Ministru kabineta rīkojums Nr. 466

Rīgā 2021. gada 7. jūlijā (prot. Nr. 51 15. §)

Par valsts ģimnāzijas statusa anulēšanu Krāslavas Valsts ģimnāzijai

1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis izglītības un zinātnes ministra ierosinājumu anulēt Krāslavas Valsts ģimnāzijai (juridiskā adrese – Pils iela 5, Krāslava, Krāslavas novads, LV-5601, reģistrācijas numurs Izglītības iestāžu reģistrā – 4219902694) valsts ģimnāzijas statusu un konstatē:

1.1. Krāslavas Valsts ģimnāzijai ar Ministru kabineta 2008. gada 31. marta rīkojumu Nr. 177 "Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu" ir piešķirts valsts ģimnāzijas statuss;

1.2. saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumu Nr. 518 "Kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss" (turpmāk – noteikumi Nr. 518) 12. punktu attiecībā uz izglītības iestādi, kurai valsts ģimnāzijas statuss piešķirts ar Ministru kabineta lēmumu, kas pieņemts līdz 2019. gada 31. augustam (ieskaitot), līdz 2021. gada 31. augustam piemēro Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumus Nr. 129 "Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji" (turpmāk – noteikumi Nr. 129). Noteikumu Nr. 129 9. punktā noteikts, ka, ja valsts ģimnāzija divus gadus pēc kārtas (pēc stāvokļa uz 5. septembri) neatbilst šo noteikumu 5. punktā minētajiem kritērijiem, izglītības un zinātnes ministrs ne vēlāk kā mēnesi pirms nākamā mācību gada sākuma ierosina Ministru kabinetam anulēt izglītības iestādei piešķirto valsts ģimnāzijas statusu;

1.3. Krāslavas Valsts ģimnāzijas izglītojamo mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos 2019. un 2020. gadā ir bijis neatbilstošs noteikumu Nr. 129 5.4.1. apakšpunktā minētajam kritērijam. Noteikumu Nr. 129 5.4.1. apakšpunktā noteikts, ka uz valsts ģimnāzijas statusu var pretendēt izglītības iestāde, kurā iepriekšējos divus mācību gadus izglītojamo mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos ir bijis vismaz par 10 procentiem augstāks nekā vidējais procentuālais novērtējums valstī. Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtajai informācijai Krāslavas Valsts ģimnāzijas izglītojamo mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos bijis attiecīgi par 7,28 procentiem augstāks nekā vidēji valstī 2019. gadā (Krāslavas Valsts ģimnāzijā 56,22 procenti, valstī vidēji – 48,94 procenti) un par 9,11 procentiem augstāks nekā vidēji valstī 2020. gadā (Krāslavas Valsts ģimnāzijā 60,72 procenti, valstī vidēji – 51,61 procents);

1.4. Krāslavas Valsts ģimnāzijas izglītojamo skaits 10.–12. klasē 2019. un 2020. gadā ir bijis neatbilstošs noteikumu Nr. 129 5.1.3. apakšpunktā minētajam kritērijam. Noteikumu Nr. 129 5.1.3. apakšpunktā noteikts, ka uz valsts ģimnāzijas statusu var pretendēt izglītības iestāde, kuras 10.–12. klasē, ja iestāde atrodas administratīvajā teritorijā, kas nav republikas pilsēta, mācās ne mazāk par 120 izglītojamiem. Krāslavas Valsts ģimnāzijā kopējais izglītojamo skaits 10.–12. klasē pēc stāvokļa uz 2019. gada 5. septembri bijis 106 izglītojamie un pēc stāvokļa uz 2020. gada 5. septembri – 109 izglītojamie.

2. Krāslavas Valsts ģimnāzija 2020. gada 20. novembra vēstulē Nr. 1-9/126 ir sniegusi viedokli Izglītības un zinātnes ministrijai par plānoto rosinājumu anulēt valsts ģimnāzijas statusu un sarunā, kas notika 2021. gada 21. aprīlī un kurā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas, Krāslavas Valsts ģimnāzijas, Krāslavas novada domes un Krāslavas novada Izglītības pārvaldes pārstāvji, sniegtais viedoklis ir uzturēts:

2.1. Krāslavas Valsts ģimnāzija minētajā vēstulē informē, ka Krāslavas Valsts ģimnāzijas vidējās izglītības pakāpes klasēs līdz 2020./2021. mācību gadam tika uzņemti visi izglītojamie, kas pietiekamā līmenī beiguši pamatizglītības pakāpi un izteikuši vēlmi mācīties vidējās izglītības pakāpē. Šāda iespēja visiem interesentiem tikusi piedāvāta, jo Krāslavas novadā ir tikai viena vispārējās vidējās izglītības iestāde, kurā mācības notiek latviešu valodā (tuvākā izglītības iestāde – Daugavpilī (apmēram 42 kilometru attālumā) un Dagdā (apmēram 36 kilometru attālumā), kā arī iespēja mācīties Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas filiālē). Vidējās izglītības pakāpes klašu piepildījumu ietekmējot ne tikai demogrāfiskais stāvoklis un tas, ka iestāde atrodas pierobežā, bet arī Krāslavas novada domes lēmumi par izglītības iestāžu reformu novadā. Katru gadu analizējot mācību un audzināšanas procesu, Krāslavas Valsts ģimnāzija secina, ka izglītojamiem tiek sniegtas zināšanas, kas ļauj pilnvērtīgi attīstīties, uzrādīt augstus rezultātus centralizētajos eksāmenos un iestāties un sekmīgi studēt augstākās izglītības iestāžu piedāvātajās budžeta vietās, šādā veidā dodot iespēju izglītojamiem no mazpilsētām īstenot savus mērķus. Krāslavas Valsts ģimnāzija norāda, ka, neraugoties uz minēto iespēju mācīties vidējās izglītības pakāpē bez iestājpārbaudījumiem, Krāslavas Valsts ģimnāzija savā pastāvēšanas laikā ir regulāri sasniegusi augstus rezultātus mācībās, kā arī olimpiādēs un izglītojamo zinātniski pētnieciskajā darbībā. Par to liecinot arī 2019./2020. mācību gada rezultāti – Draudzīgā Aicinājuma fonda Skolu reitingā pilsētu skolu vidū tika iegūta 9. vieta un Krāslavas Valsts ģimnāzija tika nominēta apbalvošanai valsts ģimnāziju grupā;

2.2. Krāslavas Valsts ģimnāzija norāda uz izglītojamo sasniegumiem Latvijas kultūras kanona konkursos, debašu turnīros un sportā, kā arī norāda, ka izglītojamiem tiek piedāvātas iespējas iesaistīties dažādos mākslinieciskās pašdarbības kolektīvos;

2.3. 2020./2021. mācību gadā jaunā mācību satura ieviešanai Krāslavas Valsts ģimnāzija piedāvā lielāku iespēju izvēli izglītojamiem apgūt viņus interesējošus mācību kursus. Zaudējot valsts ģimnāzijas statusu, šādu iespēju vairs nebūšot un izglītojamie no pierobežas būšot spiesti doties prom;

2.4. pildot metodiskā centra funkcijas, Krāslavas Valsts ģimnāzija nodrošina iespējas ne vien izglītojamiem, bet arī Krāslavas novada pedagogiem attīstīties – tiek organizēti un finansiāli atbalstīti dažādi kursi, ļaujot pedagogiem mācīties, netērējot personīgos līdzekļus un laiku, lai dotos uz galvaspilsētu;

2.5. 2019./2020. mācību gadā uzrādīto centralizēto eksāmenu rezultātu ziņā esot vērojama acīmredzama izaugsme no 7,28 procentiem pēc stāvokļa uz 2019. gada 5. septembri uz 9,11 procentiem pēc stāvokļa uz 2020. gada 5. septembri virs vidējā procentuālā novērtējuma valstī. Turklāt pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā esot prognozējams izglītojamo skaita pieaugums 10.–12. klasē;

2.6. Krāslavas Valsts ģimnāzija norāda, ka, lai arī tā pēdējo gadu laikā nav pilnībā izpildījusi valsts ģimnāzijām noteiktās prasības, tomēr tā uzskata, ka valstiski nozīmīgi būtu saglabāt Krāslavas Valsts ģimnāzijai piešķirto valsts ģimnāzijas statusu.

3. Šā rīkojuma 2. punktā minētie argumenti nav ņemti vērā šādu apsvērumu dēļ:

3.1. tas, ka izglītojamiem tiek sniegtas zināšanas, kas ļauj pilnvērtīgi attīstīties, uzrādīt augstus rezultātus centralizētajos eksāmenos, kā arī iestāties un sekmīgi studēt augstākās izglītības iestāžu piedāvātajās budžeta vietās, nav tiešā veidā saistīts ar valsts ģimnāzijas statusu. Krāslavas Valsts ģimnāzijai, anulējot valsts ģimnāzijas statusu un izrietoši nomainot izglītības iestādes tipu uz vidusskolu, ir tiesības īstenot tādas pašas izglītības programmas kā līdz valsts ģimnāzijas statusa zaudēšanai, tādējādi nepieļaujot iespēju mazināt izglītojamo tiesības uz kvalitatīvu izglītību. Krāslavas Valsts ģimnāzijai, zaudējot valsts ģimnāzijas statusu, nav liegtas iespējas nodrošināt izglītojamos ar atbilstošu un kvalitatīvu izglītības satura un metožu lietošanu, tai skaitā radot apstākļus radošai brīvībai un attiecīgajos standartos paredzēto mācību rezultātu sasniegšanai noteiktos izglītības posmos un pakāpēs. Izglītības iestādei nav tiesiska pamata uzskatīt, ka valsts ģimnāzijas statusa anulēšana radīs negatīvu ietekmi un sekas uz pedagogu un izglītojamo mācību darba rezultātiem. Tieši pretēji, pedagogiem ir jāveicina izglītojamo tieksme pēc augstākiem rezultātiem, lai, izpildot noteiktos kritērijus un izglītības iestādei iesniedzot nepieciešamos dokumentus Izglītības un zinātnes ministrijā līdz 2024. gada 15. janvārim, būtu tiesības pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusa iegūšanu, sākot ar 2024. gada 1. septembri, atbilstoši noteikumu Nr. 518 2. un 3. punktam. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka Krāslavas Valsts ģimnāzija, tās pedagogi un izglītojamie arī pēc valsts ģimnāzijas statusa anulēšanas var turpināt mācību procesu līdzšinējā sasniegtās izglītības kvalitātes līmenī no 2021. gada 1. septembra;

3.2. Krāslavas Valsts ģimnāzijas izglītojamo sasniegumi sporta un kultūras jomā nav tieši saistīti ar valsts ģimnāzijas statusu, un attiecīgās iespējas apgūt nepieciešamās iemaņas un piedalīties dažādās sporta sacensībās un mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu konkursos neietekmē valsts ģimnāzijas statusa esība;

3.3. apgalvojums, ka, zaudējot valsts ģimnāzijas statusu, Krāslavas Valsts ģimnāzijai nebūs iespēju nodrošināt izglītojamiem viņus interesējošus mācību kursus, nav balstīts faktos un no tā neizriet tiešs attiecīgais secinājums. Saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumu Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem" (turpmāk – noteikumi Nr. 416) 12.6. apakšpunktu izglītības iestāde var īstenot izglītojamo interesēm atbilstošus specializētos kursus. Līdz ar to arī izglītības iestāde, kurai nav piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, ir tiesīga īstenot izglītojamo interesēm atbilstošus specializētos kursus. Noteikumu Nr. 416 12.2. apakšpunkts paredz, ka izglītības iestāde piedāvā vismaz četrus padziļinātos kursus, no kuriem izglītojamais atbilstoši savām interesēm izvēlas un apgūst trīs, kā arī īsteno vismaz divus padziļināto kursu komplektus, un katru kursu komplektu veido trīs padziļinātie kursi ar vismaz vienu atšķirīgu padziļināto kursu katrā komplektā. No Valsts izglītības informācijas sistēmā par 2020./2021., 2021./2022. un 2022./2023. mācību gadu ievadītās informācijas izriet (ko saskaņā ar noteikumu Nr. 416 11. pielikuma 8. punktu un Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi" 8.5. apakšpunktu ievadījušas izglītības iestādes, kas īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas), ka izglītības iestādēs, kurās izglītojamo skaits 10.–12. klasē ir 91–135, tikai septiņi procenti izglītības iestāžu piedāvā četrus padziļinātos kursus, 39 procenti – piecus līdz sešus padziļinātos kursus, 44 procenti – septiņus līdz deviņus padziļinātos kursus, savukārt deviņi procenti izglītības iestāžu piedāvā 10–12 padziļinātos kursus. No minētā izriet, ka izglītības iestādes, tostarp tās, kurām nav piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, spēj piedāvāt lielāku padziļināto kursu skaitu par noteikumu Nr. 416 12.2. apakšpunktā noteikto minimālo padziļināto kursu skaitu;

3.4. no Vispārējās izglītības likuma 40. panta ceturtās daļas izriet, ka katrai valsts ģimnāzijai noteikts reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkciju veikšanas pienākums. Tādējādi attiecīgās funkcijas veic arī citas Latgales plānošanas reģionā esošās valsts ģimnāzijas – Daugavpils Valsts ģimnāzija, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija, Balvu Valsts ģimnāzija un Viļakas Valsts ģimnāzija. Piešķirot Vispārējās izglītības likuma 63. panta otrajā daļā minēto papildu finansējumu, katru gadu tiek slēgts līgums starp Izglītības un zinātnes ministriju, valsts ģimnāziju un valsts ģimnāzijas dibinātāju, norādot, kuru pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem attiecīgais pakalpojums sniedzams, tādējādi nodrošinot pakalpojuma sniegšanu visās Latvijas pašvaldībās. Vienlaikus Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 24. punkts paredz pašvaldības pienākumu organizēt pedagogu profesionālās meistarības pilnveidi, koordinēt un nodrošināt metodisko darbu. No minētā izriet, ka valsts ģimnāzijas statusa zaudēšanas gadījumā Krāslavas Valsts ģimnāzijas pedagogi un citu Krāslavas novada vispārējās izglītības iestāžu pedagogi nezaudēs iespēju, piemēram, apmeklēt profesionālās pilnveides kursus;

3.5. Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtā informācija liecina, ka Krāslavas Valsts ģimnāzija noteikumu Nr. 129 5.4.1. apakšpunktā minēto kritēriju nav izpildījusi četrus gadus pēc kārtas. Pēc stāvokļa uz kārtējā gada 5. septembri Krāslavas Valsts ģimnāzijas izglītojamo mācību rezultātu valsts centralizētajos eksāmenos vidējais procentuālais novērtējums papildus šā rīkojuma 2.1. apakšpunktā minētajam bijis attiecīgi par 7,05 procentiem augstāks nekā vidēji valstī 2018. gadā (Krāslavas Valsts ģimnāzijā 56,73 procenti, valstī vidēji 49,68 procenti) un par 3,89 procentiem augstāks nekā vidēji valstī 2017. gadā (Krāslavas Valsts ģimnāzijā 53 procenti, valstī vidēji 49,11 procenti). Tas liecina par konsekventu atbilstības nenodrošināšanu noteikumu Nr. 129 5.4.1. apakšpunktā minētajam kritērijam.

4. Šā rīkojuma izdošana pamatota ar šādiem lietderības apsvērumiem:

4.1. noteikumu Nr. 129 5. punkts kontekstā ar 9. punktu nosaka, kādas prasības ir nepieciešams izpildīt valsts ģimnāzijai, lai tā atbilstu piešķirtajam valsts ģimnāzijas statusam. No minētajām normām izriet, ka Krāslavas Valsts ģimnāzija ir atbilstoša tai piešķirtajam valsts ģimnāzijas statusam tikai tādā gadījumā, ja tiek izpildītas attiecīgās prasības. Par tiesisko (leģitīmo) mērķi, kas sasniedzams ar šo rīkojumu, uzskatāma tāda valsts ģimnāziju tīkla saglabāšana, kurā valsts ģimnāzijas atbilst tām noteiktajām prasībām. Šis rīkojums ir nepieciešams, lai anulētu valsts ģimnāzijas statusu Krāslavas Valsts ģimnāzijai, kas uzskatāma par neatbilstošu tai piešķirtajam valsts ģimnāzijas statusam, tādējādi novēršot sabiedrības maldināšanu par izglītības iestādei piešķirto statusu, kas liecina par īpašu prasību izpildi izglītības iestādes darbībā;

4.2. šā rīkojuma 1.3. un 1.4. apakšpunktā ir pamatota Krāslavas Valsts ģimnāzijas neatbilstība noteikumu Nr. 129 5.1.3. un 5.4.1. apakšpunktā minētajiem kritērijiem pēc stāvokļa uz 2019. gada 5. septembri un 2020. gada 5. septembri. Kritēriji, kuriem konstatēta Krāslavas Valsts ģimnāzijas neatbilstība, ir būtiski attiecībā uz valsts ģimnāzijas statusa saglabāšanu, jo tie liecina par izglītības iestādē iegūstamās izglītības kvalitāti, tostarp kontekstā ar šādas izglītības īstenošanu atbilstoši augstajam pieprasījumam, tas ir, uzņemto izglītojamo skaitam. Krāslavas Valsts ģimnāzijas atbilstība abiem minētajiem kritērijiem nav nodrošināta divus gadus pēc kārtas, kas liecina par to, ka arī pēc neatbilstības konstatēšanas (pēc stāvokļa uz 2019. gada 5. septembri) nav bijis iespējams nodrošināt atbilstību minētajiem kritērijiem (pēc stāvokļa uz 2020. gada 5. septembri). Izglītības iestāde, pretendējot uz valsts ģimnāzijas statusu, tiek informēta par valsts ģimnāzijām nepieciešamo prasību izpildi, kā arī par gadījumiem, kādos atbilstoši normatīvajam regulējumam statuss var tikt anulēts. Turklāt šā rīkojuma 3.5. apakšpunktā minēts, ka Krāslavas Valsts ģimnāzija nav izpildījusi noteikumu Nr. 129 5.4.1. apakšpunktā minēto kritēriju četrus gadus pēc kārtas, kas liecina par konsekventu atbilstības nenodrošināšanu minētajam kritērijam. Ņemot vērā, ka divus gadus pēc kārtas ir konstatēta Krāslavas Valsts ģimnāzijas neatbilstība valsts ģimnāzijas kritērijiem, secināms, ka tās darbība neatbilst valsts ģimnāzijas statusam un nav gūstamas pārliecinošas indikācijas par Krāslavas Valsts ģimnāzijas darbības atbilstību valsts ģimnāzijām noteiktajām prasībām turpmākajos gados, tādēļ valsts ģimnāzijas statuss ir anulējams. Ar šo rīkojumu tiek sasniegts noteiktais tiesiskais (leģitīmais) mērķis – tāda valsts ģimnāziju tīkla saglabāšana, kurā valsts ģimnāzijas atbilst tām noteiktajām prasībām;

4.3. alternatīva, kā sasniegt šā rīkojuma 4.1. apakšpunktā minēto tiesisko (leģitīmo) mērķi, ir izglītības iestādes darbības uzlabošana, lai tā būtu atbilstoša valsts ģimnāzijai noteiktajām prasībām, taču, kā jau tika minēts šā rīkojuma 3.5. apakšpunktā, Krāslavas Valsts ģimnāzija četrus gadus pēc kārtas nav izpildījusi noteikumu Nr. 129 5.4.1. apakšpunktā minēto kritēriju, kas ir būtisks attiecībā uz valsts ģimnāzijas statusa saglabāšanu. Lai gan attiecīgais kritērijs četru gadu laikā ir pakāpeniski uzlabojies, Krāslavas Valsts ģimnāzija nav spējusi izpildīt kritēriju atbilstoši normatīvajam regulējumam, lai netiktu anulēts tai piešķirtais valsts ģimnāzijas statuss;

4.4. ierobežojums, kas tiek noteikts Krāslavas Valsts ģimnāzijai, – zaudēt valsts ģimnāzijas statusu un vairs neveikt valsts ģimnāzijām noteiktās funkcijas – ir mazāks par sabiedrības interešu ieguvumu, jo tiek novērsta sabiedrības maldināšana par izglītības iestādei piešķirto statusu, kas liecina par īpašu prasību izpildi izglītības iestādes darbībā. Kā jau tika minēts šā rīkojuma 3.1. apakšpunktā, Krāslavas Valsts ģimnāzijai nav tiesiska pamata uzskatīt, ka valsts ģimnāzijas statusa anulēšana radīs negatīvu ietekmi un sekas uz pedagogu un izglītojamo mācību darba rezultātiem, un tā būs tiesīga pēc valsts ģimnāzijas statusa zaudēšanas turpināt mācību procesu līdzšinējā sasniegtās izglītības kvalitātes līmenī arī no 2021. gada 1. septembra. Šā rīkojuma 3.2. apakšpunktā norādīts, ka Krāslavas Valsts ģimnāzijas izglītojamo sasniegumi sporta un kultūras jomā nav tieši saistīti ar valsts ģimnāzijas statusu. No šā rīkojuma 3.3. apakšpunkta izriet, ka Krāslavas Valsts ģimnāzija varēs turpināt nodrošināt izglītojamiem viņus interesējošus mācību kursus. Savukārt šā rīkojuma 3.4. apakšpunktā minēts, ka valsts ģimnāzijas statusa zaudēšanas gadījumā Krāslavas Valsts ģimnāzijas pedagogi un citu Krāslavas novada vispārējās izglītības iestāžu pedagogi nezaudēs iespēju, piemēram, apmeklēt profesionālās pilnveides kursus, ņemot vērā, ka attiecīgās funkcijas veic arī pārējās Latgales plānošanas reģionā esošās valsts ģimnāzijas.

5. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz noteikumu Nr. 518 12. punktu, noteikumu Nr. 129 9. punktu un izglītības un zinātnes ministra ierosinājumu, Ministru kabinets nolemj ar 2021. gada 1. septembri anulēt valsts ģimnāzijas statusu Krāslavas Valsts ģimnāzijai.

6. Krāslavas Valsts ģimnāzijai līdz 2021. gada 31. augustam veikt visas nepieciešamās darbības, lai izdarītu atbilstošus grozījumus Izglītības iestāžu reģistrā, tai skaitā nodrošināt izglītības iestādes nosaukuma atbilstību Izglītības likuma 26. panta prasībām.

7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Izglītības un zinātnes ministre A. Muižniece