Ministru kabineta noteikumi Nr. 433

Rīgā 2021. gada 29. jūnijā (prot. Nr. 50 25. §)

Izdoti saskaņā ar likuma ''Par radiācijas drošību
un kodoldrošību'' 5. panta 4.² punktu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. radiācijas drošības ekspertu un medicīnas fizikas ekspertu sertificēšanas kārtību;

1.2. kārtību, kādā izsniedz un reģistrē sertifikātu, pagarina tā darbības termiņu un anulē sertifikātu;

1.3. ekspertu darbības uzraudzības kārtību;

1.4. eksperta pienākumus;

1.5. eksperta atzinuma saturu un tajā ietveramās minimālās prasības.

2. Radiācijas drošības eksperts ir persona, kura ir apguvusi attiecīgu apmācību kursu programmu un kurai ir nepieciešamās zināšanas un pieredze, lai sniegtu konsultācijas ar aizsardzību pret jonizējošo starojumu saistītos jautājumos ar mērķi nodrošināt cilvēku efektīvu aizsardzību, un kura ir saņēmusi Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra (turpmāk – centrs) izsniegtu sertifikātu.

3. Medicīnas fizikas eksperts ir persona, kura ir apguvusi attiecīgu apmācību kursu programmu un kurai ir nepieciešamās zināšanas un pieredze, lai sniegtu konsultācijas ar radiācijas fiziku saistītos jautājumos medicīniskās apstarošanas jomā, un kura saņēmusi centra izsniegtu sertifikātu.

4. Radiācijas drošības eksperta sertifikāta un medicīnas fizikas eksperta sertifikāta pretendentam (turpmāk – pretendents) nepieciešama:

4.1. vismaz 13 gadu pieredze darbā ar jonizējošā starojuma avotiem, ja iegūts bakalaura grāds vai augstākā profesionālā izglītība, un vismaz septiņu gadu pieredze darbību ar jonizējošā starojuma avotiem veikšanā vai vadīšanā attiecībā uz sertifikācijas virzienu un jomu, kurā pretendents vēlas saņemt sertifikātu;

4.2. vismaz 10 gadu pieredze darbā ar jonizējošā starojuma avotiem, ja iegūts maģistra grāds, un vismaz piecu gadu pieredze darbību ar jonizējošā starojuma avotiem veikšanā vai vadīšanā attiecībā uz sertifikācijas virzienu un jomu, kurā pretendents vēlas saņemt sertifikātu;

4.3. vismaz septiņu gadu pieredze darbā ar jonizējošā starojuma avotiem, ja iegūts doktora zinātniskais grāds, un vismaz triju gadu pieredze darbību ar jonizējošā starojuma avotiem veikšanā vai vadīšanā attiecībā uz sertifikācijas virzienu un jomu, kurā pretendents vēlas saņemt sertifikātu.

5. Šo noteikumu 4. punktā minētā pieredze ietver arī izglītības iegūšanas laiku attiecīgajā jomā – praktisko nodarbību laiku radioloģijā, radiogrāfijā, medicīnas fizikā, radiācijas ķīmijā, radioķīmijā, radiobioloģijā, kodolfizikā, radiācijas fizikā vai studiju programmā, kas saistīta ar kodolreaktoru, kodoldegvielas pārstrādes ciklu vai radioaktīvo atkritumu pārvaldības objektu projektēšanu un ekspluatāciju, ja šāda izglītība iegūta.

6. Sertifikātu izsniedz atbilstoši pretendenta apgūtajai apmācību kursu programmai, zināšanām un pieredzei:

6.1. sertifikācijas virzienā – darbībām ar noteiktu jonizējošā starojuma avotu grupu;

6.2. sertifikācijas jomā – noteiktām darbībām ar jonizējošā starojuma avotu grupu.

7. Radiācijas drošības eksperta sertifikātu izsniedz nemedicīniskajā apstarošanā vai medicīniskajā apstarošanā atbilstoši šo noteikumu 4.1. un 4.2. apakšnodaļā minētajiem sertifikācijas virzieniem un jomām.

