Ministru kabineta rīkojums Nr. 462

Rīgā 2021. gada 7. jūlijā (prot. Nr. 51 78. §)

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050), izskatot Ginta Sīviņa 2021. gada 1. jūlija lūgumu atļaut savienot Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu ar Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieka un Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes locekļa amatu, konstatēja:

1.1. saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk – likums) 4. panta 2.³ daļu par valsts amatpersonām ir uzskatāmas arī personas, kuras ieņem ostas valdes locekļa amatu. Saskaņā ar likuma 7. panta piekto daļu likuma 4. panta 2.³ daļā minētā amatpersona papildus likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi amatā;

1.2. saskaņā ar likuma 8.¹ panta pirmo daļu personai, kura, stājoties valsts amatpersonas amatā, vienlaikus ieņem citu amatu un šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, ir pienākums pirms iecelšanas, ievēlēšanas vai apstiprināšanas amatā rakstveidā iesniegt šai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu;

1.3. Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar likuma 7. panta piekto daļu ir kompetenta izsniegt atļauju Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu savienot ar citu amatu;

1.4. atbilstoši Rīgas brīvostas likuma 5. panta pirmajai daļai Rīgas brīvostas pārvaldīšanu veic ostas pārvalde, kuras statuss noteikts Likumā par ostām. Ostas pārvaldes kompetenci nosaka Rīgas brīvostas likums, Likums par ostām, Ministru kabineta 2020. gada 28. janvāra noteikumi Nr. 61 "Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums" (turpmāk – noteikumi Nr. 61) un Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumi Nr. 77 "Rīgas brīvostas noteikumi";

1.5. saskaņā ar Rīgas brīvostas likuma 2. pantu Rīgas brīvosta ir izveidota, lai veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti, ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu radīšanu;

1.6. Rīgas brīvostas likuma 6. panta pirmā daļa nosaka, ka brīvostas pārvaldes augstākā lēmējinstitūcija ir brīvostas valde. Saskaņā ar noteikumu Nr. 61 34. punktu Rīgas brīvostas valdes kompetencē ir:

1.6.1. izskatīt un pieņemt lēmumu par brīvostas noteikumu projektu;

1.6.2. izskatīt un pieņemt lēmumu par brīvostas robežu projektu;

1.6.3. apstiprināt ostas attīstības programmu;

1.6.4. apstiprināt ostas mārketinga stratēģiju trim gadiem;

1.6.5. apstiprināt brīvostas pārvaldes budžetu katram finansiālajam gadam;

1.6.6. apstiprināt brīvostas finanšu rādītājus un nefinanšu mērķus atbilstoši ostas attīstības programmai, kontrolēt nefinanšu mērķu izpildi;

1.6.7. izdarīt izmaiņas kārtējā gada budžetā, apstiprināt un precizēt turpmāko gadu investīciju programmu;

1.6.8. apstiprināt brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļu izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendāra gadam un turpmākajiem pieciem gadiem un izdarīt grozījumus tajā;

1.6.9. apstiprināt zemes un nekustamā īpašuma nomas maksas un maksas par apbūves tiesību noteikšanu principus, kā arī nomas līgumu un apbūves tiesību līgumu noslēgšanas kārtību;

1.6.10. izlemt jautājumus par zemes un būvju nodošanu nomā un apbūves tiesību līgumu noslēgšanu, kā arī noteikt zemes un būvju nomas maksas apmēru un maksu par apbūves tiesībām;

1.6.11. izskatīt komersantu iesniegumus, kuri adresēti brīvostas valdei vai attiecas uz tās kompetenci;

1.6.12. izskatīt visas sūdzības par Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Regulas (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finansēšanas pārredzamību, pārkāpumiem;

1.6.13. pieņemt lēmumus par atļauju uzsākt paredzēto darbību ostas teritorijā atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu";

1.6.14. izsniegt atļaujas licencētas komercdarbības veikšanai brīvostā;

1.6.15. izsniegt atļaujas par tiesībām piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus;

1.6.16. lemt par noteikumu Nr. 61 34.10., 34.11., 34.14., 34.15., 34.21. un 34.25. apakšpunktā minētā līguma slēgšanu, kā arī par tāda līguma slēgšanu, kura summa pārsniedz 75 000 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa) vai darbības laiks pārsniedz piecus gadus;

1.6.17. iepazīties ar informāciju par pārvaldnieka rīcību un darījumiem viņa kompetencē esošajos jautājumos, kas izriet no noteikumu Nr. 61 34.16. apakšpunkta;

1.6.18. apstiprināt brīvostas pārvaldes struktūru un amatu sarakstu;

1.6.19. apstiprināt vidēja termiņa iekšējā audita stratēģisko plānu un gada audita plānu;

1.6.20. iesniegt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei priekšlikumus par valsts investīciju piesaistīšanu brīvostai;

1.6.21. izlemt jautājumus par tādu kredītu ņemšanu, kas pārsniedz noteikumu Nr. 61 34.16. apakšpunktā minēto apmēru;

1.6.22. sagatavot un iesniegt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei priekšlikumus par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām;

1.6.23. pieņemt ieteikuma rakstura lēmumus par brīvostas pārvaldes valdījumā esošā nekustamā īpašuma atsavināšanu, nekustamā īpašuma iegūšanu valsts vai pašvaldības īpašumā un komunikāciju un citu objektu izbūvi brīvostā, kas var ietekmēt ostas darbību;

1.6.24. pieņemt lēmumus par nekustamā īpašuma iegūšanu brīvostas pārvaldes īpašumā un brīvostas pārvaldei piederošā nekustamā īpašuma atsavināšanu;

1.6.25. izīrēt vai iznomāt brīvostas pārvaldes labā nodibinātos servitūtus uz citām juridiskām un fiziskām personām piederošo nekustamo īpašumu;

1.6.26. atcelt brīvostas pārvaldnieka rīkojumus;

1.6.27. apstiprināt korupcijas novēršanas politiku, trauksmes celšanas kārtību, risku vadības sistēmu un uzraudzīt to īstenošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem;

1.6.28. iesniegt Satiksmes ministrijā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem Rīgas brīvostas pārvaldes nolikumā;

1.6.29. apstiprināt brīvostas pārvaldes emblēmu, citu atribūtiku un veidlapu paraugus;

1.6.30. izlemt citus ar brīvostas darbību saistītus jautājumus;

1.7. ar Ogres novada domes 2021. gada 1. jūlija lēmumu Gints Sīviņš ir iecelts par Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieku;

1.8. saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmo daļu pašvaldībām ir šādas autonomās funkcijas:

1.8.1. organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;

1.8.2. gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana);

1.8.3. noteikt kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeņi, ja likumos nav noteikts citādi;

1.8.4. gādāt par iedzīvotāju izglītību (piemēram, iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā; pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs; organizatoriska un finansiāla palīdzība ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm);

1.8.5. rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (piemēram, organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai);

1.8.6. nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sporta attīstību;

1.8.7. nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi) (piemēram, sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni);

1.8.8. gādāt par aizgādnību, aizbildnību, adopciju un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzību;

1.8.9. sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā;

1.8.10. sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu;

1.8.11. izsniegt atļaujas un licences komercdarbībai, ja tas paredzēts likumos;

1.8.12. piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, apkarot žūpību un netiklību;

1.8.13. saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību;

1.8.14. nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu;

1.8.15. veikt civilstāvokļa aktu reģistrāciju;

1.8.16. savākt un sniegt valsts statistikai nepieciešamās ziņas;

1.8.17. veikt nepieciešamos pasākumus domes vēlēšanās;

1.8.18. piedalīties civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā;

1.8.19. organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus;

1.8.20. organizēt pedagoģisko darbinieku tālākizglītību un izglītības metodisko darbu;

1.8.21. veikt attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošo bērnu uzskaiti;

1.8.22. īstenot bērnu tiesību aizsardzību attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

1.9. atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmajai daļai dome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir attiecīgās pašvaldības pārziņā, turklāt tikai dome var:

1.9.1. apstiprināt pašvaldības nolikumu;

