Valdībā

Turpinājums

no 1.lpp.

Ministru kabineta 11. augusta sēdē

Akceptēti grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumos nr.111 "Galvojumu iesniegšanas un pieņemšanas kārtība valsts ieņēmu dienesta muitas iestādēs". Grozījumi izstrādāti sakarā ar izmaiņām Muitas likuma 29.un 188.pantā.

Ministru kabinets akceptēja noteikumus "Kokmateriālu transporta pavadzīmes — rēķina lietošanas un noformēšanas kārtība". Šie noteikumi nosaka, ka visu veidu kokmateriālu (apaļkoku, zāģmateriālu) nosūtītāja un saņēmēja darījuma attiecības (juridiskas ar juridisku personu, juridiskas ar fizisku personu, fiziskas ar juridisku personu, fiziskas ar fizisku personu) ir jānoformē ar stingrās uzskaites dokumentu "Kokmateriālu transporta pavadzīme—rēķins". Pavadzīme—rēķins ir dokuments, kas apliecina kokmateriālu pirkšanu un pārdošanu, nodošanu pārstrādē, nodošanu glabāšanā, izsniegšanu pēc pārstrādes un izsniegšanu pēc glabāšanas. Noteikumi stājas spēkā ar 1998.gada 1.oktobri.

Ministru kabinets izskatīja jautājumu par intervenci labības produktu tirgū. Noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts veic tirgus intervenci Latvijā ražotās labības tirgū 1998./1999.gadā. Paredzēts izmantot intervences iepirkuma metodi, iepērkot labību no Latvijas labības audzētājiem valsts uzkrājumos, atbilstoši šo noteikumu pielikumā minētajām kvalitātes prasībām par noteiktām cenām laika periodā no 1998.gada 1.oktobra līdz 1999.gada 30.aprīlim. Intervences cena par tonnu attiecīgās kvalitātes kviešu graudu ir 72 lati un rudzu graudu — 67 lati. Minimālais intervencē iepērkamās partijas apjoms ir 40 tonnas. Intervences pasākumus veic bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Labības tirdzniecības aģentūra". Zemkopības ministrijai uzdots izstrādāt intervences īstenošanai nepieciešamos tiesību aktu projektus un pēc saskaņošanas ar Finansu ministriju un Tieslietu ministriju iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabineta sēdē kā Ministru kabineta lietu. Zemkopības ministram Andrim Rāviņam uzdots sniegt informāciju par intervences gaitu mēnesi pēc intervences sākšanas un pilnīgu informāciju par rezultātiem intervencei labības tirgū — līdz 1999.gada 1.jūnijam.

Valdība pieņēma zināšanai finansu ministra Roberta Zīles iesniegto LR budžeta izpildes pārskatu par 1997.gadu un Valsts kontroles atzinumu par valsts budžeta izpildi 1997.gadā. Valsts kancelejai uzdots iesniegt Saeimā LR budžeta izpildes pārskatu par 1997.gadu un Valsts kontroles atzinumu par valsts budžeta izpildi 1997.gadā.

Akceptēts grozījums Ministru kabineta 1997.gada 19.novembra noteikumos nr.380 "Noteikumi par beznodokļu tirdzniecības veikaliem". Tajos svītrots 34. punkts, kas paredzēja, ka alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un dārgmetālu izstrādājumiem, kurus pārdod beznodokļu tirdzniecības veikalā, ir jābūt marķētiem ar īpašām markām.

Valdība izskatīja Latvijas Lauku attīstības programmas realizācijas mehānisma projektu. Pieņemts zināšanai ministriju iesniegtās mērķprogrammas un rīcību saraksts Latvijas Lauku attīstības programmas realizācijai. Ministrijām uzdots 1999.gada un turpmāko gadu valsts budžeta programmās paredzēt atbilstošu ikgadēju finansējumu Latvijas lauku attīstības mērķprogrammu izstrādei un rīcību īstenošanai. Ministrijām uzdots izstrādāt to kompetencē esošās mērķprogrammas, izveidojot darba grupas, kurās iekļaujami ar attiecīgās mērķprogrammas izpildi saistīto ministriju pārstāvji, kā arī ieinteresēto pašvaldību un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Ministrijām uzdots iesniegt Reģionālās attīstības padomēm izstrādātās mērķprogrammas, kā arī vienu reizi gadā — pārskatus par konkrēto mērķprogrammu un rīcību izpildi saskaņā ar noteiktajiem izpildes termiņiem. Reģionālās attīstības padomei uzdots koordinēt Latvijas lauku attīstības programmas īstenošanu un katru gadu iesniegt Ministru kabinetā pārskatu par mērķprogrammu un rīcību izpildes gaitu.

Ministru kabinets apstiprināja Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmu 1998.gadā. Ministru kabinets atzina par prioritāru nepieciešamā finansējuma nodrošinājumu tirgus intervences programmas realizācijai (septembris—oktobris) un pasākumiem situācijas stabilizēšanai piensaimniecības nozarei (augusts—septembris). Ekonomikas ministrijai uzdots nodrošināt šo maksājumu pārskaitīšanu. Ekonomikas un Finansu ministrijai uzdots saskaņot pārējo Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu maksājumu prioritāro secību (grafiku).

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta11. augusta sēdes

Kultūras ministres Ramonas Umblijas, zemkopības ministra Andra Rāviņa, valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas un Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Vītola, atbildes, skaidrojumi, komentāri

Tā kā valdības sēdē tika akceptēti vairāki tiesību akti, ko paredzēts izdot Satversmes 81.panta kārtībā, preses konferencē runāja kultūras ministre Ramona Umblija:

— Iesniedzām grozījumus likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", un akceptēts noteikumu projekts "Par autortiesībām un blakustiesībām". Var jautāt, kāpēc šis tiesību akts būtu jāpieņem Satversmes 81.panta kārtībā, ja runa ir par kultūras mantojumu, tātad par mūžīgām vērtībām. Tomēr situācija prasa ātrāku rīcību. Tāpēc mēs iesniedzām grozījumus šī likuma divos pantos — 14.un 15. Pirmais nosaka, kas īsti ir valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi. Skaidrs, ka ar laiku daļai pieminekļu vērtība mazinās, īpaši, ja netiek piešķirti pietiekami līdzekļi. Pašlaik vien Latvijā šādā sarakstā ir aptuveni 8000 valsts aizsargājamo pieminekļu. Salīdzinājumā ar citām valstīm mums šis skaits ir ļoti liels. Līdzšinējā kārtība likumdošanā paredz, ka, lai izslēgtu kādu kultūras pieminekli no saraksta, ir nepieciešams Ministru kabineta akcepts. Iekļaujot arvien lielāku skaitu minētajā statusā, bet nesaņemot līdzekļus to uzturēšanai, daudzi laika gaitā zaudē savu vērtību. No otras puses, valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā tika ierakstīti arī tādi, kurus noteica ar pazeminātiem kritērijiem. Lai šādu situāciju mainītu un tuvotos tām prasībām, ko izvirza Eiropas Savienība, bija vajadzīgas šīs izmaiņas. Grozījumi paredz, ka kultūras pieminekļus atbilstoši to vēsturiskajai, mākslinieciskajai un zinātniskajai vērtībai iedala valsts aizsargājamos pēc kultūras ministra apstiprināta saraksta. Šis saraksts publicējams oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", un dienu pēc tam šie pieminekļi iegūst atbilstošu statusu. Ja piemineklis zaudē savu vērtību, pēc Kultūras pieminekļu valsts inspekcijas vērtējuma un iesnieguma kultūras ministrs apstiprina pieminekļa izslēgšanu no valsts aizsargājamo objektu saraksta. Tā ir šī pirmā likuma grozījumu būtība.

Kultūras ministre pastāstīja arī par otro akceptēto noteikumu projektu "Par autortiesībām un blakustiesībām".

— Arī to mēs steidzamības kārtā iesniedzām Ministru kabinetam. Pašlaik viens likums darbojas, taču situācija mainās, un projektu vajadzēja izstrādāt saskaņā ar ES direktīvām. Tajās svarīga nozīme ir datorprogrammu tiesiskajai aizsardzībai, kā agrāk mums nebija, autortiesību un tām radniecīgu tiesību aizsardzības terminu saskaņošanai, dažādu noteikumu koordinēšanai autortiesībās un blakustiesībās, kuras piemēro satelītpārraižu un kabeļu retranslācijas jomā, un citām.

 

Tad runāja Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Vītols — par Ministru kabineta noteikumiem "Par to īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanas kārtību un termiņiem, kas piešķirti par administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām atņemto mantu":

— Šie noteikumi ir jāpieņem Satversmes 81. panta kārtībā. Pēc Satversmes tiesas lēmuma, kurš atcēla Ministru kabineta noteikumus, kas ierobežoja politiski represētajām personām tiesības kompensāciju par atņemto mantu saņemt naudā. Atceļot šos Ministru kabineta noteikumus, izveidojās situācija, ka vajadzēja izstrādāt noteikumus, kādā veidā nelikumīgi piešķirtie sertifikāti tiktu dzēsti naudā. Ministru kabinets izveidoja darba grupu, kurai bija jāizpēta situācija un jārada attiecīgs noteikumu projekts. Šis projekts tika arī akceptēts šodienas Ministru kabineta sēdē. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā politiski represētām personām tiks dzēsti kompensācijas sertifikāti, kas ir piešķirti minētajām personām par atņemto mantu. Izstrādājot šo noteikumu projektu, darba grupa vadījās pēc principa, lai šī sertifikātu dzēšanas kārtība būtu pēc iespējas vienkārša un lai to būtu iespējams veikt pēc iespējas īsākos termiņos. Šo noteikumu izpildei šī gada budžetā ir paredzēti trīs miljoni latu. Ļoti būtiski ir tas, ka tās politiski represētās personas vai to mantinieki, kuri jau daļēji ir kaut kādā veidā izmantojuši savus sertifikātus, varēs izmantot iespēju iztrūkstošos sertifikātus piepirkt klāt vai papildināt savu kontu. Ir iespēja iegādāties trūkstošos sertifikātus par savu naudu vai slēgt kredītlīgumu ar kredītiestādi, kur cilvēks ir atvēris savu kontu, un pēc tam, kad valsts būs pārskaitījusi naudu par sertifikātiem, norēķināties ar banku. Šīs kompensācijas saņēmējiem nevajadzēs staigāt no vienas iestādes uz otru. Vienīgais, kas ir jādara kompensācijas saņēmējam, — ir jāgaida uzaicinājums no attiecīgās bankas. Tad Valsts kase konkrētā cilvēka kontā ieskaitīs attiecīgo naudas summu. Sertifikāti tiks dzēsti pēc to nominālās vērtības — 28 lati par sertifikātu. Cilvēkiem, kuri ir mainījuši dzīvesvietu, būtu par to jāpaziņo bankai, lai tā kontu varētu pārskaitīt uz aktuālo dzīvesvietu. Ir paredzēts, ka kompensāciju izmaksas varētu sākties šī gada novembrī un turpināties visu nākamo gadu.

 

Tad runāja valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča — par jautājumu, kas skar Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes. Tie ir grozījumi Ministru kabineta 1998. gada 31. marta noteikumos nr.111. Otrs jautājums ir par Ministru kabineta noteikumiem "Par kokmateriālu transporta pavadzīmes rēķina lietošanas un noformēšanas kārtību".

Tātad — par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos nr.111"Galvojumu iesniegšanas un pieņemšanas kārtība Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēs". Grozījumi pamatojas uz izmaiņām, kuras izdarītas šī gada jūnijā Muitas likumā. Tika precizētas dažas normas, kuras attiecas uz galvojuma sniegšanu par veicamajām muitas operācijām un galvinieka apņemšanos segt muitas parādu. Ir izdarītas korekcijas pašā tekstā. Ir noteikts, ka galvojuma summa ir nosakāma ne vairāk kā 100 procentu apmērā. Vienreizējais galvojums var būt gan pilnas, gan fiksētas likmes. Pilnās likmes nosaka, ka ir jānomaksā viss iespējamais muitas parāds, un fiksētā likme ir par vienreizēju darījumu — 4000 latu apmērā par katru deklarāciju. Ir pielikumi, kuri attiecas uz vienreizējā galvojuma apdrošināšanas polisi.

Es domāju, ka tautā jau ilgi tika gaidīti Ministru kabineta noteikumi "Par kokmateriālu transporta pavadzīmes rēķina lietošanas un noformēšanas kārtību". Šie noteikumi nosaka, ka visu veidu kokmateriālu nosūtītāju un saņēmēju attiecības ir jānoformē ar stingrās uzskaites dokumentiem — kokmateriālu transporta pavadzīmes rēķinu. Šie noteikumi ir izstrādāti sakarā ar to, ka jāpastiprina kontrole tiešā kokmateriālu apritē, nodrošinot pilnīgu to uzskaiti jebkurā darbības posmā — no meža izciršanas līdz nodošanai pārstrādē. Jaunajā dokumentā, salīdzinot ar iepriekšējo, parādīsies vairāki uzskaitāmie objekti. Dokumentā tiks fiksēts arī pārvadātājs.

 

Tad runāja zemkopības ministrs Andris Rāviņš — par jautājumu, kas skar valsts intervenci labības tirgū:

— Zemkopības ministrija ir ļoti ieinteresēta kokmateriālu stingrā uzskaitē. Un šis dokuments patiesi ir ļoti vajadzīgs.

Par valsts intervenci labības tirgū. Šodien tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi par valsts intervenci labības tirgū. Tas nozīmē, ka valsts ar 1. oktobri uzņemas uzpirkt visus kvalitatīvos pārtikas graudus, kuri nebūs pēc 1. oktobra pārdoti. Intervences cena par tonnu attiecīgās kvalitātes kviešu graudu ir 72 lati, rudzi — 67 lati. Minimālais intervencē iepērkamais graudu apjoms ir 40 tonnas.

Rita Belousova, Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktores

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

a