8. Medicīnas fizikas eksperta sertifikātu izsniedz atbilstoši šo noteikumu 4.3. apakšnodaļā minētajiem sertifikācijas virzieniem un jomām.

9. Sertifikāta darbības termiņš ir pieci gadi.

10. Pretendents iesniedz centrā iesniegumu sertifikāta saņemšanai. Iesniegumā norāda šādu informāciju par pretendentu:

10.1. vārds un uzvārds;

10.2. personas kods;

10.3. kontaktinformācija (tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese);

10.4. apraksts par līdzšinējo profesionālo pieredzi darbību ar jonizējošā starojuma avotiem veikšanā vai vadīšanā attiecībā uz katru sertifikācijas virzienu un jomu, kurā pretendents vēlas saņemt sertifikātu.

11. Pretendents šo noteikumu 10. punktā minētajā iesniegumā norāda visus sertifikācijas virzienus un jomas, kurās pretendents vēlas saņemt sertifikātu, atbilstoši šo noteikumu 4. nodaļai.

12. Šo noteikumu 10. punktā minētajam iesniegumam pievieno:

12.1. izglītību apliecinošu dokumentu kopijas;

12.2. aprakstu par profesionālo pieredzi darbību ar jonizējošā starojuma avotiem veikšanā vai vadīšanā. Aprakstā pamato katru izvēlēto sertifikācijas virzienu un jomu;

12.3. profesionālo kvalifikāciju un apmācību kursu programmas apguvi apliecinošu dokumentu kopijas;

12.4. sarakstu, kurā norādīti pretendenta izstrādātie dokumenti (piemēram, radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmas, jonizējošā starojuma avotu demontāžas un likvidēšanas plāni vai citi plāni un programmas radiācijas drošības un kodoldrošības jomā (piemēram, vides monitoringa programmas un plāni sagatavotībai radiācijas avārijām un rīcībai radiācijas avāriju gadījumā)).

13. Pieņemot lēmumu par sertifikāta izsniegšanu vai atteikumu izsniegt sertifikātu, centrs, ja nepieciešams, konsultējas ar nozares institūcijām, profesionālajām asociācijām, biedrībām, nodibinājumiem, izglītības iestādēm vai zinātniskajām iestādēm.

14. Centrs izsniedz personai sertifikātu, ja iepriekšējo divu gadu laikā no jauna sertifikāta izsniegšanas dienas iepriekšējais sertifikāts nav anulēts saskaņā ar šo noteikumu 28. punktu.

15. Radiācijas drošības eksperta sertifikātā un medicīnas fizikas eksperta sertifikātā iekļauj šādu informāciju:

15.1. sertifikāta reģistrācijas numurs;

15.2. sertifikāta izsniegšanas datums;

15.3. sertifikāta darbības termiņš;

15.4. eksperta vārds un uzvārds;

15.5. eksperta personas kods;

15.6. eksperta sertifikācijas virzieni un jomas.

16. Centrs piecu darbdienu laikā pēc sertifikāta izsniegšanas ievieto Valsts vides dienesta tīmekļvietnē šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3., 15.4. un 15.6. apakšpunktā minēto informāciju un radiācijas drošības eksperta vai medicīnas fizikas eksperta kontaktinformāciju (tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi). Ja sertifikāta darbība tiek apturēta, centrs Valsts vides dienesta tīmekļvietnē ievieto informāciju par sertifikāta darbības apturēšanu. 

17. Tīmekļvietnē publicēto informāciju par radiācijas drošības ekspertu un medicīnas fizikas ekspertu centrs dzēš pēc sertifikāta darbības termiņa beigām vai pēc sertifikāta anulēšanas.

18. Radiācijas drošības eksperta nemedicīniskajā apstarošanā sertifikātu izsniedz šādos sertifikācijas virzienos (darbībām ar šādām jonizējošā starojuma avotu grupām):

18.1. kodolmateriāli;

18.2. valsts nozīmes objekti;

18.3. radioaktīvie avoti:

18.3.1. slēgti avoti, kuru kopējā radioaktivitāte no 10⁶ reizēm (neieskaitot) līdz 10⁹ reizēm (ieskaitot) pārsniedz izņēmuma limitus, kas noteikti normatīvajos aktos par darbību ar jonizējošā starojuma avotiem paziņošanu, reģistrēšanu un licencēšanu (turpmāk – lieljaudas avoti);

18.3.2. slēgti avoti, kuru kopējā radioaktivitāte no 10³ reizēm (neieskaitot) līdz 10⁶ reizēm (ieskaitot) pārsniedz izņēmuma limitus, kas noteikti normatīvajos aktos par darbību ar jonizējošā starojuma avotiem paziņošanu, reģistrēšanu un licencēšanu (turpmāk – vidējas jaudas avoti);

18.3.3. slēgti avoti, kuru kopējā radioaktivitāte līdz 10³ reizēm (ieskaitot) pārsniedz izņēmuma limitus, kas noteikti normatīvajos aktos par darbību ar jonizējošā starojuma avotiem paziņošanu, reģistrēšanu un licencēšanu (turpmāk – citas jaudas avoti);

18.3.4. vaļēji lieljaudas avoti;

18.3.5. vaļēji vidējas jaudas avoti;

18.3.6. vaļēji citas jaudas avoti;

18.3.7. dabiskas izcelsmes radioaktīvie materiāli;

18.4. radioaktīvo vielu nesaturoši jonizējošā starojuma avoti:

18.4.1. lineārie paātrinātāji;

18.4.2. rūpnieciskās rentgeniekārtas, kuru radītā jonizējošā starojuma dozas jauda viena metra attālumā no jonizējošā starojuma avota ir lielāka par 0,1 Sv/h, – lieljaudas iekārtas;

18.4.3. rentgendefektoskopijas iekārtas;

18.4.4. nemedicīniskās rentgeniekārtas, kuras lieto nemedicīniskās attēlveidošanas nolūkā;

18.4.5. citas rūpnieciskās, pētnieciskās un bagāžas kontroles rentgeniekārtas.

19. Radiācijas drošības eksperta nemedicīniskajā apstarošanā sertifikātu izsniedz šādās sertifikācijas jomās (šādām darbībām ar jonizējošā starojuma avotu grupu):

19.1. kvalitātes nodrošināšanas dokumentu sagatavošana;

19.2. mērījumu veikšana:

19.2.1. darba vietas monitorings;

19.2.2. kvalitātes mērījumi;

19.3. konsultāciju sniegšana par:

19.3.1. pasākumiem aizsardzībai pret jonizējošo starojumu;

19.3.2. radioaktīvo avotu transportēšanu;

19.3.3. radioaktīvo avotu ražošanu;

19.3.4. radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu;

19.3.5. jonizējošā starojuma avotu demontāžu un likvidēšanu;

19.3.6. jonizējošā starojuma avotu uzstādīšanu un tehnisko apkopi.

20. Radiācijas drošības eksperta medicīniskajā apstarošanā sertifikātu izsniedz šādos sertifikācijas virzienos (darbībām ar šādām jonizējošā starojuma avotu grupām):

20.1. radioaktīvie avoti brahiterapijā:

20.1.1. slēgti lieljaudas avoti;

20.1.2. slēgti vidējas jaudas avoti vai slēgti citas jaudas avoti;

20.2. radioaktīvie avoti kodolmedicīnā:

20.2.1. vaļēji lieljaudas avoti;

20.2.2. vaļēji vidējas jaudas vai vaļēji citas jaudas avoti;

20.3. radioaktīvo vielu nesaturoši jonizējošā starojuma avoti radioterapijā:

20.3.1. lineārie paātrinātāji;

20.3.2. citas radioterapijas iekārtas;

20.4. radioaktīvo vielu nesaturoši jonizējošā starojuma avoti radiodiagnostikā – radiodiagnostikas iekārtas;

20.5. medicīniskās rentgeniekārtas, kuras lieto nemedicīniskās attēlveidošanas nolūkā.

