ATSAUCĒ IETVERT:
Par lauku dzīvesveidu un lauku dzīves līmeni (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.08.1998., Nr. 233/234 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32485
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par lauku dzīvesveidu un lauku dzīves līmeni
Turpinājums
no 1.lpp.
Olgerts Krastinš, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, — "Latvijas Vēstnesim"
Mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma avoti 1.tabula
Latvijas laukos un pilsētās, procentos
Izdevumu elastība
Lauku iedzīvotāju attieksme pret savu patēriņa budžetu tomēr nav tāda pati kā pilsētās. Vismaz tai lauku iedzīvotāju daļai, kura laukos dzīvo jau vairākās paaudzēs un atbilstoši "lauku dzīvesveidam" — ja tāds vispār pastāv. Lai atklātu daļu no šīm īpatnībām, izmantosim mazliet sarežģītāku rādītāju — patēriņa izdevumu elastību. Elastības koeficientus izmanto gan dzīves līmeņa pētījumos, gan preču pieprasījuma analīzē un prognozēšanā.
Elastības koeficientam ir vairāki skaidrojumi jeb interpretācijas. Ekonometrijas terminoloģijā elastības koeficients ir papildu izdevumu un vidējo izdevumu attiecība.
Vidējo izdevumu lielumu nosaka, dalot interesējošās izdevumu grupas, piemēram, pārtikas izdevumu lielumu ar mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu summu. Piemēram, lauku mājsaimniecību grupā, kuru rīcībā esošais ienākums, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, ir Ls 80 mēnesī, pārtikai vidēji izdod Ls 32 mēnesī jeb 41 santīmu no lata.
Vidējos izdevumus dažādām iedzīvotāju labklājības grupām ar empīrisku pieeju var noteikt, izmantojot analītisku grupējumu. Izmantojot ekonometrisku pieeju, tos var noteikt, aprēķinot izdevumu modeli.
Cik daudz šī mājsaimniecību labklājības grupa izdos pārtikai, saņemot ienākumos vēl vienu, astoņdesmit pirmo, latu, rāda papildu izdevumu lielums. Parasti, bet ne vienmēr, papildu izdevumi ir mazāki nekā vidējie izdevumi. Piemēram, ja mājsaimniecību rīcībā jau ir 80 lati mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli, tās visumā sevi ar pārtiku jau būs nodrošinājušas. Tādēļ no astoņdesmit pirmā lata pārtikai tās izdos vairs ne 41 santīmu, bet tikai 15 santīmus. Pēdējie rāda papildu izdevumu lielumu.
Papildu izdevumu lielumu visvieglāk un drošāk noteikt, izmantojot ekonometrisku modeli.
Dalot papildu izdevumu lielumu ar vidējo izdevumu lielumu, piemērā 15/41, iegūstam pārtikas izdevumu elastības koeficientu 0,366.
Ja izdevumu atkarību no ienākumu lieluma modelē ar pakāpes funkciju (elastības funkciju), elastības koeficients parādās kā pakāpes rādītājs. Piemēram, pārtikas izdevumu funkcija pēc Latvijas lauku mājsaimniecību 1997.gada datiem ir šāda:
kur X — rīcībā esošais ienākums, bet Y — izdevumi pārtikas iegādei, abus rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, latos.
Ja elastības koeficients ir mazāks par vienu, attiecīgās grupas izdevumi aug lēnāk nekā ienākumi; ir sasniegts zināms patēriņa piesātinājums ar šīm precēm. Ja elastības koeficients ir viens, izdevumi aug tieši proporcionāli ienākumiem, bet, ja elastības koeficients pārsniedz vienu, izdevumu pieauguma temps apsteidz ienākumu pieauguma tempu, kā tas ir luksusa precēm. (Cita, nedaudz atšķirīga elastības koeficientu un elastības modeļu interpretācijas iespēja bija parādīta autora rakstā "LV" š. g. 16. aprīlī.)
Lauku cilvēku apdomība
Latvijas Centrālā statistikas pārvalde, izmantojot starptautiski pieņemtu klasifikāciju, visus mājsaimniecību patēriņa izdevumus iedala 12 pamatgrupās, trīspadsmitajā grupā ietverot izdevumus tādu preču un pakalpojumu samaksai, kas neietilpst nevienā no pamatgrupām.
Kā rāda 2. tabulas 4. un 5. ailes dati, Latvijas lauku mājsaimniecībām visās izdevumu grupās ir daudz mazāki elastības koeficienti nekā pilsētu mājsaimniecībās. (Elastības koeficienti, kas aprēķināti pēc visu Latvijas mājsaimniecību datiem un atsevišķi pēc Rīgas mājsaimniecību datiem, bija parādīti autora rakstā "LV" š. g. 16. aprīlī.)
Tātad laukos papildu izdevumi salīdzinājumā ar vidējiem izdevumiem ir daudz mazāki nekā pilsētās. Laucinieki daudz ilgāk apgroza pirkstos papildu nopelnītu latu, pirms to izdod, nekā to dara pilsētnieki. Šādas savdabības cēloņus izmantotie ekonometrijas modeļi tieši atklāt nespēj. Tie vismaz pagaidām jānovērtē ekspertīzes ceļā.
Viens no lauku cilvēku lielākas apdomības cēloņiem varētu būt ienākumu sezonalitāte.
Lauku dzīvesveids jau gadsimtiem ir saistīts ar gadalaikiem. Ražu ievāc rudenī, tādēļ arī galvenie ienākumi ir rudenī. Pienu visvairāk iegūst vasarā. Šajos gadalaikos gūtos ienākumus nedrīkst iztērēt uzreiz, vismaz nepārdomāti — ne. Katrs laucinieks zina, ka ziemā ienākumu būs maz, bet vajadzības — pat lielākas nekā vasarā. Tādēļ jādzīvo taupīgi un tālredzīgi.
Pilsētnieku veiksmīgākā daļa rēķinās ar regulāriem ienākumiem, parasti darba algas veidā.Tādēļ pilsētās iespējams un arī samērā izplatīts ir dzīvesveids pēc principa "no rokas mutē".
Laukos arī trūcīgās un pat nabadzīgās mājsaimniecības ir spiestas veidot zināmus pārejošus uzkrājumus. Tādēļ, izdarot mājsaimniecību budžetu novērojumus par vienu mēnesi, lauku iedzīvotāju ienākumu un izdevumu lielumi korelē daudz vājāk nekā pilsētu. Arī tas ietekmē izdevumu elastības koeficientus.
Otrs cēlonis, kas varētu samazināt preču un pakalpojumu pieprasījuma elastību laukos, ir naturālās saimniecības daļa. Vismaz uztura produktu sagādē naturālajai saimniecībai vēl ir diezgan nozīmīga loma. Turklāt no naturālās saimniecības iegūto produktu daudzums nav tieši atkarīgs no mājsaimniecības vispārējās labklājības līmeņa, bet vairāk no tās rīcībā esošās piemājas zemes lieluma, darbaspējīgo skaita, ģimenes tradīcijām.
Kā vēl vienu hipotētisku cēloni, kas nosaka mazos papildu izdevumus un elastības koeficientus visās izdevumu grupās, varētu minēt lauku iedzīvotāju lielāku nopietnību savu īsto vajadzību novērtēšanā, kas katrai ģimenei var būt atšķirīgas un specifiskas. Laukos lēnāk izplatās mode un "vidējais" dzīvesveids, kad visu veidu izdevumi ir proporcionāli ienākumiem, kā tas raksturīgs pilsētās.
Salīdzinot lauku iedzīvotāju izdevumu elastības koeficientus pa izdevumu grupām, var novērot līdzīgas likumsakarības kā pilsētās, tikai visi elastības koeficienti ir daudz mazāki.
Ļoti mazs elastības koeficients ir izdevumiem, kas saistīti ar izglītību, tāpat ar tabakas izstrādājumu iegādi. Šo izdevumu lielumu gandrīz pilnīgi nosaka vajadzība, tikai ar atšķirīgu motivāciju, bet pavisam maz — maksātspēja.
Kā samērā augsts jāvērtē to izdevumu elastības koeficients, kas saistīti ar mājokļu iekārtojumu (mēbeles, elektropreces u.c.). Visu pārējo izdevumu grupu elastības koeficienti laukos salīdzinājumā ar pilsētām jāvērtē kā mazi vai vidēji mazi.
Laukos nevienai izdevumu grupai elastības koeficients nepārsniedz vienu, turpretī pilsētās šādu izdevumu grupu ir 7 no 13.
Rokas, kas kustina šūpuli
Latvijas Inteliģences apvienības 19. konferencē 1998.gada 4. aprīlī filozofs Vilnis Zariņš teica zīmīgus vārdus: "Latvijas turpmākās attīstības ceļu vislielākā mērā noteiks latviešu mātes, jo pasaules vēsturi virza tā roka, kas kustina šūpuli."
Latvijas laukos šūpuli kar biežāk nekā pilsētās vismaz jau otro gadsimtu pēc kārtas.
1940. gadā izdotajā monumentālajā grāmatā "Latvijas zeme, zemnieki un viņu darbs" konstatēts:
"Latvijas iedzīvotāju skaita dabisko pieaugumu dod tikai lauki. Piem., 1932. — 1935. gadā caurmērā laukos dzimuši vairāk nekā miruši 8168 cilvēki gadā, bet pilsētās nekāda dabiskā pieauguma šai laikā nav bijis — pilsētās vairāk miruši nekā dzimuši 79 cilvēki gadā. Arī 1936. — 1938. gadā dabiskais pieaugums laukos bijis 7343 gadā, bet pilsētās tikai 752 gadā.
... Bez pastāvīga svaigu spēcīgu cilvēku pieplūduma no laukiem Rīga un citas pilsētas ne tikai nebūtu spējušas paplašināties, bet to iedzīvotāju skaits samazinātos." (587., 588. lpp.)
Vai mūsdienās, kad lauku jaunieši, skolas pabeiguši, laukos vairs neatgriežas un lauku iedzīvotāji draudīgi noveco, lauki vēl spēj pildīt savu vēsturisko misiju?
No vienas puses, vairs nespēj, jo laukos tāpat kā pilsētās iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs. Taču, no otras puses, "dabiskais" zudums laukos nav lielāks kā pilsētās, kaut gan mirstības intensitāte, ievērojot iedzīvotāju vecuma sastāvu, laukos ir lielāka. Laukos tomēr dzimst vairāk bērnu nekā pilsētās: piemēram, 1996.gadā, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, 10,0 pret 7,0 pilsētās (3. tabula).
Minēto starpību vēl labāk atspoguļo summārais dzimstības koeficients, kas rāda vidējo bērnu skaitu, kuri varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā, ja dzimstība katrā vecuma grupā saglabātos aprēķina gada līmenī. Šis rādītājs nav atkarīgs no iedzīvotāju vecuma sastāva. Summārais dzimstības koeficients Latvijas laukos 1996. gadā. bija 1,560, bet pilsētās — tikai 0,997, Rīgā — 0,902 (Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 1997. g. — 77. lpp.).
Politiķiem, kuri kaut mazliet domā par tautas un Latvijas nākotni, ir jāsaprot un jānovērtē šī lauku misija. Tas, kurš grauj lauku dzīvesveida pamatus, aptur roku, kas kustina tautas šūpuli.
3.tabula
Paaudžu nomaiņas īpatnības Latvijas laukos un pilsētās
(uz 1000 iedzīvotājiem)
| Laukos | Pilsētās | |||||
| 1996 | 1997 | 1996 | 1997 | |||
| Algotā darba samaksa | 32,7 | 34,0 | 57,2 | 58,1 | ||
| Vecuma pensijas | 21,8 | 23,1 | 17,0 | 17,9 | ||
| Citi sociālie pārskaitījumi | 8,4 | 8,6 | 9,5 | 9,0 | ||
| Tīrais ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas | 26,6 | 24,8 | 3,2 | 2,5 | ||
| Tīrais ienākums no privātās uzņēmējdarbības | ||||||
| un amatniecības | 1,0 | 0,5 | 1,5 | 1,6 | ||
| Citi ienākumi | 9,5 | 9,0 | 11,6 | 10,9 | ||
| Kopā | 100 | 100 | 100 | 100 | ||
| Datu avots: Ziņojums par mājsaimniecību budžetu pētījuma rezultātiem 1997. g. — R.: CSP 1998.g. — 24. lpp. | ||||||
| Latvijas lauku un pilsētu mājsaimniecību | 2.tabula | |||||
| patēriņa izdevumi un to elastība 1997.gadā | ||||||
| Izdevumi uz vienu | Izdevumu elastības modeļa | |||||
| mājsaimniecības | elastības | multiplikators | ||||
| locekli mēnesī, Ls | koeficients | |||||
| laukos | pilsētās | laukos | pilsētās | laukos | pilsētās | |
| Uztura produkti | 26,33 | 23,08 | 0,3663 | 0,4957 | 6,593 | 3,208 |
| Mājoklis, komunālie | ||||||
| maksājumi | 3,56 | 9,45 | 0,5482 | 0,7048 | 0,4461 | 0,5621 |
| Transports | 3,30 | 3,69 | 0,6134 | 1,271 | 0,2693 | 0,01938 |
| Apģērbs, apavi | 2,12 | 3,27 | 0,4340 | 1,071 | 0,3974 | 0,04026 |
| Atpūta, kultūra | 1,60 | 2,71 | 0,4603 | 1,133 | 0,2649 | 0,02583 |
| Veselības aprūpe | 1,71 | 2,06 | 0,4128 | 0,8929 | 0,3574 | 0,05632 |
| Mājokļa iekārtojums | 1,45 | 1,58 | 0,8149 | 1,292 | 0,05847 | 0,007474 |
| Sabiedriskā ēdināšana, | ||||||
| ceļojumi, viesnīcas | 0,84 | 1,54 | 0,3724 | 1,196 | 0,1909 | 0,01039 |
| Sakari | 0,61 | 1,17 | 0,5705 | 0,8938 | 0,06386 | 0,03133 |
| Alkoholiskie dzērieni | 0,59 | 0,69 | 0,5267 | 1,204 | 0,07491 | 0,004862 |
| Tabakas izstrādājumi | 0,63 | 0,62 | 0,1789 | 0,5231 | 0,3362 | 0,07504 |
| Izdevumi izglītībai | 0,23 | 0,53 | 0,1315 | 0,4239 | 0,1245 | 0,09624 |
| Pārējās preces un | ||||||
| pakalpojumi | 1,30 | 2,14 | 0,4202 | 1,060 | 0,2503 | 0,02809 |
| Visi patēriņa | ||||||
| izdevumi | 44,27 | 52,53 | 0,3995 | 0,7592 | 9,808 | 2,475 |
| Laukos | Pilsētās | |||||
| 1995 | 1996 | 1995 | 1996 | |||
| Dzimuši | 10,6 | 10,0 | 7,7 | 7,0 | ||
| Miruši | 17,3 | 15,9 | 14,7 | 12,8 | ||
| Dabiskais | ||||||
| pieaugums | –6,7 | –5,9 | –7,0 | –5,8 | ||
| Laulības | 4,0 | 3,5 | 4,6 | 4,1 | ||
| Šķiršanās | 2,1 | 1,5 | 3,6 | 2,9 |
Datu avots: Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 1996. g. — R.: VSK, l996. — 40. lpp.; Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 1997.g. — R.: VSK, l997. — 56. lpp.
Mantinieku laiki
Vairums esam dzimuši laukos. Pilsētās nonācām labāku dzīvi meklēdami, sevi apliecināt gribēdami. Bet lauki bija un joprojām ir Latvijas bērnības zeme. Kad mūžam ejot, gribam atcerēties un domās pārstaigāt savu dzimteni, visbiežāk iegriežamies savrup stāvošās zemnieka mājās, pakavējamies vientuļā upes līcī vai tautasdziesmās apdziedātās baltās birztalas malā. Jā, Aleksandram Čakam dzimtene saistījās ar Rīgu, ar Marijas ielu. To pārstaigājam ar interesi un ziņkārību. Sirds paliek Edvarta Virzas Straumēnos, ja arī vairs negribam un nespējam turp atgriezties. Mūsu gadi neļauj vairs nonākt Jāņa Akuratera "Kalpa zēna vasarā", lai kā gribētos.
No atmiņām un vīzijām atgriežoties īstenībā, jāatceras, ka ne visiem zaļā zeme ir bijusi zaļa — apmēram tā rakstīja Andrejs Upīts. Pa ežām un cilvēku sirdīm ir bradājuši Brāļu Kaudzīšu mērnieku cienīgtēvi jau gadsimta sākumā un bradā arī tagad. Mērnieku laiki mums ir saglabāti monumentālā daiļdarbā. Vai tiešām neviens rakstnieks šodien neraksta "Mantinieku laikus"? Tie taču tautai ir daudz smagāki par vecajiem mērnieku laikiem. Kurš rakstnieks iemūžinās zemes — māmuļas barotājas "integrēšanu" parastās tirgus precēs? Varbūt valdība dažus "vadošus rakstniekus" izrakstīs no Anglijas tāpat kā pārdesmit telefona lietpratējus... Pašiem jau neesot...
Latvijas zeme vēl ir zaļa. Neļausim tai aizaugt ar krūmiem un nezālēm. Atvieglosim to cilvēku dzīvi, kuri ir patiesi saauguši ar laukiem!
Lauksaimniecības kultūras un lopkopība zemnieku saimniecībās
Sējumu platība zemnieku saimniecībās (tūkst. hektāru)
Lauksaimniecības kultūru ražība zemnieku saimniecībās
| 1990 | 1995 | 1996 | 1997 | |
| Sējumu kopplatība | 58,9 | 405,0 | 452,4 | 463,8 |
| Graudaugi un pākšaugi | 22,4 | 193,9 | 226,5 | 247,5 |
| Kvieši | 2,5 | 58,5 | 81,4 | 85,2 |
| Rudzi | 1,4 | 16,2 | 28,9 | 29,2 |
| Mieži | 13,6 | 90,0 | 81,7 | 93,1 |
| Auzas | 2,8 | 22,1 | 28,8 | 30,6 |
| Vārpaugu mistrs | 2,0 | 4,0 | 4,1 | 6,2 |
| Tritikāle | — | 1,8 | 0,6 | 0,7 |
| Griķi | — | 0,0 | 0,1 | 0,4 |
| Pākšaugi | 0,1 | 1,3 | 0,9 | 2,1 |
| Tehniskās kultūras | 0,7 | 6,4 | 6,5 | 7,5 |
| Garšķiedras lini | 0,1 | 0,8 | 0,8 | 1,0 |
| Cukurbietes | 0,5 | 5,1 | 5,2 | 6,0 |
| Rapsis | 0,0 | 0,4 | 0,2 | 0,0 |
| Kartupeļi | 5,3 | 27,6 | 29,5 | 25,4 |
| Dārzeņi | 0,5 | 5,6 | 4,9 | 4,6 |
| Lopbarības kultūras | 30,0 | 171,5 | 185,0 | 178,8 |
| Lopbarības saknes (ieskaitot sēkliniekus) | 2,4 | 7,6 | 6,5 | 5,2 |
| Ilggadīgie zālāji | 25,6 | 158,5 | 174,1 | 168,7 |
| Zaļbarības un skābbarības kultūras | ||||
| (bez kukurūzas) | 1,9 | 5,3 | 3,8 | 4,9 |
| Kukurūza skābbarībai un zaļbarībai | 0,1 | 0,0 | 0,5 | 0,0 |
| Lauksaimniecības kultūru kopraža zemnieku saimniecībās | (tūkst.tonnu) | |||
| 1990 | 1995 | 1996 | 1997 | |
| Graudaugi un pākšaugi | 62,5 | 338,3 | 491,3 | 550,5 |
| Kvieši | 7,6 | 127,0 | 191,1 | 219,2 |
| Rudzi | 4,4 | 30,6 | 58,4 | 66,1 |
| Mieži | 37,8 | 132,5 | 174,3 | 183,1 |
| Auzas | 6,2 | 36,2 | 55,7 | 63,8 |
| Vārpaugu mistrs | 6,3 | 7,3 | 8,8 | 12,7 |
| Tritikāle | — | 3,1 | 1,0 | 1,6 |
| Pākšaugi | 0,2 | 1,5 | 1,9 | 3,4 |
| Linšķiedra | 0,0 | 0,5 | 0,5 | 0,4 |
| Linsēklas | 0,0 | 0,2 | 0,2 | 0,2 |
| Cukurbietes | 13,0 | 120,0 | 136,7 | 202,6 |
| Rapsis | 0,0 | 0,2 | 0,4 | — |
| Kartupeļi | 78,9 | 355,8 | 445,0 | 378,4 |
| Dārzeņi | 6,8 | 73,3 | 54,6 | 57,2 |
| Lopbarības saknes | 101,1 | 171,6 | 156,9 | 157,3 |
| Ilggadīgo zālāju siens | 81,1 | 319,0 | 295,4 | 284,4 |
| Zaļbarības un skābbarības kultūras | ||||
| (bez kukurūzas) | 33,5 | 39,8 | 48,6 | 52,3 |
| Kukurūza skābbarībai un zaļbarībai | 2,0 | 0,1 | 3,8 | 0,3 |
| Pļavu un ganību siens | 31,7 | 189,0 | 186,6 | 159,5 |
| (cnt no 1ha) | ||||
| 1990 | 1995 | 1996 | 1997 | |
| Graudaugi un pākšaugi | 27,9 | 17,5 | 21,7 | 22,2 |
| Kvieši | 30,4 | 21,8 | 23,5 | 25,7 |
| Rudzi | 32,5 | 18,9 | 20,2 | 22,6 |
| Mieži | 27,8 | 14,7 | 21,3 | 19,7 |
| Auzas | 21,5 | 16,4 | 19,4 | 20,8 |
| Vārpaugu mistrs | 31,7 | 18,3 | 21,6 | 20,6 |
| Tritikāle | — | 17,3 | 17,7 | 23,8 |
| Pākšaugi | 9,4 | 11,7 | 20,3 | 16,3 |
| Linšķiedra | 2,0 | 5,7 | 6,3 | 4,4 |
| Linsēklas | 1,9 | 3,1 | 3,0 | 2,3 |
| Cukurbietes | 286 | 233 | 263 | 339 |
| Rapsis | 11,5 | 4,0 | 21,6 | — |
| Kartupeļi | 147 | 129 | 151 | 149 |
| Dārzeņi | 153 | 126 | 106 | 120 |
| Lopbarības saknes | 430 | 225 | 240 | 307 |
| Ilggadīgo zālāju siens | 46,0 | 29,6 | 28,3 | 31,2 |
| Zaļbarības un skābbarības kultūras | ||||
| (bez kukurūzas) | 235 | 75 | 128 | 106 |
| Kukurūza skābbarībai un zaļbarībai | 185 | 110 | 77 | 246 |
| Pļavu un ganību siens | — | 23,1 | 25,5 | 31,3 |
| Mājlopu un putnu skaits zemnieku saimniecībās | ||||
| (Gada beigās; tūkstošos) | ||||
| 1990 | 1995 | 1996 | 1997 | |
| Liellopi | 38,4 | 179,4 | 178,9 | 164,0 |
| tai skaitā: | ||||
| teļi līdz 1 gadam | — | 49,5 | 52,6 | 46,5 |
| jaunlopi no 1 līdz 2 gadiem | — | — | 26,8 | 22,7 |
| liellopi vecāki par 2 gadiem | — | — | 99,5 | 94,8 |
| no tiem slaucamās govis | 15,7 | 95,4 | 94,5 | 89,1 |
| Cūkas | 21,2 | 166,3 | 142,8 | 137,2 |
| tai skaitā: | ||||
| sivēnmātes | 1,4 | 20,8 | 12,0 | 18,1 |
| sivēni līdz 2 mēnešiem | — | 47,9 | 29,0 | 27,9 |
| sivēni no 2 līdz 4 mēnešiem | — | — | 40,4 | 39,7 |
| nobarojamās cūkas | — | 96,1 | 60,3 | 49,8 |
| Aitas | 17,2 | 30,6 | 23,1 | 16,5 |
| tai skaitā aitu mātes | 10,4 | 20,0 | 14,9 | 10,2 |
| Kazas | 0,3 | 3,5 | 2,7 | 2,6 |
| Zirgi | 1,0 | 9,4 | 8,0 | 6,4 |
| tai skaitā ķēves no 3g. un vecākas | — | 3,0 | 3,4 | 2,3 |
| Truši | 9,4 | 58,2 | 43,2 | 27,0 |
| Mājputni | 61,7 | 480,0 | 478,8 | 362,2 |
| Bišu saimes | 11,1 | 35,4 | 28,8 | 29,1 |
| Lopkopības produktu ražošana un | ||||
| lopu un putnu produktivitāte zemnieku saimniecībās | ||||
| 1990 | 1995 | 1996 | 1997 | |
| Lopkopības produktu ražošana, tonnās | ||||
| Gaļa (dzīvmasā) | 8500 | 55696 | 27924 | 26015 |
| tai skaitā: | ||||
| liellopu | 5200 | 25723 | 12745 | 12130 |
| cūku | 2900 | 26791 | 14210 | 13355 |
| aitu un kazu | 200 | 786 | 534 | 266 |
| Putnu | 200 | 2236 | 293 | 116 |
| citu veidu gaļa | — | 160 | 142 | 148 |
| Gaļa (kautmasā) | 5500 | 40494 | 20384 | 18995 |
| tai skaitā: | ||||
| liellopu | 3000 | 16308 | 8080 | 7690 |
| cūku | 2200 | 22022 | 11681 | 10978 |
| aitu un kazu | 100 | 463 | 315 | 157 |
| putnu | 200 | 1614 | 212 | 83 |
| citu veidu gaļa | — | 87 | 96 | 87 |
| Olas, milj | 2,0 | 54,8 | 49,8 | 38,0 |
| Vilna | 12 | 78 | 58 | 71 |
| Medus | 139 | 549 | 246 | 354 |
| Lopu un putnu produktivitāte | ||||
| Vidējais piena izslaukums no vienas govs, kg | — | 3324 | 3335 | 3766 |
| Vidējā olu ieguve no vienas dējējvistas, skaits | 92 | 163 | 152 | 142 |
| Vidējais vilnas nocirpums no vienas aitas, kg | 1,9 | 2,4 | 1,9 | 3,1 |
No Valsts statistikas komitejas statistisko datu krājuma
"Latvijas lauksaimniecība", Rīga, 1998.