Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāts (PTRS) veicis kārtējo izpēti, šoreiz — Valkas pilsētā un Valkas pagastā, lai skaidrotu, kādas ir administratīvi teritoriālās reformas īstenojuma iespējas šajās teritorijās. Mērķis joprojām ir nodrošināt lauku un pilsētas līdzsvarotu attīstību, sekmēt līdzvērtīgas attīstības iespējas dažādām iedzīvotāju sociālajām grupām.

Piektdien, 14.augustā, pētījuma prezentācijas reizē Valkas vēsturiskajā kultūras namā — Vides un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību lietu pārvaldes direktora vietas pagaidu izpildītājs Agris Krūmiņš atgādināja, ka patlaban būtisks ir brīvprātības ceļš, jo reformas likums vēl tikai top, drīz vien Saeimā gaidāms tā otrais lasījums, taču jau aktuāla ir arī rajonu reforma, tālab ZA Ekonomikas institūtam pasūtīts attiecīgs pētījums.

— Mums nereti ir tāda sajūta, ka esam kaut kas līdzīgs futbolbumbai pie Rīgas vārtiem, — teica Valkas pilsētas domes priekšsēdētāja Inta Laganovska. — Ja kārtojama kāda vajadzība, dažādas ministrijas mēdz mūs piespēlēt cita citai. Ja būs lielāka pārstāvētā teritorija, varēsim cerēt uz lielāku atsaucību. Valkai, protams, ir savas specifiskās robežpilsētas problēmas, tomēr tās nav tik būtiskas, lai katru reizi vajadzētu meklēt visaugstākā līmeņa palīdzību. Nāk 1.septembris, un jau laikus jārūpējas par to, lai Valgā dzīvojošo latviešu ģimeņu bērni ērti nokļūtu Valkā, vērojama arī pretēja plūsma. Mūsu pilsētai ir septiņi kilometri ceļu, un tas nozīmē, ka būtisks ir satiksmes nodrošinājums.

Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāta eksperte Dzidra Vecbrāle analizēja pašreizējo situāciju. Pētījums veikts kopā ar otru eksperti Zandu Peku un apkopots 55 lielformāta lappusēs. Pats pirmais secinājums gandrīz 300 kvadrātkilometru lielās teritorijas (te ir vairāk nekā 8600 iedzīvotāju) izkārtojumam ir tāds, ka robeža ar Igauniju gan veicina pārrobežas sadarbības iespējas, tomēr daļēji traucē vietējās uzņēmējdarbības attīstību. Jo Igaunijā tā ņem virsroku.

Tāpat kā daudzviet Latvijā, šajā novadā satraucoša ir demogrāfiskā situācija: pilsētā pērn piedzimuši 56, bet miruši 85, pagastā dzimuši 15, miruši 23 (visā rajonā attiecīgie skaitļi ir 211 un 500, turklāt dabiskais pieaugums ir pozitīvs vienīgi Smiltenē).

Šobrīd būtiskas ir nodarbinātības lietas: pilsētā patlaban bez darba ir 344, pagastā — 91 iedzīvotājs. Nodarbinātības dienesta dati liecina, ka bez darba visbiežāk paliek personas vecumā no 35 līdz 49 gadiem, un tām aktuāla ir pārkvalificēšanās.

Nozīmīga dabas bagātība te ir meži, kas pagastā aizņem pat 65 procentus platības, te ir arī 317 zemnieku saimniecības un 241 piemājas saimniecība, tomēr tikai dažas ir spēcīgas, zemi neapstrādā, tā aizaug.

Raižu netrūkst uzņēmējdarbībā, jo pagastā no 16 reģistrētiem uzņēmumiem tagad strādā tikai septiņi, pilsētā no 225 reģistrētajiem darbojas tikai 105.

Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Krūmiņš pauda savu viedokli par administratīvi teritoriālās reformas pašreizējām nostādnēm un bilda, ka īpaši lauku teritorijās vajadzīgas valdības garantijas par to, ka tās netiks noplicinātas. Viņš runāja par reālajām iespējām pazaudēt vēl atlikušās lauku skolas, teikdams, ka "zem sitiena" esot Smiltenei tuvā Brantu skola. Noraidoša attieksme pret apvienošanos esot spēcīgajām pašvaldībām stiprajos pagastos, tādos kā Smiltenes un Launkalnes pagasts. Gatis Krūmiņš runāja arī par zemes un mežu reformas daudzkārt neizprotamajām konsekvencēm, kuras izraisot likumu nesakārtotība.

Valkas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Siliņš atgādināja, ka, piemēram, Dānija "uz reformu esot gājusi 20—25 gadus", vispirms rūpējoties par ekonomikas pilnveidošanu. "Vai mēs savā nestabilajā ekonomikā nesteidzamies darīt visu ātri un par jebkādu cenu?" Līdz ar abu pagastu skolu likvidēšanu viņam tagad uz pilsētu jānogādā ap 200 skolēnu, turklāt vēl pirms pāris gadiem varēja atļauties brīvpusdienas. Tagad — līdz ar finansiālo iespēju samazināšanos — tas vairs nav iespējams.

Savukārt Valkas rajona padomes izpilddirektors Kārlis Albergs stāstīja par Igaunijas valdības nostāju pret Dienvidigauniju, tamlīdz arī pret Valgu, kas pamazām kļūst par vienu no ziedošākajām Igaunijas pilsētām. Valka tās ēnā jūtas kā pastarīte, bet, viņaprāt, arī reforma, "kuras ritenis jau sācis griezties un ko nav iespējams apturēt", varētu būt viens no pozitīva risinājuma ceļiem. Pēc Kārļa Alberga apsvērumiem, līdzšinējā rajona teritorijā varētu būt trīs vietējie centri — Valka, Smiltene, acīmredzami arī Strenči, ap kuriem grupētos lauku pagasti, panākot līdzsvaru teritorijas un iedzīvotāju ziņā, vienlaikus respektējot dabīgās robežas, ko veido Gauja.

Valkas rajona padomes priekšsēdētājs, Variņu pagasta priekšsēdis Uldis Birkenšteins stāstīja par pozitīvajām ievirzēm, ko devusi kādreiz lielā Palsmanes pagasta sadalīšana. "Mēs esam tuvāk cilvēkiem, normāli strādā SIA "Palsa", nav citu pārvarīgu problēmu, izņemot to, ka tālruņa sakari mūsu rajonā ir vairāk nekā neiespējami."

Viņš atzina, ka jebkuras reformas pamatmērķis ir sagādāt maksimālu komfortu iedzīvotājiem. Ja tāds veidosies nākamā reformas likuma sakarā, nevarētu būt principiālu iebildumu kopumā. Paliek nianses, arī tāda, ka nevar uz viena plaukta nolikt Ogri un Valku attāluma dēļ no galvaspilsētas. Turklāt ikvienam solim vajadzīgs finansiāls segums. Tā mūsu pagasts gan saņēma bērnudārzu, tomēr ar vienu piebildi: "Lai nu tā būtu, bet tikai ar pilnu pašvaldības aprūpi..."

Uldis Birkenšteins pauda savu attieksmi pret iepriekšējo reformu: "Varbūt ideja principā nav slikta — iztikt bez tieši vēlētām rajona padomēm, tomēr, pat uz kartes skatoties, katrs var redzēt, ka Variņi ir vistālākais pagasts no centra kilometru ziņā. Nemaz nerunājot par laiku, kāds man vajadzīgs turp un atceļam. Manam pašreizējam statusam tomēr ir kāda būtiska priekšrocība — tieku iekšā ministrijās un reizēm pat pie ministra."

Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāta vadītāja Jana Zara noslēgumā īpaši pievērsās pirmajai pieredzei, kas šovasar gūta pārrunās Igatē, Limbažu rajonā, Degumniekos, Madonas rajonā, domājot par Lubānas pilsētas, Indrānu un Ošupes pagastu saskarsmi, tagad — arī par Valkas pilsētas un pagasta ciešāku sadarbību. Ne visur itin viss norit tik strauji un raiti kā Kandavā, Dundagā vai Salacgrīvā (skat. arī Ministru kabineta noteikumus nr.298, kas publicēti "LV" 14.augusta numurā. — M.Ģ.).

Rādās, ka ir vērts atgādināt kaut dažus PTRS ekspertu secinājumus:

• ir vērojama pašvaldību politiķu nelabvēlīga attieksme pret administratīvi teritoriālo reformu, tā saistīta ar agrāko reformu negatīvo pieredzi;

• sadarbība pētīto pašvaldību starpā ir pietiekami plaša izglītības un veselības sfērā, civilstāvokļa aktu reģistrācijā, policijas, pasta un citu iestāžu darbībā, tomēr sadarbības iniciatori ir iedzīvotāji, nevis pašvaldību darbinieki;

• ar pašreizējo pašvaldību pārvaldi un finansu bāzi nav iespējama tālāka funkciju paplašināšana, jo jau patlaban netiek pildītas visas tām deleģētās funkcijas;

• lai veiktu administratīvi teritoriālo reformu Valkā un Valkas pagastā, būtu jāizveido darba grupa apvienošanās procesa sagatavošanai un attīstības plāna izstrādei. Apvienošanās procesam šajās pašvaldībās tāpat kā visā Latvijā jābalstās uz brīvprātības principa.

Kā mēdz teikt, ir viela pārdomām. Atceroties kaut vai Degumniekus un Lubānu ar pilnum pilno skolas zāli, ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri stundām gribēja izrunāties un reizi par visām reizēm tikt skaidrībā: kas īsti notiks, un kā tas būs? Jā, arī Valkā kultūras nama zāle pulcināja pagasta un pilsētas deputātus, pašvaldību darbiniekus, vairāku citu rajona pašvaldību pārstāvjus. Vietējo iedzīvotāju klātbūtne tomēr bija minimāla, diemžēl diskusijā par PTRS sagatavoto ziņojumu piedalījās tikai amatpersonas. Bet šajā procesā ir svarīga ikviena iedzīvotāja personiskā attieksme.

Acīmredzot 7.Saeimas vēlēšanu maratona laiks nav tas labvēlīgākais, lai diskutētu par ko citu, ne mazāk būtisku. Aizvadītā pavasara un šīs vasaras laikā esam varējuši pārliecināties, ka prātus vairāk ietekmē Saeimas deputātu saraksti un viss, kas ar to saistīts.

Šajā sakarā varbūt vēlreiz vajadzētu atgriezties pie atziņas, ko pauda Kārlis Albergs:

— Mēs dažkārt zinām visu par citiem, tomēr — pārāk maz par sevi. Varbūt arī tāda varētu būt atslēga mūsu sarunām. Tostarp Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāta pētījumiem.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors