstenotās kontroles dokumentāru pamatojumu, glabājot visus patieso labuma guvēju dokumentāros pamatojumus, ar kuriem pamatota norādīto patieso labuma guvēju kontrole, izmantojot fiziskās personas, juridiskās personas, personālsabiedrības un ārvalsts subjektus.";

aizstāt piektajā daļā vārdus "juridiskās personas" ar vārdiem "juridiskās personas vai personālsabiedrības".

19. 18.² pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "tai skaitā" ar vārdu "vai" un vārdus "un dokumentu" — ar vārdiem "vai dokumentus";

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "kurām ir" ar vārdiem "Latvijā piešķirts";

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Iesniedzot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu par juridiskās personas vai personālsabiedrības reģistrāciju (dibināšanu) vai kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) un valdes locekļu izmaiņām vai izmaiņām citu juridisko personu vai personālsabiedrību vadības institūciju un pārstāvēttiesīgo personu sastāvā, pieteikumā norāda informāciju par juridiskās personas vai personālsabiedrības un ārvalsts subjekta patieso labuma guvēju atbilstoši šā panta un 18.¹ panta ceturtās daļas prasībām. Ja juridiskā persona vai personālsabiedrība ir izmantojusi visus iespējamos noskaidrošanas līdzekļus un secinājusi, ka nav iespējams noskaidrot nevienu fizisko personu — patieso labuma guvēju šā likuma 1. panta 5. punkta izpratnē —, kā arī ir izslēgtas šaubas, ka juridiskajai personai vai personālsabiedrībai ir patiesais labuma guvējs, pieteicējs to apliecina pieteikumā, norādot pamatojumu.

(3) Ja dalībnieks (akcionārs), biedrs, īpašnieks vai cita persona, ar kuras starpniecību patiesais labuma guvējs īsteno kontroli juridiskajā personā vai personālsabiedrībā, zaudē savu statusu attiecīgajā juridiskajā personā vai personālsabiedrībā, juridiskā persona vai personālsabiedrība nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu par patiesā labuma guvēja maiņu vai pieteikumu, kurā apliecina, ka patiesais labuma guvējs nav mainījies, un norāda dalībnieku (akcionāru), biedru, īpašnieku vai citu personu, ar kuras starpniecību patiesais labuma guvējs īsteno kontroli."

20. Izteikt 18.³ panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Informācija par patieso labuma guvēju, kurš informācijas izsniegšanas brīdī nav sasniedzis 18 gadu vecumu vai kuram ir ierobežota rīcībspēja, ir ierobežotas pieejamības informācija." 

21. Izteikt 20. panta otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"Veicot darījuma attiecību vai gadījuma rakstura darījumu uzraudzību, likuma subjekts, ievērojot uz risku novērtējumu balstītu pieeju, izpēta darījuma būtību un mērķi un, lai pārliecinātos, vai darījumi nav uzskatāmi par aizdomīgiem, nodrošina pastiprinātu uzraudzību šādiem darījumiem:". 

22. Papildināt 22. pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcija izstrādā ieteikumus par iegūstamās papildinformācijas iespējamiem veidiem un publicē tos savā mājaslapā internetā."

23. Izslēgt 23. panta otro daļu.

24. Izteikt 24. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Kredītiestāde un finanšu iestāde neiesaistās korespondentattiecībās vai izbeidz šādas attiecības ar kredītiestādi vai finanšu iestādi, par kuru ir zināms, ka tā uztur darījuma attiecības ar čaulas banku vai ļauj tai izmantot kredītiestādes vai finanšu iestādes kontu."

25. 25. pantā:

papildināt trešās daļas 1. punktu ar vārdiem "un juridisku veidojumu";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "uzrauga klienta veiktos darījumus" ar vārdiem "īsteno klienta veikto darījumu pastiprinātu uzraudzību".

