Teritoriālā plānošana un

uzņēmējdarbības perspektīvas

Kurzemes piekraste no Klapkalnciema līdz Mērsragam pamazām vien iegūst Engures novada statusu. Ierosinājums šādam projektam radies pēc Engures ezera dabas parka izveides šā gada sākumā.

Kā dabas aizsardzības teritorija — ornitoloģiskais liegums — Engures ezers ir kopš 1957. gada. Dabas parka teritorija aptver 18 tūkstošus hektāru, tajā skaitā Engures ezers — 3500 hektāru. Tie ir gan apkārtējie meži un purvi, gan jūras piekraste un jūra līdz 10 metriem dziļumā. Kopš 1995. gada Engures ezers ir Ramsāres konvencijas starptautiskas nozīmes mitrāju sarakstā. Vairākus desmitus gadu šeit darbojas Engures ornitoloģisko pētījumu centrs. Šeit ierīkotas arī laivu bāzes, kur makšķernieki un tūristi var iznomāt laivas.

Engures, Zentenes, Ķūļciema un Mērsraga pašvaldības lielākā vai mazākā mērā ir saistītas ar Engures ezeru, jo tās robežojas ar ezeru, tāpēc atbild par tā aizsardzību un apsaimniekošanu.

Šā gada 14. maijā Ķūļciemā, jau minētajām pašvaldībām pievienojoties Balgales un Laucienes pagastiem, parakstīts nodomu protokols par vienotas administratīvās teritorijas "Engures novads" izveidošanu. Pasākuma galvenais mērķis — veikt teritoriālo reformu, un šā mērķa īstenošanai puses izveidojušas koncsorciju, kam noteikts darbības termiņš — līdz 1999. gada 1. janvārim.

Mērsraga pagasta pašvaldības priekšsēdētāja Irēna Burlakova ir viena no šīs idejas autorēm un savienības organizētājām. Viņa stāsta:

— Kā Damokla zobenu daudzas pašvaldības uztver administratīvi teritoriālo reformu, kuras realizācija saistās ar 2000. gadu. Ir skaidrs, ka pārmaiņas noteikti būs. Ja jau no apvienošanas neizbēgt, tad labāk pašiem izstrādāt savu variantu. Protams, ka nepieciešama situācijas izpēte, sakārtojamas daudzas lietas. Šiem pagastiem galvenais vienojošais faktors ir Engures ezers. Lai gan Laucienei tuvāki ir Talsi, tomēr tā ieinteresēta pievienoties mums.

Kopš februāra esam ļoti bieži tikušies un apsvēruši, kādas var būt šīs apvienības priekšrocības, un ko mēs varētu zaudēt. Veicām izpētes darbus, aizpildījām anketas un analizējām sitāciju. Nākamais posms būs finansu analīze, kad liksim kopā visus budžetus un rēķināsim, cik varam ietaupīt un kā lietderīgāk izmantot līdzekļus. Ir daudzas lietas, ko kopīgi paveikt ir vieglāk, jo iespējams algot profesionālus speciālistus. To, ko patlaban neliela pašvaldība nemaz nevar atļauties. Piemēram, būtu nepieciešami speciālisti izglītības un lauku attīstības programmas vadīšanā, tāpat komunālās un dzīvokļu saimniecības, arhitektūras jomā. Pēdējos gados pagastiem uzticētas daudzas funkcijas, toties darbinieku skaits nav palielināts. Tie daži cilvēki, kas strādā pagastā, nespēj aptvert un iedziļināties visās nozarēs. Tas pats sakāms par pagasttiesām, ko likums pieprasa katrā pagastā. Seši pagasti kopā jau spētu algot kvalificētu juristu.

Salīdzinājām savu projektu ar citiem variantiem. Dundagā pašvaldības darbojas pēc apvienības principa. Tomēr uzskatu, ka tā ilgstoši strādāt nevar. Tas pats sakāms par rajoniem kā lielām struktūrvienībām, kas bieži vien nelietderīgi izmanto līdzekļus, tajā pašā laikā nespējot tikt galā ar stratēģiski svarīgiem uzdevumiem.

Administratīvo

robežu maiņa

Neērtības sagādā tas, ka pagasti atrodas divu rajonu — Talsu un Tukuma teritorijā. Tas rada grūtības ar sakariem, nav saskaņotas satiksmes. Turklāt nav zināms, kādas funkcijas būs topošajiem apgabaliem, un vai šī teritorija varētu paplašināties uz Lapmežciema pusi.

Jāpiebilst, ka rajonu robežas un administratīvais iedalījums vēsturiski jau vairākkārt mainījies. XIX gadsimta beigās pieņemtais jaunais pagastu likums paredzēja apvienot visus tos mazos pagastus, kuros bija ne vairāk par 200 iedzīvotājiem. Sevišķi liela apvienošanās notika XX gadsimta sākumā. Latvijas brīvvalsts dibināšanas laikā, piemēram, Talsu apriņķī bijuši 18 pagasti. Mērsraga pagasts nodibināts 1918. gadā, sadalot Engures mežaizsardzības pagastu. Arī saimnieciskie apstākļi visos pagastos nav bijuši vienādi. Jūrmalas tuvumā esošajiem pagastiem — Mērsragam, Upesgrīvai, Nogalei, Lubezerei, arī Spārnei — ar lielām grūtībām varēja sastādīt budžetu. Minētie pagasti, kā liecina 1935. gada izdevums "Talsu novads", spēja ar saviem ieņēmumiem segt tikai visnepieciešamākos izdevumus. Lai būvētu skolas, tautas namus un citas sabiedriskās ēkas, nācies lūgt palīdzību. Pārējos Talsu apriņķa pagastos ekonomiskie apstākļi bijuši ievērojami labāki.

Lai novads kļūtu

ekonomiski spēcīgs

Topošā Engures novada teritorija aizņemtu 687 kvadrātkilometrus, un tajā dzīvotu 9151 iedzīvotājs. Tas perspektīvā būtu ekonomiski spēcīgs. Engures dabas parks, divas ostas — Mērsragā un Engurē — sekmē infrastruktūras attīstību un novada ekonomisko darbību.

Nenoliedzami, ka vislielākā ir Mērsraga osta, kurā koncentrējušies visvairāk uzņēmumu — tās ir četras kravu eksportētājkompānijas, divas stividorkompānijas un divas kuģu aģentēšanas firmas, divi zivju pārstrādes uzņēmumi; ostā bāzējas 20 kuģu. Patlaban Mērsraga osta saņēmusi valsts garantētu kredītu 1,6 miljonu latu apmērā, kas paredzēts rekonstrukcijas darbu veikšanai — molu un piestātņu atjaunošanai un citiem darbiem. Ar to pabeigšanu kravu apgrozījuma pieaugums tiek plānots no 66,39 tūkstošiem tonnu 1997. gadā līdz 300 tūkstošiem tonnu 2000. gadā. Patlaban Engures osta ir viena no konkurējošām. Attīstot savstarpējos sakarus, būtu iespējams šo konkurenci aizstāt ar sadarbību, palielināt ostas pakalpojumu daudzveidību. Ieguvēji būtu visi.

Tradicionāli piejūras ciematos vietējie iedzīvotāji nodarbināti zvejniecībā un zivju pārstrādē. Katras pašvaldības teritorijā atrodas pa diviem zivju pārstrādes uzņēmumiem. Pateicoties šīm nozarēm, bezdarba līmenis nav tik augsts kā cituviet. Arī Laucienē atrodas liela ražotne — Latvijas un Zviedrijas kokapstrādes kopuzņēmums. Mērsraga, Engures un Laucienes pašvaldības patlaban nesaņem dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda.

To gan nevar teikt par tradicionāli lauksaimnieciskiem pagastiem — Balgali un Ķūļciemu. Vēl viena problēma, kas sevišķi jūtama laukos, ir mazo uzņēmēju darbības veicināšana. Pēc kolhozu likvidācijas veidojās nelielas lauku saimniecības, individuālie uzņēmumi. Strādā amatnieki, atvērtas arī nelielas zivju kūpinātavas. Iespēja produkciju saražot būtu, bet ir grūtības ar tās realizāciju. Nepieciešams apmācīt cilvēkus, paaugstināt viņu kvalifikāciju. Visi pagasti kopā plāno veidot savu biznesa inkubatoru Ķūļciemā, kur zināšanas papildinātu lauku uzņēmēji. Mazajiem uzņēmumiem nepieciešama palīdzība arī kredīta ņemšanā, noieta tirgus meklēšanā.

Stāsta Irēna Burlakova:

— Bez jau minētajām pozitīvajām tendencēm, kas iezīmēsies pēc Engures novada izveidošanas, vēl jāmin iespēja panākt nodokļu administrēšanu uz vietas. Tā ir ļoti būtiska lieta, jo mēs visai maz zinām, cik daudz uzņēmēji maksā budžetā. Citādi arī turpmāk var rasties tādas situācijas, kādas mums nācies piedzīvot, piemēram, kad viens no kuģu kapteiņiem, par kura kuģi ienākuma nodoklis nomaksāts ļoti simboliski, ziemā pat pieprasīja, lai mēs iztīrām ceļu uz viņa māju. Nemaz nerēķinoties ar to, ka arī viņa bērnu nodokļu nemaksāšanas dēļ mums nākas skolot par pašvaldības līdzekļiem.

Protams, daudz efektīvāka ir pagastu pārvalde, jo nozares tiktu vadītas profesionāli, administrācijas izdevumi samazinātos. Tiktu lietderīgāk izmantoti arī budžeta līdzekļi, būtu lielākas kredīta iespējas. Engures ezeru mēs varētu apsaimniekot kā vienotu veselumu, nevis pa daļām, kā līdz šim. Tā ir arī iespēja piesaistīt fondu un ārvalstu partnerus. Ne mazāk svarīga ir ceļu sakārtošana un teritorijas ekonomiskās un stratēģiskās attīstības plānošana.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Foto: Māris Kundziņš

Irēna Burlakova

Mērsraga osta