Par pašvaldībām un politiku
Pagastu vadītāju sanāksmes viedokļi
Vakarrīt Latvijas Pašvaldību savienības mītnē kārtējo reizi pulcējās Latvijas pagastu vadītāji. To kopsapulces reizē bija Vladimirs Bistrovs no Rēzeknes rajona Verēmu pagasta, Jānis Mačuļskis no Liepājas rajona Dunikas pagasta, Andrejs Ence no Rīgas rajona Babītes pagasta, Jānis Līpacis no Cēsu rajona Priekuļu pagasta, Cilda Purgale no Valkas rajona Trikātas pagasta, Marģeris Pastiljons no Valmieras pagasta, Preiļu rajona padomes priekšsēdētājs Arvīds Soldāns, Aivars Okmanis no Bauskas rajona Rundāles pagasta un citi domubiedri.Jau iepriekš, pirms oficiālās darba kārtības sākuma, pagastu vecākie runāja par šī gada nepastāvīgās vasaras ražas novākšanas problēmām. Diemžēl visā Latvijā tās ir stipri līdzīgas — graudaugi gan labi ienākušies, tomēr sakarā ar nemierīgajiem laika apstākļiem ne visur un ne vienmēr izdosies ievākt tik daudz labības, kā bija cerēts pavasarī.
Tiklīdz sākās iepriekš iecerētās pārrunas, kas risinājās Latvijas pagastu apvienības priekšsēža Rīgas rajona Mālpils pagasta vadītāja Aleksandra Lielmeža vadībā, sarunu biedri akceptēja Latvijas pagastu vadītāju sapulcē Jaunpilī 15.maijā pieņemto aicinājumu visām Latvijas pašvaldībām daudz rosīgāk nekā līdz šim iekļauties politiskajā darbībā, atbalstot vai noraidot kādu no 7.Saeimas vēlēšanām pieteikto partiju. Ir zīmīgi atgādināt šī dokumenta rindkopas:
"Latviju plosa asas partiju savstarpējās ekonomiskās un politiskās pretrunas. Liela daļa iedzīvotāju neziņā un samulsumā ir novērsusies no politiskās darbības, tādējādi dodot ceļu sabiedrībai nelabvēlīgiem spēkiem un procesiem. Iedzīvotāji savas pretenzijas izsaka tiem tuvākajai varai — pašu vēlētajām pašvaldībām. Pašvaldību būtība un loma sabiedrībā dod tām tiesības ar savām ierosmēm aktīvi iesaistīties sabiedrībai un valstij svarīgu jautājumu risināšanā. Šo tiesību izmantošana būtībā ir pašvaldību pienākums, jo sevišķi pašreizējā situācijā, kad Latvijas sabiedrību satrauc bažas par valsts attīstību."
Kopš Jaunpils — viens solis līdz Līvāniem, kur piektdienā, 4.septembrī paredzēts sasaukt Latvijas pagastu vadītāju kārtējo kopsapulci ar valdības un pašvaldību vadītāju maksimālu klātbūtni. Jau tagad Latvijas Pašvaldību savienībā ir iespējams pieteikt savu klātbūtni šim nozīmīgajam notikumam.
Kā izrietēja no vakardienas sarunas pamatnostādnēm, patlaban un turpmāk ir ļoti būtiski Satversmes formulējumos iekļaut vismaz vienu rindkopu, kas attiecas uz pašvaldībām. Būtiski ir arī tas, ka nākamās Saeimas darbībā nepieciešams paredzēt pilnīgi precīzu kopbudžeta daļu, kura paredzētu pašvaldību harmonisku attīstību neatkarīgi no administratīvi teritoriālās reformas risinājuma. Daudziem iedzīvotājiem joprojām ir neskaidra Latvijas kopbudžeta attīstība, tostarp nodokļu politika.
Tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, arī mums ir būtiska administratīvi teritoriālā reforma. Dažās kaimiņzemēs ir dažāda pieredze, ko vajadzētu ņemt vērā arī mums. Kā liecina vietējo iedzīvotāju aptaujas, daudzu pagastu tagadējā pastāvēšana arī turpmāk varētu būt ļoti būtiska, jo īpaši aktuāla ir vietējo ceļu, tostarp arī dzelzceļu, pastāvēšana, svarīga daudzviet ir lokālo medicīnas iestāžu darbošanās, lai cilvēkiem nevajadzētu stundām gaidīt uz neatliekamo palīdzību.
Sarunā Līvānos Latvijas Pašvaldību savienība paredzējusi aicināt nākamajā Saeimā pārstāvēto partiju un vēlētāju apvienību līdzdalību. Jo to programmās būtiska kļūs partiju un vēlētāju apvienību reālā attieksme. Arī pret pašvaldībām, kuru kopskaits sasniedz gandrīz piecus simtus.
Mintauts Ģeibāks,
"LV" informācijas redaktors