Ministru kabineta rīkojums Nr. 478

Rīgā 2021. gada 7. jūlijā (prot. Nr. 51 40. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 30. augusta rīkojumā Nr. 466 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 27.0. versija)"

Izdarīt Ministru kabineta 2017. gada 30. augusta rīkojumā Nr. 466 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 27.0. versija)" (Latvijas Vēstnesis, 2017, 173. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 1. punktā skaitli un vārdu "2 500 000 euro" ar skaitli un vārdu "1 227 000 euro".

2. Izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

"5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 184 050 euro gadā, tai skaitā:

5.1. 12 488 euro segt no Ekonomikas ministrijai budžeta programmā 20.00.00 "Būvniecība" pieejamiem līdzekļiem;

5.2. 171 562 euro normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt papildus."

3. Izteikt projekta "Vienotas darba vides izveide visā Ekonomikas ministrijas resorā" aprakstu jaunā redakcijā (pielikums).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

Pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 7. jūlija
rīkojumam Nr. 478

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2017. gada 30. augusta
rīkojumu Nr. 466)

Vienotas darba vides izveide visā Ekonomikas ministrijas resorā

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Informācija par projektu

• Projekta īstenotājs – Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija.

• Projekta partneri – Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), Konkurences padome (KP), Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) un Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB).

• Projekta īstenošanas laiks – 40 mēneši.

• Projekta budžets – 1 227 000 euro.

• Projekta uzturēšanas izmaksas – 184 050 euro gadā.

Projekta mērķi

1. Nodrošināt centralizētu, uz modernām tehnoloģijām balstītu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniegšanu Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) resorā (M1).

2. Uzlabot darbības procesu elektronizācijas līmeni, samazinot administratīvo slogu EM resorā un nodrošinot datu pieejamību privātpersonām, tai skaitā komersantiem (M2).

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

1. (M1) Nodrošināt centralizētu, uz modernām tehnoloģijām balstītu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniegšanu Ekonomikas ministrijas resorā. Mērķis tiks sasniegts:

• veicot IKT tehniskās infrastruktūras centralizāciju;

• uzlabojot IKT koplietošanas pakalpojumus un koplietošanas funkcionalitāti.

2. (M2) Uzlabot darbības procesu elektronizācijas līmeni, samazinot administratīvo slogu EM resorā un nodrošinot datu pieejamību privātpersonām, tai skaitā komersantiem. Mērķis tiks sasniegts:

• atkalizmantojot publiskajā pārvaldē jau pieejamos datus;

• samazinot papīra dokumentu apriti un datu iesniegšanu papīra formā;

• samazinot manuālu datu pārvadi.

Projekta rezultāta rādītāji

Projekta iznākuma rādītāji

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Projektam nav tiešas saistības ar iepriekšējā plānošanas periodā izstrādātiem projektiem.

Projekta īstenošana kopumā sekmē:

• Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020. gadam sasniegšanu;

• administratīvā sloga samazināšanu valsts pārvaldē;

• publiskās pārvaldes efektivitāti;

• publiskās pārvaldes informācijas pieejamību.

Atbilstoši projekta plānotajam budžetam projekta izmaksas ir 1 227 000 euro, papildus tam paredzot 184 050 euro gadā sistēmas uzturēšanai, kas veido 15 % no kopējām projekta izmaksām. Kopumā 10 gadu periodā izstrādes un uzturēšanas izmaksas veido 3 067 500 euro.

Ietaupījums, kas rodas no efektīvākas EM resora vienotas darba vietas uzturēšanas

Uzlabojot darba vietu uzturēšanas procesu un ieviešot vienotu EM resora darba vietu, tiks samazināts laiks, kas nepieciešams, lai sagatavotu lietotāja darba vietas. Tiks nodrošināta arī risinājumu mērogojamība.

EM un padotības iestādēs (LIAA, KP, PTAC, BVKB) apkalpojamo darbstaciju skaits varētu sasniegt aptuveni 750 darbstacijas. Saskaņā ar EM sniegto informāciju darbinieku rotācija gada laikā ir aptuveni 20 %. Tiek pieņemts, ka, ieviešot vienotas darba vietas EM resorā, IKT atbalsta personāls uz katras darbstacijas instalēšanu, apkopi un uzturēšanu gada laikā varētu ietaupīt kopā trīs stundas (stundu uz instalēšanu, ņemot vērā darbinieku mainības īpatsvaru, divas stundas uz apkopi un katras darbstacijas uzturēšanu). Izsakot laika ietaupījumu naudas izteiksmē (ņemot vērā vidējo IT darbinieka atalgojumu 5,55 euro stundā), aptuvenais ietaupījums no vienotas resora darba vietas uzturēšanas ir aptuveni 750 x 3 x 5,55 = 12 488 euro gadā.

Ietaupījums, kas rodas no datu pieejamības būvniecības un energoefektivitātes jomā

Nodrošinot komersantiem datu pieejamību par būvniecības uzsākšanas un saskaņošanas procesa vidējo norises ilgumu pa administratīvajām teritorijām, tai skaitā aktuālos datus par to dokumentu saskaņošanas ilgumu būvvaldēs, kas saistīti ar būvniecību, komersantiem ir iespējams precīzāk novērtēt būvniecības saskaņošanas un uzsākšanas ilgumu attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Tādējādi būvkomersants var preventīvi prognozēt termiņu, kādā būs iespējams uzsākt būvniecību. Precīzāka būvniecības procesa uzsākšanas datumu plānošanas iespēja ļaus precīzāk komersantiem plānot resursu noslodzi un nepieciešamību uzsākt darbu noslodzi jaunajā objektā. Ņemot vērā, ka būvniecības nozarē ir vērojams darbaspēka resursu trūkums, pieejamo darbaspēka resursu plānošana, darbu uzsākšana un pabeigšana noteiktajos termiņos tiek vērtēta kā viens no riska faktoriem. Ņemot vērā, ka būvniecības jomā darbaspēka izmaksas un materiālu izmaksas ir detalizēti norādītas tāmē, izmaksas, kas saistītas ar dažādu risku iestāšanos tiek iekļautas komersanta plānotajā peļņā, kas vidēji tiek paredzēta 5– 20 % no būvniecības kopējām izmaksām. Precīzāk plānojot būvniecības aktivitātes, ir iespējams precīzāk paredzēt būvniecības procesa saskaņošanas un uzsākšanas izmaksas būvniecībā, precīzāk plānot resursu noslodzi un samazināt rezervēto resursu (darbaspēka, tehnikas, transporta u. c.) dīkstāvi, kā arī samazināt ar būvniecības procesa norisi saistītos riskus. Pieņemot, ka ar būvniecības procesa uzsākšanu paredzētajā termiņā saistītie riski vidēji publisku ēku būvniecībā tiek novērtēti kā 0,1 % no kopējām būvniecības procesa izmaksām, pieņemams, ka, iegūstot precīzāku informāciju par plānotajiem būvniecības procesa saskaņošanas un uzsākšanas termiņiem, riska novērtējums varētu tikt samazināts vismaz uz pusi. Līdz ar to paredzams, ka kopējās būvniecības izmaksas publiskajām būvēm varētu samazināties vidēji par 0,05 % no kopējām būvniecības izmaksām. Ievērojot, ka publiskās būvniecības apjoms 2019. gadā ir 1 182 467 840 euro, kopējais ietaupījums publiskās būvniecības ietvaros varētu sasniegt 591 233,92 euro gadā.

Ietaupījums, kas rodas no datu pieejamības energoresursu jomā

Integrējot datu analīzes platformu ar ERIS un nodrošinot iesniegto pārskatu datu analīzi, kā arī jebkuras ar energoefektivitātes jautājumu risināšanu saistītās mijiedarbības digitalizāciju, energoefektivitātes monitoringa sistēmas subjektiem un BVKB ir iespēja samazināt administratīvajam procesam paredzētos izdevumus un laiku. Enerģētikas likuma anotācijā ir aprēķinātas šādas administratīvās izmaksas, kas rodas divu gadu progresa ziņojumu sagatavošanā:

f – politikas pārvaldības vecākā eksperta vidējā stundas tarifa likme 12,82 euro (saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta publicēto informāciju);

l – nepieciešamais laiks informācijas sagatavošanai – 1232 stundas gadā (septiņi mēneši);

n – subjektu skaits – trīs ziņojumi;

b – informācijas sniegšanas biežums – reizi divos gados (ziņojumu sagatavošanas cikls iekļaujas divos kalendāra gados)

C = (f x l) x (n x b) = (12,82 x 1 232) x (3 x 1) = 15 794,24 x 3 = 47 382,72 euro

Paredzams, ka procesa digitalizācija varētu samazināt administratīvos izdevumus līdz 47 382,72 euro gadā, ņemot vērā digitalizācijas rezultātā iegūto laika ietaupījumu, apstrādājot un veicot pārskatos iekļauto datu analīzi.

Ņemot vērā minētos ietaupījumus, kas 10 gadu periodā ir līdz 6 886 116 euro ((49 995,00 + 591 233,92 + 47 382,72) x 10 gadi), un izdevumus, kas saistīti ar projekta īstenošanu un uzturēšanas izmaksām 10 gadu periodā (1 227 000 + 1 840 500 = 3 067 500), kopējais ietaupījums 10 gadu periodā ir 3 818 616 euro.

Projekta īstenošanas sociālekonomiskais ieguvums 10 gadu periodā ir lielāks par 1 227 000 euro projekta investīcijām un 1 840 500 euro uzturēšanas izmaksām 10 gadu periodā, kas kopā veido izmaksas 3 067 500 euro apmērā. Projekta ieguvumu un izdevumu attiecības koeficienta vērtība ir virs 2, un tas liecina par projekta augstu pievienoto vērtību.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks