* Iespējams, ka nākamā gada beigās Rīgā būs jauns kinoteātris ar 20 zālēm, kurās vienlaikus varēs uzturēties ap 7000 skatītāju. Ieceres autors ir uzņēmējs Rihards Pīks. Rīgas kinoteātrim, kas būs pirmais Baltijas valstīs, projektā paredzētas 20 zāles, kurās būs no 100 līdz 700 skatītāju vietām. Iecerēts, ka katrā no tām tiktu rādīta sava filma, radot skatītājiem plašas izvēles iespējas. Projekts paredz, ka kinoteātris aizņems gandrīz 20 000 kvadrātmetru un tā celtniecība izmaksās ap 10 milj. latu. Pašlaik kinoteātrim izraudzītas divas vietas — Zaķusalā virzienā uz televīzijas torni un Krasta ielā iepretim Sporta manēžai.

* No deviņdesmito gadu sākuma līdz 1997. gada beigām ārvalstu investori tiešo investīciju veidā Latvijā ieguldījuši 749,6 milj. latu, tajā skaitā pamatkapitālā — 528,7 milj. latu.

* Konditorejas fabrika a/s "Staburadze" šā gada pirmajā pusgadā nopelnījusi 381 300 latu. Kopumā šā gada pirmajos sešos mēnešos "Staburadze" savu produkciju bija pārdevusi par 4 244 400 latu, kas ir par 1,2% vairāk nekā pērnā gada 1. pusgadā. Šogad uzņēmumā plānots ieguldīt 710 000 latu, bet nopelnīt — 800 000 latu. Šoruden "Staburadzes" struktūrā esot gaidāmas ievērojamas izmaiņas, kas paplašināšot un palielināšot gan uzņēmuma finansiālās iespējas, gan noieta tirgus, gan ražošanas jaudas.

* Valsts a/s "Rīgas tirdzniecības brīvosta" kravu apgrozījums šā gada 1. pusgadā salīdzinājumā ar to pašu laika posmu pērn pieaudzis par 41,9% un pārsniedzis 2,74 milj. t. Kopumā brīvostas kravu apgrozījums gada pirmajā pusē veidojis aptuveni 40% visas Rīgas ostas kravu apgrozījuma.

* Privatizācijas aģentūras kontos līdz 1. jūlijam ir ieskaitīti 32 milj. 931,8 tūkst. privatizācijas sertifikātu 922 093 004 latu vērtībā. Vairāk nekā puse no sertifikātiem vēl joprojām nav izmantoti. Aptuveni viena trešā daļa no neizmantotajiem sertifikātiem atrodas juridisko personu rīcībā, bet pārējā daļa pieder privātpersonām.

* Līdz šā gada 30. jūnijam valstī kopumā paātrinātajai dzīvokļu un pilnajai dzīvojamo māju privatizācijai bija nodoti tikai 32,1% no visiem valstī privatizējamiem valsts un pašvaldību dzīvokļiem. Pavisam privatizācijai līdz šā gada otrajam pusgadam bija nodots 147 131 dzīvoklis no gandrīz pusmiljona (457 228) dzīvokļu, kurus plānots privatizēt. Tiek prognozēts, ka plāni līdz šā gada beigām privatizācijai nodot 50% dzīvokļu netiks īstenoti.

* A/s "Staburadze" dividendēs par 1998. gada finansu rādītājiem izmaksās vismaz 50% no peļņas. Pie pašreizējā akciju skaita un uzņēmuma plānotās peļņas uz vienu akciju dividendēs būs jāmaksā 20 santīmu. Šis ir lielākais līdz šim Latvijā dividendēs no kopējās peļņas izmaksājamais īpatsvars, ko ir apsolījusi kāda publiska akciju sabiedrība.

* Līdz nākamā gada rudenim Mērsraga ostas attīstībā plānots investēt 2,35 milj. latu. Aptuveni 650 000 latu no kopējā investīciju apjoma veido privāto kompāniju līdzekļi, bet pārējie ap 1,6 milj. latu ir ostas pārvaldes ieguldījums. Salīdzinājumā ar 1997. gadu šogad ostas kravu apgrozījumu plānots palielināt vairāk nekā divas reizes. Pavisam pērn Mērsraga osta bija saņēmusi un nosūtījusi 64 900 t kravas. Šogad tā plānojusi saņemt un nosūtīt aptuveni 150 000 t, bet 1999. gadā vairāk nekā 200 000 t kravas.

* Pārtikas pārstrādes uzņēmumu koncerna "Ave Lat Grupa" tīrā peļņa šā gada pirmajā pusgadā bijusi 1,34 milj. latu, bet apgrozījums — 49,974 milj. latu. Salīdzinājumā ar plānoto pirmajā pusgadā tīrā peļņa palielinājusies par 33%. Vissekmīgāk no grupas uzņēmumiem strādājusi a/s "Laima", kas plānoto 100 000 latu lielo zaudējumu vietā šā gada pirmo pusgadu noslēgusi ar 764 000 latu peļņu.

* SIA "OBI Baltija" Krasta ielā pie Sporta manēžas iecerējusi būvēt OBI pašapkalpošanās lielveikalu, kurā būs nopērkamas preces būvniecībai, mājai un dārzam. Tirdzniecības centru, kas piedāvās 75 tūkst. preču lielu sortimentu, iecerēts atvērt uz Lieldienām. Investīcijas šajā projektā sasniegs aptuveni 4 milj. USD. SIA "OBI Baltija" trīs gadu laikā Baltijas reģionā plāno izveidot Vācijas kompānijas OBI lielveikalu ķēdi ar sešiem tirdzniecības centriem, šajā projektā kopumā investējot 20 milj. USD.

*Firma "BioSan", kas izgatavo medicīniski bioloģiskās laboratorijas iekārtas, 60% produkcijas eksportē uz 15 Eiropas valstīm, Austrāliju, Latīņameriku un ASV.

* Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valde nolēmusi piešķirt SEZ uzņēmuma statusu a/s "Kursa". Bijusī zvejnieku kopsaimniecība tagad kļuvusi par 15. Liepājas SEZ uzņēmumu.

* Vienpadsmit Latvijas zāģmateriālu eksportētāji nodibinājuši Latvijas zāģmateriālu eksporta uzņēmumu asociāciju.

* Latvijas-Somijas kopuzņēmuma SIA "Madonas poligrāfists" iegādātajai iespiedmašīnai ir piecas krāsu, kā arī lakošanas un žāvēšanas sekcijas. Stundā tā spēj iespiest 8000 līdz 12 000 krāsu novilkuma lapas un paredzēta ļoti augstas kvalitātes visdažādāko veidu krāsainu etiķešu, grāmatu, žurnālu, plakātu un citas produkcijas drukāšanai. Iespiedmašīnas jauda krietni pārsniedz Latvijas tirgus pieprasījumu, tāpēc paredzēts piesaistīt arī ārvalstu klientus.

* Norvēģijas koncernā "Varner Gruppen" ietilpstošās kompānijas "Dresmann" un "Cubus" gatavojas pasūtīt a/s "Ogre" trikotāžas produkciju, lai tos realizētu savos veikalu tīklos Skandināvijā un Latvijā.

* Madonā nodibināts Biznesa inovāciju un informācijas centrs, kura mērķis ir atbalstīt jau eksistējošus privātuzņēmumus un sniegt atbalstu investīciju piesaistīšanā kokapstrādes un citu nozaru uzņēmumos, veicināt vietējo uzņēmumu savstarpējās kooperācijas un vadīšanas iemaņu attīstību.

* "Rhone-Poulenc Group" sastāvā ietilpstošā vakcīnu un serumu produkcijas ražotāja "Pasteur Merieux Connaught" Baltijas pārstāvniecība trijās Baltijas valstīs šā gada laikā cer sasniegt apgrozījumu 1 416 000 latu apjomā.

* Privatizējamās valsts a/s "Vulkāns" ienākumi šā gada 1. ceturksnī par 4000 latiem pārsnieguši ražošanas izmaksas, kaut gan vēl pērn uzņēmums strādāja ar zaudējumiem.

Pēc Latvijas preses informācijas

"Latvijas Vēstneša"

privatizācijas lietu virsredaktore

MUDĪTE LUKSA