Projekti

Likumprojekts

Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību

Saeimas dok. nr.4443; likumprojekts nr.1222

Krimināllikuma projekta izstrādes darba grupas izstrādāts,

Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija sēdē akceptēts (prot. nr.40, 29. §)

un 30.jūlijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

1.pants.

Noteikt, ka Krimināllikums stājas spēkā 1999.gada 1.aprīlī.

2.pants.

Izbeigt pirmstiesa izmeklēšanas iestāžu un tiesu lietvedībā esošās krimināllietas par nodarījumiem, kuri kvalificēti pēc Latvijas Kriminālkodeksa 77., 79.panta, 112.panta pirmās un otrās daļas, 112.1 panta pirmās daļas, 134.panta pirmās daļas, 134.1, 145.1, 149., 149.3, 150.2, 150.5, 161.10, 179., 180., 194.2, 195.1, 195.2, 195.3, 196., 209.1, 211. panta.

3.pants.

Pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs krimināllietas par šā Likuma 2.pantā minētajiem nodarījumiem izbeidz ar prokurora lēmumu.

4.pants.

Tiesu lietvedībā esošās lietas par šā Likuma 2.pantā minētajiem nodarījumiem izbeidz ar tiesas lēmumu, kas pieņemts tiesas rīcības sēdē vai tiesas sēdē.

5.pants.

Atbrīvot no pamatsoda un papildsoda izciešanas personas, kas līdz Krimināllikuma spēkā stāšanās brīdim notiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saskaņā ar Krimināllikumu nav atzīti par noziedzīgiem nodarījumiem, tas ir par nodarījumiem, kuri minēti šā Likuma 2.pantā.

6.pants.

Šā likuma 5.pantā norādītās personas uz iestādes, kas izpilda spriedumu, iesnieguma pamata no soda atbrīvo rajona (pilsētas) tiesas pēc soda izciešanas vietas Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 374.panta kārtībā. Personas, par kurām spriedums nav nodots izpildei, no soda atbrīvo tiesas Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 373.panta kārtībā.

7.pants.

Noņemt sodāmību personām, kuras atbrīvotas no soda izciešanas saskaņā ar šā Likuma 5.pantu, kā arī personām, kuras jau izcietušas sodu vai atbrīvotas pirms termiņa, ja tās bijušas notiesātas par šā Likuma 2.pantā minētajiem nodarījumiem un sodāmība nav dzēsta, var tiesa uz šo personu ieniegumu pamata.

8.pants.

Grozīt spriedumu personām, kuras notiesātas pēc šā Likuma 2.pantā minētajiem un arī citiem Latvijas Kriminālkodeksa pantiem, ņemot vērā, ka šīs personas atbrīvojamas no visiem soda veidiem, kas tām noteikti par šā Likuma 2.pantā minētajiem nodarījumiem.

9.pants.

Lietas par sprieduma grozīšanu personām, kuras notiesātas par šā Likuma 2.pantā minētajiem un arī citiem noziegumiem, izskata attiecīgi vienāda nosaukuma (rajona, pilsētas, apgabala) tiesas šā Likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā.

10.pants.

Samazināt sodus līdz Krimināllikuma attiecīgajā pantā paredzētajam maksimālajam sodam personām, kuras notiesātas pēc Latvijas PSR Kriminālkodeksa vai Latvijas Kriminālkodeksa pēc pantiem, kas nav minēti šā Likuma 2.pantā, un izcieš sodu, ja tiesas piespriestais sods ir smagāks nekā maksimālais sods, kas paredzēts attiecīgajā Krimināllikuma pantā.

11.pants.

Lietas par soda samazināšanu personām, kuras minētas šā Likuma 19.pantā, izskata attiecīgi vienāda nosaukuma (rajona, pilsētas, apgabala) tiesas šā Likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā.

12.pants.

Mantas konfiskāciju personām, kas minētās šā Likuma 2., 5. un 10.pantā, nepiemēro gadījumā, ja līdz šā Likuma spēkā stāšanās brīdim spriedums daļā par mantas konfiskāciju nav izpildīts, manta nav izņemta un Krimināllikums attiecīgajā pantā mantas konfiskācija nav paredzēta.

13.pants.

Personas, kuras notiesātas līdz Krimināllikuma spēkā stāšanās brīdim, izcieš sodu, kas piespriests pēc Latvijas PSR Kriminālkodeksa vai Latvijas Kriminālkodeksa attiecīgā panta, izņemot šā Likuma 2., 5. un 10.pantā minētos gadījumus.

14.pants.

Šā Likuma 10. un 12.panta noteikumi neattiecas uz personām — sevišķi bīstamiem recidīvistiem, kas notiesāti par noziegumiem pēc Latvijas PSR Kriminālkodeksa vai Latvijas Kriminālkodeksa pantos paredzētās pazīmes "ja to izdarījis sevišķi bīstams recidīvists".

15.pants.

Latvijas Kriminālkodeksa 72.pantā, 72. – 1. panta otrajā daļā, 99.panta 1., 2., 5., 6., 7., 9. (izņemot slepkavību, ja to izdarījusi persona, izciešot mūža ieslodzījumu) un 10.punktā, 121.panta ceturtajā daļā un 214. – 2. panta trešajā daļā paredzēto soda veidu — nāves sodu — nepiemērot no šā Likuma spēkā stāšanās brīža.

16.pants.

Personas, kuras notiesātas līdz Krimināllikuma spēkā stāšanās brīdim ar brīvības atņemšanu, piemērojot Latvijas Kriminālkodeksa 43.1 pantu, tas ir, ar sprieduma izpildīšanas atlikšanu, un kurām sprieduma izpildīšanas atlikšanas termiņš nav notecējis, uzskatāmas par notiesātām nosacīti ar pārbaudes laiku līdz minētā termiņa notecēšanas brīdim.

17.pants.

Personas, kas līdz Krimināllikuma spēkā stāšanās brīdim izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, par kuriem kriminālatbildība paredzēta Latvijas Kriminālkodeksa pantos, izņemot šā Likuma 2.pantā minētos nodarījumus, saucamas pie kriminālatbildības un sodāmas pēc Latvijas Kriminālkodeksa, pie tam ņemot vērā, ka kriminālatbildība nevar iestāties, ja Krimināllikuma attiecīgajā pantā nav tāda noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme, kas norādīta Latvijas Kriminālkodeksa pantā.

18.pants.

Šā Likuma 10., 12., 13. un 17.panta noteikumi neattiecas uz personām, kuras līdz Krimināllikuma spēkā stāšanās brīdim izdarījušas Latvijas Kriminālkodeksa 139., 141., 142. un 144.pantā paredzētos noziegumus, tas ir izdarījušas zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos arī nelielā apmērā ar laupīšanas uzbrukumu nolūkā iegūt mantu, ja manta nav nolaupīta.

19.pants.

