Pārkārtojot ekonomiku

atbilstoši tirgus prasībām

VITĀLIJS AIŠPURS, SIA "Arcus Elektronika" direktors, — "Latvijas Vēstnesim"

ARCUS ELEKTRONIKA pirmās piecgades realizācija un peļņa

UPS–1000

ARCEL–KP32

Latvijā pakāpeniski atjaunojas elektrorūpniecības nozare. Pagājušajā gadā ražošanas un realizācijas kopapjoma pieaugums pārsniedza pat sešpadsmit procentus. Galvenokārt tas bija lielo rūpniecības uzņēmumu nopelns. Nozarē izveidojušies arī daudzi mazie uzņēmumi. Viens no redzamākajiem ir SIA "Arcus Elektronika", kurš pēdējos gados gūst labus panākumus elektroniskās aparatūras ražošanā.

— Kāda ir jūsu uzņēmuma vizītkarte?

— Mēs esam industriālās elektronikas aparatūras konstruktoru birojs. Projektējam un izgatavojam telemehānikas aparatūru, datu pārraides, vadības un reģistrācijas aparatūru, kas var kalpot tālu novietotu objektu darbības kontrolei, vadībai un signalizācijai. Šādi iekārtu kompleksi spēj strādāt elektriskajos tīklos, termofikācijas, ūdensvada un kanalizācijas sistēmās, gāzes un naftas produktu saimniecībās. Šobrīd mūsu aparatūras galvenie pasūtītāji ir "Latvenergo" un Lietuvas "Litenergo".

Šogad mēs atzīmējam sava uzņēmuma pirmo piecgadi. Šajos piecos gados produkcijas realizācijas apjoms pieaudzis vairāk nekā 100 reizes un sasniedzis 300 000 latu. Peļņa palielinājusies 20 reizes. Peļņu izmantojam uzņēmuma attīstībai — ražošanas telpu pārbūvei un modernas mēraparatūras iegādei. Uzņēmumam parādu nav, nodokļi nomaksāti, bet algu darbinieki saņem katru piektdienu. Darbinieku skaits pieaudzis četras reizes, un šobrīd esam jau divpadsmit.

— Ko uzskatāt par uzņēmuma veiksmīgās darbības pamatu?

— Zināšanas un prasmīgu darba organizāciju. Gribam turpināt mūsu brīvvalsts rūpniecības tradīcijas, kad vārds "inženieris" saistījās ar dziļām un vispusīgām zināšanām, bet "amatnieks" un "kvalitāte" bija sinonīmi. Tad Latvijā tika radīti daudzi oriģināli izstrādājumi, kurus arī eksportēja uz ārzemēm. Latvijā vienmēr ir bijuši labi inženieri.

Visiem mūsu darbiniekiem ir augstākā izglītība, liela darba pieredze un vairākas profesijas. Viņi arī turpina mācīties un iepazīties ar visu jaunāko savā nozarē.

Latvijā aparātbūves sfērā jau reāli jūtama Rietumu firmu konkurence. Tikai tas, ka mēs tikpat augstas kvalitātes ražojumus varam izstrādāt un izgatavot lētāk, mums nodrošina realizāciju. Te vajadzīgs mērķtiecīgs un intensīvs darbs. Mūsu darba organizācijas pamatā ir iekšējā specializācija un ārējā kooperācija. Mēs ražojam tikai to, ko labi protam un ko varam izgatavot vislētāk un viskvalitatīvāk. Bet pārējo iepērkam no specializētām Rietumu firmām. Šāda darba organizācija ir raksturīga visiem mūsdienīgiem uzņēmumiem. Savulaik VEF ražoja visu — no skrūvītes līdz elektromehāniskam mezglam. Tagad visā pasaulē notiek ražošanas specializācija, kas vienlaikus attīsta uzņēmumu savstarpējo kooperāciju. Uzņēmumu specializācija dod iespēju atsevišķu detaļu izgatavošanā izmantot augstražīgu tehnoloģiju, kas nodrošina zemu pašizmaksu un augstu kvalitāti.

Pašlaik mēs nepieciešamos komponentus iepērkam ārzemēs, bet labprāt tos iepirktu šeit, Latvijā. Diemžēl mūsu valstī vēl nav attīstīta rūpnieciskā vide, ko parasti veido specializēti uzņēmumi dažādu tehnisku pakalpojumu sfērā. Šāda rūpnieciskā vide veicinātu sadarbību ar funkcionālu izstrādājumu ražotājiem un veicinātu arī vietējā tirgus attīstību.

— Kā jūsu uzņēmumā tiek nodrošināta izstrādājumu kvalitāte?

— Mūsu uzņēmuma produkcija nav sliktāka par pazīstamo Rietumu firmu izstrādājumiem. To nodrošina mūsu darbinieku prasme, datortehnikas izmantošana projektēšanā un kvalitatīvu elektronisko un mehānisko komponentu izmantošana. Laboratorijas mēriekārtas spēj pārbaudīt visus telemehānikas aparatūras parametrus. Īpašas tehniskās kontroles darba kvalitātes pārbaudei, kā tas bija padomju uzņēmumos, mums nav. Mūsu inženieri strādā atbilstoši Rietumu standartiem, paši uzņemoties atbildību par darba kvalitāti.

— Kā jūs panākat savu izstrādājumu tehnisko attīstību?

— Tas ir ļoti būtisks aspekts. Pastāvot konkurencei, mēs esam spiesti nepārtraukti attīstīties, meklēt gan tehniskus, gan tehnoloģiskus uzlabojumus, pētīt Rietumu firmu pieredzi, apmeklēt izstādes un gadatirgus. Tātad — parādīt sevi un palūkoties uz citiem. Daudz darām informatīvās bāzes paplašināšanai, sākotnējā problēmas izpētes posmā lasot ārzemju speciālos žurnālus, vācot informāciju internetā.

Nākamais — projektēšanas un izgatavošanas gaitā apkopojot informāciju par elektriskajiem un mehāniskajiem komponentiem un to firmām, vācot nepieciešamos standartus un citus ierobežojošus noteikumus, sagādājot datorprojektēšanas programmu nodrošinājumu.

Mūsu iekārtu ekspluatācijas laikā savukārt tiek uzkrāta informācija par iekārtu darbības drošumu, un tā kalpo kā atgriezeniskā saikne starp mums un pasūtītāju.

Produkcijas realizācijas procesā pētām un analizējam situāciju tirgū.

Jau otro gadu piedalāmies Hannoveres rūpniecības gadatirgū. Tas ir dārgs prieks, taču atmaksājas. Te mēs meklējam jaunus sadarbības partnerus, tiekamies ar piegādātājiem un redzam visu jaunāko savā nozarē.

— Ar ko jūsu uzņēmums lepojas?

— Ar produkcijas labo slavu un uzņēmuma ekonomiskajiem rādītājiem. Esam lepni, ka arī tādas ārzemju firmas kā ABB un "Siemens" ir mūs ievērojušas, pārliecinājušās par mūsu spējām un uzskata mūs par līdzvērtīgiem partneriem. Ir jau vairāki piedāvājumi kopīgām izstrādēm un sadarbībai. Lepojamies, ka uzņēmuma attīstības programmas realizācijai nav nepieciešams ņemt kredītu.

— Kas traucē jūsu uzņēmuma attīstību?

— Kā jau teicu, mūsu valstī šobrīd vēl nav pietiekami attīstītas rūpnieciskās vides. Tas kavē mobilu un kvalitatīvu tehnisko apkalpošanu un sadarbību, jo lielie privatizējamie valsts uzņēmumi nespēj ātri palīdzēt, izpildot individuālos un sīksēriju pasūtījumus. Piemēram, Rīgas uzņēmumos ir grūti izgatavot kvalitatīvas divpusīgās spiesto shēmu plates mazās sērijās, nemaz nerunājot par daudzslāņainajām spiesto shēmu platēm, kuru esamība mums pavērtu jaunus attīstības apvāršņus.

Nepatīkami arī tas, ka mūsu valstī šobrīd nav iespējams sertificēt industriālās elektronikas aparatūru. Latvijas Nacionālās standartizācijas un metroloģijas centrs nav pilnvarots starptautiskā mērogā izdot dokumentus par šāda tipa aparatūras kvalitāti un drošumu. Lai centrs spētu šādu akreditāciju iegūt, nepieciešams speciālas aparatūras komplekss, kas dotu iespēju veikt nepieciešamos mērījumus un pārbaudes. Diemžēl šāda aparatūra ir ļoti dārga, un valsts šobrīd vēl nespēj ar tādu centru apgādāt. Jācer uz privāto struktūru iniciatīvu šajā jomā. Mums atliek savu produkciju — telemehānikas aparatūru vai nu dot sertificēt Vācijas iestādēs, kas šobrīd mums ir par dārgu, vai ieiet Rietumu tirgū kā lielo firmu apakšuzņēmējiem.

Man kā vadītājam vienmēr jāatceras, ka mēs piederam pie mazajiem uzņēmumiem un ka mums, mazajiem uzņēmumiem, visiem ir kopējas iezīmes — mazi rezerves resursi un trauslums. Lielie mūs ik brīdi var samīt. Sadarbojoties ar lielajām firmām, mēs esam pirmie, kas izjūt to neveiksmes. Mazo uzņēmumu darbība ir kā indikators ekonomikas attīstībai kopumā. Valsts tautsaimniecībā mazie uzņēmumi ir kā šūnas dzīvā organismā — tās nepārtraukti dzimst un mirst.

— Kādas ir jūsu uzņēmuma nākotnes ieceres?

— Mēs savu nākotni nesaistām ar uzņēmuma mehānisku paplašināšanu, bet ar zinātniskā potenciāla palielināšanu, ar savas varēšanas apliecināšanu, ar jaunu izstrādājumu apguvi, ar finansiālās stabilitātes iegūšanu, ar uzņēmuma mobilitātes paaugstināšanu, lai mēs jebkurā jaunā situācijā spētu atrast īsto risinājumu.

Domājot par sava uzņēmuma attīstību, mēs orientējamies uz Baltijas un Rietumu tirgu, kurš ir nesalīdzināmi stabilāks par kaimiņos esošo Austrumu tirgu. Protams, nepietiek tikai ar orientāciju uz tirgu, tirgus ir jāiekaro. Jāveido reklāma, jāpiedalās izstādēs, jāiemācās pārliecināt par savas produkcijas kvalitāti, jāmeklē jaunas savas produkcijas pielietojamības sfēras. Lai patstāvīgi iekļūtu Rietumu tirgū, ir vajadzīgi arī vēl citi, daudz spēcīgāki argumenti, tādi kā sertifikāts par ražojuma kvalitāti vai sertifikāts par ražošanā ieviesto kvalitātes sistēmu ISO 9000. Ir vēl viens ceļš mūsu produkcijas realizācijai Rietumu tirgū. Tā ir sadarbība ar Rietumu firmām, lai tās savos globālajos projektos izmantotu arī mūsu produkciju. Ja Rietumu firmas ir pārliecinātas par izstrādājumu kvalitāti, tās ir ekonomiski ieinteresētas to darīt, jo mūsu produkcija ir krietni lētāka.

Dažreiz mazie uzņēmumi veido kopuzņēmumus ar ārzemju firmām, lai paplašinātu tirgus iespējas vai iegūtu papildu resursus. Mēs tā nedarīsim, jo spējam tirgu atrast paši un gribam būt neatkarīgi.

Mēs turpināsim piedalīties starptautiskos konkursos, lai paplašinātu Rietumu partneru loku un nostiprinātu savas firmas autoritāti.

Gunārs Freibergs

Foto: Lidija Bērziņa, "LV"