Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 21-12

Jelgavā 2021. gada 27. maijā (prot. Nr. 7, 4. p.)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43. panta pirmās daļas 4. un 6. punktu un trešo daļu

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Jelgavas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) kapsētu (turpmāk – kapsētu) iekšējās kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, kapsētu apsaimniekotāja un kapavietas uzturētāju tiesības un pienākumus.

2. Lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sagatavošana;

2.2. aktēta kapavieta – Noteikumu kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta;

2.3. amatnieks – komersants, kurš veic kapavietas labiekārtošanu, aprīkojuma uzstādīšanu, rekonstrukciju, demontāžu;

2.4. apbedījums – iezārkota miruša cilvēka vai urnas ar kremēta miruša cilvēka pelniem (turpmāk – urna) apbedījuma vieta kapavietā;

2.5. apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs – komersants, kas veic mirušā cilvēka (turpmāk – mirušais) apbedīšanu;

2.6. apbedīto personu reģistrs - kapsētā apbedīto personu uzskaites pamatdokumenti, kurus veido: mirušo reģistrācijas grāmata, kapavietas uzturēšanas līgumi, lēmumi, un dati kapsētu informācijas pārvaldības sistēmā;

2.7. bezpiederīgais mirušais – mirušais, kuram nav laulātā, radinieku vai citu personu, kuras organizē mirušā apbedīšanu;

2.8. kapsēta – noteikta teritorija, kas saskaņā ar Jelgavas pilsētas domes (turpmāk –dome) lēmumu ierādīta mirušo apbedīšanai;

2.9. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas vai mirušos apbedī ģimenes kapavietās;

2.10. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī ģimenes kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota;

2.11. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā pārtraukta apbedījumu veikšana un to atjaunošana pieļaujama saskaņā ar normatīvajiem aktiem un domes lēmumu;

2.12. kapavieta (tajā skaitā arī ģimenes kapavieta) – noteikta izmēra zemes teritorija kapsētā, kura ierādīta mirušā apbedīšanai un šīs teritorijas labiekārtošanai un uzturēšanai;

2.13. ģimenes kapavieta – iepriekš piešķirta un labiekārtota kapavieta, kurā ir veikti apbedījumi;

2.14. kapavietas aprīkojums – kapavietā uzstādīta piemiņas zīme, piemineklis, soliņš, apmales, sēta u.tml.;

2.15. kapavietas uzturētājs – fiziska persona, kurai piešķirta kapavieta un kura ir atbildīga par kapavietas uzturēšanu;

2.16. kapavietu komisija – kapsētu apsaimniekotāja izveidota komisija, kas nodrošina nekoptas kapavietas aktēšanu;

2.17. kapliča – ēka kapsētā mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei;

2.18. kapsētu apsaimniekotājs – Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde "Pilsētsaimniecība";

2.19. kapsētas pārzinis – kapsētu apsaimniekotāja darbinieks, kurš nodrošina šo Noteikumu ievērošanu kapsētā un veic Noteikumos paredzētos pienākumus;

2.20. virsapbedījums – mirušā apbedīšana virs esošā apbedījuma Noteikumos paredzētajā kārtībā.

3. Lēmumu par jaunas kapsētas ierīkošanu pieņem dome.

4. Kapsētas statusu (atvērta, daļēji slēgta vai slēgta kapsēta) nosaka dome.

5. Apmeklētājiem kapsētu teritorijas atvērtas katru dienu bez laika ierobežojumiem.

6. Apbedīšana notiek katru dienu, izņemot svētdienas, pirmdienas un svētku dienas. Izņēmuma gadījumos šajās dienās var veikt apbedīšanu, saņemot kapsētu apsaimniekotāja saskaņojumu.

7. Kapsētas apmeklētājs, neatkarīgi no apmeklējuma mērķa, kapsētā izturas atbilstoši vispārpieņemtām sabiedrības uzvedības normām, ievēro Noteikumu prasības un kapsētu apsaimniekotāja norādījumus.

8. Kapsētās aizliegts:

8.1. patvaļīgi cirst un bojāt kokus;

8.2. piegružot kapsētu un tās aizsargjoslu teritorijas;

8.3. izmest sadzīves atkritumus;

8.4. ārpus kapavietas robežām stādīt kokus, krūmus, dzīvžogus, novietot kapavietas aprīkojumu, ierīkot kapavietas kopšanas inventāra (plastmasas pudeļu, trauku, maisu, grābekļu utt.) glabātuves;

8.5. patvaļīgi aizņemt kapavietas vai paplašināt esošās kapavietas, mainīt ierādītās kapavietas platību vai kapavietas reljefu;

8.6. veikt apbedījumu bez kapsētu apsaimniekotāja saskaņošanas;

8.7. pārvietot kapsētu apsaimniekotāja vai kapavietu komisijas izvietotās brīdinājuma zīmes;

8.8. rakt smiltis un zemi kapsētas un tās aizsargjoslas teritorijās;

8.9. bojāt kapsētas ēkas, būves un kapavietas aprīkojumu, kapavietas stādījumus;

8.10. ievest dzīvniekus vai apbedīt dzīvniekus;

8.11. traucēt kapsētas apmeklētājus, apbedīšanas ceremoniju norisi vai kapsētu apsaimniekotāja darbu;

8.12. sniegt amatnieka pakalpojumus bez saskaņojuma ar kapsētas pārzini;

8.13. pārvietoties ar slēpēm, braukt ar velosipēdu, skrejriteni, skrituļslidām u.tml.;

8.14. iebraukt ar motorizētajiem transportlīdzekļiem, izņemot:

8.14.1. gadījumus, kad ir saņemta kapsētas pārziņa atļauja;

8.14.2. operatīvos transportlīdzekļus;

8.14.3. kapsētas apsaimniekošanai, uzraudzībai un bēru ceremonijas nodrošināšanai paredzētos transportlīdzekļus;

8.14.4. personas ar I vai II invaliditātes grupu, uzrādot Invaliditātes apliecību kapsētas pārzinim.

9. Kapsētu apsaimniekotājs nodrošina kapsētu teritorijā esošo iekšējo ceļu un infrastruktūras elementu uzturēšanu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, zāles pļaušanu, teritoriju labiekārtošanu, atkritumu izvešanu, jaunu kapsētu teritoriju ierīkošanu un esošo kapsētu paplašināšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

10. Kapsētu apsaimniekotājam ir tiesības Noteikumos paredzētajos gadījumos nolīdzināt nekoptu kapavietu, kā arī atbrīvot patvaļīgi aizņemto kapsētas teritorijas daļu no stādījumiem un kapavietas aprīkojuma.

11. Kapavietu kapsētā piešķir mirušā apbedīšanai, kura pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā.

12. Mirušā apbedīšanai var piešķirt vienvietīgu kapavietu vai ģimenes kapavietu, kurā ir ne vairāk par divām kapavietām.

13. Ģimenes kapavietā mirušo atļauts apbedīt neatkarīgi no mirušā pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

14. Jaunas kapavietas piešķiršana laulātā, vecāku, bērnu apbedīšanai, neatkarīgi no viņu pēdējās deklarētās dzīvesvietas, ir iespējama, pamatojoties uz piederīgā, kura deklarētā dzīvesvieta ir Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā, iesniegumu.

15. Jaunas kapavietas piešķiršanai persona iesniedz kapsētu apsaimniekotājam šādus dokumentus:

15.1. fiziskas personas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu;

15.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

15.3. radniecību apliecinošus dokumentus, ja nepieciešams;

15.4. urnas apbedīšanas gadījumā – dokumenta, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu).

16. Pamatojoties uz personas iesniegtajiem dokumentiem, kapsētu apsaimniekotājs ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā pieņem lēmumu par jaunas kapavietas piešķiršanu un ierāda kapavietu vai pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt jaunu kapavietu.

17. Kapsētu apsaimniekotājs pēc kapavietas apsekošanas, piedaloties kapavietas uzturētājam, vienas darba dienas laikā pieņem lēmumu par apbedījuma veikšanu ģimenes kapavietā, kurā ir brīva vieta vai tajā var veikt virsapbedījumu, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

17.1. fiziskas personas rakstveida iesniegumu par mirušā apbedīšanu ģimenes kapavietā;

17.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

17.3. kapavietas uzturētāja rakstisku piekrišanu, ja iesniegumu iesniedz cita persona, izņemot Noteikumu 20. punktā noteikto gadījumu;

17.4. urnas apbedīšanas gadījumā – dokumentu, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu).

18. Ja pēc ģimenes kapavietas apsekošanas daļēji slēgtā kapsētā, piedaloties kapavietas uzturētājam, konstatēts, ka ģimenes kapavietā nav brīvas vietas vai nevar veikt virsapbedījumu, kapsētu apsaimniekotājs, pamatojoties uz Noteikumu 17. punktā norādītajiem un iesniegtajiem dokumentiem, vienas darba dienas laikā pieņem lēmumu par jaunas vai Noteikumu 21. punktā noteiktajos gadījumos pašvaldības valdījumā nonākušas kapavietas piešķiršanu, šādos gadījumos:

18.1. ja mirušais kapavietas uzturētājam ir laulātais, vecāks vai bērns;

18.2. ja mirušajam kapavietas uzturētājs ir vienīgais radinieks.

19. Kapavietas lielums tiek noteikts pēc šādiem izmēriem:

19.1. atvērtajās kapsētās:

19.2. daļēji slēgtajās kapsētās:

20. Kapavietas uzturētāja nāves gadījumā, kapsētu apsaimniekotājs, pamatojoties uz Noteikumu 15. punktā noteiktajiem un iesniegtajiem dokumentiem, ar lēmumu piešķir izveidoto kapavietu mirušā kapavietas uzturētāja laulātajam, radiniekam vai tiesību un saistību pārņēmējam, vai arī kapavietā iepriekš apbedītā mirušā laulātajam vai radiniekam. Ja par kapavietas uzturēšanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš iesniedzis rakstveida iesniegumu kapsētu apsaimniekotājam par kapavietas piešķiršanu.

21. Lēmumu par kapavietas piešķiršanu atceļ vai kapavietas uzturēšanas tiesības izbeidzas un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

21.1. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu un kapavietas uzturētājs rakstveidā atsakās no kapavietas uzturēšanas;

21.2. kapavietas uzturētājs rakstveidā atsakās no kapavietas uzturēšanas un trīs mēnešu laikā nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja piederīgais ar lūgumu piešķirt šo kapavietu uzturēšanai vai apbedījuma veikšanai;

21.3. ja trīs gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja tiesību un saistību pārņēmējs;

21.4. kapavieta trīs gadus ir atzīta par nekoptu saskaņā ar Noteikumu IX nodaļu.

22. Pašvaldības valdījumā nonākušās kapavietas var ierādīt un piešķirt citiem kapavietas uzturētājiem apbedījuma veikšanai.

23. Apbedīšanu organizē kapavietas uzturētājs vai cita persona ar rakstisku kapavietas uzturētāja piekrišanu.

24. Kapu rakšanas pakalpojumus kapsētās veic kapavietas uzturētāja izvēlēts apbedīšanas pakalpojuma sniedzējs, kas kapu rakšanas laiku saskaņo ar kapsētas pārzini.

25. Apbedīšanas laiku kapavietas uzturētājs vai viņa izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs saskaņo ar kapsētu apsaimniekotāju.

26. Mirušais tiek apbedīts zārkā, bet kremācijas gadījumā – urnā. Kapa bedres dziļumam jābūt ne seklākam par 0,9 metriem no zemes līmeņa līdz zārka vākam, atkarībā no gruntsūdens līmeņa attiecīgajā kapsētā.

27. Kapa bedres dziļumam urnas apbedīšanai jābūt ne seklākam par 0,5 metriem no zemes līmeņa līdz urnas vākam. Vienā kapavietā ir pieļaujama vairāku urnu apbedīšana.

28. Apbedījuma vieta nedrīkst atrasties tuvāk par 1 m no koka un 0,3 m no kapa pieminekļa. Atkāpes no noteiktajiem ierobežojumiem pieļaujamas gadījumos, kad tiek apbedīta urna.

29. Virsapbedījumu, veicot mirušā apbedīšanu zārkā, var izdarīt ne ātrāk kā divdesmit gadus pēc apbedījuma veikšanas, ievērojot Noteikumu 26. punkta prasības.

30. Mirušo var pārapbedīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, bet ne ātrāk kā vienu gadu pēc apbedīšanas dienas. Kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina.

31. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kura veic pārapbedīšanu.

32. Mirstīgo atlieku ekshumāciju organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, informējot par to kapsētu apsaimniekotāju.

33. Kapsētu apsaimniekotājs iznomā kapliču iezārkota mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei.

34. Bēru ceremonijas ilgums kapličā nepārsniedz laiku, kas saskaņots ar kapsētu apsaimniekotāju. Pārējā laikā kapličas ir slēgtas.

35. Kapsētu apsaimniekotājs kapsētās izveido speciālu sektoru bezpiederīgo mirušo apbedīšanai.

36. Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā mirušais, kurš atzīts par bezpiederīgo mirušo, tiek kremēts. Bezpiederīgais mirušais, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem netiek kremēts, tiek apbedīts zārkā.

37. Bezpiederīgo mirušo kapavietu labiekārtošanu nodrošina kapsētu apsaimniekotājs. Kapavietas aprīkojums un dekoratīvie stādījumi, kas uzstādīti, nesaskaņojot ar kapsētu apsaimniekotāju, tiek demontēti.

38. Bezpiederīgā mirušā kapavieta tiek saglabāta divdesmit gadus, ja mirušais apbedīts zārkā. Pēc minētā termiņa beigām bezpiederīgā mirušā kapavietu nolīdzina, un kapsētu apsaimniekotājs lemj par virsapbedījumu veikšanu bezpiederīgo sektorā. Kremētu bezpiederīgo mirušo kapavieta ar tajā apbedītām urnām tiek saglabāta bez termiņa ierobežojuma.

39. Ja pēc bezpiederīgā mirušā apbedīšanas ir pieteikušies piederīgie, kuri vēlas:

39.1. pārapbedīt zārkā apbedīto mirušo, pārapbedīšanu veic, ievērojot Noteikumu 30. un 31. punkta prasības;

39.2. saņemt urnu ar mirušā pelniem, iesniedz iesniegumu kapsētu apsaimniekotājam, uzrādot radniecību apliecinošus dokumentus ar apbedīto mirušo bezpiederīgo.

40. Ja pēc bezpiederīgā mirušā apbedīšanas ir pieteikušies piederīgie vai cita persona, kura vēlas labiekārtot un kopt zārkā apbedītā mirušā kapavietu, kapsētu apsaimniekotājam jāiesniedz iesniegums ar lūgumu piešķirt zārkā apbedītā mirušā kapavietu uzturēšanai bez tiesībām veikt tajā apbedījumus.

41. Kapsētu apsaimniekotājs vienas darba dienas laikā izskata Noteikumu 40. punktā minēto iesniegumu un pieņem lēmumu piešķirt kapavietu uzturēšanai bez tiesībām veikt tajā apbedījumus.

42. Kapavietai var būt tikai viens kapavietas uzturētājs.

43. Kapavietas uzturētājam ir pienākums:

43.1. sakopt kapavietu trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas, ja klimatiskie laika apstākļi to pieļauj;

43.2. kopt ierādīto kapavietas teritoriju;

43.3. apgriezt kapavietas dzīvžogu līdz 0,7 m augstumam;

43.4. amatnieku darbību kapavietā saskaņot ar kapsētas pārzini;

43.5. nogādāt kapavietas kopšanas un labiekārtošanas laikā radušos atkritumus, demontēto kapavietas aprīkojumu savākšanas vietā novietotajos konteineros;

43.6. atbrīvot apbedījuma vietu no kapavietā uzstādītā aprīkojuma pirms apbedījuma veikšanas.

44. Kapavietas uzturētājam aizliegts:

44.1. patvarīgi palielināt ierādītās kapavietas robežas;

44.2. veikt jebkādus stādījumus ārpus ierādītās kapavietas robežām;

44.3. stādīt kapavietā kokus, kuri nav paredzēti dekoratīvo apstādījumu veidošanai un kuru garums pēc to izaugšanas pārsniedz 2 m;

44.4. stādīt kapavietā krūmājus, kuru augstums pārsniedz 0,7 m vai traucē blakus esošās kapavietas kopšanu, vai kuru zari šķērso kapavietas robežas;

44.5. kapavietas labiekārtošanas rezultātā sašaurināt celiņus starp kapavietu rindām;

44.6. izmantot blakus esošās kapavietas teritoriju mehānismu, materiālu, atkritumu u.tml. novietošanai.

45. Katru gadu maijā kapavietu komisija apseko nekoptās kapavietas, sagatavo aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar noteikta parauga brīdinājuma zīmi (1. pielikums). Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi uzturētajā kapavietā, tiek izvietota uz informācijas stenda kapsētā.

46. Kapavietu komisija pēc Noteikumu 45. punktā minētā akta sagatavošanas kapavietas uzturētājam, ja tas ir zināms, uz viņa norādīto adresi nosūta:

46.1. akta kopiju;

46.2. brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu ar uzaicinājumu trīs mēnešu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas novērst aktā konstatētos pārkāpumus.

47. Ja kapavietu komisija ir sagatavojusi Noteikumu 45. punktā minēto aktu un nav iespējams identificēt kapavietas uzturētāju, kapsētu apsaimniekotājs organizē informācijas par nekopto kapavietu ievietošanu pašvaldības informatīvajā izdevumā "Jelgavas Vēstnesis", uz informācijas stenda kapsētā, kā arī tīmekļa vietnēs www.jelgava.lv un www.pilsetsaimnieciba.lv, norādot kapsētu, kurā atrodas nekoptā kapavieta, sektoru, rindu, vietu, kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību izbeigšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai trīs mēnešu laikā no publikācijas dienas sakopt kapavietu un ierasties pie kapsētu apsaimniekotāja.

48. Ja kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarotā persona pēc trešā Noteikumu 45. punktā minētā akta sagatavošanas Noteikumu 46.2. apakšpunktā un 47. punktā noteiktajā termiņā nesakopj kapavietu, kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā.

49. Kapsētu apsaimniekotāja faktisko rīcību un pieņemtos lēmumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var apstrīdēt domes priekšsēdētājam.

50. Domes priekšsēdētāja lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

51. Par Noteikumu 8., 43., 44. un 54. punktā noteikto prasību neievērošanu, ja sods nav paredzēts citos normatīvajos aktos, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskai personai no divām līdz divdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskai personai – no desmit līdz trīsdesmit naudas soda vienībām.

52. Kontroli par Noteikumu izpildi un administratīvā pārkāpuma procesu par Noteikumu pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes "Jelgavas pilsētas pašvaldības policija" amatpersonas. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Jelgavas pilsētas domes Administratīvā komisija.

53. Administratīvais sods neatbrīvo Noteikumu pārkāpēju no pārkāpuma novēršanas kā arī nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

54. Kapavietas uzturētājam ir tiesības atstāt kapavietā esošus kokus un citus stādījumus, kuru garums pārsniedz 2 m, krūmājus, kuru augstums pārsniedz 0,7 m, ja tie iestādīti līdz šo Noteikumu spēkā stāšanās dienai. Kapavietas uzturētājam ir pienākums viena gada laikā pēc šo Noteikumu spēkā stāšanās sakopt kapavietā esošus kokus un citus stādījumus, kas pārsniedz 2 m, krūmājus, kuru augstums pārsniedz 0,7 m tā, lai to saknes un zari netraucē blakus esošo kapavietu uzturēšanai, kapsētas apsaimniekošanai vai kapsētas apmeklētājiem.

55. Atzīt par spēku zaudējušiem Jelgavas pilsētas pašvaldības 2011. gada 24. marta saistošos noteikumus Nr. 11-12 "Jelgavas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2011, Nr. 58; 2012, Nr. 166; 2013, Nr. 200; 2018, Nr. 72; 2019, Nr. 152; 2020, Nr. 50; 2020, Nr. 117).

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs A. Rāviņš

1. pielikums
Jelgavas pilsētas pašvaldības
2021. gada 27. maija saistošajiem noteikumiem Nr. 21-12
"Jelgavas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un
uzturēšanas noteikumi"

Koka mietiņš (izmēri brīdinājuma zīmei milimetros) ar dzeltenā krāsā nokrāsotu augšējo daļu un aktēšanas datumu.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs A. Rāviņš

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs A. Rāviņš