Par vērtspapīru tirgus 2000. gada sākumu

Vakar, 22.martā, Vērtspapīru tirgus komisijas (VTK) preses konferencē VTK priekšsēdētājs Viktors Gustsons informēja par vērtspapīru tirgus rezultātiem 2000. gada februārī un divos pirmajos šāgada mēnešos.

- Februāris vērtspapīru apgrozījuma ziņā ir bijis mazliet labāks nekā janvāris, jo - jau tradicionāli - ir sākusies tirgus aktivitāte. Vērtspapīru apgrozījums februārī bija 271, 59 miljoni latu. Janvārī tas bija 219,17 miljoni latu. Ārpusbiržas tirgus ir bijis divas reizes lielāks - 15 miljoni latu - nekā tirgus Rīgas Fondu biržā (RFB) - 7 miljoni latu. Vislielākais apgrozījums joprojām ir ar Latvijas valsts parādzīmēm - 136 miljoni latu. Interesanti, ka februāra kopējā ieskaitīto un norakstīto vērtspapīru skaita bilance ir negatīva - ir norakstīts vairāk vērtspapīru nekā ieskaitīts. Tas varētu liecināt par to, ka daudziem vērtspapīriem ir beidzies termiņš un tie ir atpirkti, vai arī (bet es to negribētu prognozēt) šobrīd vairāk vērtspapīrus pārdod nekā iepērk uz kontiem. Taču paredzu, ka tā nav ilgtermiņa tendence un ieskaitīto un norakstīto vērtspapīru bilance martā varētu būt pozitīva - 250 - 300 miljoni latu.

Šā gada pirmajos divos mēnešos kopā vērtspapīru apgrozījums bijis 490 miljoni latu, un te ir skaidri redzams, ka apgrozījums ar Latvijas valsts parādzīmēm ir vislielākais - 246 miljoni latu. Ārpusbiržas tirgus divu mēnešu griezumā ir četrkārt lielāks nekā RFB apgrozījums - attiecīgi 50 miljoni un 14 miljoni latu. Apgrozījums ar ārvalstu vērtspapīriem ir otrajā vietā aiz apgrozījuma ar Latvijas valsts parādzīmēm. Tā jau ir vispārēja tendence, ka uzticība latam un vietējam tirgum ir liela.

Sakarā ar korekciju ieviešanu februārī samazinājies publisko emisiju emitentu skaits no 100 līdz 99, informēja V. Gustsons.

Vērtspapīru kontos Latvijā pavisam kopā 2000. gada 29. februārī bija 260 miljoni latu, janvāra beigās - 243 miljoni latu. Tātad naudas ieskaitīšana vērtspapīru kontos palielinās, teica VTK priekšsēdētājs.

V. Gustsons, informējot par kapitāla pietiekamības direktīvas ieviešanu Latvijā, pastāstīja, ka VTK ir saņēmusi datus un ieteikumus no tirgus dalībniekiem par to, ko šajā normatīvā vajadzētu mainīt, grozīt vai pārnest uz vēlāku laiku. Ir sagatavoti priekšlikumi par grozījumiem, kas interesentiem būs izlasāmi arī VTK mājas lapā internetā. Pavisam drīz jautājums par kapitāla pietiekamības direktīvu tiks nodots VTK padomei izskatīšanai.

Likumprojekts par vienotā finansu un kapitāla tirgus uzraudzību pagājušajā nedēļā Saeimā ir izskatīts otrajā lasījumā, un līdz 27. martam vēl var iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam. Aprīlī šis likums varētu tikt pieņemts, teica V. Gustsons. Taču jāatrisina jautājumi, kas saistīti ar šā likuma praktisko realizāciju jeb pārejas periodu, jo likums stāsies spēkā no 2001. gada 1. jūlija. Līdz tam brīdim jāatrod atbilstošas telpas, jāsagatavo budžets 2001. gadam, jāizveido struktūra, administrēšanas kārtība, jāatrisina arī informācijas tehnoloģijas jautājumi, jo tie izrādās komplicētāki, nekā sākumā bija domāts.

Ir izdarīti grozījumi likumā "Par vērtspapīriem", kas ir vitāli svarīgs jautājums jau no 1999. gada beigām. Tā ir liela grozījumu pakete, un likumā iekļautie grozījumi stājās spēkā 16. martā.

Ir notikusi arī kārtējā Baltijas valstu vērtspapīru tirgus uzraudzības institūciju tikšanās, kurā apspriesti jautājumi, kas saistīti ar biržu iekļaušanos Ziemeļvalstu biržu aliansē NOREX, ar investoru aizsardzības shēmām, kā arī ar ārvalstīs emitēto vērtspapīru tirdzniecību un tās uzraudzību Baltijas valstīs.

Vēl V. Gustsons informēja, ka šonedēļ, 21. martā, tika reģistrēts jauns atklātais ieguldījumu fonds "Eiro - 1", kuru dibinājusi sabiedrība "Eirofondi". "Eiro - 1" tika izsniegta publiskā emisijas apliecība, un šis jau ir otrais šāda veida fonds Latvijā.

Marta sākumā tika apstiprināti "Noteikumi par vērtspapīru uzskaites nodošanu", kuru mērķis ir ieviest vienotu kārtību, kādā vērtspapīru uzskaite tiek nodota no viena konta turētāja citam. Noteikumi piemērojami arī gadījumos, kad konta turētājs vēlas izbeigt konta turēšanu vai arī tam tiek aizliegta vērtspapīru konta turēšana. Noteikumi ir publicēti laikraksta "Latvijas Vēstnesis" 2000. gada 10. marta laidienā un stājas spēkā 15. aprīlī.

Noteikumi, kas attiecas uz publisko emisiju akcionāru balsošanu neklātienē, pašlaik ir ļoti svarīgi vērtspapīru tirgum, teica V.Gustsons. Tiem būtu jāstājas spēkā 2000. gada 1. jūlija. Taču pašlaik notiek kavēšanās tā iemesla dēļ, ka šim normatīvajam aktam jābalstās uz noteikumiem par elektronisko dokumentu un parakstu autorizāciju, ko izstrādā Uzņēmumu reģistrs un kam bija jābūt gataviem šā gada pavasarī:

- Mēs savus noteikumus nevaram kvalitatīvi pabeigt, kamēr nav elektronisko dokumentu autentiskuma noteikumu. Jā, mēs varam neklātienes balsošanu tīri tehniski veikt un regulāciju izveidot, bet - vai būtu saprātīgi šo mehānismu bāzēt uz vecām informācijas tehnoloģijām un uz veco sakaru kanālu iespējām? Manuprāt, tas nebūtu prātīgi. Šis ir ļoti nopietns jautājums. Vēl nevienā Eiropas valstī nav ieviesta elektroniskā neklātienes balsošanas sistēma. Mēs šajā ziņā esam lielu soli priekšā, jo mūsu informācijas tehnoloģijas ir ļoti modernas. Šāda neklātienes elektroniskā balsošana pastāv vienīgi ASV un arī ne visos štatos. Specifiska neklātienes balsošana pastāv arī Beļģijā, Itālijā un Austrālijā. Taču neklātienes balsošanas tādā veidā, kā to saprotam mēs, nav nevienā Eiropas valstī. Acīmredzot jautājums par publisko emisiju akcionāru elektronisko neklātienes balsošanu būtu jāpārnes uz vēlāku laiku, jo vispirms ir jābūt normatīvajiem aktiem par elektroniskajiem dokumentiem.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore

Starpniekdarbība