Personas, kuras izdarījušas Krimināllikumā paredzētus atsevišķus noziedzīgus nodarījumus (arī turpinātus un ilgstošus noziedzīgus nodarījumus), kuri uzsākti līdz Krimināllikuma spēkā stāšanās brīdim, bet pabeigti vai pārtraukti pēc tā, saucamas pie kriminālatbildības un sodāmas pēc Krimināllikuma attiecīgā panta.

20.pants.

Atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziegumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas, ja nozieguma priekšmeta kopējā vērtība uz nodarījuma izdarīšanas brīdi nav bijusi mazāka par piecdesmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.

21.pants.

Šā Likuma 20.panta noteikumi neattiecas uz Krimināllikuma 253.panta "Narkotisko un psihotropo vielu neatļauta izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana un pārsūtīšana" trešajā daļā paredzētā nozieguma kvalifikāciju, ja tas izdarīts lielā apmērā.

22.pants.

Atbildība par Krimināllikumā paredzēto kriminālpārkumu, kas izdarīts nelielā apmērā, iestājas, ja vainīgajam bijis nodoms iegūt kriminālpārkuma priekšmetu, kura vērtība uz nodarījuma izdarīšanas brīdi nepārsniedz vienu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu.

23.pants.

Atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā reizē ar ievērojamu mantisko zaudējumu apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses un tiesības vai ja šāds apdraudējums ir ievērojams.

24.pants.

Atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izraisījis smagas sekas, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā izraisīta cilvēka nāve, nodarīti smagi miesas bojājumi vai psihiskas dabas traucējumi vismaz vienai personai, mazāk smagi miesas bojājumi vairākām personām, mantiskais zaudējums lielā apmērā vai radīts citāds smags kaitējums ar likumu aizsargātām interesēm un tiesībām.

25.pants.

Atzīt ar Krimināllikuma spēkā stāšanās brīdi par spēku zaudējušu Latvijas Kriminālkodeksu.

26.pants.

Atzīt ar Krimināllikuma spēkā stāšanās brīdi par spēku zaudējušiem:

• 1990.gada 15.maija likumu "Par grozījumiem un papildinājumiem dažos Latvijas PSR likumdošanas aktos" (Ziņotājs, 1990, nr.21) daļā par grozījumiem Latvijas PSR Kriminālkodeksa 194.pantā;

• 1990.gada 3.decembra likumu "Par grozījumiem Latvijas PSR Kriminālkodeksā" (Ziņotājs, 1991, nr.15/16) daļā par grozījumiem Latvijas PSR Kriminālkodeksa 29. un 150.3 pantā;

• 1991.gada 16.janvāra likumu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR likumos "Par Latvijas PSR valsts ģerboni", "Par Latvijas PSR valsts karogu", "Par Latvijas PSR valsts himnu" un dažos citos Latvijas PSR likumdošanas aktos" (Ziņotājs, 1991, nr. 5/6) daļā par grozījumiem Latvijas PSR Kriminālkodeksa 183.2 pantā;

• 1991.gada 19.februāra likumu "Par grozījumiem Latvijas PSR Kriminālkodeksa 129. un 130.pantā un Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.1 un 204.2 pantā" (Ziņotājs, 1991, nr.11/12) daļā par grozījumiem Latvijas PSR Kriminālkodeksa 129. un 130.pantā;

• 1991.gada 12.marta likumu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Latvijas PSR Kriminālkodeksā un Latvijas PSR Kriminālprocesa kodeksā" (Ziņotājs, 1991, nr.17/18) daļā par Latvijas PSR Kriminālkodeksa papildināšanu ar Sevišķās daļas sesto — "A" nodaļu un 155.1 pantu;

• 1991.gada 13.jūnija likumu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Kriminālkodeksā, Latvijas PSR Labošanas darbu kodeksā un Latvijas PSR Kriminālprocesa kodeksā" (Ziņotājs, 1991, nr.29/30) daļā par grozījumiem Latvijas PSR Kriminālkodeksa 23., 50., 50.1 un 50.2 pantā;

• 1991.gada 6.augusta likumu "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodeksā un dažos citos Latvijas PSR likumdošanas aktos" (Ziņotājs, 1991, nr.33/34) daļā par grozījumiem Latvijas PSR Kriminālkodeksa 137. un 150.4 pantā un Latvijas PSR Kriminālkodeksa papildināšanu ar 150.5 un 190.1 pantu;

• 1991.gada 22.augusta likumu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Kriminālkodeksā un Latvijas PSR Kriminālprocesa kodeksā" (Ziņotājs, 1991, nr.33/34) daļā par grozījumiem Latvijas PSR Kriminālkodeksa Sevišķās daļas pirmās nodaļas pirmā sadaļā;

• 1991.gada 10.septembra likumu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" (Ziņotājs, 1991, nr.39) daļā par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksa 7.1, 24., 50.1 un 194.1 pantā un Latvijas Kriminālkodeksa papildināšanu ar 194.2 pantu;

• 1991.gada 25.septembra likumu "Par grozījumiem un papildinājumiem dažos likumdošanas aktos muitas jomā" (Ziņotājs, 1991, nr.41) daļā par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksa 73.pantā;

• 1992.gada 5.februāra likumu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā" (Ziņotājs, 1992, nr.10) daļā par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksa 4., 7., 7.1, 13., 14., 22., 24., 25., 32., 35., 42., 43.1, 50., 50.1, 78., 79., 180., 184., 184.1, 185.1, 186.1, 196., 200., 225.1 un 225.3 pantā;

• 1992.gada 24.marta likumu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Laulības un ģimenes kodeksā un citos kodeksos bērnu tiesību aizsardzības jomā" (Ziņotājs, 1992, nr.15/16) daļā par Latvijas Kriminālkodeksa papildināšanu ar 111.1 un 126.1 pantu;

• 1992.gada 11.jūlija likumu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" (Ziņotājs, 1992, nr.29/30/31) daļā par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksa 134. un 188.pantā un Latvijas Kriminālkodeksa papildināšanu ar 188.1 pantu;

• 1992.gada 25.augusta likumu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (Ziņotājs, 1992, nr.35/36) daļā par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksa 7.1, 10., 50., 51. pantā, Sevišķās daļas piektā nodaļā un Latvijas Kriminālkodeksa papildināšanu ar 17.1, 17.2 un 149.3 pantu;

• 1992.gada 3.novembra likumu "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un dažos citos likumdošanas aktos" (Ziņotājs, 1992, nr.46/47/48) daļā par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksa 213., 213.1, 213.2, 213.3 un 156.pantā;

• 1992.gada 17.novembra likumu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Labošanas darbu kodeksā" (Ziņotājs, 1992, nr.49/50) daļā par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksa 26.pantā;

• 1993.gada 5.janvāra likumu "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un dažos citos kodeksos" (Ziņotājs, 1993, nr.3/4, 53) daļā par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā 176. un 181.3 pantā un Latvijas Kriminālkodeksa papildināšanu ar 169.1, 169.2 un 169.3 pantu;

• 1993.gada 19.janvāra likumu "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un dažos citos likumdošanas aktos" (Ziņotājs, 1993, nr. 3/4) daļā par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā 147.pantā un Latvijas Kriminālkodeksa papildināšanu ar 147.2pantu;