1.9.2. apstiprināt pašvaldības budžetu, budžeta grozījumus un pārskatus par budžeta izpildi, kā arī saimniecisko un gada publisko pārskatu;

1.9.3. apstiprināt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu;

1.9.4. lemt par attiecīgās administratīvās teritorijas likvidēšanu, tās robežu grozīšanu vai nosaukuma maiņu;

1.9.5. apstiprināt pašvaldības ekonomiskās un sociālās attīstības un apkārtējās vides aizsardzības perspektīvās programmas;

1.9.6. apstiprināt pašvaldības teritoriālo dalījumu un tā pārvaldes struktūru;

1.9.7. noteikt pašvaldības un tās teritoriālā iedalījuma vienību simboliku, saskaņojot to ar Latvijas valsts heraldikas komisiju;

1.9.8. izveidot, reorganizēt un likvidēt pašvaldības iestādes, pašvaldības kapitālsabiedrības, biedrības un nodibinājumus, apstiprināt pašvaldības iestāžu nolikumus;

1.9.9. iecelt amatā un atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu vadītājus, kā arī citas amatpersonas likumā un pašvaldības nolikumā paredzētajos gadījumos;

1.9.10. ievēlēt vai atlaist (atbrīvot no pienākumiem) domes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, pastāvīgo komiteju locekļus un revīzijas komisijas locekļus;

1.9.11. iecelt amatā un atbrīvot no amata izpilddirektoru;

1.9.12. noteikt atlīdzību par deputāta pienākumu pildīšanu, kā arī šīs atlīdzības izmaksāšanas un ar deputāta darbību saistīto izdevumu atlīdzināšanas kārtību;

1.9.13. noteikt domes priekšsēdētāja, viņa vietnieka, vietējās pašvaldības administrācijas darbinieku, pašvaldības iestāžu vadītāju un citu pašvaldības amatpersonu un darbinieku atlīdzību;

1.9.14. noteikt, ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, maksu par:

1.9.14.1. pašvaldības zemes, cita nekustamā un kustamā īpašuma lietošanu (iznomāšanu);

1.9.14.2. pašvaldības dzīvojamā un nedzīvojamā fonda īri (nomu);

1.9.14.3. pašvaldības ūdensvada un kanalizācijas lietošanu;

1.9.14.4. pašvaldības piegādāto siltumenerģiju;

1.9.14.5. sadzīves atkritumu savākšanu;

1.9.14.6. licenču (atļauju) izsniegšanu;

1.9.14.2. citiem pakalpojumiem;

1.9.15. pieņemt saistošus noteikumus par pašvaldības nodevu ieviešanu un likumā noteiktajos gadījumos noteikt nodokļu apmērus;

1.9.16. apstiprināt saistošus noteikumus un noteikt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu;

1.9.17. lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, ieķīlāšanu vai privatizēšanu, kā arī par nekustamās mantas iegūšanu pašvaldības īpašumā;

1.9.18. noteikt kārtību, kādā veicami darījumi ar pašvaldības kustamo mantu, kā arī kārtību, kādā notiek dāvinājumu un novēlējumu pieņemšana un pārzināšana, aizdevumu, aizņēmumu un citu ekonomisko saistību uzņemšanās pašvaldības vārdā;

1.9.19. piešķirt nosaukumus ielām, parkiem un laukumiem, kā arī pārdēvēt tos;

1.9.20. apturēt un atcelt pašvaldības iestāžu vadītāju lēmumus;

1.9.21. atcelt domes priekšsēdētāja rīkojumus;

1.9.22. lemt par kārtību, kādā izpildāmas likuma "Par pašvaldībām" 15. pantā minētās funkcijas un nosakāmas par to izpildi atbildīgās amatpersonas, kā arī sniedzami pārskati par šo funkciju izpildi;

1.9.23. ievēlēt pašvaldības pārstāvjus un locekļus pašvaldības vai valsts komitejās, komisijās, valdēs un darba grupās;

1.9.24. pieņemt Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā lēmumus, kas saistīti ar vēlēšanu un tautas nobalsošanas organizēšanu;

1.9.25. ievēlēt un atbrīvot (atcelt) bāriņtiesu priekšsēdētājus un locekļus;

