Ārlietu ministra Valda Birkava uzskatā

"Neraugoties uz dažādiem viedokļiem, es uzskatu, ka visumā Ārlietu ministrijas rīcības plāns valdības deklarācijā noteikto mērķu izpildei bijis sekmīgs" — vakar, 12.augustā, Ārlietu ministrijas īssaietā teica ārlietu ministrs Valdis Birkavs, vērtējot valsts ārlietu resora darbu aizritējušajā gadā, kopš strādā Guntara Krasta valdība. Ministrs piebilda, ka rīcības plānā iekļauti arī vairāki ilgtermiņa uzdevumi, kas rezultātus dos vēlāk.

Ministrs uzsvēra, ka galvenā valdības prioritāte ir Latvijas virzība uz Eiropas Savienību (ES). Tieši vakar Eiropas Komisijai nosūtīts Latvijas Progresa ziņojums. "Līdz ar to mēs esam noslēguši gatavošanos Progresa ziņojumam," teica V.Birkavs.

"Faktiski šobrīd visi deklarācijā minētie punkti ir izpildīti," teica ministrs, minot, ka — iespēju robežās— panākts maksimāli labvēlīgs režīms Luksemburgas lēmumu ietvaros. Latvija sekmīgi piedalās likumdošanas salīdzināšanas procesā un paredzētajā laikā izveidota sarunu sagatavošanas grupa par iestāšanos ES. Panākta ES un Latvijas asociētā līguma stāšanās spēkā. Uzlabota Eiropas integrācijas sistēma, likvidējot lieku ministriju un Eiropas integrācijas ministra posteni, kā arī pārkārtojot Eiropas integrācijas biroja pakļautību. "Faktiski mēs gada laikā esam panākuši maksimumu," teica ārlietu ministrs. Kā pozitīvu sasniegumu V.Birkavs minēja arī reālās izredzes Latvijai šoruden iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Ārlietu ministrs par sekmīgu nosauca arī Latvijas virzību uz NATO. Ministru kabinets ir pieņēmis speciālu memorandu par Latvijas integrāciju Eiropas un Transatlantiskajās drošības struktūrās, kas paredz panākt, ka aizsardzības vajadzībām Latvijā tiek atvēlēts viens procents no valsts iekšzemes kopprodukta. "Tas ir ļoti pozitīvs lēmums par integrāciju NATO," uzsvēra V.Birkavs. "Vienlaikus Ministru kabinets ir akceptējis arī speciālu Latvijas plānu integrācijai NATO, ko es vēriena ziņā pielīdzinu integrācijai ES. Kaut, protams, apjoms ir mazāks. Šobrīd tiek gatavoti dokumenti, lai līdzīgi Eiropas integrācijas padomei būtu arī NATO integrācijas padome."

Par sekmīgu ārlietu ministrs nosauca arī Latvijas karavīru piedalīšanos starptautiskajā miera misijā, kā arī triju Baltijas valstu starpvaldību protokolus, vienošanos par Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēmas izveidi, Baltijas valstu jūras kara flotes vienības tālāku attīstīšanu un kopējas aizsardzības koledžas izveidošanu. "Šo procesu noslēgs Skrundas radiolokācijas stacijas demontāžas procesa aizsākšana," teica ārlietu ministrs. "3. septembrī ieradīsies EDSO inspekcija, kuras uzdevums būs konstatēt radara izslēgšanas faktu."

V.Birkavs arī atgādināja, ka, pateicoties Latvijas misijas un Latvijas ekspertu darbam, gandrīz uz pusi izdevies samazināt Latvijas maksājumu apjomu ANO. Latvijas pārstāvis Uldis Bluķis atkārtoti ievēlēts ANO kontribūciju komisijā. Latvija ievēlēta arī ANO cilvēktiesību komisijā un ir viena no "cilvēktiesību jautājumu donorvalstīm" , jo palīdz, kaut ar nelielu naudas summu, finansēt ANO augstā cilvēktiesību komisāra biroja darbību.

"Mēs esam arī sekmīgi atrisinājuši jautājumu par maksājumiem UNESCO," teica V.Birkavs, atgādinot, ka Rīga iekļauta pasaules kultūras mantojuma sarakstā un parakstīts Latvijas un UNESCO sadarbības memorands. Latvija aktīvi piedalījusies arī Starptautiskas krimināltiesas izveidošanā. "Varu teikt, ka Latvijas darbība ANO ir daudz aktīvāka nekā mūsu Baltijas kaimiņvalstīm," teica ārlietu ministrs. Viņš arī nosauca par Latvijas panākumu Rīgā notikušo Baltijas jūras valstu premjerministru tikšanos, kā arī vairākas Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) demokrātisko institūciju atbalsta grupas sesijas: "Mūsu aktivitāte BJVP ir ievērota."

Ministrs atzīmēja arī bezvīzu režīma ieviešanu ar Maltu, Andoru, Slovēniju un vairākām citām valstīm, vērtējot to kā soli pretim stratēģiskajam mērķim — bezvīzu režīma ieviešanai ar Šengenas līguma valstīm.