• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Zviedrijas padoms, atbalsts

Vakar noslēdzās Zviedrijas Karalistes sociālo

lietu ministres Maijas Ingeres Klingvālas vizīte

Turpinājums no 1.lpp.

1997. gadā uzsākts projekts "Valsts darba inspekcijas uzraudzības darbības sistēmas pilnveidošana". Projekts izmaksā 830 000 Zviedrijas kronu jeb 155 423 latu un tas ir jāpabeidz 1998. gada novembrī. Šī gada sākumā Finansu ministrijā apstiprināts SIDA finansējums — 2 111 000 Zviedrijas kronu — programmas "Aktīvo darba tirgus pasākumu pilnveidošana" realizācijai.

1997. gadā ar Zviedrijas finansiālu atbalstu Latvijā 15 000 eksemplāros izdotas mācību grāmatas medicīnas māsām latviešu valodā.

Labklājības ministrs uzsvēra, ka ar Zviedrijas valdību kopīgi uzsāktie projekti sekmīgi turpināsies nākotnē. Pārrunāti jauni kopprojekti. Zviedru speciālisti palīdzēs sagatavot veselības aprūpes projektu Pasaules bankas kredīta saņemšanai un šīs reformas realizācijā. Rīgas novada slimokasē Zviedrijas speciālisti ir pabeiguši projektu ārstniecības iestāžu optimizācijai. Zviedrija ir viena no zemēm, kur, piemēram, Stokholmā, tiek veiktas pārmaiņas slimnīcu jomā, apvienojot vairākas slimnīcas un samazinot veselības aprūpes sistēmas birokrātiju. Šī zviedru pieredze ir nepieciešama daudzās Latvijas pilsētās. Zviedrijas speciālisti jau izteikuši gatavību kopā ar Latgales apvienoto slimokasi modernizēt Daugavpils rajona un pilsētas un Krāslavas ārstniecības infrastruktūru.

Risinājumu vēl gaida 388 Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmumos strādājošo sociālās apdrošināšanas garantiju noteikšana Latvijas un Zviedrijas starpvalstu koplīgumā. Pašlaik šajos uzņēmumos strādājošie pārsvarā ir gados jauni Latvijas un Zviedrijas iedzīvotāji, un nav skaidrs, kā tiks aprēķināts viņu Latvijā vai Zviedrijā nostrādātā darba stāžs, iespējamā slimības vai bezdarba apdrošināšana. Nav pieļaujams, ka šajos uzņēmumos strādājošie maksā dubultas sociālās iemaksas.

Kopēji abu valstu integrācijas projekti Eiropas Savienībā (ES) tuvinātu Latvijas iespēju piekļūt ES strukturālajiem finansu fondiem, tai skaitā sociālajam fondam. Vislabākais veids, kā izmantot šos fondus, ir 2–3 valstu kopīgs projekts. Labklājības ministrija ir uzsākusi sarunas ar Vācijas Nodarbinātības dienestu par kopīgu projektu, kurā varētu būt iesaistīta arī kāda no Skandināvijas valstīm.

Zviedrija jau pirmajos mūsu valsts neatkarības gados ir aktīvi palīdzējusi nevalstisko organizāciju (NVO) lomas palielināšanā Latvijas sabiedrībā. Šīs valsts sociālās jomas nevalstiskās organizācijas pirmās kontaktējās ar Latvijas nevalstiskajām organizācijām, palīdzēja tām veidoties, daloties organizatoriskajā pieredzē, piedāvājot konkrētus projektus un finansiālu atbalstu. Ar Latvijas NVO sadarbojas Zviedrijas Pestīšanas armija, organizācijas "No sirds uz sirdi", "Cerību zvaigzne", "Glābiet bērnus" u.c. Vakar, viesojoties "Cerību mājā" Rīgā, labklājības ministre tikās ar Vilku ģimeni, kas pēc zviedru draugu iniciatīvas uzsākusi aktīvi palīdzēt psihoneiroloģiskajiem pansionātiem.

Zviedrijas sociālo lietu ministres vizīte būs pozitīvs stimuls iesākto darbu turpināšanai.

Labklājības ministrijas informācija

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!