1.9.26. pieņemt lēmumus citos likumā paredzētajos gadījumos;

1.10. saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 25. panta pirmo daļu domes priekšsēdētāja vietnieks aizvieto domes priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā, kā arī pilda pienākumus, ko uzdevis domes priekšsēdētājs vai kas noteikti attiecīgās pašvaldības nolikumā;

1.11. saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma 5. panta pirmo daļu plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona. Tās lēmējorgāns ir plānošanas reģiona attīstības padome;

1.12. atbilstoši Reģionālās attīstības likuma 16.¹ panta pirmajai daļai plānošanas reģions savas kompetences ietvaros nodrošina reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Plānošanas reģions papildus citai normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei:

1.12.1. nosaka plānošanas reģiona ilgtermiņa attīstības galvenos pamatprincipus, mērķus un prioritātes;

1.12.2. nodrošina plānošanas reģiona attīstības koordināciju atbilstoši attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem galvenajiem pamatprincipiem, mērķiem un prioritātēm;

1.12.3. vada un uzrauga plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentu izstrādi un ieviešanu;

1.12.4. sniedz atzinumu par vietējā līmeņa ilgtermiņa attīstības stratēģijas un attīstības programmas atbilstību reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī attīstības plānošanas dokumentu sistēmu regulējošiem normatīvajiem aktiem;

1.12.5. nodrošina pašvaldību sadarbību un plānošanas reģiona sadarbību ar nacionālā līmeņa institūcijām reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanā;

1.12.6. izvērtē Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, nacionālā attīstības plāna un nozaru attīstības programmu atbilstību plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentiem un, konstatējot neatbilstību, ierosina grozīt nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentus vai lemj par grozījumiem plānošanas reģiona plānošanas dokumentos;

1.12.7. izvērtē vietējo pašvaldību vai privātpersonu projektu iesniegumus reģionālās attīstības valsts atbalsta saņemšanai un sniedz atzinumus par tiem;

1.12.8. sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un valsts iestādēm izstrādā plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentus, nodrošina to savstarpējo saskaņotību un atbilstību Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un Nacionālajam attīstības plānam, kā arī šo plānošanas dokumentu ieviešanu;

1.12.9. koordinē un veicina plānošanas reģiona reģionālās attīstības atbalsta pasākumu izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu;

1.12.10. sagatavo atzinumus par nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu atbilstību plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentiem;

1.12.11. izstrādā un īsteno projektus reģionālās attīstības atbalsta pasākumu ietvaros;

1.12.12. veicina saimniecisko darbību plānošanas reģiona teritorijā.

2. Izvērtējot Likuma par ostām 7. pantā, Rīgas brīvostas likuma 2. pantā un noteikumu Nr. 61 34. punktā noteiktās Rīgas brīvostas valdes funkcijas kopsakarā ar Ogres novada domes un Vidzemes plānošanas reģiona kompetenci, kā arī Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieka un Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes locekļa amata pienākumiem, secināms, ka Rīgas brīvostas valdes locekļa amata savienošana ar Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu un Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes locekļa amatu interešu konfliktu nerada, netiks ierosināti un pieņemti lēmumi vai veiktas citas darbības, kas varētu skart Ginta Sīviņa kā valsts amatpersonas personiskās un mantiskās intereses, kā arī nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

3. Ņemot vērā minētos apsvērumus un likuma 8.¹ panta piekto daļu, atļaut Gintam Sīviņam savienot Rīgas ostas valdes locekļa amatu ar Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieka un Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes locekļa amatu.

4. Atbilstoši likuma vispārīgajam regulējumam amatpersona pati ir atbildīga par interešu konflikta nepieļaušanu un valsts amatpersonas ētikas normu ievērošanu, tāpēc, neraugoties uz kompetentās institūcijas doto atļauju savienot amatus, Gintam Sīviņam ir pienākums jebkurā brīdī izvērtēt interešu konflikta iespējamību un rīcības atbilstību amatpersonas ētikas normām, ja, pildot Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu vai pārējos minētos amatus, pastāv iespēja, ka Gints Sīviņš var nonākt interešu konflikta situācijā.

5. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs