Otrdien, 11. augustā, par teicamu un godprātīgu dienestu, ilggadēju un neatsveramu ieguldījumu Zemessardzes veidošanā un attīstībā, par sekmīgu Zemessardzes komandiera amata pienākumu pildīšanu kopš 1997. gada jūlija apbalvoja Zemessardzes pulkvedi Jēkabu Blauu. Aizsardzības ministrijas ģenerālinspektors Jānis Arvīds Baškers pasniedza aizsardzības ministra apbalvojumu — "Atzinības Goda zīmi", savukārt Zemessardzes komandieris Zemessardzes pulkvežleitnants Raimonds Graube pasniedza Zemessardzes augstāko apbalvojumu — "Zemessardzes Nopelnu zīmi". Apbalvošanas ceremonijā piedalījās un atzinīgus vārdus teica arī NBS komandieris Zemessardzes pulkvedis Juris Eihmanis, kā arī Zemessardzes brigāžu komandieri un štāba virsnieki.

Jēkabs Blaus viens no pirmajiem 1991. gada janvāra trauksmainajās dienās stājās Ministru padomes ēkas apsargu rindās, 1991. gada augustā piedalījās Komunistiskās partijas, kara komisariātu, VDK un okupācijas armijas īpašumu pārņemšanā, vadot īpašumu pārņemšanas komisiju. Pateicoties J.Blaua izcilajam diplomāta un organizatora talantam, objekti tika pārņemti labā tehniskā stāvoklī.

Zemessardzes pulkvedis J.Blaus ir organizējis un vadījis gan Zemessardzes 27. Cēsu bataljonu, gan Zemessardzes 2. Vidzemes novada brigādi. 1996. gadā sekmīgi pildījis Zemessardzes štāba priekšnieka pienākumus. Būdams profesionāls celtnieks un vadītājs, daudz paveicis Zemessardzes materiāli tehniskās bāzes izveidē un pilnveidošanā, veicinājis Zemessardzes Kājnieku mācību centra izveidi Cēsīs un nodrošinājis Zemessardzes Obligātā militārā dienesta rotas augsto prestižu.

J.Blaus ir ieguvis labu militāro izglītību ārvalstīs — "Militāro attiecību departamenta pieredze" (ASV, Mičiganas štats), "Militāro organizāciju atbalsts civilajām iestādēm" (ASV, Kalifornijas štats), "Aizsardzības vadības un demokrātiskai valsts iekārtai atbilstošas aizsardzības stratēģijas formulēšana" (Vācija, Garmiša) u.c.

Ar aizsardzības ministra apbalvojumu "Atzinības Goda zīmi" apbalvots arī Zemessardzes 2. Vidzemes novada brigādes komandiera pienākumu izpildītājs Zemessardzes pulkvežleitnants Harijs Gackis. Kopš Zemessardzes dibināšanas 1991. gadā H.Gackis ir organizējis un vadījis Zemessardzes 22. Valmieras bataljonu.

Zemessardzes štāba

ārējo sakaru dienests

Rīgā ieradusies Lielbritānijas militāro pasniedzēju grupa majora Ričarda Korniša ( Richard Cornish ) (attēlā pa kreisi) vadībā, lai Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetiem mācītu militārās vadības teoriju, kā arī britu kaujas taktiku vada komandieru līmenī. Praktiskās nodarbībās kadetus iepazīstina ar britu karavīru fiziskās sagatavošanas metodēm.

R.Kornišs pastāstīja, ka ar prieku devies uz Latviju, lai klātienē tiktos ar latviešiem, jo pēdējos gados Lielbritānijas presē daudz tiekot rakstīts par Baltijas valstīm. Ričardam Kornišam patīk Rīga. Arī kadeti ir labi sagatavoti un centīgi izpilda viņa seržantu piedāvātos vingrinājumus. Par savstarpējo saprašanos Ričards smejoties piebilst, ka kadetiem netraucējot angļu valoda ar skotu akcentu, jo seržanti Gordijs, Alēns un Endijs nāk no Skotijas.

Savukārt Nacionālās aizsardzības akadēmijas viengadīgā kursa kadets Dmitrijs Oreškins ļoti atzinīgi novērtēja iespēju mācīties britu pasniedzēju vadībā, kuri rūpīgi seko, lai katrs kadets savus spēkus un zināšanas pilnībā veltītu vingrinājuma apguvei. Nācies apgūt jaunas iemaņas, rīkojoties ar ieroci šaušanas nodarbībās, jo briti māca ieroča pārlādēšanu veikt ar kreiso roku, kas nebija raksturīgi, šaujot ar "Kalašņikovu". Šādā sadarbībā jaunie virsnieki apgūst praktisko militāro angļu sarunvalodu, kā arī jaunas atziņas virsnieku un karavīru savstarpējās attiecībās.

Andris Kļaviņš

Autora foto

Pēc statistikas rādītājiem, Latvijā 1998.gada 1.jūnijā ir 286 civiliestādes. 1997.gadā un 1998.gada pirmajā pusgadā no civiliestāžu saraksta izslēgtas 7 civiliestādes un iekļautas 8 civiliestādes. Likuma "Par valsts civildienestu" izpratnē civiliestādes ir valsts institūcijas, kas pilda valsts pārvaldes funkcijas.

Valsts civildienestā strādājošo ierēdņu kandidātu skaits 1998.gada jūnijā ir 8187, tai skaitā ministriju centrālajos aparātos — 1320. Salīdzinot ar gada sākumu, kopējais ierēdņu kandidātu skaits ir samazinājies par 934, tai skaitā ministriju centrālajos aparātos — par 168 ierēdņu kandidātiem.

Valsts civildienests paliek vecāks. 1996.gadā ierēdņu kandidātu vidējais vecums bija 39 gadi, bet 1998.gada jūnijā — jau 41 gads. Visvairāk civildienestā strādājošo ir vecumā no 31 līdz 40 gadiem (29%). Civildienestā strādā 55% sievietes un 45% vīrieši, tai skaitā ministriju centrālajos aparātos 70% — sievietes un 30% — vīrieši.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nr.121 "Noteikumi par vienoto valsts pārvaldes funkciju un ierēdņu (ierēdņu kandidātu) uzskaites sistēmu" (07.04.1998.), valsts civiliestādes sniedz Valsts civildienesta pārvaldei informāciju par maksimālo un faktisko štata vienību skaitu, par pamatdarbības veidiem, ierēdņu amatu skaitu un ierēdņu (ierēdņu kandidātu) skaitu un viņu izvietojumu attiecīgajā valsts institūcijā un izmaiņām minētajā informācijā.

Saņemtā informācija Valsts civildienesta pārvaldē tiek ievadīta "Personāla uzskaites datorsistēmā", un, pamatojoties uz to, ir veikta ierēdņu (ierēdņu kandidātu) statistikas analīze, kā arī pirmoreiz apkopota un sistematizēta informācija par ierēdņu (ierēdņu kandidātu) statistiku no 1994.gada, kad valstī tika ieviests civildienests. Analīzes mērķis ir apkopot, izvērtēt un turpmāk regulāri sniegt informāciju par ierēdņu (ierēdņu kandidātu) statistiku.

Valsts civildienesta pārvalde