Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā

Izdarīt Dzīvokļa īpašuma likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 183. nr.; 2016, 239. nr.; 2017, 128. nr.; 2021, 22. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 2. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Par dzīvojamo māju šā likuma izpratnē uzskatāma ēka, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā dzīvojamā māja."

2. Aizstāt 4. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus "atsevišķa dzīvojamā māja" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "dzīvojamā māja" (attiecīgā locījumā).

3. Izteikt 6. pantu šādā redakcijā:

"6. pants. Dzīvokļa īpašuma izveidošana un nodibināšana

(1) Dzīvokļa īpašumu var izveidot uz likuma, tiesas sprieduma, darījuma, tai skaitā testamenta, vai mājas īpašnieka vai, ja tāda nav, — tiesiskā valdītāja lēmuma pamata.

(2) Dzīvokļa īpašumu izveido, sadalot ekspluatācijā nodotu dzīvojamo māju kopā ar tai piederīgajām palīgēkām, būvēm un zemi. Dzīvokļu īpašumos vienlaikus sadala visu dzīvojamo māju.

(3) Dzīvokļu īpašumu ieraksta zemesgrāmatā pēc dzīvojamās mājas pieņemšanas ekspluatācijā. Dzīvokļa īpašums ir nodibināts līdz ar tā ierakstīšanu zemesgrāmatā."

4. Izteikt 11. pantu šādā redakcijā:

"11. pants. Dzīvokļa īpašnieka tiesības veikt būvdarbus

(1) Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, bet ievērojot normatīvo aktu prasības, veikt būvdarbus atsevišķajā īpašumā, ciktāl tas neskar kopīpašumā esošo daļu vai citus dzīvokļu īpašumus.

(2) Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības, ievērojot normatīvo aktu prasības, atjaunot atsevišķo īpašumu norobežojošos logus un durvis bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav lēmusi citādi.

(3) Ja būvdarbi atsevišķajā īpašumā skar kopīpašumā esošo daļu, dzīvokļa īpašniekam nepieciešams šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu vai, ja būvdarbi skar tikai atsevišķu dzīvojamo māju, — atsevišķās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanu.

(4) Ja būvdarbi atsevišķajā īpašumā skar citu atsevišķo īpašumu, dzīvokļa īpašniekam nepieciešams saņemt attiecīgā dzīvokļa īpašnieka piekrišanu.

(5) Dzīvokļa īpašniekam, lai nodrošinātu viņam vai viņa ģimenes loceklim mājokļa un vides pieejamību, ievērojot būvniecības prasības, kā arī iepriekš informējot dzīvokļu īpašnieku kopību (dzīvojamās mājas pārvaldnieku), ir tiesības:

1) uzstādīt pacēlāju dzīvojamās mājas kāpņu telpā;

2) izbūvēt uzbrauktuvi pie dzīvojamās mājas ieejas vai pie dzīvokļa īpašuma, ja tam ir atsevišķa ieeja;

3) veikt citāda veida dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pielāgošanu, lai nodrošinātu sava mājokļa un vides pieejamību."

5. Papildināt likumu ar 11.¹ pantu šādā redakcijā:

"11.¹ pants. Atsevišķas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku tiesības ierosināt būvniecību un veikt remontdarbus

Ja uz dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esoša zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, atsevišķā dzīvojamā mājā veikt remontdarbus vai ierosināt būvniecību, ciktāl tā neskar citu atsevišķo dzīvojamo māju vai zemesgabalu un nemaina kopīpašumā esošo domājamo daļu, var tie dzīvokļu īpašnieki, kuriem piederošie atsevišķie īpašumi atrodas šajā dzīvojamā mājā."

6. 13. pantā:

papildināt otro daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

"3) pasākumiem, kuru rezultātā tiek veicināta vides pieejamības prasību izpilde.";

aizstāt 2.¹ daļā vārdus "vai to izmaksu efektivitāti" ar vārdiem "un to izmaksas";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja uz dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esoša zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, naudas maksājumus uzkrājumu fondā šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto atsevišķās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai veic, kā arī pārvaldīšanas izdevumus, kas ir saistīti ar būvniecības vai remonta izmaksām atsevišķā dzīvojamā mājā, sedz tie dzīvokļu īpašnieki, kuriem piederošie atsevišķie īpašumi atrodas šajā dzīvojamā mājā."

7. Papildināt 16. panta otro daļu ar 9.¹ punktu šādā redakcijā:

"9¹) kopīpašumā esošo koplietošanas telpu platības izmaiņām;".

8. Papildināt likumu ar 22. pantu šādā redakcijā:

"22. pants. Lēmumu pieņemšanas kārtība atsevišķā dzīvojamā mājā

Ja uz dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esoša zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, šā likuma 11. panta trešajā daļā un 11.¹ pantā minētos jautājumus izlemj, ievērojot šā likuma 17., 18., 19., 20. un 21. panta noteikumus. Lēmuma pieņemšanai nepieciešamo balsu skaitu aprēķina, ņemot vērā atsevišķā dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu īpašumu skaitu."

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 5. punktu šādā redakcijā:

"5. Līdz brīdim, kad stājas spēkā atsevišķs likums, kas nosaka nedzīvojamo ēku — biroju ēku, kā arī citu nedzīvojamo ēku, ja šajā nedzīvojamā ēkā izbūvēti vismaz trīs dzīvokļi, sadalīšanu atsevišķos īpašumos, šā likuma noteikumi piemērojami arī Kadastra informācijas sistēmā reģistrētām nedzīvojamām ēkām — biroju ēkām, kā arī citām nedzīvojamām ēkām ar vismaz trīs izbūvētiem dzīvokļiem, ja tajās izveidotas telpu grupas, kas atbilst šā likuma 3. panta pirmajai daļai. Šis punkts neattiecas uz nedzīvojamām ēkām, kas celtas uz apbūves tiesības pamata."

Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 6. jūlijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2021. gada 22. jūlijā