26. 26. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Likuma subjekts, ja pastāv zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks, kas nav pretrunā ar risku novērtējumu, tai skaitā nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumu, kā arī ja ir veikti pasākumi, lai noskaidrotu, novērtētu un izprastu savas darbības un klientam piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, ir tiesīgs veikt klienta izpēti, izdarot šā likuma 12., 13. un 14. pantā minētās klienta identifikācijas darbības un šā likuma 11.¹ pantā minētos klienta izpētes pasākumus darījuma attiecību vai gadījuma rakstura darījuma raksturam un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku līmenim atbilstošā apmērā.";

izteikt otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"Likuma subjekts, novērtējot klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku atbilstoši šā panta pirmajai daļai, ir tiesīgs veikt vienkāršotu klienta izpēti gadījumos, ja klients ir:";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Sniedzot konta informācijas vai maksājumu ierosināšanas pakalpojumu, maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi veikt vienkāršotu klienta izpēti, klienta izpētei iegūstot un izmantojot tikai to informāciju, kas tiem pieejama, sniedzot konkrēto pakalpojumu.";

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Apdrošināšanas starpnieki un ieguldījumu brokeri ir tiesīgi veikt vienkāršotu klienta izpēti attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, kuri neparedz darījumus ar finanšu līdzekļiem.";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Uzraudzības un kontroles institūcijas likuma subjektiem, kuru darbību tās uzrauga saskaņā ar šo likumu, papildus šajā pantā minētajam var noteikt prasības vienkāršotai klienta izpētei, kā arī papildu risku pazeminošus faktorus, kas nav noteikti šā likuma 11.¹ panta ceturtajā daļā. Šīs daļas pirmajā teikumā minētās prasības, kā arī papildu risku pazeminošos faktorus attiecībā uz Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Valsts ieņēmumu dienesta, biedrības "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija" un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes uzraugāmajiem un kontrolējamiem likuma subjektiem var noteikt Ministru kabinets."

27. Aizstāt 28. panta otrajā daļā vārdu "pieprasa" ar vārdiem "lemj par".

28. Aizstāt 29. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus "nodrošina, ka, ja nepieciešams, nekavējoties iegūs no kredītiestādes un finanšu iestādes, pie kuras tā vērsusies, visus" ar vārdiem un skaitļiem "nekavējoties iegūst no kredītiestādes un finanšu iestādes, pie kuras tā vērsusies, informāciju par šā likuma 11.¹ panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minēto klienta izpētes pasākumu rezultātiem un, ja nepieciešams, visus".

29. Izslēgt IV un IV¹ nodaļu.

30. Papildināt likumu ar IV² nodaļu šādā redakcijā:

"IV² nodaļa
Ziņošana par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas iesniegšana

31.⁴ pants. Ziņošanas un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas pienākums

(1) Likuma subjekta pienākums ir:

1) reģistrēties Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā (turpmāk — Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēma) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

2) nekavējoties ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā par katru aizdomīgu darījumu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai ir saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, bet vēl nav iesaistīti darījumā vai tā mēģinājumā, kā arī uz gadījumiem, kad bijis pietiekams pamats konstatēt aizdomīgu darījumu, bet nepietiekamas uzmanības vai nolaidības dēļ ziņošanas pienākums nav veikts;

3) Ministru kabineta noteiktajos gadījumos un kārtībā iesniegt Finanšu izlūkošanas dienestam Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā sliekšņa deklarāciju.

(2) Lai Finanšu izlūkošanas dienests varētu veikt savus pienākumus atbilstoši šā likuma prasībām, likuma subjekts pēc Finanšu izlūkošanas dienesta pieprasījuma iesniedz Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā likuma subjekta rīcībā esošo informāciju un dokumentus šādos termiņos:

1) nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas, ja tas saistīts ar Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu uz piecām darbdienām vai tajā norādīta steidzamība;

2) septiņu darbdienu laikā — citos gadījumos.

(3) Ja objektīvu iemeslu dēļ likuma subjekts nevar iesniegt pieprasīto informāciju un dokumentus šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā, Finanšu izlūkošanas dienests var šo termiņu pagarināt.

(4) Likuma subjekts uzraudzības un kontroles institūcijām nodrošina Finanšu izlūkošanas dienestam iesniegto ziņojumu un sliekšņa deklarāciju (ietverot to reģistrācijas datus) pieejamību.

(5) Šā panta prasības nav attiecināmas uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz informāciju, kas iegūta, aizstāvot vai pārstāvot klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedzot konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā (izņemot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomu).

(6) Finanšu izlūkošanas dienestam nav tiesību izpaust to personu datus, kuras sniegušas informāciju par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas, izņemot šā likuma 55. pantā un 56. panta pirmajā daļā paredzētos gadījumus.

No likuma subjekta saņemtā informācija uzskatāma par ziņojumu par aizdomīgu darījumu, ja iesniegtā informācija ietver vismaz:

1) klienta identifikācijas datus un šā likuma 37.² pantā minēto izpētes dokumentu kopijas, ciktāl tās attiecas uz likuma subjekta ziņojumu par aizdomīgu darījumu;

2) plānotā, pieteiktā, konsultētā, uzsāktā, atliktā, veiktā vai apstiprinātā darījuma aprakstu, darbības metodi, kā arī darījumā iesaistītās personas identifikācijas datus un darījuma summu, darījuma veikšanas vai pieteikšanas laiku un vietu un, ja likuma subjekta rīcībā ir darījumu apliecinoši dokumenti, šo dokumentu kopijas;

3) pamatojumu, kāpēc likuma subjekts uzskata darījumu par aizdomīgu;

4) citas normatīvajos aktos noteiktās ziņas.

(1) Šā likuma 31.⁴ panta pirmās daļas 2. punktā minētā informācija iesniedzama elektroniski Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā un uzskatāma par saņemtu ar tās reģistrēšanas brīdi. Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēma ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir Finanšu izlūkošanas dienests.

(2) Šā likuma 31.⁴ panta pirmās daļas 2. punktā minētais ziņojums tiek reģistrēts, ja iesniegtās informācijas saturs atbilst šā likuma 31.⁵ panta prasībām. Ja iesniegtās informācijas saturā tiek konstatēti trūkumi, ziņojums netiek pieņemts, un Finanšu izlūkošanas dienests par to informē likuma subjektu.

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmas pārziņa funkcijas un uzdevumus, tajā iekļaujamās informācijas apjomu un iekļaušanas kārtību, kā arī nosacījumus un kārtību piekļuves nodrošināšanai Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmai;

2) kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem un to saturu;

3) gadījumus, kad iesniedzama sliekšņa deklarācija, kā arī sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu;

4) kārtību, kādā Finanšu izlūkošanas dienests nosūta Valsts ieņēmumu dienestam likuma subjekta ziņojumus par aizdomīgu darījumu un sliekšņa deklarāciju nodokļu jomā."

31. 32.¹ pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Finanšu izlūkošanas dienestam ir tiesības izdot likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim saistošu rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu, ja rodas pamatotas aizdomas, ka notiek vai ir veikts noziedzīgs nodarījums, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma un proliferācijas finansēšana vai šo noziedzīgo nodarījumu mēģinājums. Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumā par līdzekļu iesaldēšanu ietver informāciju, kas ir par pamatu Finanšu izlūkošanas dienesta izdotajam rīkojumam, ciktāl informācija neapdraud kriminālprocesa mērķu sasniegšanu vai citu personu tiesības vai sabiedrības intereses.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Likuma subjekts vai valsts informācijas sistēmas pārzinis rakstveidā informē klientu par Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu iesaldēt līdzekļus un nosūta klientam šā dienesta rīkojuma kopiju, kurā norāda līdzekļu iesaldēšanas pamatojumu un tiesības 20 dienu laikā no rīkojuma paziņošanas dienas iesniegt skaidrojumu par iesaldēto līdzekļu izcelsmes likumību un izskaidro rīkojuma apstrīdēšanas kārtību."

32. Izslēgt 32.² panta devīto daļu.

33. Izteikt 33.² pantu šādā redakcijā:

"33.² pants. Rīkojums par darījumu pārraudzību

Finanšu izlūkošanas dienests, ja rodas pamatotas aizdomas, ka ir noticis vai notiek noziedzīgs nodarījums, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma un proliferācijas finansēšana vai šo darbību mēģinājums, izdod rīkojumu likuma subjektam uz laiku līdz trim mēnešiem veikt darījumu pārraudzību likuma subjekta klienta kontā. Ja nepieciešams, šo termiņu uz laiku līdz trim mēnešiem var pagarināt ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots prokurors."

34. Izteikt 34. pantu šādā redakcijā:

"34. pants. Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu apstrīdēšanas kārtība

(1) Šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā Finanšu izlūkošanas dienesta izdotos rīkojumus likuma subjekts vai valsts informācijas sistēmas pārzinis un personas, kuru līdzekļi tiek iesaldēti, var apstrīdēt izmeklēšanas tiesnesim pēc likuma subjekta vai valsts informācijas sistēmas pārziņa atrašanās vietas šajā likumā noteiktajos termiņos.

(2) Sūdzības iesniedzējs sūdzību adresē tiesai, bet iesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam, kas to kopā ar materiāliem, kuri bija par pamatu apstrīdētā rīkojuma pieņemšanai, triju darbdienu laikā nosūta tiesai. Sūdzības iesniegšana neaptur rīkojuma izpildi. Finanšu izlūkošanas dienests likumā noteiktajos gadījumos, nosūtot informāciju izmeklēšanas iestādēm, par to paziņo tiesai.

(3) Tiesnesis sūdzību par Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu izskata un lēmumu pieņem rakstveida procesā 30 dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas tiesā.

(4) Tiesnesis, izskatot sūdzību, pārbauda rīkojuma atbilstību šajā likumā noteiktajam. Materiālus, kas bija par pamatu apstrīdētā rīkojuma pieņemšanai, pārbauda un izvērtē tikai tiesnesis.

(5) Ja sūdzības izskatīšanas laikā tiesnesis konstatē, ka iesniegtā sūdzība neatbilst šā likuma prasībām vai saistībā ar Finanšu izlūkošanas dienesta izdoto rīkojumu uzsākts kriminālprocess un līdzekļiem uzlikts arests, sūdzību atstāj bez izskatīšanas.

(6) Tiesneša lēmumu un materiālus nosūta Finanšu izlūkošanas dienestam. Sūdzības iesniedzējam nosūta lēmuma norakstu. Lēmums nav pārsūdzams."

35. Aizstāt 36. panta pirmajā daļā skaitli "31." ar skaitli "31.⁵".

36. 37. pantā:

papildināt otrās daļas 1. punktu pēc vārda "rezultātus" ar vārdiem "un veikto analīžu rezultātus par klientu, klienta darījumu uzraudzības laikā iegūto informāciju par klienta darījumiem un darījumu mērķiem";

papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības klienta izpētes dokumentus glabā atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likuma prasībām."

37. 38. pantā:

papildināt pantu ar 2.³ daļu šādā redakcijā:

"(2³) Šā panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums neattiecas uz gadījumiem, kad likuma subjekts sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai.";

papildināt ceturtās daļas 3. punktu ar vārdiem "vai trešā valstī, kurā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā ir noteiktas tādas prasības, kuras atbilst Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām šajā jomā, un valsts šīs prasības īsteno".

38. 43. pantā:

aizstāt otrajā daļā skaitli "30." ar skaitli "31.⁴";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja klientam kredītiestādē vai finanšu iestādē ir atvērts finanšu instrumentu konts, kredītiestāde vai finanšu iestāde, šā likuma 28. panta otrajā daļā vai citos šajā likumā noteiktajos gadījumos izbeidzot darījuma attiecības ar klientu, slēdz klienta finanšu instrumentu kontu un pārved šajā kontā esošos finanšu instrumentus uz citu kredītiestādi vai finanšu iestādi vai, ja tas nav iespējams vai klients to norāda, atbilstoši klienta norādei gada laikā vai finanšu instrumenta izmantošanas termiņā pārdod kontā esošos finanšu instrumentus par to tirgus vērtību. Ja klients gada laikā vai finanšu instrumenta izmantošanas termiņā nepieprasa finanšu instrumentu pārdošanu, kredītiestāde vai finanšu iestāde nekavējoties pēc attiecīgā termiņa beigām pārdod kontā esošos finanšu instrumentus par tirgus vērtību to pārdošanas dienā. Ar iegūtajiem naudas līdzekļiem kredītiestāde vai finanšu iestāde rīkojas atbilstoši šā panta otrajā daļā noteiktajam."

39. 45. pantā:

izteikt otrās daļas 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

"3) juridiska veidojuma vai juridiskās personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējus;

4) nekustamā īpašuma darījumu starpniekus;".

40. 46. panta pirmajā daļā:

papildināt 6. punktu pēc vārda "piemēro" ar vārdiem "likuma subjektam un likuma subjekta patiesajam labuma guvējam";

aizstāt 11. punktā vārdu "novērtējumu" ar vārdiem "novērtējumu, un nodrošināt risku novērtējumam atbilstošu klātienes un neklātienes pārbaužu biežumu un kontroles pasākumus";

izteikt 12. punktu šādā redakcijā:

"12) veikt risku novērtējumu un atbilstoši iekšējās procedūrās noteiktajai kārtībai un regularitātei periodiski tos pārskatīt atbilstoši risku līmenim, kā arī veikt risku novērtējuma pārskatīšanu gadījumos, kad ir būtiski notikumi vai būtiskas izmaiņas likuma subjekta vai kredītiestāžu un finanšu iestāžu grupas darbības procesos vai pārvaldības struktūrā;".

41. Aizstāt 47.¹ panta piektajā daļā skaitli "30." ar skaitli "31.⁴".

42. 47.² pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "institūcija veic" ar vārdiem "institūcija pieprasa informāciju no tās uzraugāmajiem likuma subjektiem, veic";

papildināt trešo daļu pēc vārda "tiesīgas" ar vārdiem "izmantot tikai nolūkam, kam tā sniegta, un";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijas sadarbojas ar Eiropas Uzraudzības iestādēm (Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) un citiem Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas dalībniekiem un nodrošina tiem nepieciešamo informāciju starptautiskajos tiesību aktos noteikto pienākumu izpildei." 

43. 51. pantā:

izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas vai šādu darbību mēģinājuma paņēmienu operatīvo analīzi un atsevišķu gadījumu, subjektu un informācijas ieguves un izmantošanas veidu izpēti, veikt stratēģisko analīzi attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas tendencēm un tipoloģijām, pilnveidot šādu darbību aizkavēšanas un atklāšanas metodes;";

aizstāt pirmās daļas 14. punktā vārdus "novērtēšanu, kā arī izstrādāt priekšlikumus šo" ar vārdiem "novērtēšanu un nacionālā risku novērtējuma ziņojuma izstrādi, kā arī izstrādāt priekšlikumus minēto";

papildināt pirmo daļu ar 18. punktu šādā redakcijā:

"18) nekavējoties nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam likuma subjekta ziņojumu par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā (ja minētajā ziņojumā ir ietverta norāde par ziņojuma iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam) un sliekšņa deklarāciju nodokļu jomā.";

papildināt otrās daļas 4. punktu ar vārdiem un skaitli "pamatojoties uz Finanšu izlūkošanas dienesta rīcībā esošo informāciju, tai skaitā uz informāciju, kas saņemta no šā likuma 62. panta pirmajā daļā minētajām iestādēm un institūcijām";

papildināt otro daļu ar 15. punktu šādā redakcijā:

"15) piekļūt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra rīcībā esošajiem datiem par likuma subjektiem un to uzraudzības un kontroles institūcijām. Savstarpējo informācijas apmaiņas kārtību un saturu nosaka starpresoru vienošanās, kas noslēgta starp Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru un Finanšu izlūkošanas dienestu."

44. Papildināt likumu ar 51.¹ pantu šādā redakcijā:

"51.¹ pants. Nacionālā risku novērtējuma ziņojuma izstrādei nepieciešamo statistikas datu apkopošana un publicēšana

(1) Lai nodrošinātu uz datiem balstītu nacionālā risku novērtējuma ziņojuma izstrādi, Finanšu izlūkošanas dienests apkopo un uztur visaptverošus statistikas datus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas efektivitāti, kas ietver vismaz šādu informāciju:

1) likuma subjektu skaitu katrā nozarē un citus datus, ar kuriem tiek novērtēts nozares apmērs;

2) datus, ar kuriem tiek novērtēti ziņošanas, izmeklēšanas un tiesvedības posmi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, tai skaitā statistisko informāciju par Finanšu izlūkošanas dienestam ziņoto aizdomīgu darījumu skaitu un Finanšu izlūkošanas dienesta veiktajiem pasākumiem, iepriekšējā gada laikā izmeklēto gadījumu un kriminālvajāšanai nodoto personu skaitu, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas noziedzīgiem nodarījumiem notiesāto personu skaitu, apturēto un konfiscēto līdzekļu apjomu;

3) to pārrobežu informācijas pieprasījumu skaitu, kurus Finanšu izlūkošanas dienests ir iesniedzis, saņēmis vai atteicis vai uz kuriem ir pilnībā vai daļēji atbildējis vai saņēmis atteikumu sniegt atbildi;

4) uzraudzības un kontroles institūciju cilvēkresursus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai, kā arī Finanšu izlūkošanas dienesta cilvēkresursus šā likuma 51. panta pirmajā daļā noteikto pienākumu izpildei;

5) uzraudzības un kontroles institūciju veikto klātienes un neklātienes pārbaužu un konstatēto pārkāpumu skaitu, kā arī informāciju par piemērotajām sankcijām un uzraudzības pasākumiem.

(2) Finanšu izlūkošanas dienests reizi gadā publicē konsolidētu šā panta pirmajā daļā minēto statistikas datu pārskatu."

45. 53. pantā:

izslēgt trešās daļas trešo teikumu;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Finanšu izlūkošanas dienesta rīcībā esošajai informācijai (izņemot informāciju, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā ir publiskojama) ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Informācija par Finanšu izlūkošanas dienesta darbiniekiem, kuri nodrošina iestādes pamatfunkciju izpildi, tai skaitā šo darbinieku kontaktinformācija, ir ierobežotas pieejamības informācija." 

46. Izteikt X nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"X nodaļa
Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbība ar tiesībaizsardzības iestādēm, valsts un pašvaldību iestādēm un citām institūcijām".

47. 55. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"55. pants. Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbības koordinācija";

aizstāt 1.¹ daļā vārdus "vai Valsts ieņēmumu dienestam" ar vārdiem "uzraudzības un kontroles institūcijām un citām institūcijām";

papildināt pantu ar 1.² daļu šādā redakcijā:

"(1²) Izmeklēšanas iestādes, operatīvās darbības subjekti, prokuratūra un tiesa pēc Finanšu izlūkošanas dienesta pieprasījuma sniedz tam normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju.";

aizstāt sestajā daļā skaitli "IV" ar skaitli "IV²". 

48. Papildināt 56. panta piekto daļu pēc vārda "dienestam" ar vārdiem "paskaidrojot atteikuma iemeslus". 

49. Izteikt 58. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Informāciju, kas no Finanšu izlūkošanas dienesta tiek saņemta šajā nodaļā minētajā kārtībā, drīkst izmantot tikai tam mērķim, kuram attiecīgā informācija saņemta. Lai informāciju izmantotu mērķiem, kas pārsniedz sākotnēji apstiprinātos, nepieciešama iepriekšēja Finanšu izlūkošanas dienesta piekrišana. Par informācijas izmantošanas, pirmstiesas izmeklēšanas vai veiktās pārbaudes rezultātiem valsts institūcijas sniedz Finanšu izlūkošanas dienestam informāciju." 

50. 62. pantā:

papildināt pirmās daļas 2. punktu pēc vārda "nodarījumu" ar vārdiem "(tai skaitā nodokļu jomā)";

papildināt pantu ar 1.² daļu šādā redakcijā:

"(1²) Saņemot ārvalstu pilnvarotās iestādes pieprasījumu, Finanšu izlūkošanas dienests īsteno šajā likumā paredzētās tiesības, lai saņemtu un analizētu informāciju, kas nepieciešama pieprasījuma izskatīšanai. Finanšu izlūkošanas dienests atbildi uz pieprasījumu sniedz iespējami īsākā termiņā, ņemot vērā pieprasījuma raksturu, steidzamības pamatojumu un noslēgtos sadarbības līgumus.";

papildināt otro daļu ar jaunu pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Informācijas pieprasījumā iekļauj informāciju par konstatētajiem faktiem, pieprasījuma iemesliem un informācijas izmantošanas veidiem.";

aizstāt sestajā daļā skaitli "30." ar skaitli "31.⁴". 

51. 77. pantā:

papildināt pirmo daļu ar vārdiem "vai bez tā, ja Maksātnespējas kontroles dienests uzraudzības un kontroles pasākumus veicis patstāvīgi";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Uzraudzības un kontroles institūcijas, piemērojot šā likuma 78. pantā noteiktās sankcijas, cieši sadarbojas, lai koordinētu rīcību pārrobežu lietās un nodrošinātu, ka piemērotās sankcijas un uzraudzības pasākumi sasniedz paredzēto mērķi."

52. 78. pantā:

izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai personai (fiziskajai vai juridiskajai) soda naudu divkāršā apmērā no pārkāpuma rezultātā iegūtās peļņas (ja to iespējams aprēķināt) vai citādu soda naudu līdz 1 000 000 euro;";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Šā panta pirmās daļas 6. punktā noteikto sankciju uzraudzības un kontroles institūcija ir tiesīga piemērot arī likuma subjekta patiesajam labuma guvējam, ja tas neatbilst šā likuma 10.¹ panta 1.¹ daļai.";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Par normatīvo aktu pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā likuma subjektam var piemērot šā panta pirmajā daļā un trešās daļas 1. punktā noteiktās sankcijas arī tad, ja pārkāpumu likuma subjekta — juridiskās personas vai juridiska veidojuma — labā veikusi persona, kas darbojas individuāli vai kādā no likuma subjekta struktūrvienībām un tai ir pilnvaras pārstāvēt juridisko personu vai juridisku veidojumu, pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā vai kā citādi kontrolēt juridisko personu vai juridisku veidojumu. Šādā gadījumā likuma subjekts ir atbildīgs arī par trūkumiem šo personu uzraudzībā un kontrolē.";

papildināt ceturto daļu ar vārdiem "par to informē attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu vai finanšu iestāžu uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu";

papildināt piekto daļu ar vārdiem "un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja nepieciešams nekavējoties rīkoties, lai novērstu būtiskus pārkāpumus, uzraudzības un kontroles institūcija citā dalībvalstī licencētas kredītiestādes vai finanšu iestādes filiālei, kas darbojas Latvijā, vai citā dalībvalstī licencētai kredītiestādei vai finanšu iestādei, kas sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, var piemērot šā panta pirmajā daļā noteiktās sankcijas, ja nepieciešams, sadarbībā ar attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi.";

papildināt septīto daļu pēc vārda "internetā" ar vārdiem "nekavējoties pēc lēmuma pieņemšanas";

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Banka un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs informē Eiropas Banku iestādi par kredītiestādēm un finanšu iestādēm piemērotajām sankcijām, kā arī lēmuma par sankciju piemērošanu pārsūdzēšanu, pārsūdzības iznākumu un lēmumu par sankciju atcelšanu."

53. Papildināt likumu ar XVI nodaļu šādā redakcijā:

"XVI nodaļa
Administratīvie pārkāpumi kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Par šajā likumā noteikto kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzēja darbību bez licences piemēro naudas sodu juridiskajai personai no divtūkstoš līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 84. pantā minēto pārkāpumu veic Datu valsts inspekcija."

54. Papildināt pārejas noteikumus ar 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60., 61. un 62. punktu šādā redakcijā:

"54. Grozījums par šā likuma 9. panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

55. Šā likuma 10.¹ panta 1.¹ daļa un 78. panta 1.¹ daļa, kā arī grozījums šā likuma 10.¹ panta trešajā daļā stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

56. Šā likuma 17.¹, 17.² un 17.³ pants un XVI nodaļa stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

57. Grozījums par šā likuma 18.³ panta otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2021. gada 1. augustā.

58. Grozījumi attiecībā uz šā likuma IV un IV¹ nodaļas izslēgšanu, kā arī šā likuma IV² nodaļa un grozījumi šā likuma 36. panta pirmajā daļā, 43. pantā, 47.¹ panta piektajā daļā, 55. panta sestajā daļā, 62. panta sestajā daļā un 51. panta pirmās daļas 18. punkts stājas spēkā 2021. gada 1. oktobrī.

59. Līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgie grozījumi citos normatīvajos aktos, tajos lietotais termins "juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs" atbilst šajā likumā lietotajam terminam "juridiska veidojuma vai juridiskās personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs".

60. Grozījumi šā likuma 34. pantā, kas maina sūdzības iesniegšanas kārtību, stājas spēkā 2021. gada 1. oktobrī.

61. Šā likuma 51.¹ pants stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

62. Sūdzības par Finanšu izlūkošanas dienesta izdotajiem rīkojumiem, kuras īpaši pilnvarotie prokurori saņēmuši līdz grozījumu šā likuma 34. pantā, kas maina sūdzības iesniegšanas kārtību, spēkā stāšanās dienai, izskata īpaši pilnvarotie prokurori un ģenerālprokurors atbilstoši šā likuma regulējumam, kas bija spēkā sūdzības iesniegšanas brīdī."

55. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 8. punktu šādā redakcijā:

"8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas (ES) 2019/1153, ar ko paredz noteikumus, lai atvieglotu finanšu un citas informācijas izmantošanu noteiktu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai par tiem, un ar ko atceļ Padomes lēmumu 2000/642/TI."

Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 15. jūnijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2021. gada 28. jūnijā