Beļģija ir ar Latviju

Papildus 1.lpp.

informācijai

Vakar noslēdzās Beļģijas Karalistes ārlietu ministra Ērika Dereikes vizīte Rīgā

Pie finansu ministra

Sarunā ar finansu ministru Robertu Zīli viens no galvenajiem tematiem bija starpvalstu līgums par izvairīšanos no dubultas aplikšanas ar nodokļiem. Beļģijas ārlietu ministrs atzīmēja, ka, Latvijai sasniedzot augstus makroekonomiskos rādītājus, pieaugs arī Beļģijas uzņēmēju interese par mūsu valsti. Tika uzsvērts, ka tādēļ ir jāpasteidzina abu valstu juridisko attiecību sakārtošana, radot uzņēmējiem stabilu darbības vidi. "Tiek plānots, ka minētais līgums varētu tikt parakstīts jau šā gada oktobrī. Tā kā nepieciešama arī līguma ratifikācija abu valstu parlamentos, tas, es ceru, stāsies spēkā ar 2000. gada 1. janvāri," teica finansu ministrs. "Es esmu patiesi gandarīts, ka Latvijas pēdējā laika sasniegumi guvuši arī augstu Beļģijas valdības pārstāvju vērtējumu." R.Zīle pēc sarunas ar Beļģijas ārlietu ministru atzīmēja: "Tika saņemts arī apliecinājums: Beļģija uzskata, ka Eiropas Savienības paplašināšanai jānotiek, ņemot vērā kandidātvalstu faktiskos rādītājus (gatavību integrācijai), nevis politiskos aspektus. Īpaši būtiski tas ir Latvijai, kas gada laikā daudz darījusi, lai iekļūtu ES paplašināšanas pirmajā kārtā."

Vakar pēcpusdienā Beļģijas ārlietu ministrs devās uz Ventspili, kur tikās ar pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu un apmeklēja ostu. Ventspils apmeklējuma laikā tika parakstīts līgums par kopuzņēmuma izveidi starp Beļģijas stividorsabiedrību "NORD NATIE N.V." un firmu "Ventplac". Beļģijas puse ieguldīs Ventspils ostas infrastruktūras attīstībā 30 miljonus ASV dolāru.

Preses konferencē

Vakar Rīgā notika Latvijas Republikas un Beļģiajs Karalistes ārlietu ministru preses konference (attēlā).

Uzrunājot žurnālistus, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs teica:

— Beļģijas ārlietu ministra vizīte notiek ārkārtīgi nozīmīgā laikā, kad Latvija iesniegusi Eiropas Savienībai savu progresa ziņojumu. Ar to sākas arī zināms lobēšanas darbs Eiropas Komisijā un ES dalībvalstīs. Un man ir prieks, ka ministra kungs izvēlējies šo laiku. Jo ir ļoti svarīgs Beļģijas viedoklis, Beļģijas kā ES dibinātājvalsts viedoklis un Beļģijas kā mazo valstu interešu aizstāves viedoklis ES. Var jau ministra kungam visu ko stāstīt Beļģijā un Briselē, bet ir svarīgi, lai viņš par to pārliecinātos savām acīm.

Mēs ļoti rūpīgi pārrunājām ne tikai ES lietas, bet arī mūsu valstu divpusējo attiecību jautājumus. Vēl šogad būs vairāki ļoti nozīmīgi notikumi mūsu valstu attiecībās, proti, Latvijas Republikas Valsts prezidenta vizīte Beļģijā. Un mēs arī ceram līdz gada beigām pabeigt gan investīciju aizsardzības līguma ratifikāciju, gan arī nodokļu konvencijas parakstīšanu. Ļoti svarīga ir arī atceltā Beļģijas premjerministra vizīte. Mēs ceram redzēt arī viņu mūsu valstī viņam ērtā laikā. Mēs sākam regulāras politiskas konsultācijas starp abām ministrijām. Beļģija ir piekritusi, ka mūsu Ārlietu ministrijas darbinieki stažēsies Beļģijas Ārlietu ministrijā tieši par ES jautājumiem.

Mēs attīstām arī ekonomisko sadarbību. Īpaši dziļa tā ir ar Flandriju, bet mēs esam vienojušies arī par pastiprinātu sadarbību ar Valonijas un Briseles reģioniem.

Protams, ļoti svarīgs ir brauciens uz Ventspili, līguma parakstīšana un kopuzņēmuma izveidošana, kas būs 30 miljonu ASV dolāru vērtībā un orientēts uz padziļinātu Latvijas un Beļģijas sadarbību.

 

Savukārt Beļģijas Karalistes ārlietu ministrs Ēriks Dereike žurnālistiem teica:

— Manā vizītē ir divas galvenās daļas. Pirmā — ekonomika. Flandrijai jau ir ciešas ekonomiskās saites ar Latviju. Bet Flandrijas puse ir ierosinājusi Latvijas valdībai attīstīt ekonomikas saites arī ar Valoniju un Briseles reģionu. Ļoti svarīgi mums ir arī veidot ekonomikas saites federālās valdības līmenī.

Taču ir arī vairāki citi un ne mazāk svarīgi vizītes iemesli. Viens no tiem varētu tikt apzīmēts kā ģeopolitiskais skatījums. Beļģija ir ieinteresēta attīstīt sakarus starp abām mūsu valstīm arī cilvēktiesību un kultūras apmaiņas jomā. Tā būtu globāla garantija izvairīties no situācijas, ka Eiropa varētu kļūt par konglomerātu, kurā netiek atzītas mazo valstu intereses. Taču tajā pašā laikā mums nevajadzētu sadrumstaloties, nonākot līdz reģionālai domāšanai. Tāpēc ir ļoti svarīgi attīstīt kultūras saites starp valstīm. Īpaši starp mazām valstīm.