21. Radiācijas drošības eksperta medicīniskajā apstarošanā sertifikātu izsniedz šādās sertifikācijas jomās (šādām darbībām ar jonizējošā starojuma avotu grupu):

21.1. kvalitātes nodrošināšanas dokumentu sagatavošana;

21.2. mērījumu veikšana:

21.2.1. darba vietas monitorings;

21.2.2. kvalitātes mērījumi;

21.3. konsultāciju sniegšana par:

21.3.1. pasākumiem aizsardzībai pret jonizējošo starojumu;

21.3.2. radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu;

21.3.3. jonizējošā starojuma avotu demontāžu un likvidēšanu;

21.3.4. jonizējošā starojuma avotu uzstādīšanu un tehnisko apkopi.

22. Medicīnas fizikas eksperta sertifikātu izsniedz šādos sertifikācijas virzienos (darbībām ar šādām jonizējošā starojuma avotu grupām):

22.1. radioaktīvie avoti brahiterapijā:

22.1.1. slēgti lieljaudas avoti;

22.1.2. slēgti vidējas jaudas avoti vai slēgti citas jaudas avoti;

22.2. radioaktīvie avoti kodolmedicīnā:

22.2.1. vaļēji lieljaudas avoti;

22.2.2. vaļēji vidējas jaudas vai vaļēji citas jaudas avoti;

22.3. radioaktīvo vielu nesaturoši jonizējošā starojuma avoti radioterapijā:

22.3.1. lineārie paātrinātāji;

22.3.2. citas radioterapijas iekārtas;

22.4. radioaktīvo vielu nesaturoši jonizējošā starojuma avoti radiodiagnostikā – radiodiagnostikas iekārtas;

22.5. medicīniskās rentgeniekārtas, kuras lieto nemedicīniskās attēlveidošanas nolūkā.

23. Medicīnas fizikas eksperta sertifikātu izsniedz šādās sertifikācijas jomās (šādām darbībām ar jonizējošā starojuma avotu grupu):

23.1. kvalitātes nodrošināšanas dokumentu sagatavošana;

23.2. mērījumu veikšana:

23.2.1. darba vietas monitorings;

23.2.2. kvalitātes mērījumi, tehnisko parametru mērījumi;

23.3. konsultāciju sniegšana par pasākumiem aizsardzībai pret jonizējošo starojumu.

24. Lai pagarinātu sertifikāta darbības termiņu, radiācijas drošības eksperts un medicīnas fizikas eksperts vismaz divus mēnešus pirms sertifikāta darbības termiņa beigām iesniedz centrā attiecīgu iesniegumu. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina sertifikāta darbības termiņa laikā veikto profesionālo darbību un pasākumus (piemēram, apmācības) radiācijas drošības eksperta vai medicīnas fizikas eksperta profesionālās kvalifikācijas saglabāšanai.

25. Centrs izskata šo noteikumu 24. punktā minēto iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un izvērtē:

25.1. radiācijas drošības eksperta vai medicīnas fizikas eksperta darbību sertifikāta darbības termiņa laikā;

25.2. iesniegto dokumentu atbilstību šo noteikumu prasībām.

26. Sertifikāta darbības termiņu pagarina uz pieciem gadiem.

27. Centrs pieņem lēmumu par sertifikāta darbības apturēšanu uz laiku, ja:

27.1. pēc sertifikāta izsniegšanas uzsākts kriminālprocess par radiācijas drošības eksperta vai medicīnas fizikas eksperta profesionālās darbības pārkāpumu. Šādā gadījumā sertifikāta darbību aptur uz laiku līdz kriminālprocesa pabeigšanai;

27.2. radiācijas drošības eksperta vai medicīnas fizikas eksperta profesionālajā darbībā atkārtoti konstatēti radiācijas drošības un kodoldrošības pārkāpumi, kuri nevar radīt būtisku apdraudējumu vai kaitējumu videi vai cilvēkam, bet var ietekmēt radiācijas drošību un kodoldrošību. Šādā gadījumā sertifikāta darbību aptur uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

28. Centrs anulē sertifikātu, ja:

28.1. pēc sertifikāta izsniegšanas saņemta informācija, ka pretendents centram sniedzis nepatiesas ziņas;

28.2. radiācijas drošības eksperts vai medicīnas fizikas eksperts pēc sertifikāta saņemšanas ir krimināli sodīts par pārkāpumiem, kas radušies profesionālās darbības rezultātā;

28.3. radiācijas drošības eksperta vai medicīnas fizikas eksperta profesionālajā darbībā konstatēts radiācijas drošības un kodoldrošības pārkāpums, kas var radīt būtisku apdraudējumu vai kaitējumu videi vai cilvēkam.

29. Radiācijas drošības ekspertam un medicīnas fizikas ekspertam ir šādi pienākumi:

29.1. nodrošināt sniegtā eksperta atzinuma atbilstību faktiskajai situācijai operatora kontrolētajā zonā;

29.2. savā profesionālajā darbībā neradīt un nepaaugstināt riskus, kas rodas saistībā ar jonizējošā starojuma avota neatbilstošu izmantošanu vai nepiemērotiem pasākumiem aizsardzībai pret jonizējošo starojumu;

29.3. ja mainījusies eksperta kontaktinformācija, piecu darbdienu laikā rakstiski informēt centru.

30. Radiācijas drošības eksperts un medicīnas fizikas eksperts, kurš saņēmis sertifikātu kvalitātes nodrošināšanas dokumentu sagatavošanai, veic arī drošības novērtējumu par jonizējošā starojuma dozām, ko saņem iedzīvotāji, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu.

31. Radiācijas drošības eksperts un medicīnas fizikas eksperts, kurš saņēmis sertifikātu mērījumu veikšanai, veic arī darba vietas monitoringu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtību.

32. Radiācijas drošības eksperts un medicīnas fizikas eksperts, kurš saņēmis sertifikātu mērījumu veikšanai vai konsultēšanai par pasākumiem aizsardzībai pret jonizējošo starojumu, veic arī šādas darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darbību ar jonizējošā starojuma avotiem paziņošanu, reģistrēšanu un licencēšanu:

32.1. apstiprina jonizējošā starojuma avota izvietojuma montāžas plānu;

32.2. sagatavo eksperta atzinumu par to, ka telpas, ēkas vai teritorijas ekspluatācijas apstākļi atbilst jonizējošā starojuma avota ražotāja nosacījumiem plānoto darbību veikšanai un ka plānotās darbības ar jonizējošā starojuma avotu ir pamatotas un nerada tiešus draudus darbiniekiem, iedzīvotājiem un videi.

33. Medicīnas fizikas eksperts, kurš saņēmis sertifikātu mērījumu veikšanai, veic arī medicīnisko radioloģisko ierīču tehnisko parametru novērtēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā.

34. Radiācijas drošības eksperts sniedz jonizējošā starojuma avota lietotājam konsultācijas par:

34.1. aizsardzības pret jonizējošo starojumu optimizēšanu un atbilstošu dozu ierobežojumu noteikšanu;

34.2. jaunu jonizējošā starojuma avotu plānošanu un jaunu vai pārveidotu jonizējošā starojuma avotu pieņemšanu ekspluatācijā saistībā ar inženiertehniskajām kontrolēm, konstrukcijas iezīmēm, drošības iezīmēm un brīdinājuma ierīcēm, kas attiecas uz aizsardzību pret jonizējošo starojumu;

34.3. kontroles un pārraudzības zonu iedalījumu kategorijās;

34.4. darbinieku iedalījumu kategorijās;

34.5. darba vietas un individuālā monitoringa programmām un ar tām saistīto darbinieku dozimetriju;

34.6. piemērotām jonizējošā starojuma mēriekārtām;

34.7. radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanu;

34.8. vides monitoringa programmu;

34.9. radioaktīvo atkritumu un ar tiem saistīto materiālu apsaimniekošanas pasākumiem;

34.10. radiācijas negadījumu un avāriju novēršanas pasākumiem;

34.11. sagatavotības un reaģēšanas pasākumiem avārijas apstarošanas situācijās;

34.12. apstarošanai pakļauto darbinieku apmācību un atkārtotu apmācību programmām;

34.13. radiācijas avāriju un negadījumu izmeklēšanu un analīzi un atbilstošu rīcību stāvokļa uzlabošanai;

34.14. grūtnieču un ar krūti barojošu darbinieču nodarbinātības apstākļiem;

34.15. individuālo aizsarglīdzekļu izvēli un lietošanu;

34.16. klīniskā audita pasākumu veikšanu ārstniecības iestādēs;

34.17. citiem jautājumiem radiācijas drošības jomā, kā arī par normatīvajiem aktiem atbilstošas dokumentācijas (piemēram, radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmu un radiācijas drošības instrukciju) sagatavošanu.

35. Medicīnas fizikas eksperts sniedz jonizējošā starojuma avota lietotājam konsultācijas par:

35.1. pacientu un citu medicīniskai apstarošanai pakļauto personu aizsardzības pret jonizējošo starojumu optimizēšanu, tostarp par diagnostikas standartlīmeņu piemērošanu un izmantošanu;

35.2. medicīnisko radioloģisko iekārtu kvalitātes nodrošināšanu un darbību;

35.3. medicīnisko radioloģisko iekārtu pieņemšanas pārbaudi;

35.4. tehnisko specifikāciju sagatavošanu medicīnisko radioloģisko iekārtu iegādei un uzstādīšanai;

35.5. medicīnisko radioloģisko iekārtu uzraudzību;

35.6. tādu gadījumu analīzi, kuri ir saistīti vai potenciāli saistīti ar nejaušu vai neparedzētu medicīnisku apstarošanu;

35.7. mēriekārtu izvēli aizsardzības pret jonizējošo starojumu mērījumu veikšanai;

35.8. praktizējošo ārstu un citu darbinieku apmācībām saistībā ar aizsardzību pret jonizējošo starojumu;

35.9. individuālo aizsarglīdzekļu izvēli un lietošanu;

35.10. klīniskā audita pasākumu veikšanu ārstniecības iestādēs;

35.11. citiem radiācijas drošības jautājumiem medicīnas jomā, kā arī par normatīvajiem aktiem atbilstošas dokumentācijas (piemēram, radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmu un radiācijas drošības instrukciju) sagatavošanu.

36. Ja nepieciešams, radiācijas drošības eksperts un medicīnas fizikas eksperts savstarpēji konsultējas.

37. Radiācijas drošības eksperts un medicīnas fizikas eksperts, sagatavojot atzinumu, ņem vērā:

37.1. darbību ar jonizējošā starojuma avotiem pamatojumu darbinieku, iedzīvotāju, kā arī pacientu apstarošanā, lai nodrošinātu, ka labums, ko indivīdiem vai sabiedrībai dod šādas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ir lielāks par kaitējumu veselībai, ko tās var radīt;

37.2. jonizējošā starojuma avota ekspluatācijas apstākļu atbilstību ražotāja nosacījumiem;

37.3. vai plānotās darbības ar jonizējošā starojuma avotiem nerada tiešus draudus darbiniekiem, iedzīvotājiem un videi;

37.4. aprēķinus par plānoto un aprīkojumā iekļauto stacionāro aizsargbarjeru un individuālo aizsarglīdzekļu aizsargspēju;

37.5. aprēķinus par paredzamo dozu, ko saņems darbinieki un iedzīvotāji;

37.6. vairāku jonizējošā starojuma avotu iespējamo savstarpējo ietekmi;

37.7. citus faktus, kas nepieciešami eksperta atzinumā iekļaujamā viedokļa pamatošanai.

38. Šo noteikumu 37. punktā minētais eksperta atzinums ietver:

38.1. informāciju par jonizējošā starojuma avotu, tā tehniskajiem parametriem vai radioaktīvo avotu radioaktivitāti, kā arī izvērtējumu par potenciāliem apstarošanas gadījumiem un to rašanās iespējamību;

38.2. informāciju par jonizējošā starojuma avota paredzēto izmantošanu un tā lietošanas instrukciju, izvērtējot kļūdas, kas var rasties avota izmantošanā, un šo kļūdu iespējamās sekas;

38.3. jaunu darbību ar jonizējošā starojuma avotiem pamatojuma izvērtējumu, ja šādas darbības valstī līdz šim nav licencētas vai reģistrētas;

38.4. kontroles un pārraudzības zonu aprakstu un izvērtējumu par to atbilstību normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu;

38.5. plānoto un aprīkojumā iekļauto aizsarglīdzekļu aprakstu un izvērtējumu par to atbilstību normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu;

38.6. jonizējošā starojuma avota ražotāja nosacījumu uzskaitījumu un izvērtējumu par to, vai nosacījumi ievēroti;

38.7. informāciju par aprēķināto paredzamo ikgadējo jonizējošā starojuma dozu, ko saņems darbinieki un iedzīvotāji, un tās atbilstību normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktajiem limitiem;

38.8. izvērtējumu par iespējamām avārijas apstarošanas situācijām darbībās ar radioterapijas iekārtām, lineārajiem paātrinātājiem un radioaktīvajiem avotiem, ņemot vērā operatora iepriekšējo pieredzi un pieejamo informāciju par pieredzi ar līdzīga veida jonizējošā starojuma avotiem Latvijas Republikā un citās valstīs;

38.9. izvērtējumu par radioaktīvā avota drošas lietošanas un drošas glabāšanas nosacījumiem, kā arī sākotnējo izvērtējumu par nākotnē nepieciešamajiem radioaktīvā avota demontāžas un likvidēšanas nosacījumiem.

39. Eksperta atzinums radioaktīvo avotu transportēšanai, apkalpošanai (tehniskai apkopei), uzstādīšanai, remontam un demontāžas un likvidēšanas pakalpojumu veikšanai ietver informāciju par instrukcijām un procedūrām, kuras tiek ievērotas, veicot minētās darbības, un izvērtējumu par darbinieku aizsardzības pasākumiem. Atzinumā norāda informāciju par aprēķināto paredzamo ikgadējo jonizējošā starojuma dozu, ko saņems darbinieki, un tās aprēķinos izmantotos pieņēmumus par darbinieku noslodzi, radioaktīvajiem avotiem, kopējo radioaktivitāti vai dozas jaudu.

40. Ja aprēķinātā paredzamā jonizējošā starojuma gada doza, ko saņems darbinieki un iedzīvotāji, pārsniedz normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktos limitus, eksperta atzinums ietver izvērtējumu par nepieciešamajiem papildu pasākumiem, lai nodrošinātu aizsardzību pret jonizējošo starojumu.

41. Ja aprēķinātā paredzamā jonizējošā starojuma gada doza, ko saņems darbinieki un iedzīvotāji, nepārsniedz normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktos limitus, bet pārsniedz operatora noteiktos dozas ierobežojumus, eksperta atzinums ietver izvērtējumu par aizsardzības pret jonizējošo starojumu optimizēšanai nepieciešamajiem papildu pasākumiem.

42. Noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

43. Sertifikāti, kas izsniegti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgi līdz tajos noteiktā darbības termiņa beigām.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2013. gada 5. decembra Direktīvas 2013/59/Euratom, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
veselības ministrs D. Pavļuts