• 1993.gada 23.februāra likumu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā" (Ziņotājs, 1993. nr.8/9) daļā par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksa 218., 219., 220., 220.2, 220.3 un 222.pantā un Latvijas Kriminālkodeksa papildināšanu ar 218.1pantu;

• 1993.gada 6.aprīļa likumu "Par papildinājumiem un grozījumiem likumdošanas aktos monopoldarbības uzraudzības jautājumos" (Ziņotājs, 1993,, nr. 16/17) daļā par Latvijas Kriminālkodeksa papildinšanu ar 161.8 pantu;

• 1993.gada 6.aprīļa likumu "Par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" (Ziņotājs, 1993, 16/17) daļā par grozījumiem Latvijas krominālkodeksa 7.1, 21., 46., 50.1 un 183. pantā un Latvijas Kriminālkodeksa papildināšanu ar 6.1, 24.2, 45.1, pantu un Sevišķās daļas pirmo "A" nodaļu.

• 1993.gada 20.aprīļa likumu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" (Ziņotājs, 1993, nr. 16/17) daļā par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksa 147.3 pantā un Latvijas Kriminālkodeksa papildināšanu ar 148.1pantu;

• 1993.gada 27.aprīļa likumu "Par papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" (Ziņotājs, 1993, nr.18/19) daļā par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksa 162.pantā un Latvijas Kriminālkodeksa papildināšanu ar 151.3, 162.2, 162.3 un 162.4 pantu;

• 1993.gada 27.aprīļa likumu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā, Latvijas Kriminālprocesa kodeksā un Latvijas Kriminālkodeksā" (Ziņotājs, 1993, nr. 22/23) daļā par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksa 58.pantā;

• 1993.gada 25.maija likumu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā, Latvijas Kriminālprocesa kodeksā un Latvijas Labošanas darbu kodeksā" (Ziņotājs, 1993, nr. 24/25) daļā par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksa 7.1, 24., 29., 39., 40., 43.1, 44., 51., 65., 65.1, 69., 71.1, 73., 77., 79., 80., 84., 101., 102., 103., 106., 107., 108., 109., 110., 111., 111.1, 112., 113., 114., 115., 116., 117., 118., 119., 120., 120.1, 125., 125.2, 126.1, 127., 128., 129., 129.1, 130., 131., 132., 133., 134., 134.1, 135., 136., 137., 138., 139., 142., 144., 145., 145.1, 146., 146.1, 146.2, 147., 147.2, 147.3, 148.1, 149., 150., 150.2, 150.3, 150.5, 153., 155., 155.1, 156., 157., 158., 159., 160., 161., 161.1, 161.3, 161.4, 161.5, 161.6, 161.7, 161.8, 162., 162.1, 163., 166., 167., 169.1, 169.2, 169.3, 171., 172., 173., 174., 175., 176., 177., 178., 181.2, 182., 183., 183.2, 183.3, 183.4, 184., 184.1, 185., 185.1, 186., 187., 188.1, 189., 190., 190.1, 191., 192., 193., 194.1, 194.2, 195., 195.1, 195.2, 195.3, 196., 197., 198., 199., 201., 202., 203., 203.1, 204., 205., 207., 207.1, 208., 209., 209.1, 210.1, 213., 213.1, 213.2, 213.3, 214.1, 216.4, 217., 217.1, 218., 218.1, 220., 220.2, 220.3, 221., 221.1, 222., 222.7, 222.8, 222.9, 224., 225., 225.1, 225.2, un 225.3 pantā un daļā par Latvijas Kriminālkodeksa papildināšanu ar 40.1pantu;

• 1993.gada 1.jūnija likumu "Par Grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" (Ziņotājs, 1993, nr. 24/25) daļā par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksa 10. un 58.pantā;

• 1994.gada 17.februāra likumu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" (Ziņotājs, 1994, nr. 26) daļā par Latvijas Kriminālkodeksa papildināšanu ar 1862.pantu;

• 1994.gada 15.decembra likumu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" (Ziņotājs, 1995. nr.3) daļā par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksa 7.1, 22., 23., 50., 50.1, 72.1, un 181.4 pantā;

• 1995. gada 12.aprīļa likumu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" (Ziņotājs, 1995, nr.11) daļā par grozījumiem Latvijas Krominālkodeksa 7.1, 22., 24., 50., 51., 78., 80., 81., 132., 151.3., 157., 184.1, 186.1, 186.2, 192. un 203.1 pantā un Latvijas Kriminālkodeksa papildināšanu ar 78.1 un 190.2 pantu;

• 1995.gada 21.septembra likumu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" (Ziņotājs, 1995, nr.22) daļā par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksa 7.1, 10., 22., 23., 32., 39., 50., 73., 98., 99., 105., 106., 125., 125.1, 126., 136., 139., 141., 142., 143., 143.1, 144., 146., 161.1, 161.2, 161.3, 186., 197., 204., 207., 209., 214.2, 223., 226., 231., 232. un 234 pantā un daļā par Latvijas Kriminālkodeksa papildināšanu ar 82.1, 125.3, 136.1, 136.2, 144.1, 150.6, 161.9, 161.10, 223.1, 235., 236. un 237. pantu;

• 1996.gada 1.februāra likumu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" (Ziņotājs, 1996, nr.22) daļā par grozījumu izdarīšanu Latvijas Kriminālkodeksa 23.pantā;

• 1996.gada 6.jūnija likumu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" (Ziņotājs, 1996, nr.14) daļā par grozījumu izdarīšanu Latvijas Kriminālkodeksa 139., 141 un 161.pantā un daļā par Latvijas Kriminālkodeksa papildināšanu ar 225.4 pantu;

• 1997.gada 5.februāra likumu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" (Ziņotājs, 1997, nr.6) daļā par grozījumu izdarīšanu Latvijas Kriminālkodeksa 7.1, 22., 42., 50., 51., 61., 65.2 un 82.pantā un daļā par Latvijas Kriminālkodeksa papildināšanu ar 146.3 un 146.4 pantu;

• 1997.gada 12.jūnija likumu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" (Ziņotājs, 1997, nr.15) daļā par grozījumu izdarīšanu Latvijas Kriminālkodeksa 36., 37. un 175.pantā un daļā par Latvijas Kriminālkodeksa papildināšanu ar 53.1 un 177.1 pantu;

• 1998.gada 15.janvāra likumu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" (Ziņotājs, 1998, nr.4) daļā par grozījumu izdarīšanu Latvijas Kriminālkodeksa 21., 72., 73., 82., 98., 105., 121., 139., 141., 143., 143.1, 161.6 un 161.8 pantu un daļā par Latvijas Kriminālkodeksa papildināšanu ar 34.1., 40.2, 66.1 ,un 161.13 pantu.

• 1998.gada 2.aprīļa likumu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" (Ziņotājs, 1998, nr.9) daļā par grozījumu izdarīšanu Latvijas Kriminālkodeksa 144., 161., 162., 167. un 183.4 pantā un daļā par Latvijas Kriminālkodeksa papildināšanu ar 151., 162.5, 167.1 un 167.2 pantu;

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

Par likumprojektu

Saeimā pieņemtā Krimināllikuma Pārejas noteikumos norādīts, ka šā Likuma spēkā stāšanās laiku un kārtību nosaka ar īpašu likumu, kura projektu līdz 1998.gada 1.augustam Saeimai iesniedz Ministru kabinets. To ievērojot, Krimināllikuma projekta izstrādes darba grupa sagatavojusi likumprojektu "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību". Projekts izstrādāts, aktīvi piedaloties LR Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem.

Likumprojektā dots Latvijas Kriminālkodeksa pantu uzskaitījums, kuru normas nav ievietotas Krimināllikumā (projekta 2.pants) , norādīta kārtība atbrīvošanai no kriminālatbildības un soda izciešanas par šiem nodarījumiem, kā arī kārtība sprieduma grozīšanai personām, kuras notiesātas pēc minētajiem un citiem pantiem un izcieš sodu (projekta 3.-9.pants).

Liekumprojektā ievietotas normas, kas paredz, ka līdz Krimināllikuma spēkā stāšanās brīdim personas, kuras izdarījušas citus Latvijas Kriminālkodeksā paredzētus noziedzīgus nodarījumus, saucamas pie kriminālatbildības, sodāmas un izcieš sodu pēc Latvijas Kriminālkodeksa pantiem, ievērojot likumprojektā norādītos nosacījumus — par soda samazināšanu, mantas konfiskācijas nepiemērošanu, nāves soda nepiemērošanu, sprieduma izpildīšanas atlikšanas aizstāšanu, nesaukšanu pie kriminālatbildības (projekta 10.-13., 15-17.pants).

Paredzēts, ka notiesātajam labvēlīgie nosacījumi par soda samazināšanu, mantas konfiskācijas nepiemērošanu nav attiecināmi uz personām, kuras notiesātas kā sevišķi bīstami recidīvisti (projekta 14.pants). Vienlaikus, ņemot vērā LR Augstākās Tiesas Senāta Krimināllietu departamenta viedokli, norādīts variants par šā ierobežojuma izslēgšanu no projekta.

Likumprojektā arī paredzēts, ka par zādzību, krāpšanu un piesavināšanos nelielā apmērā vai par laupīšanas uzbrukumu, ja manta nav nolaupīta, kas izdarīti līdz Krimināllikuma spēkā stāšanās brīdim, nepiemēro augšminētos vainīgajam labvēlīgos nosacījumus (projekta 18.pants).

Projektā norādīts, kā kvalificēt noziedzīgu nodarījumu, kas uzsākts pirms Krimināllikuma spēkā stāšanās brīža, bet pabeigts pēc tam (projekta 19.pants).

Sagatavoti priekšlikumi par Krimināllikumā samērā plaši lietotiem t.s. "vērtējuma jēdzieniem" (liels apmērs, neliels apmērs, būtisks kaitējums, smagas sekas), paredzot to skaidrojumu likumā (projekta 20.—24.pants).

Likumprojektā ievietots to normatīvo aktu saraksts, kuri zaudē spēku reizē ar Latvijas Kriminālkodeksu (projekta 25.un 26. pants). Ņemti vērā tikai likumi, kas pieņemti pēc 1990.gada 4.maijā— Latvijas neatkarības pasludināšanas, norādot uz pantiem, ar kuriem papildināts Latvijas Kriminālkodekss vai kuros izdarīti grozījumi.

Darba grupa likumprojektā nav norādījusi Krimināllikuma spēkā stāšanās termiņu, atzīstot, ka tas jāizdara Saeimā. Te būtu jāņem vērā, ka nav lietderīgi noteikt šo termiņu agrāk par pusgadu pēc likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību" izsludināšanas dienas.

Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs

 

Likumprojekts

Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem

Saeimas dok. nr. 4423; likumprojekts nr. 1209

Finansu ministrijas izstrādāts,

Ministru kabineta 1998. gada 16. jūnija sēdē (prot. nr. 31, 17.§)

un 20. jūnija sēdē (prot. nr. 32, 15.§) akceptēts

un 25. jūnijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā lietotie termini atbilst likumā "Par nodokļiem un nodevām", Muitas likumā un likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Alkoholiskie dzērieni — visi no pārtikas izejvielām izgatavotie spirtu saturošie produkti ar absolūtā spirta daudzumu virs 1,2 tilpumprocentiem, izņemot alu.

(3) Spirts — pārtikas rūpniecībā izmantojamais etilspirts, kas iegūts, rektificējot no pārtikas izejvielām ražotu jēlspirtu, un kas atbilst normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām.

(4) Vīns:

1) negāzēts vīns — alkoholisks dzēriens, kas iegūts, raudzējot dabīgos vīna materiālus, ar faktisko spirta daudzumu virs 1,2 tilpumprocentiem, bet ne vairāk par 18 tilpumprocentiem, ja gatavā ražojuma sastāvā esošais spirts pilnībā radies vīna rūgšanas procesā un vīna garšas uzlabošanai vai atbilstoši receptūrai pievienoto piedevu daudzums nepārsniedz 0,3 procentus no vīna daudzuma;

2) dzirkstošais vīns (šampanietis) — alkoholisks dzēriens, kas iegūts, raudzējot dabīgos vīna materiālus, un iepildīts pudelēs ar īpaši nostiprinātiem galviņkorķiem vai arī citos fasējumos, tam ir palielināts spiediens (vismaz 3 bāri 20 grādos pēc Celsija) sakarā ar oglekļa dioksīda klātbūtni šķidrumā un tā faktiskais spirta daudzums pārsniedz 1,2 tilpumprocentus, bet ne vairāk par 15 tilpumprocentiem, ja gatavā ražojuma sastāvā esošais spirts pilnībā radies vīna rūgšanas procesā un dzirkstošā vīna garšas uzlabošanai vai atbilstoši receptūrai pievienoto piedevu daudzums nepārsniedz 0,3 procentus no vīna daudzuma.

(5) Raudzētie dzērieni:

1) negāzēti raudzēti dzērieni — alkoholiski dzērieni (izņemot vīnus) ar faktisko spirta daudzumu virs 1,2 tilpumprocentiem, bet ne vairāk par 15 tilpumprocentiem, ja gatavā ražojuma sastāvā esošais spirts pilnībā radies dzēriena rūgšanas procesā un raudzētu dzērienu garšas uzlabošanai vai atbilstoši receptūrai pievienoto piedevu daudzums nepārsniedz 0,3 procentus no dzēriena daudzuma;

2) dzirkstošie raudzētie dzērieni — alkoholiski dzērieni (izņemot vīnus), kas iepildīti pudelēs ar īpaši nostiprinātiem galviņkorķiem vai arī citos fasējumos, tiem ir palielināts spiediens (vismaz 3 bāri 20 grādos pēc Celsija) sakarā ar oglekļa dioksīda klātbūtni šķidrumā, un to faktiskais spirta daudzums pārsniedz 1,2 tilpumprocentus, bet ne vairāk par 15 tilpumprocentiem, ja gatavā ražojuma sastāvā esošais spirts pilnībā radies dzēriena rūgšanas procesā un dzirkstošu raudzētu dzērienu garšas uzlabošanai vai atbilstoši receptūrai pievienoto piedevu daudzums nepārsniedz 0,3 procentus no dzēriena daudzuma.

(6) Starpprodukti — negāzēti vai dzirkstoši alkoholiski dzērieni (izņemot vīnu un pārējos raudzētos dzērienus), kuru pamatizejviela ir vīns vai raudzētie dzērieni un kuru faktiskais spirta daudzums pārsniedz 1,2 tilpumprocentus, bet ne vairāk par 22 tilpumprocentiem, to gatavā ražojuma sastāvā esošais spirts var nebūt tikai raudzētas izcelsmes, ja vismaz 30 procenti no faktiskā spirta tilpumprocentiem ir raudzētas izcelsmes.

(7) Akcīzes nodokļa marka — Valsts ieņēmumu dienesta izdota īpaša alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marka, kas tiek piestiprināta alkoholisko dzērienu pudelei (vai citam iesaiņojumam) un kas apliecina, ka ar akcīzes nodokļa markām marķētie alkoholiskie dzērieni ir ņemti valsts kontrolē atbilstoši akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem samaksas nosacījumiem un alkoholiskajiem dzērieniem ir legāla izcelsme.

(8) Akcīzes preču noliktava — alkoholisko dzērienu akcīzes preču noliktava — Valsts ieņēmumu dienesta kontrolēta vieta, kur noliktavas turētājs ražo, pārstrādā, uzglabā, ieved, saņem vai nosūta alkoholiskos dzērienus, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu saskaņā ar šā likuma nosacījumiem.

(9) Noliktavas turētājs — akcīzes preču noliktavas turētājs — juridiskā persona, kurai ir Valsts ieņēmumu dienesta atļauja turēt akcīzes preču noliktavu un kuras īpašumā vai valdījumā ir akcīzes preču noliktava.

(10) Licencēts importētājs — juridiskā persona, kura Ministru kabineta noteiktā kārtībā saņēmusi speciālu atļauju (licenci) alkoholisko dzērienu ievešanai Latvijas Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam un kurai nav noliktavas turētāja statusa.

2. pants. Likuma darbības sfēra

(1) Šis likums attiecas uz alkoholiskajiem dzērieniem, kurus ražo, pārstrādā, glabā, realizē, saņem vai nosūta Latvijas Republikas muitas teritorijā, un nosaka kārtību, kādā alkoholiskie dzērieni tiek aplikti ar akcīzes nodokli (turpmāk — nodoklis).

(2) Kārtību, kādā veicama uzņēmējdarbība ar alkoholiskajiem dzērieniem Latvijas Republikas muitas teritorijā (ražošana, apstrādāšana, pārvadāšana, glabāšana, ievešana, izvešana, realizācija), nosaka Ministru kabinets.

3. pants. Ar nodokli apliekamais objekts

(1) Ar nodokli apliekamais objekts ir šādi alkoholiskie dzērieni:

1) vīns;

2) raudzētie dzērieni;

3) starpprodukti;

4) spirts;

5) pārējie alkoholiskie dzērieni.

(2) Ar nodokli apliekamo alkoholisko dzērienu kodi saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru norādīti šā likuma pielikumā.

4. pants. Nodokļa maksātāji

Nodokļa maksātāji ir:

1) fiziskās vai juridiskās personas vai ar līgumu vai norunu saistītas fizisko vai juridisko personu grupas, kas alkoholiskos dzērienus ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam;

2) noliktavas turētāji šajā likumā noteiktajos gadījumos.

5. pants. Alkoholisko dzērienu marķēšana

(1) Visi alkoholiskie dzērieni ir marķējami ar akcīzes nodokļa markām. Ar akcīzes nodokļa markām nemarķētus alkoholiskos dzērienus aizliegts uzglabāt, pārvietot un realizēt Latvijas Republikas muitas teritorijā, izņemot šā panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus.

(2) Ar akcīzes nodokļa markām atļauts marķēt alkoholiskos dzērienus:

1) Latvijas Republikas muitas teritorijā — tikai akcīzes preču noliktavās vai muitas noliktavās, ja saņemta Valsts ieņēmumu dienesta atļauja;

2) ārvalstīs — ievešanai Latvijas Republikas muitas teritorijā.

(3) Kārtību, kādā alkoholiskie dzērieni marķējami ar akcīzes nodokļa markām, nosaka Ministru kabinets.

(4) Nemarķēt ar akcīzes nodokļa markām atļauts:

1) alkoholiskos dzērienus:

a) "Rīgas melnais balzams", kas iepildīts māla krūkās;

b) kuri iepildīti pudelēs ar tilpumu līdz 100 mililitriem;

c) kuri atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar šā likuma 8. pantu;

d) kuriem piemērojami nodokļa atvieglojumi saskaņā ar šā likuma 9. pantu;

2) alkoholiskos dzērienus, kurus uzglabā, pārvieto vai realizē:

a) akcīzes preču noliktavās;

b) Muitas likumā un normatīvajos aktos noteiktajās vietās, kur alkoholiskos dzērienus atļauts uzglabāt un realizēt, nemaksājot nodokli;

c) saskaņā ar šā likuma 15. pantu.

6. pants. Akcīzes preču noliktava

(1) Alkoholisko dzērienu ražošana, pārstrāde un fasēšana atļauta tikai akcīzes preču noliktavā.

(2) Alkoholisko dzērienu uzglabāšana, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu, atļauta tikai akcīzes preču noliktavā, izņemot Muitas likumā noteiktos gadījumus.

(3) Noliktavas turētājs atbild par visiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri tiek novietoti akcīzes preču noliktavā, kā arī uzskaita un reģistrē jebkuras darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem šajā akcīzes preču noliktavā.

(4) Lai izveidotu un turētu akcīzes preču noliktavu, noliktavas turētājs iesniedz šā likuma 14. pantā noteikto nodrošinājumu.

(5) Kārtību, kādā atļauts izveidot un turēt akcīzes preču noliktavu, nosaka Ministru kabinets.

7. pants. Nodokļa likmes un to piemērošana

(1) Alkoholiskajiem dzērieniem nodokli aprēķina pēc šādām likmēm:

1) vīnam (par 100 litriem) — 25 lati;

2) pārējiem raudzētajiem dzērieniem (par 100 litriem) — 25 lati;

3) starpproduktiem (par 100 litriem):

a) līdz 14 tilpumprocentiem (ieskaitot) — 30 lati;

b) no 14 tilpumprocentiem līdz 22 tilpumprocentiem (ieskaitot) — 60 lati;

4) spirtam (par 100 litriem absolūtā spirta) — 410 lati;

5) pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem (par 100 litriem absolūtā spirta) — 410 lati.

(2) Aprēķinot nodokli, šā panta pirmās daļas ceturtajā un piektajā punktā minēto alkoholisko dzērienu daudzums litros Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nosakāms atbilstoši to daudzumam 20 grādu temperatūrā pēc Celsija.

 

II nodaļa. Atbrīvojumi un atvieglojumi

8. pants. Atbrīvojumi

No nodokļa ir atbrīvoti:

1) denaturēti alkoholiskie dzērieni;

2) alkoholiskie dzērieni, kurus izmanto alkoholisko dzērienu kvalitātes noteikšanai;

3) alkoholiskie dzērieni, kas zuduši nepārvaramas varas dēļ;

4) medicīnas spirts veterinārmedicīnas un farmaceitiskās rūpniecības vajadzībām;

5) spirts zinātniskās pētniecības darbu vajadzībām;

6) vīns vai raudzētie dzērieni, kurus izgatavojusi fiziskā persona paša patēriņam;

7) alkoholiskie dzērieni, kurus fiziskā persona Latvijas Republikas muitas teritorijā ieved personiskam patēriņam:

a) līdz pieciem litriem vīna vai raudzēto dzērienu;

b) līdz trīs litriem starpproduktu;

c) līdz vienam litram citu alkoholisko dzērienu;

d) citi alkoholiskie dzērieni, proporcionāli nepārsniedzot iepriekšminēto atļauto daudzumu.

9. pants. Atvieglojumi

(1) Alkoholiskajiem dzērieniem, ko izmanto citu preču ražošanai (izņemot šā likuma 7. panta pirmajā daļā minētos alkoholiskos dzērienus), nodokļa likme par 100 litriem absolūtā alkohola ir 14 latu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā likme alkoholiskajiem dzērieniem, ko izmanto pārtikas produktu ražošanai, piemērojama alkoholiskajiem dzērieniem, kurus tieši vai kā pusfabrikātu sastāvdaļas izmanto pildītu vai jebkuru citu pārtikas produktu izgatavošanā, ja spirta saturs nepārsniedz 8,5 litrus absolūtā spirta 100 kilogramos šokolādes konfekšu vai 5 litrus absolūtā spirta 100 kilogramos citu produktu.

(3) Ja juridiskā persona eksportē preces, par kuru ražošanā izmantotajām izejvielām nodoklis samaksāts atbilstoši šā panta pirmajā daļā minētajai likmei, budžetā iemaksātais nodoklis tiek atmaksāts.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību (tai skaitā iesniedzamos dokumentus, dokumentu iesniegšanas un izskatīšanas termiņus, nodokļa atmaksas termiņus), kādā:

1) nodokļa maksātājam atļauts piemērot šā panta pirmajā daļā minēto likmi;

2) juridiskajām personām atmaksājams nodoklis šā panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā.

 

III nodaļa. Nodokļa aprēķināšana un maksāšana

10. pants. Nodokļa aprēķināšana

Nodokli aprēķina pēc šā likuma 7. pantā noteiktajām likmēm alkoholiskajiem dzērieniem:

1) kurus ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā;

2) kurus izved no akcīzes preču noliktavas;

3) ja tos nepieciešams marķēt ar akcīzes nodokļa markām, saņemot akcīzes nodokļa markas.

11. pants. Nodokļa maksāšana

(1) Nodokļa taksācijas periods ir viens kalendāra mēnesis.

(2) Nodokļa maksāšanai drīkst izmantot tikai bezskaidras naudas norēķinus.

(3) Licencētais importētājs vai noliktavas turētājs nodokli par alkoholiskajiem dzērieniem, ja šajā likumā nav noteikts citādi, maksā vienā no šādiem gadījumiem:

1) pirms akcīzes nodokļa marku saņemšanas;

2) par taksācijas periodā saņemtajām akcīzes nodokļa markām 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.

(4) Licencētais importētājs aprēķināto nodokli par šā likuma 5. panta ceturtās daļas pirmā punkta b un d apakšpunktā minētajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri no ārvalstīm ievesti Latvijas Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam, samaksā kredītiestādē pirms alkoholisko dzērienu uzrādīšanas muitas iestādē, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(5) Noliktavas turētājs par taksācijas periodā aprēķināto nodokli šā likuma 5. panta ceturtās daļas pirmā punkta a, b un d apakšpunktā minētajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri taksācijas periodā izvesti no akcīzes preču noliktavas, samaksā valsts budžetā 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

12. pants. Nodokļa deklarācija

(1) Nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu nodokļa maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.

(2) Noliktavas turētājs iesniedz nodokļa deklarāciju par katru akcīzes preču noliktavu atsevišķi.

(3) Nodokļa deklarācijas veidlapu apstiprina Ministru kabinets.

13. pants. Akcīzes nodokļa marku izsniegšana un saņemšana

(1) Akcīzes nodokļa markas izsniedz Valsts ieņēmumu dienests.

(2) Akcīzes nodokļu markas var saņemt:

1) licencēti importētāji;

2) noliktavas turētāji.

(3) Saņemot akcīzes nodokļu markas, licencētais importētājs vai noliktavas turētājs šā likuma 14. pantā paredzētajā kārtībā iesniedz nodrošinājumu par nodokļa apmēru, kas atbilst izsniegto akcīzes nodokļa marku daudzumam, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(4) Ja licencētais importētājs vai noliktavas turētājs atdod saņemtās, bet neizmantotās vai bojātās akcīzes nodokļa markas, to iegādes izdevumus sedz licencētais importētājs vai noliktavas turētājs, kas saņēmis šīs akcīzes nodokļa markas, izņemot šā panta sestajā daļā minēto gadījumu.

(5) Atdotās akcīzes nodokļa markas ir iznīcināmas. Izdevumus, kas saistīti ar atdoto akcīzes nodokļa marku iznīcināšanu, sedz licencētais importētājs vai noliktavas turētājs, kas atdevis akcīzes nodokļa markas, izņemot šā panta sestajā daļā minēto gadījumu.

(6) Ja Valsts ieņēmumu dienests licencētajam importētājam vai noliktavas turētājam izsniedzis bojātas vai nederīgas akcīzes nodokļa markas, šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētie izdevumi licencētajam importētājam vai noliktavas turētājam nav jāsedz. Valsts ieņēmumu dienests atdotās bojātās vai nederīgās akcīzes nodokļa markas apmaina pret jaunām akcīzes nodokļa markām.

(7) Ja licencētais importētājs vai noliktavas turētājs atdod taksācijas periodā saņemtās, bet neizmantotās vai bojātās akcīzes nodokļa markas Valsts ieņēmumu dienestā 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām, nodoklis, kas aprēķināts atbilstoši saņemtajām akcīzes nodokļa markām, attiecīgajam licencētajam importētājam vai noliktavas turētājam nav jāmaksā.

(8) Ja licencētais importētājs vai noliktavas turētājs atdod Valsts ieņēmumu dienestā saņemtās, bet neizmantotās vai bojātās akcīzes nodokļu markas, par kurām nodoklis ir samaksāts, samaksātais nodoklis tiek pārskaitīts turpmākajiem nodokļa maksājumiem vai pēc attiecīgā licencētā importētāja vai noliktavas turētāja rakstiska pieprasījuma tiek atmaksāts 15 dienu laikā. Attiecīgais licencētais importētājs vai noliktavas turētājs sedz šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētos izdevumus.

14. pants. Nodrošinājumi

(1) Lai veiktu uzņēmējdarbību ar alkoholiskajiem dzērieniem un izmantotu atlikto nodokļa maksāšanu, noliktavu turētāji un licencētie importētāji iesniedz nodrošinājumu šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Nodrošinājums nedrīkst būt mazāks par nodokli, kas aprēķināts par attiecīgo alkoholisko dzērienu daudzumu, ar kuru tiks veikta uzņēmējdarbība, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu, izņemot šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētos gadījumus.

(3) Noliktavas turētājiem, kas ražo alkoholiskos dzērienus, var samazināt nodrošinājumu Ministru kabineta noteiktajos gadījumos.

(4) Nodrošinājums nav jāiesniedz par alkoholiskajiem dzērieniem, ja licencētais importētājs vai noliktavas turētājs atbilstoši saņemtajām akcīzes nodokļa markām aprēķināto nodokli samaksā pirms akcīzes nodokļa marku saņemšanas.

(5) Licencētais importētājs vai noliktavas turētājs var iesniegt šādus nodrošinājumus:

1) vienreizējs nodrošinājums — paredzēts aprēķinātā nodokļa parāda vienam noteiktam apjomam;

2) vispārējs nodrošinājums — paredzēts noteiktam laika periodam un aprēķinātā nodokļa parāda noteiktam apjomam.

(6) Nodrošinājums tiek nodrošināts, izpildot vienu no šādiem nosacījumiem:

1) iemaksājot drošības naudu;

2) iesniedzot saistības izpildes apdrošināšanas polisi;

3) iesniedzot kredītiestādes galvojumu;

4) noslēdzot ķīlas līgumu starp noliktavas turētāju vai licencētu importētāju un Valsts ieņēmumu dienestu.

(7) Ja attiecīgais licencētais importētājs vai noliktavas turētājs, kas atdod taksācijas periodā saņemtās, bet neizmantotās vai bojātās akcīzes nodokļa markas Valsts ieņēmumu dienestā 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām, pirms akcīzes nodokļa marku saņemšanas iesniedzis vienreizēju nodrošinājumu par nodokļa samaksu, kurš aprēķināts atbilstoši izsniegtajām akcīzes nodokļa markām, tad nodrošinājums, kas atbilst atdoto akcīzes nodokļa marku nodokļa apmēram, tiek dzēsts vai atdots iesniedzējam pēc 13. panta ceturtajā un piektajā daļā minēto izdevumu segšanas.

(8) Kārtību, kādā iesniedzami, dzēšami un atdodami nodrošinājumi, nosaka Ministru kabinets.

15. pants. Atliktā nodokļa maksāšanas kārtība,

pārvietojot alkoholiskos dzērienus

(1) Licencētajam importētājam šajā likumā noteiktajā kārtībā atļauts piemērot aprēķinātā nodokļa atlikto nodokļa maksāšanu par alkoholiskajiem dzērieniem, kurus ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā to pārvietošanai uz akcīzes preču noliktavu.

(2) Noliktavas turētājam atļauts piemērot aprēķinātā nodokļa atlikto nodokļa maksāšanu par alkoholiskajiem dzērieniem, kurus:

1) no vienas akcīzes preču noliktavas pārvieto uz citu akcīzes preču noliktavu;

2) izved no akcīzes preču noliktavas to tālākai izvešanai no Latvijas Republikas muitas teritorijas;

3) ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā to pārvietošanai uz akcīzes preču noliktavu.

(3) Licencētais importētājs, kas veic šā panta pirmajā daļā minētās darbības, un noliktavas turētājs, kas veic šā panta otrajā daļā minētās darbības, nemaksā aprēķināto nodokli, ja minētās personas Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka alkoholiskie dzērieni:

1) saņemti akcīzes preču noliktavā;

2) izvesti no Latvijas Republikas muitas teritorijas.

(4) Ja licencētais importētājs vai noliktavas turētājs par alkoholiskajiem dzērieniem, kurus pārvieto saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu, neiesniedz šā panta trešajā daļā norādītos dokumentus, tam jāsamaksā aprēķinātais nodoklis pēc šā likuma 7. pantā noteiktās likmes.

 

IV nodaļa. Atbildība un alkoholisko dzērienu inventarizācija

16. pants. Atbildība par šā likuma pārkāpumiem

(1) Nodokļu maksātājs par izdarītajiem pārkāpumiem atbild saskaņā ar šo likumu un likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(2) Atbilstošām valsts uzraudzības un kontroles iestādēm ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konfiscēt alkoholiskos dzērienus, kuri ievesti Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvesti no akcīzes preču noliktavas, bet par kuriem nav samaksāts nodoklis un nav iesniegts šā likuma 14. pantā noteiktais nodrošinājums par norādīto darbību izpildi.

(3) Konfiscētie alkoholiskie dzērieni ir iznīcināmi, pārstrādājami vai denaturējami Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Ja fiziskā vai juridiskā persona veic jebkuras darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem, neievērojot šā likuma nosacījumus, atbilstoši šā likuma 7. panta likmēm nenomaksātās nodokļa summas Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības bezstrīdu kārtībā piedzīt valsts budžetā un iekasēt soda naudu divsimt procentu apmērā no nenomaksātās nodokļu summas.

17. pants. Alkoholisko dzērienu inventarizācija

(1) Noliktavas turētājs inventarizē alkoholiskos dzērienus, kas atrodas akcīzes preču noliktavā, uz pēctaksācijas perioda pirmo datumu.

(2) Inventarizācijas rezultāti ir uzrādāmi grāmatvedības reģistros un nodokļa deklarācijā šajā likumā noteiktajā termiņā.

(3) Ja inventarizācijā tiek konstatēta grāmatvedības reģistru un inventarizācijas datu starpība, novērtējumu starpība — pārpalikums vai iztrūkums (izlaupījums, zaudējums, zudums u.c.) — uzrādāma gan grāmatvedības reģistros, gan nodokļu deklarācijā, ievērojot šādu kārtību:

1) ja inventarizācijā konstatē pārpalikumu, to apliek ar nodokli pēc šā likuma 7. pantā noteiktās likmes;

2) ja inventarizācijā konstatē iztrūkumu, to apliek ar nodokli pēc šā likuma 7. pantā noteiktās likmes, izņemot:

a) iztrūkumu, kas atbilst Ministru kabineta apstiprinātajām normām;

b) iztrūkumu, kas radies no 8. panta pirmā punkta c apakšpunktā minētajiem zaudējumiem.

