domas

Eiropas apvienošanās: integrācija un suverenitāte

8. Eiropas Savienības tālākā attīstība

Turpinājums. Sākums "LV" nr.216., 23.07.98., nr.217/218., 24.07.98., nr.219/220.,

28.07.98., nr.221., 29.07.98., nr.223/224., 31.07.98., nr.225., 04.08.98., nr.226.,

05.08.98., nr.227., 06.08.98., nr.228/229., 07.08.98., nr.230., 11.08.98.

8.2. Darba kārtība–2000

— iekšējās reformas

Lauksaimniecības īpatsvars nacionālajā kopproduktā arī mazinājies, neraugoties uz to, ka absolūtā ziņā tas pieaudzis. Šodien ES dalībvalstīs kopumā respektīvie skaitļi ir 5,4% nodarbināto un 1,8% IKP. Pārtikas trūkums pēckara gados Rietumeiropā38 izraisīja politisku apņemšanos nodrošināt pārtikas piegādi. Sekoja pakāpeniska mazo lauksaimnieku aiziešana no laukiem par labu liela apjoma fermu, starp tām arī daudzu agrofirmu attīstībai. Radās virkne ļoti negatīvu ekoloģisko seku, kuras daļēji izsauca iepriekšējā KLP darbība. KLP pirmās reformas pārskatīja principu, ka lauksaimniecība ieguva subsīdijas atbilstoši tās intensifikācijai. Praksē šī politika nodrošināja pārtikas produktu ražošanas pieaugumu uz mazo lauksaimnieku rēķina, arī uz šo produktu dažādības rēķina. Šodien it kā ierosināta pastiprināta pāreja uz ne tik kapitālintensīvu darbību, kā arī uz ekoloģiski tīrākiem produkcijas veidiem.

Lai KLP turpinātu baudīt lielo uzticību, kas tai līdz šim veltīta, tās iedarbība ir kārtējo reizi jāpārveido. Nav iedomājams, jeb stipri maz ticams, tāds iznākums, ka KLP radikāli samazinātos naudas izteiksmē. Esam jau agrāk šinī grāmatā izpētījuši (sk. 5. nodaļu), kamdēļ populārā iztēlē tik sirsnīgi nicinātā KLP ieņem tik stabilu un lielu īpatsvaru ES budžetā. Ir vairāki būtiski faktori, kas noteic KLP reformu globālo virzienu:

— PTO ietvaros panāktās vienošanās noteic zināmu subvenciju un pabalstu pārprofilēšanu ES, toties sagaidāms, ka, sākoties jaunajam PTO pārrunu raundam, KLP izraisīs diezgan konsekventi ieturētu ASV spiedienu ar tieksmi pazemināt ES iekšējās cenas vairākās produktu kategorijās;

— iespējas realizēt pārtikas produktus augošā (turīgā) tirgū nozīmē tiešu konkurenci attiecīgajās valstīs, kurās daudzi neredzami saimnieciski un politiski faktori ne vienmēr darbojas par labu ES (ja tā nemaina vairākas savas tirdzniecības politikas);

— ņemot vērā, ka jau tagadējā, ļoti daudzveidīgā ES lauksaimniecība pieprasa, lai daļa KLP nostādņu tiek vienkāršota, pievienojoties vēl 11 valstīm, prasība būs daudz lielāka; savukārt šo jauno dalībvalstu lielais, raženais lauksaimniecības papildu areāls ne vien prasīs lielas investīcijas (no strukturāliem fondiem) politisku iemeslu dēļ, bet tas būs arī ieguldījums, kas nesīs ES lielu peļņu, jo praktiski viss, kas ražots AEVEV, var atrast pasaulē labu noietu;

— lai paplašinātu KLP politisko pamatu, tā ciešāk jāsaista ar lauku reģionu integrēto attīstību, proti, uzskatot lauksaimniecību par būtisku tautsaimniecības aprites daļu šinīs reģionos.39

Kopīgās lauksaimniecības politikas pārveide notiek visu 1990’to gadu laikā vairāku iemeslu dēļ un ar dažādiem uzdevumiem. KLP mainās pati, iekams to piespiež mainīties lielās ekonomiskās intereses, lai vismaz ar kritiķa pieeju apturētu tālāku lauksaimniecības uzblīšanu. Atzīstot, ka 1992. g. ieviestās reformas kurss jāturpina40, Agenda—2000 ieteic izvirzīt šādus mērķus jaunajai KLP:

— celt konkurētspēju (kā iekšzemē, tā arī ārpus ES), ņemot vērā tehnoloģisko progresu;

— pievērst lielāku uzmanību pārtikas produktu kvalitātei un tās (bioloģiskai) vērtībai;

— nodrošināt pieņemamu un stabilu ienākumu līmeni lauku rajonos dzīvojošiem;

— vides aizsardzības principu pastiprināta iekļaušana KLP;

— radīt alternatīvas darba iespējas lauksaimniekiem (un viņu piederīgiem), tiem paliekot uz vietas;

— vienkāršot ES likumdošanu visos jautājumos, arī attiecībā uz KLP.

ES iedzīvotāju skaita pieaugums šodien ir visai zems, faktiski jau kopš 1980’jiem gadiem ES iedzīvotāju skaits pieaug, pateicoties mehāniskai kustībai (ieskaitot nesen integrēto pilsoņu tieksmi ne vien uz daudzbērnu ģimenēm, bet arī viņu paražu ģimenes apvienot, ievedot radus un pat draugus). Līdz ar to iedzīvotāju pieprasījums pēc pārtikas arī nepalielinās. Tirgus attīstība šinī jomā iet ekoloģiski tīrākas pārtikas virzienā, mainās arī pieprasījums atsevišķās kategorijās, ņemot vērā lielo urbanizāciju un ar to saistīto dzīvesveidu un vispārējo veselību. Peļņa šajā jomā pieaugusi, galvenokārt ražojot vairāk pārstrādājumu, arī paplašinoties restorānu tīklam, jo tagadējais bezbērnu dzīvesveids saistās ar mazāka laika pavadīšanu savā mājā vai dzīvoklī. Tā kā paplašinās tūrisms, pieaug prasība pēc "eksotikas", resp., pēc tādiem produktiem, kurus iemācās baudīt ceļošanas laikā. Latvijas tūrisma firmas nav izrādījušas sapratni par šāda veida reklāmas izplatīšanu Latvijā.

Grūti prognozēt, cik veiksmīgs būs KLP reformu mēģinājums. Neapšaubāmi Eiropas lauksaimniecība iegūst daudz lielāku politisko nozīmi, nekā tās ekonomiskais vai tajā nodarbināto īpatsvars liktu domāt. Eiropas lauku ainava prasa samērā blīvu apdzīvotību, tā prasa arī diezgan čaklu darbu, lai nepārpurvotos zeme, lai atmatā aizlaistās platības nepārvērstos nepievilcīgā ainavā. Tūrisms ir tik nopietns ekonomiskais process, kas nākotnē solās būt vēl svarīgāks, proti, tiešās investīcijas caur ES budžetu atnes peļņu pilnīgi citās kategorijās (kurās KLP ietekme ne vienmēr tik viegli izdalāma no citiem ierosinošiem faktoriem). Populārā doma, ka Eiropas lauksaimnieki kaut kādā veidā citādi raugās gan uz integrācijas padziļināšanas iespējām, gan uz tās paplašināšanas iespējām, ir atspēkojama, analizējot specializēto aptauju rezultātus41.

Nav šaubu, ka Eiropas Savienības lauki turpinās mainīties, tomēr tie saglabās savu specifisko, izkopto ainavu. Eiropas lauksaimnieku vidū tikai nedaudziem ir pieeja lielam kapitālam vai arī māka rīkoties ar saviem ienākumiem kapitāla tirgū. Lielākā daļa ģimenes fermu nespēj ražot un piegādāt savas valsts, pat sava reģiona, patērētājam pārtikas produktus lētāk, nekā to spēj veikt ASV, Kanādas, Austrālijas, Jaunzēlandes, zināmā mērā arī Argentīnas un Dienvidāfrikas Republikas lauksaimniecība.42 Salīdzinājums gan nav īsti taisnīgs, resp., dabas un vēstures specifika noteikusi to, ka Jaunās Pasaules saimniecības ir daudz efektīvākas. Šinī apstāklī nebūt nav mazsvarīgs tāds faktors, ka visās valstīs lauksaimniecība saņem subvencijas. Savukārt, notiek arī zināma atgriešanās laukos no pilsētas dzīves, gan apmetoties mazās pilsētās, bet ne mazums arī nopērkot un paceļot esošu lauku saimniecību. (Elektroniskie saziņas līdzekļi ļauj, dzīvojot laukos, strādāt "pilsētas" darbu.) Stāvokli šodien kārtējo reizi raksturo strīdi starp ES un ASV par tādiem jautājumiem kā pieļaujamās pārtikas ģenētiskās struktūras izmaiņas lielākas peļņas nolūkos43 un cik tīrai jābūt pārtikai (kas ievesta no ārzemēm), lai, piemēram, Kalifornijas stingrie pārtikas noteikumi netiktu pārkāpti44.

Eiropas Savienības vadība rāda visas pazīmes, ka lauksaimniecības politikas veidošanā tā turpinās iet pa stipri līdzīgu taku, kādu ir gājusi līdz šim. Iemesls tam, ka KLP tiek paturēta kā Kopienas tēma, šķiet, ir vienkāršs. Proti, lauksaimniecība ir viena no nedaudzajām tautsaimniecības apritēm, kura ir pietiekami nepakļāvīga pārvalstiskai vadībai un tai pašā laikā nozīmīga diezgan, lai apvienotās Eiropas iestādēm tā būtu jāaizstāv ārzemēs. ASV lauksaimniecības gigantiskā mašīna rada aizvien jaunus produktus (pārsvarā ar ģenētiskā materiāla manipulāciju), kas savukārt bauda šīs valsts lielo autoritāti, lai iekarotu sev vietu ārpasaulē45. Eiropas Savienības Padome ar saviem lēmumiem izcēlusi pārmaiņas KLP kā fundamentālu problēmu, kas steigšus prasa jaunu, radikālu atrisinājumu, kurš savukārt atstās neskartu būtisko Eiropas lauksaimniecības īpatnību. Lauksaimniecības Ministru Padome 1998. g. martā izveidojusi darba grupas, kam uzdots reaģēt uz Eiropas Komisijas iesniegumiem ar konkrētiem grozījumiem KLP darbībā.

Pašreizējās pārrunas par to, kā nākotnē pārveidot KLP, centrējas ap domu, ka pabalsti jāaprēķina pēc lauksaimniecībā nodarbināto skaita, tātad kaut daļēji atdalot tos no saražotā daudzuma. Tas pietuvinās KLP pārējiem strukturālajiem fondiem, vismaz pēc tās darbības. Attiecībā uz strukturālajiem fondiem, vispirms jāatzīmē, ka šie fondi zināmā mērā sasnieguši daļu no tiem uzdotajiem mērķiem, proti, tā dēvēto atpaliekošo reģionu aprites palielināšanu. Dabiskā veidā būtu jāpārtrūkst dažām subvencijām, tomēr dramatiska jauno dalībvalstu ienākšana varētu radīt stāvokli, kurš politiski būtu tālu no līdzsvara, kas tādai situācijai ļautu pastāvēt ilgāku laiku. Pēc pašreizējām nostādnēm, strukturālie fondi attiecināmi uz reģioniem, kuros vidējais ienākums (to noteic, izmantojot nedaudz fantāzijas) ir zems. Ienākot AEVEV, tās visas tiktu iekļautas esošajos strukturālajos fondos, izspiežot vairākumu reģionu, kas apraduši ar šādu subvenciju saņemšanu46. Agenda—2000 paredz šādu orientējošu principu ieviešanu, lai saglābtu cerības uz pozitīvu iznākumu, resp., vienkāršot pabalstu piešķiršanas principus (pašreizējo 7 dažādo kategoriju vietā atstājot tikai 3 kategorijas (mērķus), bet absolūtā naudas izteiksmē atvēlētās summas nedaudz pieaug):

— 1. jaunais mērķis būtu attiecināms uz reģioniem, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir zem 75% Kopienas caurmēra; daži tā dēvētie tālā perifērijā atrodošies reģioni automātiski iekļautos šī mērķa redzeslokā;

— 2. jaunais mērķis paredzētu pabalstu reģioniem, kuros noticis ekonomiskais sabrukums (piemēram, pilsētu centri, kuros īpaši augsta noziedzība), kā arī tiktu attiecināts uz zvejas ostu reģioniem, ņemot vērā to, ka nozveja strauji krītas (pēc pašreizējiem datiem apm. 18% ES iedzīvotāju atrodas šādos reģionos);

— 3. jaunais mērķis (bijušais Eiropas Sociālais fonds) pievērstu uzmanību izglītības un pārskološanas problēmām (pieaugušo gadījumā pārkvalificēšanai), arī celtu sieviešu statusu darba vietā; kopīgā vadlīnija ir veicināt pielāgošanos jauniem darba un dzīves apstākļiem.

Saliedētības fonds, kas ir jauninājums, kuru nodibināja Līgums par Eiropas Savienību, līdz šim atteicies no ierastās Kopienas finansēšanas politikas, proti, piešķirot līdz 85% projekta finansējuma. Ierosināts šo īpatsvaru padarīt daudz zemāku, ideāli — 50%. Mērķis būtu turpmāk atzīt arī ekonomisko un sociālo saliedētību. Reāls ieguvums no šī Fonda līdzšinējās darbības ir bijusi lielākas kārtības ieviešana pašvaldību finanšu apsekošanā (prasība, ka Auditoru Tiesai jāizskata gada finanses, samazinājusi nekārtību šinī jomā). Attiecībā uz jauno dalībvalstu iekļaušanos, tās pakāpeniski un, ņemot vērā to apguves iespējas, gūs labumu no kopējā finansējuma. Kandidātvalstīm iepazīšanās ar strukturālo fondu darbību būs nopietna daļa to pārrunās par iekļaušanos ES. Iespējams, ka šīm valstīm pieļaus pašreizējo 85% likmi attiecībā uz sevišķi svarīgu infrastrukturālo projektu realizēšanu.

Savos aprēķinos par izmaksām Eiropas Komisija ņēmusi vērā tādu iespēju, ka visas 6 pašreizējās kandidātes varētu iekļauties vienlaicīgi 2002. gadā. Kā rāda finansiālās prognozes, šo valstu pienesums ES budžetam solās būt visai pieticīgs (6 jauno valstu IKP ir kādi 4% no EUR—15 IKP, ar atbilstošām proporcionālām iemaksām ES budžetā). Cerība uz satuvināšanos balstās pārliecībā, ka AEVEV varētu ilgākā laika posmā — būtībā paredzamos 10 gadus — noturēt paaugstinātu IKP pieauguma tempu (4% jaunajās dalībvalstīs iepretim 2% pārējās 15 dalībvalstīs).47

Attiecībā uz ES iestāžu iekšējās darbības reformām, vispirms jākonstatē, ka Amsterdamas līgums paveicis gaužām maz šinī sakarā. Romas līgumā neierakstītās, bet par ieražu kļuvušās lielo dalībvalstu pārstāvības ar 2 Eiropas Komisijas valdes locekļiem (pārējās valstis — ar vienu locekli) likvidēšana, varētu teikt, ir stipri pieticīgs solis. Jāņem vērā, ka pašreizējo 20 valdes locekļu mandāti tiks pagarināti vai arī jauni locekļi izraudzīti 1999. g. otrajā pusē, laikā, kad vēl nebūs iekļāvusies neviena no pašreiz 6 valstīm, kas uzsākušas sarunas. Iespējams, ka pirmos jaunos Komisijas valdes locekļus ieraudzīsim tikai ap 2005. gadu. Savukārt Amsterdamas līguma nostādne, ka, valdes locekļu skaitam pārsniedzot 20, nepieciešama jauna vienošanās par šo tēmu, it kā norāda uz vēl vienas starpvaldību konferences nepieciešamību. Šinī sakarā dalībvalstu viedoklis ir stipri dažāds — SVK mēdz ieilgt, toties vienošanās strīdīgos jautājumos vienalga tiek panākta Eiropas Savienības vadības sapulcēs (kaut arī daļa to ir visai klusas un diskrētas). Attiecībā uz Eiropas Komisijas darbinieku statusu (pasaulē vienīgā pārnacionālā ierēdņu grupa, kuru darbība ir saistoša dalībvalstīm), uzsākta darba noteikumu un iekšējās organizācijas novērtēšanas akcija, kuras sekas vēl nav prognozējamas.48

8.3. Darba kārtība—2000

— ārējās konsekvences

Eiropas Savienības ārējās aktivitātes pirmā skatījumā izriet no tās stāvokļa kā lielākajam tirdzniecības blokam pasaulē. ES dalībvalstis savu kopīgo garīgo mantojumu, resp., demokrātijas principus, cilvēka tiesību ievērošanu un tās sabiedriskās attīstības modeli, aktīvi reklamē pasaulē. Dalībvalstis un ES iestādes kopīgi apkaro organizēto noziedzību, terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanos. Kontrabandas ieplūde ES dalībvalstīs apturama, vienīgi nodibinot ciešākas saites ar tām valstīm, kur kontrabanda (narkotikas, piemēram) rodas, kā arī pievēršot uzmanību kontrabandas tranzīta valstīm. ES modelis šādās attiecībās ir veicināt ilgtspējīgu ekonomikas attīstību, lai samazinātu šo nelegālo aktivitāšu finansiālo pievilcību. Arī bez tālākas paplašināšanās ES iesaistījusi Vidusjūras valstis dialogā, kurā mijas politiskas un ekonomiskas tēmas; ar tā dēvētām Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīm noregulētas tirdzniecības un attīstību veicinošas attiecības. Dialogā ar Latīņamerikas valstīm liela nozīme atvēlēta Spānijas un Portugāles pieredzei, kuru ES mantoja līdz ar šo valstu iekļaušanos.

ES attiecības ar ASV arī izpaužas kā pastiprināts politisks un tirdzniecisks dialogs. Eiropas Komisijas prezidents tiekas ar ASV prezidentu divi reizes gadā, pastāv regulāri sakari zemākā Kopienas iestāžu līmenī.49 Iecere izveidot Pāratlantijas mēroga tirgu, kas piesaukta kā abu šo tirdzniecības ziņā tuvo grupējumu uzdevums, protams, nav aicinājums veidot to pēc Vienotā tirgus principiem. Drīzāk pašreizējo G—7 valstu vietā varētu parādīties G—3 (ASV, ES, Japāna). Šīs attiecības un attiecības ar attīstītajām valstīm, konkrēti ar Kanādu, Japānu, Austrāliju un Jaunzēlandi, kā arī ar tā dēvētām strauji attīstošām valstīm, saprotams, ietekmēs ES Austrumu paplašinājums — tik tālu, cik tās jutīs jaunus konkurentus AEVEV.

Austrumu paplašinājums ir viens no lielākajiem Eiropas integrācijas uzdevumiem ārlietās, konkrēti ārējās tirdzniecības un ārvalstu (kā potenciālu tirdzniecības partneru) ekonomikas attīstības veicināšanas jomās. Paplašināšanās pastiprinās jau tā ļoti labi reglamentēto ES klātbūtni Vidusjūras telpā. Sekmīgs paplašināšanās iznākums noteikti stabilizēs ES klātbūtni Baltijā. Ievērosim, ka Kaļiņingradas apgabala kļūšana par salu Eiropas Savienībā nav nekas jauns. Daudzas tādas izolētas saliņas jau pastāv ES kā vēsturiski kuriozi. Baltijā Kaļiņingradas "problēmas" atrisinājums varētu līdzināties izkārtojumam attiecībā uz Ālandu salu arhipelāgu, kas nav līdz ar Somiju visā pilnībā iekļāvies ES. Ņemot vērā Krievijas tradicionālo tieksmi izturēties ar dziļām aizdomām pret visu, kas nav tās izdomāts, ES piedāvā Partnerības un sadarbības līgumus gan Krievijai, gan Ukrainai. Agenda—2000 atzīst, ka daudziem etniskajiem krieviem, kas dzīvo Igaunijā un Latvijā, nāksies sevi izglītot, lai izprastu, ko nozīmē dzīvot uz Rietumeiropas tiesību pamata izveidotā valstī un Savienībā. Pilnīgi jauns atvērums radīsies, paveroties tiešai pieejai Melnajai jūrai. ES iegūs jaunus saskares punktus, arī jaunas tirdzniecības iespējas.

Vislielāko uzmanību (spriežot pēc vietas, kas atvēlēta šai tēmai) Agenda—2000 velta ekonomiskā un politiskā stāvokļa novērtējumam visās 10 Austrumeiropas un Viduseiropas valstīs, kas kandidē uz iekļaušanos ES. Lieki uzsvērt jēdzienu "iekļauties kā dalībvalstij", jo ES nepieļauj nekādu pusceļa stāvokli, vismaz ne ilgākā laika skatījumā.50 Šeit EET līguma ietvaros it kā "asociētām" valstīm nav nekādas teikšanas par ES lēmumu pieņemšanu, tās apņemas ieviest savā likumdošanā visu jauno, kas rodas acquis. Idejiski, šādas starpstacijas izveidošana varētu nogurdināt AEVEV ceļā uz patiesu tautsaimniecības atveseļošanos, kaut gan ne viens vien nopietns pētījums rāda, ka kaut kādā veidā būs jāatrod atbilde uz šo dilemmu: ļoti iespējams, nāksies gaidīt 20 gadus vai vēl ilgāk, iekams AEVEV aprites pietuvosies ES līmenim tādā mērā, lai iekļaušanās nenotiktu kā pārkāpšana no airu laivas ātrā motorlaivā.51 AEVEV galvenā interese, iekļaujoties ES, nav tiešie labumi, kas saistās ar pieeju ES budžetam. Galvenā interese ir nodrošināt, lai privātie investori (šeit uz brīdi pieņemot, ka attīstīto valstu lielie valsts darbinieku pensiju fondi, arī valsts bankas uzskatāmi kā privātas personas) atrastu par iespējamu ieguldīt tās milzīgās summas, kas nepieciešamas, lai paceltu saimniecisko apriti AEVEV. Kā zināms no pieredzes, kas iegūta, kopš AEVEV sākās pāreja uz tirgus noteiktu tautsaimniecības sistēmu, atklājušies ļoti augstie riska faktori, kas liek lielajam ārzemju investoram rūpīgi pārdomāt savu ieguldījumu nodrošināšanas politiku attiecībā uz AEVEV.

Eiropas Komisija 1992. gadā publiski atzina, ka toreiz aktuālajām kandidātēm (Turcijai, Kiprai, Maltai, Norvēģijai, Austrijai, Zviedrijai, Somijai un Šveicei) drīzumā pievienosies vismaz trīs tā dēvētās Višegradas52 valstis (Ungārija, Polija un Čehoslovākija), vēlāk arī Bulgārija un Rumānija. Šis paplašinājums, lai cik tas būtu sarežģīts un arī lai cik dārgi izmaksātu, tika atzīts par uzdevumu, no kura ES neatsakās. Savā ziņā šīs Eiropas valstis bija beidzot ieradušās (bez pavadoņa) uz to konferenci, kas 1948. gadā atklāja Eiropas integrāciju (skatīt 2.3. nodaļu). Kopš 1992. g. politiskais segums ES Austrumu paplašinājumam vairākas reizes atkārtots, bet tas padarīts neatgriezenisks ar Kopenhāgenas kritēriju formulēšanu. Tautsaimniecības aprites pacelšana AEVEV bija uzdevums, kas prasīs daudz laika, — izejas stāvoklis bija ļoti pieticīgs. ES politiskā vadība apzinājās, ka demokrātija AEVEV sabiedrības visplašākajās aprindās saistījās ar turīgu dzīvi. Lai nodrošinātu straujāku ekonomikas uzlabošanos, kas savukārt apstiprinātu demokrātijas praksi, bija nepieciešama Kopienas aktivitāte, lai pierādītu, ka Eiropas integrācijas ideja izvēršas. Tautsaimniecības attīstības veicināšana uz vietas un ikvienā AEVEV kļuva par ES dalībvalstu ārpolitikas kursa apliecinājumu. Iekļaušanās ES nedrīkst izraisīt jaunajās dalībvalstīs saimniecisku šoku; pasākumi, kas veicami, lai panāktu šādu iznākumu, arī nedrīkstēja izraisīt šoku. Šī aksioma kļuva par devīzi visai tālākai ar Agenda—2000 saistītai AEVEV stāvokļa novērtēšanai.

Pretēji tam, kā to mēdz populistiski apgalvot, ES nav tāds valstu grupējums, kam nepieciešama mūžīga paplašināšanās vai padziļināšanās, lai attaisnotu savu pastāvēšanu. Būtu pareizāk saskatīt ārpus Eiropas atrodošos valstu rīcībā daudzus impulsus, kas liek ES konsolidēties, iekams tā uzņemas jaunu paplašinājumu. Daži faktori liedz nogaidīt "izdevīgāku" brīdi, kad pieņemt AEVEV kandidatūras. Pirmkārt, daudzas ārvalstis savu tautsaimniecības augšupeju šodien izvērš uz ES pilsoņu vairākuma rēķina, piesaistot ES investīcijas ar šaubīgiem pasākumiem, — AEVEV vēl atrodas tādā attīstības stadijā, ka tās nespēj konkurēt ar šādiem sāncenšiem. Otrkārt, ārvalstis iekaro sev vietu ES vienotajā tirgū ar tikpat šaubīgiem paņēmieniem53. Daudzās no šīm valstīm pilnīgi trūkst vajadzības pēc kādas minimālās algas, pēc savu pilsoņu sociālā nodrošinājuma. Pat vairāk: netrūkst tādu valstu, kas savtīgu nolūku dēļ pārdod ES preces zem šo preču pašizmaksas.

Vēl viens impulss ES darbības padziļināšanai ir tās ārējo robežu nostiprināšana. Tikai retā nabadzīgā pasaules nostūrī nav dzirdēts par to, ka Eiropā pat nabags dzīvo (salīdzinoši) kā bagātnieks. Ārvalstnieki, kas pieder kriminālām struktūrām, atrodot atbalstu tādos pašos slāņos ES, cenšas šādus cilvēkus apzagt, ievedot tos nelegālā ceļā Eiropas Savienībā. AEVEV iekļaušanās ES abpusēji izdevīgā veidā risinātu šo problēmu. No vienas puses, ES ārējās robežas attālinātos no tās visbagātākajiem reģioniem. No otras puses, stingri ievērojot likumu, apstākļos, kuros citi nodarbošanās veidi ir daudz izdevīgāki, AEVEV vairs nebūtu tranzīta ceļš. Piedevām vēl tas, ka šajās valstīs nav izplatīta neviena no pasaulē pazīstamākajām valodām (pārsvarā angļu, arī spāņu valoda), stipri mazinātu šo ES dalībvalstu pievilcību nelegālajam ekonomisko labumu meklētājam.

ES papildinājums gan iedzīvotāju skaita ziņā (gandrīz 30%), gan daudzveidības ziņā (26 dalībvalstu ES būtu 21 valsts valoda), solās aizņemt krietni ilgāku laiku nekā jebkurš līdzšinējais paplašinājums. Iespējams sazīmēt virkni nopietnu pasākumu, kas jau veikti, bet jāpiebilst, ka uzdevums integrēt visas 11 valstis uzreiz ir krietni pāri ES kā organizācijas spēkiem. Agenda—2000 ir pirmā iespēja gan ES dalībvalstīm, gan kandidātēm novērtēt progresu, kas paveikts, attīstot AEVEV ekonomiku, saskaņojot likumdošanu, veidojot demokrātisku sabiedrību. Šis dokuments, protams, nevar izskatīt AEVEV ekonomisko sasniegumu būtību kopumā — tas arī nebija šī novērtējuma nolūks54. Rezultāti, kā bija prognozējams, ir pretrunīgi. Galvenajam secinājumam, ka visas AEVEV atrodas patālu no iekļaušanās, sekoja otrs, politiski motivēts secinājums, proti, ka 5 AEVEV gadījumā progress un progresa turpinājums ir apmierinošs diezgan, lai Austrumu paplašinājums uzsāktos pakāpeniskā veidā. Lai gan ir saprotams, ka šāda attīstība varētu izraisīt lielas nesaskaņas tad, kad pirmās bijušās AEVEV (kuras praktiski neviena nav izrādījušas tieksmi sadarboties ar saviem kaimiņiem nelaimē, meklējot savtīgu sadarbību ar bagātākajām ES dalībvalstīm) izmantos "tiesības" likt kāju priekšā pārējām kandidātēm55. Lai gan Agenda—2000 par to nav runāts, tas ir uzdevums šī paplašinājuma pieskatītājiem, konkrēti Ministru Padomei, kā atrisināt šo problēmu, kad tā parādīsies.

38 Toreiz Rietumeiropas valstīs lauku, mazpilsētu, pat lielpilsētu iedzīvotāji juta bada draudus, piemēram, pārtikas kuponi saglabājās divus vai vairāk gadus pēc kara beigām; tautsaimniecības eksporta iespēju izmantošanu kavēja valūtas problēmas — šodien teiktu, konvertējamās valūtas trūkums; Māršala plāns bija arī stimuls lauksaimniecībai, jo daļa šī finansējuma tika vienkārši apēsta.

39 Šīs tēmas detalizētāk (ar ieskatu, kā tās konkrēti attiecas uz atsevišķām pārtikas kategorijām) aprakstītas Eiropas Komisijas ieteikumu dokumentā, kas publicēts 1998. gada pavasarī, proti, Agenda-2000, The Commission proposals, The future for European Agriculture.

40 Galvenais secinājums ir tāds, ka pāreja no cenu nodrošināšanas uz lauksaimnieku ienākumu nodrošināšanu ir pareizais attīstības virziens, citādi Agenda—2000 lielā mērā atkārto (idejiskā līmenī) jau pazīstamus konstatējumus un priekšlikumus (skatīt: European Commission, DG-VI, Agricultural Strategy Paper, Brussels, December 1995).

41 Skatīt: R. Sinnott, N. Winston, Farmers and the CAP and support for European integration, RSC paper 97/14, EUI, Fiesole, 1997.

42 Velti meklēt Eiropas politisko aprindu izteicienos šādu atziņu; par šo tēmu skatīt: P. Ludlow, British agriculture and the Brussels negotiations, 10.nodaļa, G.Wilkes, red., Britain’s failure to enter the European Community.

43 Piemēram, lietojot ar mākslīgu ģenētiskā materiāla manipulāciju ražotu hormonu, iespējams celt piena izslaukumu vismaz par 10%; izraisās šaubas, vai šādā veidā iegūtie piena produkti patiesi nesatur vielas, kas ilgākā laikā apdraudētu cilvēka veselību.

44 Piemērs ir ažiotāža, kas izcēlās pēc tam, kad no Francijas piegādātā minerālūdenī tika atrasti šķietami pārkāpumi atļauto minerālu sastāvā.

45 Šo procesu ASV politiķi un politologi raksturo kā pasaules atvēršanu ASV precēm.

46 Tikai vistrūcīgākie Spānijas un Portugāles reģioni, arī daži reģioni Grieķijā paliktu neskarti; no otras puses, pašreizējie noteikumi par Saliedētības fonda darbību izslēgtu visas AEVEV no šī Fonda: tāds stāvoklis izjauktu ES iekšējo harmoniju, tas padarītu praktiski visas šodienas ES dalībvalstis par donorvalstīm, un, ja nekas netiktu mainīts, tas garantētu AEVEV kandidatūru noraidīšanu vai vismaz stipri gari izstieptas sarunas.

47 Skatīt: Commission of the European Communities, Communication to the Council and to the European Parliament on the Establishment of a Financial Perspective for the Period 2000–2006.

48 Savu neapmierinātību ar Eiropas Komisiju visnopietnākajā veidā pauž Ministru Padome, resp., nacionālās valdības, kurām vismazāk simpatizē tas, ka šie darbinieki mēdz rīkoties, vadoties pēc konkrētās problēmas tehniski vispareizākā risinājuma. Daudz kritikas izteikts par nepilnībām naudas izdošanā, resp., līgumu izpildes apsekošanā; programma, kas sākās 1995. g. un saucas SEM-2000 (Sound and Efficient Management), līdz šim visvairāk orientēta uz krāpšanas novēršanu, tās ietvaros pastiprināta juridiskās daļas līdzdalība, lai padarītu lēmumus un arī līgumus tādus, kas izslēdz krāpšanas iespēju.

49 Madridē 1995. g. decembrī parakstīta vienošanās, kas noteic tematiskās ievirzes šim dialogam starp ES un ASV, skatīt: A New Trans-Atlantic Agenda, Bulletin of the EU, 12-1995, toties ciešo ASV un ES tirdzniecisko saišu analīze, raugoties no ES viedokļa, atrodama: Y. Devuyst, Transatlantic Trade Policy: US Market Opening Strategies, Free University of Brussels (ULB), Brussels, 1995.

50 Pirmajos gados pēc Iekļaušanās līguma ratificēšanas, kad ES Ministru Padome pieņēmusi attiecīgos lēmumus papildināt ES konstitucionālo pamatu ar grozījumiem un izmaiņām, tiek pieļautas atkāpes no pilnīgas ES acquis ievērošanas, protams, uz noteiktu pārejas laiku (franču termins derogation - ‘pieļauta atkāpe’ — tiek lietots arī angliski); tikai pēc tam, kad šī pāreja paveikta, var teikt, ka jaunā dalībvalsts ir visā pilnībā iekļāvusies ES.

51 Šinī apakšnodaļā izmantotas atziņas, kas publicētas grāmatā: R. E. Baldwin, Towards an Integrated Europe, CEPR, London, 1994, sevišķi tāpēc, ka šis samērā pavecais pētījums pieskaita trijas Baltijas valstis pie kandidātēm; pētījumu, kas izskata vienīgi 4 AEVEV (Čehiju, Poliju, Slovākiju un Ungāriju), ir stipri daudz, taču to slēdzieni maz interesē lasītāju Latvijā.

52 Satiekoties Visegrad pilsētiņā Ungārijā 1991. g. jūnijā, šīs valstis paziņoja savu ieceri integrēties Rietumeiropas tautsaimnieciskās un politiskās apritēs; tā bija deklarācija par šo valstu pēdējo saišu saraušanu ar toreiz vēl formāli pastāvošo Varšavas paktu (militārā ziņā) un SEPP (ekonomiskā ziņā).

53 Daudzas valstis pasaulē nodarbojas ar intelektuālā darba pirātismu, informātikas jomā, kultūrpreču jomā, arī ar vienkāršu modes preču viltošanu.

54 Agenda—2000 galvenajā dokumentā COM (97) 2000 Eiropas Komisija apskata Kipras kandidatūras politisko problemātiku; pozitīvais atzinums par Kipras saimnieciskiem procesiem neprasa atkārtošanu (protams, ja saimnieciskais stāvoklis Kiprā būtu pasliktinājies, tad šis fakts būtu atzīmēts Agenda—2000).

55 Bez tam ģeogrāfijas atlantos iespējams saskatīt vēl garu virkni valstu, kuras (kādreiz) varētu pretendēt uz kandidēšanu, sevišķi tādā gadījumā, ja vienīgais kritērijs būtu tīri ģeogrāfisks.

Turpmāk — vēl

No Rīgas izdevniecībā "Junda" (redaktors Ivars Tirans) topošās Dr. Eduarda Bruno Dekšņa grāmatas "Eiropas apvienošanās: integrācija un suverenitāte"