Kā atšķirt slimības naudu no slimības pabalsta

Īpašniekam -

grāmatvedību kārtojot

PERSIJS DOBROZE, konsultants sociālās apdrošināšanas jautājumos, - "Latvijas Vēstnesim"

Latvijā no 1997. gada 1. janvāra ir spēkā likums "Par maternitātes un slimības pabalstiem", kas nosaka dalītu darbnespējas apmaksu. No šā datuma ārstniecības iestādes un praktizējošie ārsti slimniekiem izsniedz divu veidu darbnespējas lapas. Darbnespējas lapa A tiek izsniegta uz pirmajām 14 darbnespējas dienām un domāta iesniegšanai darba devējam, bet no 15. slimības dienas tiek izsniegta darbnespējas lapa B, kuru darbinieks iesniedz apmaksai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālē pēc savas dzīves vietas.

Darba devēji bieži uzdod jautājumu, no kādiem līdzekļiem jāapmaksā darbnespējas lapa A. Atbilde ir dota likuma "Par maternitātes un slimības pabalstiem" 1. panta 5. punktā, kurš nosaka, ka slimības nauda ir algotā darbā gūtie ienākumi, ko darba devējs izmaksā no darba samaksas fonda darba ņēmējam darba nespējas gadījumā. Kādā apmērā slimības nauda tiek izmaksāta, ir minēts šā likuma 36. pantā, kurā teikts, ka darba devēja pienākums ir darbiniekiem, kuriem darba periodā iestājusies ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darba nespējas lapu apliecināta pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80 procentu apmērā par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāk par 14 kalendāra dienām. Saskaņā ar likumā izdarītajiem grozījumiem darba devējam no 1998. gada 1. augusta ir dota iespēja slimības naudu izmaksāt vairāk nekā 75 vai 80 procentu apmērā no vidējās izpeļņas.

Saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksa 103. pantu darba devējs slimības naudu aprēķina no iepriekšējo divu kalendāra mēnešu vidējās izpeļņas pirms mēneša, kad iestājusies pārejoša darba nespēja.

Vidējā izpeļņā tiek iekļauti visi darba samaksas veidi, ieskaitot atvaļinājuma naudu un atvaļinājuma pabalstu.

Piemērs:

Darbinieks iesniedzis darba devējam darbnespējas lapu A par laika posmu no 1998. gada 3. līdz 14. augustam, izdotu uz 12 kalendāra dienām. Ja darbiniekam šajā laikā ir 2 brīvdienas, lapa tiek apmaksāta par 10 darba dienām.

Tā kā slimības nauda tiek izmaksāta no darba samaksas fonda līdzekļiem, ir jāaprēķina arī sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Turpretī slimības pabalstu, ko izmaksā no 15. slimības dienas, piešķir no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem.

Pirmā slimības diena

3.augusts netiek apmaksāts

2.-3. slimības diena

4.-5.augusts 75% no 8,51 Ls = 6,38 Ls x 2 d. = 12,76 Ls

4.-12.slimības diena

6.-14.augusts 80% no 8,51 Ls = 6,81 Ls x 7 d. = 47,67 Ls

Pabalstu piešķir un izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pēc darbinieka dzīves vietas. Saskaņā ar grozījumiem likuma "Par maternitātes un slimības pabalstiem" VI nodaļas 31. pantā pabalstu aprēķina no darbinieka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, t.i., no ienākumiem, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izdarītas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai nosaka no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par sešiem kalendāra mēnešiem, beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

Piemēram, ja darbinieks iesniegs apmaksai darbnespējas lapu B, kura izdota ar 1998. gada 16. septembri, slimības pabalstu viņam aprēķinās no 1998. gada janvāra - jūnija vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, kas reģistrēta viņa personīgajā kontā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālē. Šī aprēķināšanas kārtība ir spēkā no 1998. gada 1. augusta.