 

V nodaļa. Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 5. panta otrā daļa, ceturtās daļas otrais punkts un 6. panta pirmā un otrā daļa attiecībā uz alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumiem, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) alkoholisko dzērienu izgatavošanai un realizācijai, stājas spēkā 1999. gada 1. aprīlī.

2. Līdz 1999. gada 1. aprīlim alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumi, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) alkoholisko dzērienu izgatavošanai un realizācijai:

1) ir nodokļa maksātāji un drīkst saņemt akcīzes nodokļa markas saskaņā ar šā likuma 13. panta otro daļu;

2) nodokli par katras pagājušās dekādes faktisko apgrozījumu samaksā kārtējā mēneša 13. un 23. datumā un nākamā mēneša 3. datumā, bet ne vēlāk kā 30 dienu laikā no akcīzes nodokļa marku saņemšanas dienas;

3) nemaksā nodokli (iesniedzot nodrošinājumu) par saražoto produkciju, kuru:

a) izved uz akcīzes preču noliktavu;

b) izved no Latvijas Republikas muitas teritorijas;

c) izved uz muitas noliktavu.

3. Ministru kabinetam līdz 2003. gadam izstrādāt šā likuma grozījumus, kuri šā likuma 1., 8., un 9. pantu saskaņo ar atbilstošajām Eiropas Savienības prasībām.

Likums stājas spēkā 1999. gada 1. janvārī.

 

Pielikums likumam

"Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem"

1. Vīnam noteiktais nodoklis piemērojams alkoholiskajiem dzērieniem, kuri atbilst Latvijas kombinētās nomenklatūras kodiem 2204 un 2205, ja šie alkoholiskie dzērieni atbilst visām likuma "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" 1. panta ceturtajā daļā minētajām prasībām.

2. Raudzētiem dzērieniem noteiktais nodoklis piemērojams alkoholiskajiem dzērieniem, kuri atbilst Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam 2206, ja šie alkoholiskie dzērieni atbilst visām likuma "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" 1. panta piektajā daļā minētajām prasībām.

3. Starpproduktiem ar spirta saturu līdz 14 tilpumprocentiem (ieskaitot) noteiktais nodoklis piemērojams alkoholiskajiem dzērieniem, kuri atbilst Latvijas kombinētās nomenklatūras kodiem 2204, 2205 un 2206, ja šie alkoholiskie dzērieni atbilst visām likuma "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" 1. panta sestajā daļā minētajām prasībām un to faktiskais spirta daudzums nepārsniedz 14 tilpumprocentus.

4. Starpproduktiem ar spirta saturu no 14 līdz 22 tilpumprocentiem (ieskaitot) noteiktais nodoklis piemērojams alkoholiskajiem dzērieniem, kuri atbilst Latvijas kombinētās nomenklatūras kodiem 2204, 2205 un 2206, ja šie alkoholiskie dzērieni atbilst visām likuma "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" 1. panta sestajā daļā minētajām prasībām un to faktiskais spirta daudzums ir no 14 līdz 22 tilpumprocentiem (ieskaitot).

5. Spirtam noteiktais nodoklis piemērojams alkoholiskajiem dzērieniem, kuri atbilst Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam 2207, ja šie alkoholiskie dzērieni atbilst visām likuma "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" 1. panta trešajā daļā minētajām prasībām.

6. Pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem noteiktais nodoklis piemērojams alkoholiskajiem dzērieniem, kuri atbilst Latvijas kombinētās nomenklatūras kodiem 2204, 2205, 2206 un 2208 un kuri nav nosaukti pielikuma iepriekšminētajos punktos.

 

Par likumprojektu

Finansu ministrija nosūta izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē likumprojektu "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem".

Likumprojekts ir izstrādāts, lai saskaņotu Latvijas Republikas likumdošanas aktus jautājumos par akcīzes nodokli ar Eiropas Savienības prasībām, kā arī lai pilnveidotu pašlaik spēkā esošos likumdošanas aktus akcīzes nodokļa jautājumos. Likumprojektā ir ievērotas Eiropas Savienības attiecīgo direktīvu prasības, un par pamatu tiek ņemti Eiropas Savienības valstīs spēkā esošie noteikumi par to preču pārvietošanu, ražošanu, uzglabāšanu, kas apliekamas ar akcīzes nodokli.

Likumprojekts "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" attiecināms uz visiem spirtu saturošajiem dzērieniem, ar faktisko spirta daudzumu virs 1,2 tilpumprocentiem, izņemot alu. Alu nebūtu lietderīgi iekļaut likumprojektā, jo alu nav nepieciešams marķēt ar akcīzes nodokļa markām un ir piemērojami atšķirīgi noteikumi darbībām ar alu. Ir paredzēts izstrādāt atsevišķu likumu "Par akcīzes nodokli alum". Pašlaik alu ar akcīzes nodokli apliek saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli".

Likumprojektā iestrādāta akcīzes nodokļa piemērošanas kārtība, kura nosaka, ka ar akcīzes nodokli apliekamos alkoholiskos dzērienus var ievest Latvijas Republikas muitas teritorijā un pārvietot uz īpašām akcīzes preču noliktavām. Nodoklis šajā gadījumā tiek aprēķināts un ņemts uzskaitē, bet tas jāmaksā tad, kad ar akcīzes nodokli apliekamos alkoholiskos dzērienus izved no akcīzes preču noliktavas izlaišanai brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas teritorijā, izņemot gadījumus, kad alkoholiskie dzērieni marķējami ar akcīzes nodokļa markām. Akcīzes nodokli par alkoholiskajiem dzērieniem, kuri marķējami ar akcīzes nodokļa markām, nomaksā, par taksācijas periodā, kurš ir vienāds ar kalendāro mēnesi, saņemtajām akcīzes nodokļa markām, līdz nākamā mēneša 15. datumam.

Likumprojekts "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem":

1) paredz izveidot akcīzes preču noliktavu sistēmu;

2) nosaka, kādā kārtībā akcīzes nodokļa maksātājiem piemērojams atliktais akcīzes nodokļa maksājums;

3) paredz izveidot akcīzes nodokļa nodrošinājumu sistēmu;

4) alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokli piemēro atbilstoši Eiropas Savienības nosacījumiem;

5) paredz izveidot jaunu alkoholisko dzērienu grupu — starpprodukti — un nosaka tai jaunas likmes, kuras ir samazinātas, salīdzinot ar pašlaik spēkā esošajām likmēm. Starpprodukti ir alkoholiski dzērieni, kuri izgatavoti uz vīna bāzes, pievienojot vīnam aromatizatorus, etilspirtu, konjakspirtu vai citus alkoholiskos dzērienus.

Likumprojektā "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" noteiktās akcīzes nodokļa likmes ir augstākas par Eiropas Savienības direktīvās noteiktajām minimālajām likmēm.

Likumprojekts saskaņots ar ministrijām. Likumprojekts "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" izstrādāts Nodokļu politikas departamenta Akcīzes nodokļu nodaļā.

Finansu ministrs R.Zīle