Lai jauns ir izglītības ceļš

Vakar, 12. augustā, Rīgā, Kongresu namā, sākās Latvijas izglītības vadītāju forums

Savulaik bija populāras pedagogu augusta apspriedes. Gaidot kārtējā mācību gada sākumu. Arī tagad — ieceru lokā ir pirmais septembris, kaut gan Latvijas pirmās brīvvalsts laikā bijusi iezīmīga oktobra pirmā pirmdiena ar skolotāju, vecāku un skolēnu pirmo pulcēšanos pēc vasaras brīvdienām.

Tomēr vēsture ir vēsture, un nu te notiek līdz šim vēl nebijis saiets — Latvijas izglītības vadītāju forums Kongresu namā, kas turpināsies arī šodien un rīt. Ar darba grupu ziņojumiem. Ar diskusijām. Ar lekcijām par jaunajām idejām pedagoģijā. Ar kultūras programmu, protams. Ar diskusiju politisko partiju pārstāvju klātbūtnē. Ar izbraukuma nodarbībām dažādās mācību iestādēs, turklāt ne tikai Rīgā. Kalendārā ierakstīts: 12., 13. un 14. augusts. Trīs noslogotas dienas. Vai tas ir daudz vai maz? To jau sestdien pārrunās visu novadu pārstāvji, atgriezušies mājās. Pēc diskusijām un strīdiem. Pēc tikšanās izglītības un zinātnes ministra klātbūtnē.

Pašā sākumā Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Andris Priekulis minēja kādu ļoti nozīmīgu skaitli: jau pēc pāris nedēļām pirmo skolas dienu gaida vismaz pieci tūkstoši pirmklasnieku. "Mazajai" Latvijai tas ir zīmīgs skaitlis. Apmēram tikpat kuplā skaitā šoruden darbu sāks jauni skolotāji. Tomēr patlaban ir zīmīga administratīvo sienu nojaukšana starp "dažādām" izglītības iestādēm, sākot ar bērnudārzu un beidzot ar privāto augstskolu.

Daina Kukele, vēl nesen populāras Rīgas prestižskolas direktore, kas vakar vadīja foruma mandātu komisiju, pirms pusdienas pārtraukuma bilda:

— Mūsu forumā piedalās 976 izglītības darbinieki, tostarp 556 vispārizglītojošo skolu pārstāvji, 181 pirmskolas iestāžu darbinieks, aptuveni sešdesmit no augstskolām un profesionālās izglītības mācību iestādēm. Katram ļauts secināt, vai tas ir daudz vai maz, tomēr ikvienam iespējams atzīt, ka tik plaša pārstāvniecība mūsdienās gadās reti.

Izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals, kas nupat bijis savu amata brāļu apspriedē Portugālē un tikai pirms dažām stundām caur Frankfurti pie Mainas un Kopenhāgenu atgriezies Rīgā, pauda savu gandarījumu par pilnum pilno Kongresu nama zāli un balkonu. Arī tāda var būt liecība nerimtīgajai darba gribai, neraugoties uz dažādiem šķēršļiem un neizpratni par pedagogu minimālo materiālo nodrošinājumu.

Ministrs analizēja plaši izplatīto ieskatu par krīzes situāciju Latvijas izglītībā. Viņš gan atzina, ka vērojamas krīzes pazīmes vairākos aspektos, arī skolotāju un skolu vadītāju algas ziņā, jo nav noslēpums, ka ik gadu samazinās nepieciešamais finansējums. "Mūsu sistēma ir paradoksu pilna," viņš bilda. "Tie, kuri patlaban lemj par līdzekļu piešķīrumu, būtībā ir mūsu bijušie audzēkņi. Ja tagad kaut kas nav kārtībā un mēs satraucamies par naudas trūkumu izglītībai, tad tās ir arī mūsu audzināšanas sekas..."

Jānis Gaigals pievērsās arī pašreizējās un nākamās Saeimas deputātu proporcijām. "Nav noslēpums, ka vairāk nekā desmitā daļa deputātu patlaban pārstāv medicīnu, un mēs jūtam, cik ļoti viņi iestājas par veselības aizsardzības problēmām. Un tas nebūt nav retorisks vaicājums: cik šajā Saeimā ir kaismīgu izglītības aizstāvju? Diemžēl pārlieku maz, un to vajadzētu ņemt vērā 7. Saeimas vēlēšanu gaisotnē."

Ministrs uzsvēra faktu, ka patlaban aktuāla ir jauno izglītības likumu pakete, arī reģionālās izglītības stratēģija. Tas jo svarīgāk ir tāpēc, ka veidojas jauna situācija demogrāfijas ziņā: 45 pagastos Latvijā pērn piedzimuši tikai pieci bērni, vairākos desmitos pagastu — pat tikai trīs, bet sešos pagastos — neviens... Reāli lēšot, tas nozīmē, ka jau 2005. gadā daudzu lauku skolu pirmajās klasēs varētu būt divreiz mazāk audzēkņu nekā patlaban.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents akadēmiķis Jānis Stradiņš plašā izvērsumā runāja par izglītības situāciju mūsdienu informācijas sabiedrībā, par pamatizglītības primāro lomu, par vidējās izglītības pamatnostādnēm, par augstākās izglītības sarežģītajiem ceļiem un krustceļiem. Par jauno cilvēku sasaisti ar zinātni. Ja Latvijā tādi nebūs vajadzīgi, tie neizbēgami aizplūdīs uz citurieni.

Cēsu Draudzīgā aicinājuma ģimnāzijas direktors, Trīs Zvaigžņu ordeņa virsnieks Jānis Endele un izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Pētersone (pa kreisi) un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas rektors Juris Stabiņš (pa labi) viedokļu apmaiņā Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"