Tas, protams, ir ļoti cieši saistīts ar mūsu pamatskatienu uz Eiropu. Šis ir svarīgs posms Latvijas attīstībā, jo tiks izvērtēts, kas ir un kas nav izdarīts, lai panāktu Latvijas gatavību Eiropas Savienībai. ES paplašināšanai vairs nav atpakaļceļa. Un tas nav tikai egoistisks iemesls. Tam ir arī ģeostratēģiski un drošības iemesli. Ir ļoti svarīgi, lai Latvija un tās kaimiņvalstis iekļautos Eiropas struktūrās, kurās tās jau ir bijušas un kurām tās ir piederīgas.

Taču šeit es saredzu arī nākamo ļoti svarīgo elementu: ir jāatrod iespēja arī mazām valstīm spēlēt savu politisko lomu, kas, protams, Eiropā ir ļoti grūti. Ir svarīgi darboties, lai būtu iespēja, piemēram, arī Latvijai un Slovēnijai teikt savu vārdu Eiropas politikā.

Visbeidzot, jāatzīmē — Latvija ir valsts, kas varbūt visvairāk ir saistīta ar Krievijas problēmu. Krievija ir arī Eiropas problēma. Es gribu uzsvērt, ka, manuprāt, Krievijai būtu jāmēģina ieklausīties Latvijas viedoklī un veidot starptautiski pieņemamu politiku, kas ir ļoti svarīgi arī Eiropas drošībai.

 

"Latvijas Vēstnesis":

— Jautājums abiem ārlietu ministriem: kas jūsu skatījumā šobrīd ir smagākais punkts Latvijas virzībā uz Eiropas Savienību? Un vai jūsu domas šajā aspektā saskan vai arī jums šajā aspektā ir atšķirīgi viedokļi?

V.Birkavs:

— Tas ir labs jautājums. Es domāju, viens no pašiem grūtākajiem jautājumiem ir nevis ES likumdošanas pārņemšana, bet gan likumdošanas praktiskā ieviešana. Tā, lai tā strādātu visos līmeņos. Visaugstākajā — valsts — līmenī. Ierēdņu līmenī. Pašvaldību līmenī. Un iedzīvotāju līmenī. Tas prasa jaunu tiesisko kultūru, tas prasa laiku. Tas, manuprāt, ir visgrūtākais. Visi pārējie jautājumi ir risināmi. Ceļš, kad mēs pārejam uz eiropeisko uzvedības stilu visās jomās,— tas prasīs visvairāk laika un piepūles. Bet tas jau tagad iet uz priekšu. Līdz ar jauno latviešu paaudzi mēs redzam arī jaunu eiropiešu paaudzi.

Ē.Dereike:

— Ārlietu ministram ir ļoti grūti vērtēt otru valsti. Grūtības kontaktos ar ES ir pat Beļģijai, kas ir šīs organizācijas dibinātājvalsts. Mums ik dienu šajā jomā ir problēmas, un no tā nav jākaunas, jo šie jautājumi ir ļoti sarežģīti. Taču jāapzinās, ka mums nav atpakaļceļa no Eiropas kopīgās politikas — gan politikā, gan ekonomikā. Integrācijas modelis ir pareizais Eiropas nākotnes modelis.

Otra problēma ir jaunajām ES kandidātvalstīm izvirzītie priekšnoteikumi. ES zina, ka ir ļoti grūti izpildīt šīs prasības. No jums tiek prasīts piecos sešos gados izdarīt to, ko ES dalībvalstis ir paveikušas kādu 25 gadu laikā. Taču šajā gadījumā nav citas izejas. Jo monetārie un ekonomiskie noteikumi, kas izvirzīti ES kandidātvalstīm, veicinās arī šo valstu iekšējo labklājību. Tas ir ļoti svarīgi. Ja valsts iedzīvotājiem nebūs sociālas labklājības, tad valstī nebūs uzticības valstij.

Es teiktu, ka no visiem priekšnoteikumiem visbūtiskākie ir divi: ekonomiskie priekšnoteikumi un jūsu sabiedrības problēmas. Jūsu valsts ir ļoti daudz sasniegusi ekonomikas jomā. Šādu iespaidu es guvu pēc Latvijas Bankas un Privatizācijas aģentūras apmeklējuma. Ja arī Eiropas Komisija pārliecināsies par šiem sasniegumiem, tad varat rēķināties arī ar Beļģijas atbalstu.

Otrs nosacījums — sabiedrības integrācija — ir saistīts ar krievu situāciju Latvijā. Es zinu, ka tas ir ārkārtīgi sarežģīts jautājums. Arī Beļģijas sabiedrībā ir problēmas. Tāpēc mēs saprotam, cik grūti ir šīs problēmas risināt. Taču Latvijas parlamenta 22. jūnijā šajā jomā pieņemtais lēmums par Pilsonības likuma grozījumiem, manuprāt, ir stūrakmens šīs problēmas risinājumam, un Beļģijas Ārlietu ministrija ļoti velētos, lai šis projekts tiktu turpināts. Tas ir ļoti vērtīgs projekts. Protams, sabiedrības integrācijai ir nepieciešams laiks. Taču mēs ceram uz šī jautājuma sekmīgu atrisinājumu. Tas ir patiešām liels sasniegums. Mēs uz tādu pat necerējām.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors