Saldus novada domes saistošie noteikumi Nr. 18

Saldus novadā 2021. gada 22. jūlijā

Saldus novada pašvaldības nolikums

Apstiprināti ar Saldus novada domes
2021. gada 22. jūlija sēdes
lēmumu (prot. Nr. 14, 7. §)

Izdoti pamatojoties uz likuma
"Par pašvaldībām" 21. panta pirmās daļas
1. punktu, 23. pantu, 24. pantu

I. VISPĀRĪGAIS JAUTĀJUMS

1. Saistošie noteikumi (turpmāk tekstā – nolikums) nosaka Saldus novada pašvaldības (turpmāk tekstā arī – pašvaldība) pārvaldes organizāciju, lēmumu pieņemšanas kārtību, iedzīvotāju tiesības un pienākumus vietējā pārvaldē, kā arī citus pašvaldības darba organizācijas jautājumus.

II. PAŠVALDĪBAS TERITORIĀLAIS IEDALĪJUMS, DOMES UN ADMINISTRĀCIJAS STRUKTŪRA

2. Saldus novadu atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam veido šādas teritoriālās vienības:

2.1. Saldus pilsēta;

2.2. Brocēnu pilsēta;

2.3. Blīdenes pagasts;

2.4. Cieceres pagasts;

2.5. Ezeres pagasts;

2.6. Gaiķu pagasts;

2.7. Jaunauces pagasts;

2.8. Jaunlutriņu pagasts;

2.9. Kursīšu pagasts;

2.10. Lutriņu pagasts;

2.11. Nīgrandes pagasts;

2.12. Novadnieku pagasts;

2.13. Pampāļu pagasts;

2.14. Remtes pagasts;

2.15. Rubas pagasts;

2.16. Saldus pagasts;

2.17. Šķēdes pagasts;

2.18. Vadakstes pagasts;

2.19. Zaņas pagasts;

2.20. Zirņu pagasts;

2.21. Zvārdes pagasts. 

3. Saldus novada pašvaldības administratīvais centrs ir Saldus pilsēta. Saldus novada pašvaldības juridiskā adrese: Striķu iela 3, Saldus, Saldus nov., LV-3801.

4. Pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību nodrošina to ievēlēts pašvaldības lēmējorgāns (turpmāk tekstā – dome). Dome pieņem lēmumus; nosaka pašvaldības institucionālo struktūru; lemj par autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu un par kārtību, kādā nodrošina pašvaldībai deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi, izstrādā un izpilda pašvaldības budžetu. Dome atbilstoši kompetencei ir atbildīga par pašvaldības institūciju tiesisku darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu.

5. Dome atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam sastāv no 15 (piecpadsmit) deputātiem.

6. Dome no deputātu vidus ievēlē domes priekšsēdētāju, domes priekšsēdētāja vietniekus un pastāvīgo komiteju locekļus. Lai nodrošinātu savu darbību, dome izveido šādas pastāvīgās komitejas un nosaka to skaitlisko sastāvu:

6.1. finanšu komiteju 9 locekļu sastāvā;

6.2. sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteju 7 locekļu sastāvā;

6.3. teritoriālo komiteju 7 locekļu sastāvā.

7. Atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai vai pašvaldības administratīvās teritorijas pārvaldīšanai dome no deputātiem, valsts pārvaldes iestāžu deleģētiem pārstāvjiem, domes izveidoto institūciju pārstāvjiem un attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem izveido pastāvīgās komisijas, un nosaka to skaitlisko sastāvu:

7.1. vēlēšanu komisiju 7 locekļu sastāvā;

7.2. administratīvo komisiju 7 locekļu sastāvā;

7.3. administratīvo aktu strīdu izskatīšanas komisiju 5 locekļu sastāvā;

7.4. Saldus sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisiju 11 locekļu sastāvā;

7.5. iepirkumu komisiju 7 locekļu sastāvā;

7.6. medību koordinācijas komisiju 7 locekļu sastāvā;

7.7. ētikas komisiju 5 locekļu sastāvā;

7.8. pedagoģiski medicīnisko komisiju 7 locekļu sastāvā;

7.9. lauksaimniecības zemes darījumu izvērtēšanas komisiju 7 locekļu sastāvā;

7.10. mājokļu jautājumu komisiju 7 locekļu sastāvā;

7.11. sociālo jautājumu komisiju 7 locekļu sastāvā;

7.12. attīstības un vides aizsardzības komisiju 7 locekļu sastāvā;

7.13. pašvaldības mantas atsavināšanas un dzīvojamo māju privatizācijas komisiju 7 locekļu sastāvā;

7.14. izglītības lietu komisiju 7 locekļu sastāvā;

7.15. jaunatnes lietu komisija 7 locekļu sastāvā;

7.16. transporta kustības drošības komisiju 7 locekļu sastāvā;

7.17. budžeta un ekonomikas komisiju 7 locekļu sastāvā;

7.18. kultūras komisiju 7 locekļu sastāvā;

7.19. sporta komisiju 7 locekļu sastāvā;

7.20. tūrisma komisiju 7 locekļu sastāvā;

7.21. komisiju darbam ar sabiedriskajām organizācijām un sadarbības partneriem 7 locekļu sastāvā;

7.22. starpinstitūciju sadarbības komisiju sociālajam riskam pakļauto bērnu un jauniešu atbalstam 7 locekļu sastāvā;

7.23. novada apbalvojumu un simbolikas komisija 7 locekļu sastāvā.

8. Domes un vietējās sabiedrības sadarbības veicināšanai, iesaistot attiecīgo nozaru speciālistus vai ekspertus, dome izveido šādas konsultatīvās padomes ar padomdevēju tiesībām, kuras darbojas uz brīvprātības principiem, ar mērķi uzturēt dialogu starp domi un iedzīvotājiem:

8.1. sabiedrības konsultatīvo padomi;

8.2. uzņēmēju konsultatīvo padomi;

8.3. reliģisko lietu konsultatīvo padomi;

8.4. jaunatnes lietu konsultatīvā padome.

9. Komisijas/padomes darbību reglamentē domes apstiprināts nolikums.

10. Dome var lemt par komisiju un darba grupu izveidošanu atsevišķu pašvaldības uzdevumu veikšanai. Šādas komisijas un darba grupas tiek izveidotas noteiktu uzdevumu veikšanai uz noteiktu laiku. Šādas komisijas un darba grupas darbojas uz domes apstiprināta nolikuma pamata vai to kompetence var tikt noteikta domes lēmumā, ar kuru tā tiek izveidota.

11. Par piedalīšanos domes izveidoto pastāvīgo komisiju un padomju sēdēs, kā arī par komisijās/ padomēs uzdoto pienākumu pildīšanu, komisiju un padomju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un komisiju/padomju locekļi, var saņemt atlīdzību saskaņā ar pašvaldības atlīdzību reglamentējošiem iekšējiem normatīvajiem aktiem un attiecīgiem domes lēmumiem ciktāl to pieļauj Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

12. Dome, tās pastāvīgo komiteju un izveidoto komisiju/padomju, protokolos, lēmumos, to atvasinājumos, lieto atbilstošas veidlapas ar komiteju, komisiju/padomju nosaukumiem.

13. Pašvaldības pārvaldības struktūru nosaka dome, ievērojot labas pārvaldības principus. Pašvaldības institūcija nevar atrasties ārpus pašvaldības noteiktās pārvaldes struktūras (pielikumā – pašvaldības struktūrshēma).

14. Lai nodrošinātu pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību Saldus novada teritoriālajās vienībās, dome ir izveidojusi šādas – pilsētu un pagastu pārvaldes:

14.1. Saldus pilsētas pārvaldi;

14.2. Brocēnu pilsētas un Cieceres pagasta apvienības pārvaldi;

14.3. Blīdenes pagasta pārvaldi;

14.4. Ezeres pagasta pārvaldi;

14.5. Gaiķu pagasta pārvaldi;

14.6. Jaunauces pagasta pārvaldi;

14.7. Jaunlutriņu pagasta pārvaldi;

14.8. Kursīšu pagasta pārvaldi;

14.9. Lutriņu pagasta pārvaldi;

14.10. Nīgrandes pagasta pārvaldi;

14.11. Novadnieku pagasta pārvaldi;

14.12. Pampāļu pagasta pārvaldi;

14.13. Remtes pagasta pārvaldi;

14.14. Rubas pagasta pārvaldi;

14.15. Saldus pagasta pārvaldi;

14.16. Šķēdes pagasta pārvaldi;

14.17. Vadakstes pagasta pārvaldi;

14.18. Zaņas pagasta pārvaldi;

14.19. Zirņu pagasta pārvaldi;

14.20. Zvārdes pagasta pārvaldi.

15. Pilsētu un pagastu pārvalžu padotība, tiesības un pienākumi ir noteikti saskaņā ar pārvalžu nolikumiem, ko apstiprina dome. Pilsētu un pagastu pārvalžu vadītāji padoti izpilddirektora vietniekiem saskaņā ar pašvaldības pārvaldes struktūrshēmu.

16. Lai pašvaldība pildītu savas funkcijas un pārvaldes uzdevumus, dome ir izveidojusi šādas pastarpinātas pārvaldes iestādes (turpmāk – pašvaldības iestādes) un pašvaldības aģentūras (turpmāk – aģentūras):

16.1. Iestādes:

16.1.1. Administrācija;

16.1.2. Dzimtsarakstu nodaļa;

16.1.3. Pašvaldības policija;

16.1.4. Bāriņtiesa;

16.1.5. Būvvalde;

16.1.6. Saldus vidusskola;

16.1.7. Druvas vidusskola;

16.1.8. Brocēnu vidusskola;

16.1.9. Nīgrandes pagasta Kalnu vidusskola;

16.1.10. Saldus pamatskola;

16.1.11. Ezeres pamatskola;

16.1.12. Lutriņu pamatskola;

16.1.13. Rubas pamatskola;

16.1.14. Kalnsētas pamatskola;

16.1.15. Zirņu pamatskola;

16.1.16. Cieceres pamatskola;

16.1.17. Blīdenes pamatskola;

16.1.18. Remtes pamatskola;

16.1.19. Gaiķu pamatskola;

16.1.20. Jaunlutriņu sākumskola;

16.1.21. Pampāļu sākumskola;

16.1.22. Striķu sākumskola;

16.1.23. Saldus pirmsskolas izglītības iestāde "Īkstīte";

16.1.24. Saldus pirmsskolas izglītības iestāde "Sienāzītis";

16.1.25. Saldus pirmsskolas izglītības iestāde "Zīlīte";

16.1.26. Saldus pirmsskolas izglītības iestāde "Pasaciņa";

16.1.27. Lutriņu pirmsskolas izglītības iestāde "Kāpēcītis";

16.1.28. Nīgrandes pirmsskolas izglītības iestāde "Straumīte";

16.1.29. Saldus pagasta pirmsskolas izglītības iestāde "Graudiņš";

16.1.30. Brocēnu pirmsskolas izglītības iestāde "Mūsmājas";

16.1.31. Brocēnu pirmsskolas izglītības iestāde "Varavīksne";

16.1.32. Blīdenes pirmsskolas izglītības iestāde "Vālodzīte";

16.1.33. Saldus Mākslas skola;

16.1.34. Saldus Mūzikas skola;

16.1.35. Saldus bērnu un jaunatnes centrs;

16.1.36. Saldus Sporta skola;

16.1.37. Brocēnu bērnu un jaunatnes sporta skola;

16.1.38. Saldus pilsētas bibliotēka;

16.1.39. Brocēnu pašvaldības bibliotēka;

16.1.40. Blīdenes pagasta bibliotēka;

16.1.41. Remtes pagasta bibliotēka;

16.1.42. Gaiķu pagasta Satiķu bibliotēka;

16.1.43. Cieceres pagasta Emburgas bibliotēka;

16.1.44. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs;

16.1.45. Brocēnu kultūras un izglītības centrs;

16.1.46. Sociālās aprūpes centrs "Atpūtas"

16.2. Aģentūras:

16.2.1. "Sociālais Dienests";

16.2.2. "Saldus tūrisma informācijas, kultūras un sporta centrs".

17. Pašvaldības iestāžu padotību, tiesības un pienākumus nosaka saskaņā ar iestāžu nolikumiem. Aģentūru padotību, tiesības un pienākumus nosaka saskaņā ar aģentūru nolikumiem un vidēja termiņa darbības stratēģijām, ko apstiprina dome.

18. Pašvaldības iestāžu un aģentūru vadītājus/direktorus un kapitālsabiedrību, kurās pašvaldībai ir izšķirošā ietekme, valdes priekšsēdētājus amatā ieceļ vai atbrīvo no amata dome pēc izpilddirektora ierosinājuma. Darba/pilnvarojuma līgumus ar pašvaldības iestāžu, aģentūru vadītājiem/direktoriem un kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētājiem slēdz izpilddirektors, ja domes lēmumā vai normatīvajos aktos nav noteikts citādāk.

19. Domes lēmumu projektu sagatavošanu, domes pieņemto lēmumu izpildi, domes darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu, kā arī pašvaldības pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un citus tās nolikumā noteiktos uzdevumus veic pašvaldības iestāde – administrācija, un tā sastāv no:

19.1. Izpilddirektora;

19.2. diviem izpilddirektora vietniekiem;

19.3. iekšējā audita un kontroles nodaļas;

19.4. administratīvās nodaļas;

19.5. lietvedības un personāla nodaļas;

19.6. juridiskās nodaļas;

19.7. attīstības nodaļas;

19.8. finanšu nodaļas;

19.9. nekustamā īpašuma nodaļas;

19.10. izglītības pārvaldes.

20. Administrācijas tiesības un pienākumi tiek noteikti saskaņā ar administrācijas nolikumu, ko apstiprina dome. Administrācijas nodaļas darbojas saskaņā ar administrācijas nodaļu nolikumiem, ko apstiprina izpilddirektors. Administrāciju vada izpilddirektors.

21. Domes izveidoto pašvaldības iestāžu un aģentūru direktori/vadītāji un darbinieki saņem atlīdzību par savu pienākumu pildīšanu saskaņā ar pašvaldības atlīdzību reglamentējošiem iekšējiem normatīvajiem aktiem un attiecīgiem domes lēmumiem, ciktāl tas nav pretrunā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.

22. Domes izveidotās iestādes un aģentūras savā darbībā izmanto veidlapas ar Saldus novada ģerboni un apaļos zīmogus ar pilnu pašvaldības nosaukumu.

23. Saldus novada pašvaldība ir 100% kapitālu daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās:

23.1. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "SALDUS NAMU PĀRVALDE";

23.2. SIA "SALDUS KOMUNĀLSERVISS";

23.3. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "SALDUS SILTUMS";

23.4. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Saldus medicīnas centrs";

23.5. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "BROCĒNU SILTUMS".

24. Dome ir kapitāldaļu turētāja šādās privātās kapitālsabiedrībās:

24.1. SIA "Brocēnu sporta centrs".

25. Pašvaldība ir dalībnieks šādās biedrībās (nodibinājumos):

25.1. Latvijas Pašvaldību savienība;

25.2. Kurzemes tūrisma asociācija;

25.3. Saldus rajona attīstības biedrība;

25.4. Latvijas pašvaldību izpilddirektoru asociācija;

25.5. Saldus basketbola klubs;

25.6. Latvijas Personāla Vadīšanas Asociācija;

25.7. Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija;

25.8. Latvijas Piļu un muižu asociācija;

25.9. Reģionālo attīstības centru apvienība;

25.10. Latvijas Vieglatlētikas savienība;

25.11. Latvijas Orientēšanās federācija;

25.12. Latvijas Basketbola savienība;

25.13. Latvijas Futbola federācija;

25.14. Latvijas Svarcelšanas klubu apvienība;

25.15. Latvijas Cīņas federācija;

25.16. Dzimtsarakstu nodaļu darbinieku asociācija;

25.17. Latvijas Galda tenisa federācija.

25.18. Iekšējo auditoru institūts;

25.19. OECD Iekšējo auditoru alianse.

26. Pašvaldībai ir sadraudzības pašvaldības un partneri:

26.1. Lidingo (Zviedrija);

26.2. Liderbah Am Taunus (Vācija);

26.3. Villebon sur Yvette (Francija);

26.4. Sergejev Posad (Krievija);

26.5. Stargard Szczecinski (Polija);

26.6. Las Rozas del Madrid (Spānija);

26.7. Mažeiķi (Lietuva);

26.8. Šilute (Lietuva);

26.9. Telšu rajona Ruškēnu ciems (Lietuva);

26.10. Paide (Igaunija);

26.11. Volda (Norvēģija);

26.12. Novareni (Lietuva);

26.13. St.Andre (Austrija);

26.14. Ludza (Latvija);

26.15. Tskaltubo (Gruzija);

26.16. Florešti (Moldova);

26.17. Bričeni pilsēta (Moldova).

26.18. Bahmuta (Ukraina).

27. Par pašvaldību sadraudzības (sadarbības) līgumu slēgšanu lemj dome.

28. Pašvaldības darbības tiesiskuma un lietderības kontrolei, revīzijas pārskatu sagatavošanai un atzinumu sniegšanai par saimnieciskā gada pārskatu, dome uzaicina zvērinātu revidentu.

III. DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJA, PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKU, IZPILDDIREKTORA UN IZPILDDIREKTORA VIETNIEKU PILNVARAS

29. Domes priekšsēdētāju un domes priekšsēdētāja vietniekus ievēl un no amata atbrīvo likumā "Par pašvaldībām" noteiktā kārtībā.

30. Domes darbu vada domes priekšsēdētājs. Domes priekšsēdētājs:

30.1. ir politiski un likumā "Par pašvaldībām" noteiktā kārtībā tiesiski atbildīgs par domes darbu;

30.2. pārstāv domi attiecībās ar biedrībām, nodibinājumiem, organizācijām un apvienībām;

30.3. atver un slēdz kontus kredītiestādēs un valsts kasē;

30.4. ir tiesīgs dot norādījumus un uzdevumus domes deputātiem;

30.5. dod saistošus rīkojumus domes priekšsēdētāja vietniekiem un administrācijas darbiniekiem;

30.6. īsteno administrācijas darbības tiesiskuma un lietderības kontroli;

30.7. rīkojas ar finanšu resursiem domes apstiprinātā budžeta ietvaros un pašvaldības mantu domes lēmumos noteiktajā kārtībā un ietvaros;

30.8. amata zaudēšanas gadījumā nodrošina dokumentācijas un materiālo vērtību nodošanu jaunajam domes priekšsēdētājam;

30.9. veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta noteikumos, domes lēmumos un šajā nolikumā;

30.10. Domes priekšsēdētāja pārraudzībā atrodas Saldus novada bāriņtiesa un Saldus novada būvvalde.

31. Domes priekšsēdētāja amats ir algots.

32. Domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšana nav savienojama ar citu algotu darbu, izņemot normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

33. Domes priekšsēdētājam ir 2 (divi) vietnieki, kuru amati ir algoti:

33.1. domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības un infrastruktūras jomā;

33.2. domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, sociālajā un kultūras jomā.

34. Domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības un infrastruktūras jomā:

34.1. pilda domes priekšsēdētāja pienākumus un īsteno tiesības viņa prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā, kā arī pilda domes priekšsēdētāja vietnieka izglītības, sociālajā un kultūras jomā pienākumus un īsteno tiesības viņa prombūtnes laikā;

34.2. koordinē infrastruktūras attīstības, līdzsvarotas un plānveidīgas teritoriālo vienību attīstības un vienlīdzīgu pakalpojuma pieejamības nodrošināšanas iedzīvotājiem, īpašumu, komunālos, vides aizsardzības un uzņēmējdarbības veicināšanas jautājumus Saldus novadā, organizē un vada pašvaldības politikas izstrādi un realizāciju, kā arī investīciju piesaisti minētajās jomās;

34.3. savās darbības jomās koordinē Eiropas Savienības fondu un valsts budžeta līdzekļu piesaistīšanu pašvaldības attīstības projektiem;

34.4. savās darbības jomās veicina pašvaldības sadarbību ar ministrijām un citām valsts un nevalstiskajām organizācijām;

34.5. atbilstoši kompetencei un pārraudzības jomām ierosina jautājumu izskatīšanu domē, komitejās, komisijās, konsultatīvajās padomēs un darba grupās;

34.6. atbild par normatīvo aktu, domes lēmumu un rīkojumu izpildi savās pārraudzības jomās;

34.7. darbojas domes pretkorupcijas pasākumu, pašvaldības darba atklātības uzlabošanas ieviešanas un labas publiskās pārvaldības principu ievērošanas jomā;

34.8. savās darbības jomās bez īpaša pilnvarojuma pārstāv domi tiesā, valsts pārvaldes un citu pašvaldību institūcijās, Latvijas Pašvaldību savienībā un citās organizācijās;

34.9. sniedz priekšlikumus par pašvaldības iestāžu, aģentūru un kapitālsabiedrību nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu;

34.10. izdod un paraksta rīkojumus attiecībā uz domes priekšsēdētāju;

34.11. veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta noteikumos, domes lēmumos, domes priekšsēdētāja rīkojumos un šajā nolikumā.

35. Domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, sociālajā un kultūras jomā:

35.1. pilda domes priekšsēdētāja pienākumus un īsteno tiesības viņa prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā, kā arī pilda domes priekšsēdētāja vietnieka attīstības un infrastruktūras jomā pienākumus un īsteno tiesības viņa prombūtnes laikā;

35.2. koordinē sociālās palīdzības, izglītības, kultūras, sporta, veselības aprūpes pieejamības un veselīga dzīvesveida popularizēšanas jautājumus Saldus novadā, organizē un vada pašvaldības politikas izstrādi un realizāciju, kā arī investīciju piesaisti minētajās jomās;

35.3. savās darbības jomās koordinē Eiropas Savienības fondu un valsts budžeta līdzekļu piesaistīšanu pašvaldības attīstības projektiem;

35.4. veicina pašvaldības sadarbību ar ministrijām un citām valsts un nevalstiskajam organizācijām savas darbības jomās;

35.5. atbilstoši kompetencei un pārraudzības jomām ierosina jautājumu izskatīšanu domē, komitejās, komisijās, konsultatīvajās padomēs un darba grupās;

35.6. atbild par normatīvo aktu, domes lēmumu un rīkojumu izpildi savās pārraudzības jomās;

35.7. savās darbības jomās bez īpaša pilnvarojuma pārstāv domi tiesā, valsts pārvaldes un citu pašvaldību institūcijās, Latvijas Pašvaldību savienībā un citās organizācijās;

35.8. sniedz priekšlikumus par pašvaldības iestāžu, aģentūru un kapitālsabiedrību nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu;

35.9. veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta noteikumos, domes lēmumos, domes priekšsēdētāja rīkojumos un šajā nolikumā.

36. Domes priekšsēdētāja vietnieku amata pienākumu pildīšana nav savienojama ar citu algotu darbu, izņemot normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

37. Domes priekšsēdētājs, domes priekšsēdētāja vietnieki un deputāti saņem samaksu par savu pienākumu pildīšanu saskaņā ar pašvaldības atlīdzību reglamentējošiem iekšējiem normatīvajiem aktiem un attiecīgiem domes lēmumiem ciktāl to pieļauj Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

38. Pēc domes priekšsēdētāja priekšlikuma dome ieceļ Saldus novada pašvaldības izpilddirektoru. Pašvaldības izpilddirektors nolikumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darbu. Izpilddirektors:

38.1. īsteno administrācijas vadītāja kompetenci;

38.2. īstenojot administrācijas vadītāja kompetenci, pieņem darbā un atbrīvo no darba administrācijas darbiniekus, saskaņojot ar domes priekšsēdētāju;

38.3. nolikumā, domes lēmumos un ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rīkojas ar pašvaldības finanšu līdzekļiem un mantu;

38.4. saskaņā ar domes lēmumiem dibina un pārtrauc darba tiesiskās attiecības ar pašvaldības iestāžu, aģentūru un kapitālsabiedrību direktoriem vai vadītājiem;

38.5. izdod pilnvaras administrācijas darbiniekiem, paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus;

38.6. izdod rīkojumus domes izveidoto pašvaldības iestāžu, un aģentūru direktoriem/vadītājiem un administrācijas darbiniekiem un kontrolē to izpildi;

38.7. paraksta koplīgumu ar administrācijas darbiniekiem un saskaņo domes dibināto pašvaldības iestāžu un aģentūru koplīgumus;

38.8. apstiprina pastarpinātu pārvaldes iestāžu amatpersonu aizvietošanas kārtību;

38.9. ir tiesīgs saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilnīgi vai daļēji pārņemt pašvaldības iestāžu lietvedībā esošu lietu savā kompetencē;

38.10. organizē teritorijas attīstības programmas, teritorijas plānojuma, publiskā gada pārskata un budžeta projektu sagatavošanu un izstrādi, iesniedz tos apstiprināšanai domei;

38.11. pēc domes vai priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieku pieprasījuma sniedz ziņojumus un pārskatus par pieprasītajiem jautājumiem;

38.12. piedalās domes un pastāvīgo komiteju sēdēs, ir tiesīgs iesniegt priekšlikumus domes pastāvīgajās komitejās;

38.13. īsteno kapitāldaļu turētāja pārstāvja funkcijas kapitālsabiedrībās, kurās pašvaldība ir kapitāldaļu turētājs;

38.14. mainoties pašvaldības administrācijas vai domes dibināto institūciju vadībai, organizē dokumentācijas un materiālo vērtību nodošanu jaunievēlētām vai jaunieceltām amatpersonām un vadītājiem;

38.15. nodrošina pašvaldības iestāžu, aģentūru un pašvaldības kapitālsabiedrību darba nepārtrauktību domes nomaiņas gadījumā;

38.16. amata zaudēšanas gadījumā izpilddirektors organizē dokumentācijas un materiālo vērtību nodošanu jaunajam izpilddirektoram vai domes lēmumā norādītai administrācijas amatpersonai;

38.17. atbild par grāmatvedības uzskaiti un organizāciju pašvaldībā;

38.18. organizē fizisku un juridisku personu iesniegumu apriti;

38.19. veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta noteikumos, domes lēmumos un šajā nolikumā.

39. Izpilddirektora tiešā pakļautībā ir izpilddirektora vietnieki un administrācija, kā arī viņa padotībā ir domes izveidotās pastarpinātās pārvaldes iestādes, aģentūras un kapitālsabiedrības, ja šajā nolikumā nav noteikts citādāk.

40. Darba līgumu ar izpilddirektoru slēdz domes priekšsēdētājs.

41. Pēc kārtējām pašvaldības domes vēlēšanām vai domes priekšsēdētāja amata zaudēšanas gadījumā, domes priekšsēdētāja vietnieka amata zaudēšanas gadījumā, domes priekšsēdētājs nodrošina un izpilddirektors organizē dokumentācijas un materiālo vērtību nodošanu jaunajam domes priekšsēdētājam vai domes priekšsēdētāja vietniekam, vai domes lēmumā norādītai amatpersonai. Ne vēlāk kā divu nedēļu laikā tiek sastādīts nodošanas-pieņemšanas akts, ko paraksta pilnvaras zaudējušais domes priekšsēdētājs vai domes priekšsēdētāja vietnieks, jaunais domes priekšsēdētājs vai jaunais domes priekšsēdētāja vietnieks vai domes lēmumā norādītā administrācijas amatpersona, izpilddirektors un administrācijas finanšu nodaļas pārstāvis.

42. Lēmumu par pašvaldības izpilddirektora atbrīvošanu no amata pieņem dome ar klātesošo deputātu balsu vairākumu.

43. Izpilddirektoram ir 2 (divi) vietnieki:

43.1. Izpilddirektora 1. vietnieks;

43.2. Izpilddirektora 2. vietnieks.

44. Izpilddirektora vietniekus amatā ieceļ dome. Lēmumu par izpilddirektora vietnieka atbrīvošanu no amata pieņem dome ar klātesošo deputātu balsu vairākumu. Darba līgumus ar izpilddirektora vietniekiem slēdz izpilddirektors.

45. Izpilddirektora 1. vietnieks:

45.1. aizvieto izpilddirektoru un/vai izpilddirektora 2. vietnieku viņa prombūtnes laikā;

45.2. koordinē, plāno un vada darbus pašvaldības struktūrshēmā norādīto pakļautībā esošo iestāžu nozaru jautājumos;

45.3. organizē, nodrošina, kontrolē un atbild par pašvaldību funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi, domes lēmumu, saistošo noteikumu, noteikumu, domes priekšsēdētāja, domes priekšsēdētāja vietnieka un pašvaldības izpilddirektora rīkojumu izpildi savas darbības jomās;

45.4. iesniedz priekšlikumus par padotībā esošo pašvaldības iestāžu, aģentūru reorganizēšanu un likvidēšanu;

45.5. izdod pilnvaras administrācijas darbiniekiem, paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus;

45.6. piedalās domes un pastāvīgo komiteju sēdēs;

45.7. veic citus izpilddirektora dotos uzdevumus;

45.8. veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta noteikumos, domes lēmumos un šajā nolikumā.

46. Izpilddirektora 1. vietnieka pakļautībā ir Saldus novada pašvaldības pārvaldības struktūrshēmā norādītās domes izveidotās pašvaldības iestādes, pārvaldes un pārraudzībā pašvaldības aģentūras.

47. Izpilddirektora 2. vietnieks:

47.1. aizvieto izpilddirektoru un/vai izpilddirektora 1. vietnieku viņu prombūtnes laikā;

47.2. koordinē plāno un vada darbus pašvaldības struktūrshēmā norādīto pakļautībā esošo iestāžu nozaru jautājumos;

47.3. organizē, nodrošina, kontrolē un atbild par pašvaldību funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi, domes lēmumu, saistošo noteikumu, noteikumu, domes priekšsēdētāja, domes priekšsēdētāja vietnieka un pašvaldības izpilddirektora rīkojumu izpildi savas darbības jomās;

47.4. iesniedz priekšlikumus par padotībā esošo pašvaldības iestāžu, aģentūru reorganizēšanu un likvidēšanu;

47.5. izdod pilnvaras administrācijas darbiniekiem, paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus;

47.6. piedalās domes un pastāvīgo komiteju sēdēs;

47.7. veic citus izpilddirektora dotos uzdevumus;

47.8. veic citus pienākumus. kas paredzēti likumos, Ministru kabineta noteikumos, domes lēmumos un šajā nolikumā.

48. Izpilddirektora 2. vietnieka pakļautībā ir Saldus novada pašvaldības pārvaldības struktūrshēmā norādītās domes izveidotās pašvaldības iestādes un pārvaldes.

49. Izpilddirektora un izpilddirektora vietnieku amata pienākumu pildīšana nav savienojama ar citu algotu darbu, izņemot normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

IV. DOMES PASTĀVĪGO KOMITEJU KOMPETENCE, TO DARBA ORGANIZĀCIJA UN NODROŠINĀJUMS

50. Vēlot komiteju locekļus, tiek piemērots princips, ka deputāts izvēlas komiteju atbilstoši interesēm un vēlmēm, ievērojot proporcionalitātes principu.

51. Katram deputātam jāpiedalās vismaz vienas komitejas darbā.

52. Lēmumu projektus, kas saistīti ar finansiālajiem jautājumiem, nodod izskatīšanai finanšu komitejai. Finanšu komiteja:

52.1. nodrošina pašvaldības budžeta projekta izstrādāšanu, izskata citu pastāvīgo komiteju sagatavotos budžeta projekta priekšlikumus un iesniedz tos izskatīšanai domes sēdē;

52.2. sniedz atzinumu par budžeta projektu, tajā izdarāmajiem grozījumiem, kā arī par prioritātēm līdzekļu sadalījumā, ja netiek izpildīta budžeta ieņēmumu daļa;

52.3. izskata un iesniedz domei finanšu pārskatu;

52.4. izskata lēmumu projektus, kuri saistīti ar finanšu līdzekļu izlietošanu;

52.5. sniedz atskaiti domei par pašvaldības budžeta izpildi;

52.6. izskata un iesniedz domei lēmuma pieņemšanai komitejas pārraudzībā esošo komisiju, padomju un darba grupu sagatavotos lēmuma projektus un jautājumus;

52.7. veic citus ar likumu, šajā nolikumā noteiktos un domes lēmumos uzdotos pienākumus.

53. Finanšu komitejas pārraudzībā ir budžeta un ekonomikas komisija, iepirkumu komisija un komisija darbam ar sabiedriskajām organizācijām un sadarbības partneriem.

54. Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteja sniedz atzinumus, priekšlikumus un sagatavo izskatīšanai domes sēdē jautājumus par:

54.1. sociālo palīdzību un sociāliem pakalpojumiem;

54.2. veselības aprūpi un aizsardzību;

54.3. ārvalstnieku un bezvalstnieku jautājumiem;

54.4. sadarbību ar reliģiskajām konfesijām;

54.5. bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem;

54.6. jaunatnes lietām;

54.7. pašvaldības attīstības programmām, kuras skar izglītības, kultūras sporta un jaunatnes lietu jomas;

54.8. mūžizglītības un cilvēkresursu attīstības jautājumiem;

54.9. par aģentūru izstrādātajām vidēja termiņa attīstības stratēģijām, darba plāniem kārtējam gadam, gada publiskiem pārskatiem un citiem plānošanas dokumentiem;

54.10. komitejas pārraudzībā esošo komisiju, padomju un darba grupu sagatavotajiem lēmuma projektiem un jautājumiem, lēmuma pieņemšanai domes sēdē;

54.11. citiem no komitejas kompetences izrietošiem jautājumiem;

54.12. kā arī veic citus ar likumu, nolikumā noteiktos un domes lēmumos uzdotos pienākumus.

55. Sociālās, izglītības un kultūras jautājumu komitejas pārraudzībā ir izglītības lietu komisija, jaunatnes lietu komisija, kultūras komisija, sporta komisija, tūrisma komisija, mājokļu jautājumu komisija, sociālo jautājumu komisija, administratīvā komisija, pedagoģiski medicīniskā komisija, starpinstitūciju sadarbības komisija sociālajam riskam pakļauto bērnu un jauniešu atbalstam, novada apbalvojumu un simbolikas komisija.

56. Teritoriālā komiteja sniedz atzinumus un priekšlikumus un sagatavo izskatīšanai domes sēdē jautājumus par:

56.1. novada teritorijas attīstības plānu, detālplānojumiem un apbūves kārtību;

56.2. ietekmi uz vidi novērtējumu un vides aizsardzības jautājumiem;

56.3. pašvaldības attīstības programmām un novada attīstības stratēģijām;

56.4. novada administratīvās teritorijas dalījumu, tā robežu grozīšanu, nosaukumu maiņu (t.sk. ielu, skvēru, parku, laukumu nosaukumu maiņu);

56.5. pašvaldības kultūras pieminekļu uzturēšanu un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu;

56.6. nekustamo īpašumu lietām;

56.7. sabiedriskā transporta plānošanas jautājumiem;

56.8. ceļu/ielu satiksmes organizāciju un transporta kustības drošību;

56.9. uzņēmējdarbības vides attīstību;

56.10. pagastu pārvalžu darbības jautājumiem;

56.11. sniedz priekšlikumus par pašvaldības īpašumu izmantošanu un apsaimniekošanu;

56.12. komitejas pārraudzībā esošo komisiju, padomju un darba grupu sagatavotajiem lēmuma projektiem un jautājumiem, lēmuma pieņemšanai domes sēdē;

56.13. citiem komitejas kompetencē esošiem jautājumiem.

57. Teritoriālās komitejas pārraudzībā ir attīstības un vides aizsardzības komisija, lauksaimniecības zemes darījumu izvērtēšanas komisija, transporta kustības drošības komisija, pašvaldības mantas atsavināšanas un dzīvojamo māju privatizācijas komisija un medību koordinācijas komisija.

58. Domes tiešā pārraudzībā ir vēlēšanu komisija, administratīvo aktu strīdu izskatīšanas komisija, ētikas komisija, Saldus sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija, līdzsvarotas attīstības konsultatīvā padome, uzņēmēju konsultatīvā padome, reliģisko lietu konsultatīvā padome.

59. Komiteju darbs notiek sēdēs. Komiteju sēdes ir atklātas, izņemot gadījumus, kad jautājumu nepieciešams izskatīt slēgtā komitejas sēdē vai tās daļā, lai aizsargātu valsts noslēpumu, adopcijas noslēpumu, komercnoslēpumu, personu privāto dzīvi vai personas aizsargājamos datus, bērnu intereses vai citu ierobežotas pieejamības informāciju, kuras izpaušana saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir aizliegta. Komiteju sēdes tiek fiksētas video un audio formātā, kuras ievieto pašvaldības tīmekļvietnē un pārraida publiskā interneta vidē. Publiskā vidē nepārraida ne audioieraksta, ne videoieraksta komitejas sēdes slēgto daļu vai slēgto komitejas sēdi. Komitejas sēdes atklāto daļu un slēgto daļu audioierakstu un videoierakstu veic atsevišķi.

60. Komiteju sēdes notiek ne retāk kā 1 (vienu) reizi mēnesī. Komitejām un tās priekšsēdētājam ir tiesības uz sēdi uzaicināt speciālistus, kuriem ir padomdevēja tiesības. Komitejas var noturēt kopīgas sēdes, ja tām ir jāizskata jautājumi, kas skar to kompetenci. Kopīgā vairāku komiteju sēde var notikt, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no katras komitejas locekļiem. Lēmumu pieņem ar klātesošo komiteju locekļu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir tās komitejas priekšsēdētāja balss, kurš vada kopīgo sēdi.

61. Ja komitejas loceklis sēdes laikā atrodas citā vietā un veselības stāvokļa dēļ vai komandējuma dēļ, vai izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ, vai noteiktās pulcēšanās ierobežojumu dēļ nevar ierasties komitejas sēdes norises vietā, komitejas priekšsēdētājs var noteikt, ka komitejas sēdes norisē tiek izmantota videokonference (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā), un komitejas loceklis var attālināti piedalīties komitejas sēdē, ja komitejas loceklis ir reģistrējies dalībai komitejas sēdē, izmantojot dokumentu lietvedības sistēmu. Komitejas loceklis uzskatāms par klāt esošu komitejas sēdē un ir tiesīgs piedalīties balsošanā, neatrodoties sēdes norises vietā, ja deputāts vismaz trīs stundas pirms komitejas sēdes informē komitejas sēdes protokolētāju par nepieciešamību sēdi nodrošināt videokonferences režīmā un ja viņam ir nodrošināta tehniska iespēja piedalīties sēdē ar videokonferences palīdzību un ir nodrošināta elektroniskā balsošana tiešsaistē, izmantojot dokumentu lietvedības sistēmu.

62. Komitejas sēdē balsstiesības ir tikai attiecīgās komitejas locekļiem. Komiteju sēdēs bez balss tiesībām var piedalīties ikviens domes deputāts.

63. Kārtējo komiteju sēžu norises laiks:

63.1. kārtējās sociālās, izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēdes notiek otrdienās nedēļu pirms kārtējās domes sēdes plkst. 10.00;

63.2. kārtējās teritoriālās komitejas sēdes notiek ceturtdienās nedēļu pirms kārtējās domes sēdes plkst. 10.00;

63.3. kārtējās finanšu komitejas sēdes notiek ceturtdienās vienu nedēļu pirms kārtējās domes sēdes plkst. 14.00.

64. Domes priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas, vai arī pēc komiteju priekšsēdētāju ieteikuma, sasauc komiteju apvienoto sēdi. Komiteju apvienoto sēdi vada Finanšu komitejas priekšsēdētājs.

65. Komiteju priekšsēdētāji ir tiesīgi sasaukt komiteju ārkārtas sēdes.

66. Komiteju sēdes nedrīkst notikt domes sēdes norises laikā.

67. Par komitejas sēžu vietu, laiku, darba kārtību, deputātus informē administrācijas administratīvā nodaļa un komitejas lēmumu projektus, atzinumus par tiem, izziņas materiālus, deputātu iesniegumus, priekšlikumus un jautājumus nosūta elektroniski domes deputātiem uz deputātu oficiālajām e-pasta adresēm ne vēlāk kā 1 (vienu) dienu pirms komitejas kārtējās sēdes un ne vēlāk kā 3 (trīs) stundas pirms ārkārtas komitejas sēdes.

68. Administrācijas administratīvā nodaļa nodrošina komiteju darba tehnisko apkalpošanu:

68.1. paziņo komitejas locekļiem par komitejas kārtējām un ārkārtas sēdēm šajā nolikumā noteiktā kārtībā;

68.2. tehniski sagatavo dokumentus jautājumu izskatīšanai komiteju sēdēs;

68.3. tehniski sagatavo domes lēmumu projektus par jautājumiem, kas tiek izskatīti komitejā;

68.4. nodrošina komitejas sēžu protokolēšanu un sagatavo komitejas sēžu protokolus;

68.5. kārto komitejas lietvedību, veic dokumentu uzskaiti un nodrošina to saglabāšanu atbilstoši dokumentu pārvaldības noteikumiem;

68.6. sagatavo izsniegšanai komiteju lēmumus;

68.7. veic citus uzdevumus komitejas darba tehniskai nodrošināšanai komitejas priekšsēdētāja vai, viņa prombūtnes laikā, komitejas priekšsēdētāja vietnieka uzdevumā.

69. No komitejas locekļiem ar vienkāršu balsu vairākumu ievēl komitejas priekšsēdētāju un 2 (divus) vietniekus, izņemot finanšu komitejas priekšsēdētāju.

70. Komitejas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā priekšsēdētāja vietnieki:

70.1. vada komitejas darbu, ir atbildīgs par komitejas lēmumu un uzdevumu izpildi;

70.2. izstrādā komitejas sēdes darba kārtību;

70.3. sagatavo, sasauc un vada komitejas sēdes;

70.4. pārstāv komitejas viedokli domes sēdēs, komisijās un citās institūcijās;

70.5. veic citus pienākumus saskaņā ar šo nolikumu.

71. Komiteja var izskatīt jautājumus, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no komitejas sastāva. Komiteja pieņem lēmumus ar klātesošo locekļu balsu vairākumu. Ja, balsojot par lēmumu, balsis sadalās vienādi, izšķiroša ir komitejas priekšsēdētāja balss. Komitejas sēdes protokolu paraksta visi klātesošie komitejas locekļi.

72. Ja uz komitejas sēdi neierodas komitejas locekļu vairākums, tad komitejas priekšsēdētājs sasauc atkārtotu komitejas sēdi ne ātrāk kā pēc 3 (trīs) un ne vēlāk kā pēc 7 (septiņām) dienām. Ja uz atkārtotu komitejas sēdi neierodas komitejas locekļu vairākums, tad komitejas priekšsēdētājam par to jāpaziņo domei.

73. Komitejas locekļi var tikt izslēgti no komitejas sastāva ar domes lēmumu pēc komitejas locekļa iesnieguma, kā arī gadījumos, ja komitejas loceklis trīs reizes pēc kārtas neattaisnojošu iemeslu dēļ neierodas uz komiteju sēdēm vai citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

74. Komiteju priekšsēdētājiem var noteikt iedzīvotāju pieņemšanas laiku pašvaldības telpās. Attiecīgās komitejas priekšsēdētājs jautājumu izskatīšanā savos pieņemšanas laikos, saskaņojot ar izpilddirektoru, ir tiesīgs uzaicināt jebkuru pašvaldības administrācijas darbinieku.

75. Ja pastāvīgajā komiteja izskata administratīvā akta projektu, kas personai liedz tiesības vai uzliek tai pienākumus, tad komitejas priekšsēdētājs organizē personas uzaicināšanu viedokļa un argumentu noskaidrošanai par izskatāmo jautājumu, ja personas viedoklis saskaņā ar Administratīvā procesa likumu nav noskaidrots. Persona var netikt uzaicināta paskaidrojumu sniegšanai, ja gadījums ir objektīvi mazsvarīgs vai ir citi Administratīvā procesa likumā noteiktie iemesli, kad personas viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama.

V. PAŠVALDĪBAS LĒMUMU PROJEKTU SAGATAVOŠANAS KĀRTĪBA UN LĪGUMU NOSLĒGŠANAS PROCEDŪRA

76. Domes sēdes darba kārtību nosaka domes priekšsēdētājs. Domes sēdes darba kārtībā tiek iekļauts jebkurš jautājums, par kuru saskaņā ar tiesību aktiem jāpieņem domes lēmums un kas iesniegts domes priekšsēdētājam ne vēlāk kā 10 (desmit) dienas pirms kārtējās domes sēdes. Par citu jautājumu iekļaušanu domes darba kārtībā likumā noteiktajā kārtībā lemj dome. Izskatot domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus, ziņojuma sniedzējs informē domi par lēmumu projektu izskatīšanas secību un saņemtajiem atzinumiem.

77. Domes lēmumu projekti jāiesniedz rakstveidā, tajos jābūt norādītam:

77.1. kas un kad šos lēmuma projektus ir gatavojis;

77.2. kādās institūcijās projekts izskatīts;

77.3. kas ir projekta iesniedzējs, datums;

77.4. no kādiem līdzekļiem tiek paredzēts lēmuma izpildes nodrošinājums, ja jautājumu izpilde saistīta ar pašvaldības budžeta līdzekļu izlietošanu;

77.5. kam uzdota lēmuma izpilde, kam lēmums ir saistošs, attiecīgā(o) speciālista(u) saskaņojums(i) vai speciālista(u) pamatojums atteikt saskaņojumu;

77.6. kad projektu vēlams izskatīt domes sēdē;

77.7. norāde, ja lēmuma projektā ir ierobežotas pieejamības informācija.

78. Domes lēmumu projektus ne vēlāk kā 4 darba dienas pirms to iekļaušanas sēdes darba kārtībā nodod izskatīšanai un rakstveida atzinuma sniegšanai administrācijas administratīvajai nodaļai un pašvaldības institūcijām vai tās darbiniekiem atbilstoši kompetencei. Pašvaldības saistošo noteikumu projektam, kas izstrādāts, lai pašvaldība varētu pildīt autonomo funkciju vai brīvprātīgo iniciatīvu, papildus šo noteikumu 77. punktā minētajam, izskatīšanai domes sēdē jāiesniedz administrācijas administratīvās nodaļas atzinums par saistošo noteikumu projekta atbilstību augstākstāvošajiem normatīvajiem aktiem un juridiskās tehnikas noteikumiem. Domes lēmumu projektu un saistošo noteikumu projektu iesniegšana, saskaņošana un tālāka virzība notiek izmantojot pašvaldības elektronisko dokumentu vadības sistēmu.

79. Lēmumu projekti un materiāli, kas izskatāmi domes sēdē, jāiesniedz administratīvās nodaļas atbildīgajam darbiniekam, kurš tos reģistrē un nodod domes priekšsēdētājam. Priekšsēdētājs izskata iesniegto lēmuma projektu un nosaka pastāvīgo komiteju (ja projekts netiek virzīts no komitejas vai ja tas attiecas uz vairākām komitejām) un pašvaldības institūciju vai tās darbinieku, kam jāizskata un papildus jāsniedz rakstisks atzinums par sagatavoto projektu.

80. Par finanšu līdzekļu piešķiršanu lemj dome. Pasākumi, kuri nav iekļauti gada pasākumu plānā un to īstenošanai nepieciešami finanšu līdzekļi, nevar tikt uzsākti, kamēr dome nav piešķīrusi nepieciešamos finanšu līdzekļus un izdarījusi attiecīgus grozījumus budžetā. Ja šādi pasākumi ir paredzēti ar likumu vai citu ārēju normatīvu aktu, tad tie var tikt uzsākti bez domes iepriekšēja pilnvarojuma, bet pēc tam steidzami šāda atļauja jāsaņem, veicot grozījumus pašvaldības budžetā.

81. Ja pastāvīgā komiteja nepiekrīt sagatavotajam lēmuma projektam, tad komitejai jāiesniedz domei cits lēmuma projekta variants.

82. Domes sēdes darba kārtību, lēmumu projektus, atzinumus par tiem, izziņas materiālus, deputātu iesniegumus, priekšlikumus un jautājumus domes deputātiem nosūta elektroniski uz deputātu oficiālajām e-pasta adresēm ne vēlāk kā 3 (trīs) darbdienas pirms domes kārtējās sēdes un ne vēlāk kā 3 (trīs) stundas pirms domes ārkārtas sēdes.

83. Komiteju sēdēs izskatāmajiem dokumentiem un sagatavotajiem lēmumu projektiem līdz to iekļaušanai domes sēdes darba kārtībā ir iestādes iekšējās lietošanas informācijas statuss.

84. Publisko tiesību jomā līgumus ar citām personām slēdz domes priekšsēdētājs vai ar viņa pilnvarojumu – cita pašvaldības amatpersona.

85. Tiesību aktos noteiktajos gadījumos līgumus publisko tiesību jomā slēdz, pamatojoties uz domes lēmumu.

86. Privāto tiesību jomā līgumu var slēgt pašvaldības iestāde, ja tas paredzēts šīs iestādes nolikumā vai atsevišķā domes lēmumā.

87. Slēdzot privāttiesisku līgumu par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu vai ieķīlāšanu, kā arī par nekustamās mantas iegūšanu pašvaldības īpašumā, obligāts ir domes lēmums par šo darījumu.

88. Dome ar lēmumu vai līgumu var deleģēt savas pilnvaras pieņemt lēmumus pārvaldes uzdevuma efektīvākai veikšanai citām domes institūcijām, pašvaldības orgāniem un privātpersonām, izņemot jautājumos, kas ir domes ekskluzīvā kompetencē.

VI. DOMES DARBA REGLAMENTS

89. Domes sēdes ir kārtējas un ārkārtas. Domes sēdes notiek valsts valodā.

90. Domes kārtējās sēdes notiek katra mēneša ceturtās nedēļas ceturtdienā plkst. 14.00. Ja kārtējā domes sēde notiek pirmssvētku dienā, tad tā var tikt pārcelta.

91. Domes kārtējās sēdes sasauc domes priekšsēdētājs, nosakot sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību. Domes sēdes ir atklātas, izņemot gadījumus, kad jautājumu nepieciešams izskatīt slēgtā domes sēdē vai tās daļā, lai aizsargātu valsts noslēpumu, adopcijas noslēpumu, komercnoslēpumu, personu privāto dzīvi vai personas aizsargājamos datus, bērnu intereses vai citu ierobežotas pieejamības informāciju, kuras izpaušana saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir aizliegta.

92. Domes sēdes ieraksta video un audio formātā, kuras ievieto pašvaldības tīmekļvietnē un pārraida publiskā interneta vidē. Publiskā vidē nepārraida ne audioieraksta, ne videoieraksta domes sēdes slēgto daļu vai slēgto domes sēdi. Domes sēdes atklāto daļu un slēgto daļu audioierakstu un videoierakstu veic atsevišķi.

93. Katra deputāta pienākums ir piedalīties domes darbā, kas notiek sēdēs un pastāvīgajās komitejās. Ja deputāts nevarēs piedalīties domes vai pastāvīgo komiteju sēdēs (arī ārkārtas), deputāta pienākums ir paziņot administrācijas administratīvās nodaļas darbiniekam, kurš protokolē sēdes, savu neierašanās iemeslu ne vēlāk kā vienu dienu pirms domes sēdes, ne vēlāk kā trīs stundas pirms pastāvīgās komitejas sēdes, ne vēlāk kā vienu stundu pirms domes vai pastāvīgo komiteju ārkārtas sēdēm.

94. Ja domes deputāts domes sēdes laikā atrodas citā vietā un veselības stāvokļa dēļ vai komandējuma dēļ, vai izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ, vai noteiktās pulcēšanās ierobežojumu dēļ nevar ierasties domes sēdes norises vietā, domes priekšsēdētājs var noteikt, ka domes sēdes norisē tiek izmantota videokonference (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā), un domes deputāts var attālināti piedalīties domes sēdē, ja domes deputāts ir reģistrējies dalībai domes sēdē, izmantojot dokumentu lietvedības sistēmu. Domes deputāts uzskatāms par klāt esošu domes sēdē un ir tiesīgs piedalīties balsošanā, neatrodoties domes sēdes norises vietā, ja deputāts vismaz trīs stundas pirms domes sēdes informē domes sēdes protokolētāju par nepieciešamību sēdi nodrošināt videokonferences režīmā un ja viņam ir nodrošināta tehniska iespēja piedalīties domes sēdē ar videokonferences palīdzību un ir nodrošināta elektroniskā balsošana tiešsaistē, izmantojot dokumentu lietvedības sistēmu. Neatrodoties domes sēdes norises vietā, deputāts nevar piedalīties lēmumu pieņemšanā, kur nepieciešams balsot ar vēlēšanu zīmēm.

95. Pašvaldība neatbild par sistēmas traucējumiem videokonferences laikā, ko tā nevar ietekmēt (piem. elektrības, interneta darbības traucējumi). Ja šādi traucējumi notiek balsojuma laikā un tos nevar novērst saprātīgā termiņā, deputāts tiek uzskatīts par klāt neesošu attiecīgā jautājuma izskatīšanā.

96. Dome nosaka kārtību, kādā saņemama atlīdzība par deputāta pienākumu pildīšanu.

97. Domes sēdes protokolē administrācijas administratīvās nodaļas norīkots darbinieks. Ja attaisnojošu iemeslu dēļ norīkotais darbinieks nevar protokolēt domes sēdi, administratīvās nodaļas vadītājs norīko citu darbinieku, kurš protokolē sēdes.

98. Domes sēdēs jāpiedalās pašvaldības izpilddirektoram un juristam. Citu pašvaldības iestāžu, aģentūru, kapitālsabiedrību vadītāju vai darbinieku un administrācijas amatpersonu vai darbinieku piedalīšanos jautājuma izskatīšanā nepieciešamības gadījumā nodrošina izpilddirektors.

99. Sēdes protokolā jāieraksta:

99.1. kur, kādā gadā, mēnesī, dienā un stundā sēde sasaukta;

99.2. kad sēdi atklāj un slēdz;

99.3. sēdes darba kārtība;

99.4. sēdes vadītāja un protokolētāja vārds un uzvārds;

99.5. sēdē piedalījušos deputātu vārdus (norādot, kurš no deputātiem piedalījies videokonferences režīmā) un klāt neesošo deputātu vārdus un uzvārdus;

99.6. sēdē klāt neesošo deputātu neierašanās iemesli;

99.7. iesniegtie priekšlikumi, pieprasījumi, kā arī sēdes vadītāja rīkojumi;

99.8. debatēs piedalījušos vārdi un uzvārdi;

99.9. pieņemtie lēmumi, norādot, ar cik balsīm lēmums pieņemts vai noraidīts;

99.10. to deputātu vārdi un uzvārdi, kuri, izpildot likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus, nav piedalījušies attiecīgā lēmuma pieņemšanā;

99.11. kuri deputāti balsojuši "par", kuri "pret" attiecīgo lēmumu un kuri "atturējušies" no balsošanas;

99.12. to personu vārdi un uzvārdi, kuras neievēro domes sēdes reglamentu un kurām sēdes vadītājs izteicis aizrādījumu.

100. Domes priekšsēdētājs (domes sēdes vadītājs):

100.1. atklāj, vada, pārtrauc un slēdz sēdi;

100.2. dod vārdu ziņotājam;

100.3. nodrošina iespēju deputātiem uzdot jautājumus ziņotājam un citiem klātesošajiem;

100.4. vada debates;

100.5. ierosina jautājumu nobalsošanu;

100.6. izsludina pārtraukumus sēdē un piedāvā sēdes datumu, laiku un vietu, ja sēde jāturpina citā dienā;

100.7. nodod sēdes vadīšanu par atsevišķu jautājumu domes priekšsēdētāja vietniekam, ja par to jautājumu viņš vēlas uzstāties debatēs.

101. Domes sēdes jautājumu apspriešanai ir šāda secība:

101.1. ziņojums;

101.2. deputātu jautājumi;

101.3. debates;

101.4. ziņotāja galavārds;

101.5. priekšsēdētāja viedoklis;

101.6. balsošana;

101.7. balsošanas rezultātu paziņošana.

102. Vadot domes sēdi, pēc debašu slēgšanas un pirms balsošanas domes priekšsēdētājam ir tiesības izteikt savu viedokli par izskatāmo jautājumu.

103. Par izskatāmajiem jautājumiem domes sēdē ziņo pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs vai kāds no komitejas locekļiem, vai deputāts, kurš iesniedzis lēmuma projektu, vai ārkārtas domes sēdes ierosinātājs. Ja nepieciešams, lēmuma projektā norāda līdzziņotāju, kurš var sniegt papildus vai precizējošu informāciju.

104. Par debašu beigām paziņo priekšsēdētājs. Debates var pārtraukt, ja par to nobalso ne mazāk kā 2/3 (divas trešdaļas) klātesošo deputātu.

105. Domes priekšsēdētājam ir pienākums nodrošināt domes sēdēs kārtību. Ja domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro deputāts, tas tiek fiksēts protokolā. Ja domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro citas personas, priekšsēdētājam ir tiesības izraidīt attiecīgo personu no domes sēdes norises telpas.

106. Ja deputāts neievēro domes sēdes kārtību, runājot debatēs, tad domes priekšsēdētājs pārtrauc viņa uzstāšanos debatēs, un turpmāk, apspriežot konkrēto jautājumu, viņam vairs netiek dots vārds.

107. Personām, kuras uzaicinātas piedalīties domes sēdē, kā arī citiem pašvaldības iedzīvotājiem, masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem, kuri vēlas klausīties domes sēdi, pirms domes sēdes jāreģistrējas pie darbinieka, kurš protokolē domes sēdi.

108. Pašvaldības iedzīvotājiem un citām personām, kuras ir klāt domes sēdē, nav tiesības piedalīties debatēs un nekādā veidā traucēt domes sēdes gaitu.

109. Sēdēs izskatāmajiem lēmumu projektiem un citiem dokumentiem jābūt iesniegtiem valsts valodā. Ja sēdē tiek iesniegti jautājumi citā valodā, tad domes sēdēs tos izskata, ja ir pievienots dokumenta tulkojums valsts valodā.

110. Domes sēdē tiek izskatīti jautājumi, kuri iekļauti darba kārtībā un darba kārtībā norādītajā secībā. Domes sēdes darba kārtību var papildināt un grozīt, ja tam piekrīt ne mazāk kā 2/3 (divas trešdaļas) no klātesošajiem domes deputātiem. Ārkārtas domes sēdes darba kārtību dome nedrīkst ne grozīt, ne papildināt.

111. Ja domes sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi netiek izskatīti vienā sēdes dienā, un sēdes ilgums pārsniedz 6 (sešas) stundas, sēde tiek turpināta nākošajā dienā vai dienā, par kuru vienojas deputāti. 15 (piecpadsmit) minūšu pārtraukumi domes sēdē tiek izsludināti ik pēc 2 (divām) stundām, pabeidzot izskatīt iesākto jautājumu. Ja domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus nav iespējams izskatīt deputātu kvoruma trūkuma dēļ, tad domes priekšsēdētājs sēdi slēdz un nosaka atkārtotās sēdes norises vietu un laiku. Atkārtotā domes sēde tiek sasaukta ne agrāk kā pēc septiņām un ne vēlāk kā pēc 14 (četrpadsmit) dienām.

112. Par katru domes sēdē izskatāmo jautājumu pēc ziņojuma deputātiem ir tiesības uzdot ziņotājam un līdzziņotājam jautājumus. Pirms jautājuma uzdošanas deputātam jānosauc savs vārds. Ja par kādu konkrētu jautājumu uz domes sēdi ir uzaicinātas ieinteresētās personas, tad pēc domes priekšsēdētāja vai ziņotāja priekšlikuma tām tiek dots vārds, un tikai pēc tam notiek debates.

113. Domes sēdēs lēmuma projekta ziņotājam ziņojumam par izskatāmo jautājumu tiek dotas ne vairāk kā 10 (desmit) minūtes, līdzziņotājam ne vairāk kā 5 (piecas) minūtes. Ja nepieciešams, ziņojumam atvēlēto laiku var pagarināt, ja par to nobalso klātesošo deputātu vairākums.

114. Uzstājoties debatēs, katram deputātam jānosauc savs vārds un katram runātājam tiek dotas ne vairāk kā 5 (piecas) minūtes. Debatēs par attiecīgo jautājumu var uzstāties ne vairāk kā 2 (divas) reizes, otrā uzstāšanās reizē tiek dota 1 (viena) minūte.

115. Visi labojumi domes lēmumu projektiem ir jāiesniedz rakstveidā līdz balsošanas sākumam un, ja iespējams, tiem ir jābūt pieejamiem visiem deputātiem līdz debašu par konkrēto jautājumu beigām.

116. Ja tas nepieciešams lietas virzībai, domes priekšsēdētājs var izlemt par mutisku priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu par tiem.

117. Ja tiek iesniegti labojumi domes lēmuma projektam, tad jābalso par labojumu pieņemšanu, nevis par pamatdokumentu. Ja tiek iesniegti vairāki labojumi, tad par tiem balso sākot ar pēdējo (apgrieztā kārtībā). Kārtību, kādā balso par iesniegtiem labotiem domes lēmumu projektiem, nosaka domes priekšsēdētājs. Ja notiek balsošana par vairākiem lēmuma projekta variantiem, tad lēmums ir pieņemts, ja par vienu no tiem nobalso vairāk kā puse no klātesošiem deputātiem. Ja neviens no lēmuma projektiem nesaņem pietiekošo balsu skaitu, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem lēmuma projektiem, kuri pirmā balsošanā saņēmuši visvairāk balsu. Ja nav saņemts nepieciešamais balsu skaits, lēmuma projekts ir noraidīts.

118. Domes sēdē drīkst runāt tikai tad, kad vārdu ir devis priekšsēdētājs.

119. Domes sēdēs lēmumus pieņem balsojot, balsošana ir atklāta un vārdiska.

120. Ja, atklāti balsojot, deputāts ir kļūdījies, viņam par to ir jāpaziņo domes priekšsēdētājam pirms balsošanas rezultātu paziņošanas, pretējā gadījumā balsojuma izmaiņas netiek ņemtas vērā.

121. Balsošanas rezultātus paziņo domes priekšsēdētājs.

122. Ja tiek vēlētas pašvaldības amatpersonas, un saskaņā ar normatīvo aktu prasībām balsošana notiek ar vēlēšanu zīmēm, to nodrošina saskaņā ar domes apstiprināto "Kārtību, kādā noris atklāta balsošana ar vēlēšanu zīmēm".

123. Deputāts, kurš ir piedalījies lēmuma pieņemšanā un ir izteicis pretēju priekšlikumu vai balsojis pret priekšlikumu ir tiesīgs lūgt nofiksēt tā atšķirīgo viedokli sēdes protokolā. Rakstveida viedokļi, kuri saņemti pirms protokola parakstīšanas, ir pievienojami protokolam.

124. Domes sēdēs pieņemtie lēmumi un protokoli ir publiski pieejami. Pieejamība domes lēmumiem un domes sēžu protokoliem tiek nodrošināta, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus. Domes lēmumus publicē pašvaldības tīmekļvietnē ne vēlāk kā trešajā darbdienā pēc to parakstīšanas. Informācijas pieejamību nodrošina administrācijas atbildīgie darbinieki.

125. Deputātiem ir tiesības iepazīties ar domes sēdes protokolu. Ja kāds no domes deputātiem nepiekrīt ierakstam protokolā, viņam nākamajā domes kārtējā sēdē ir tiesības prasīt ieraksta precizēšanu.

VII. IEDZĪVOTĀJU PIEŅEMŠANA UN IESNIEGUMU IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA

126. Domes priekšsēdētājam iedzīvotāju pieņemšanas laiki ir 2 (divas) reizes nedēļā – pirmdienās no plkst. 15:00 līdz 18:00 un ceturtdienās no plkst. 08:00 līdz 12:00 pašvaldības administrācijas ēkā Striķu ielā 3, Saldū. Iedzīvotāju pieņemšanas laiks Brocēnos, Lielcieceres ielā 3, ir noteikts nākamajā darba dienā pēc domes kārtējās sēdes no plkst. 9:00 līdz 12:00.

127. Domes priekšsēdētāja vietniekiem iedzīvotāju pieņemšanas laiki ir 2 (divas) reizes nedēļā – pirmdienās no plkst. 15.00 līdz 18.00 un trešdienās no plkst. 08.00 līdz 12.00 pašvaldības administrācijas ēkā Striķu ielā 3, Saldū.

128. Izpilddirektoram iedzīvotāju pieņemšanas laiki ir 2 (divas) reizes nedēļā – otrdienās no plkst. 13.00 līdz 17.00 un ceturtdienās 8.00 līdz 12.00 pašvaldības administrācijas ēkā Striķu ielā 3, Saldū.

129. Domes deputāti rīko iedzīvotāju pieņemšanas ne retāk, kā reizi divos mēnešos, par ko informācija publicējama pašvaldības tīmekļvietnē.

130. Pašvaldības iestāžu, aģentūru vadītāji/direktori un kapitālsabiedrību valžu priekšsēdētāji, un administrācijas struktūrvienību vadītāji un darbinieki apmeklētājus pieņem saskaņā ar institūciju un administrācijas darba kārtības iekšējām regulām.

131. Ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar domes pieņemtajiem lēmumiem, izņemot, ja tie ietver informāciju, kura nav izpaužama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

132. Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu reģistrēšanu organizē administrācijas Lietvedības un personāla nodaļa.

133. Kārtību, kādā notiek iesniegumu virzība pašvaldības iestādēs un citās institūcijās, nosaka iekšējie normatīvi akti.

134. Iesniegtajam iesniegumam jāatbilst valsts normatīvo aktu prasībām par dokumenta īstumu un spēkā esamību.

135. Izskatot iesniegumu, iegūt informāciju ir attiecīgās pašvaldības institūcijas vai amatpersonas pienākums, izņemot normatīvos aktos noteiktos gadījumus, kad informācijas iegūšana ir personas pienākums. Persona pēc iespējas piedalās informācijas iegūšanā un izvērtēšanā.

136. Ikvienai personai ir tiesības iegūt informāciju par viņa iesnieguma virzību pašvaldības institūcijās un tiesības iesniegt iesniegumam papildinājumus un precizējumus.

VIII. PUBLISKĀS APSPRIEŠANAS KĀRTĪBA

137. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību īpaši svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā, gadījumos, kas noteikti šajā nolikumā vai citos normatīvajos aktos, pamatojoties uz domes lēmumu, visā pašvaldības teritorijā vai tās daļā, var tikt organizēta publiskā apspriešana. Publiskā apspriešana jārīko:

137.1. par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu;

137.2. par pašvaldības attīstības programmām un teritorijas plānojumiem;

137.3. ja tiek celta sabiedriski nozīmīga būve;

137.4. ja būvniecība būtiski ietekmē vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustamā īpašuma vērtību;

137.5. ja apbūve paredzēta publiskā lietošanā esošā teritorijā;

137.6. citiem normatīvos aktos noteiktajiem jautājumiem.

138. Dome var pieņemt lēmumu rīkot publisko apspriešanu par citiem jautājumiem, kas nav minēti šā nolikuma 137. punktā, izņemot jautājumus, kas:

138.1. saistīti ar amatpersonu iecelšanu amatā vai atcelšanu no amata un citiem personāla jautājumiem;

138.2. attiecas uz konkrētu fizisku vai juridisku personu, it sevišķi administratīvu aktu;

138.3. saistīti ar valsts pārvalde funkciju īstenošanu;

138.4. pašvaldības budžetu, nodokļu un nodevu likmēm;

138.5. pašvaldības maksas pakalpojumiem;

138.6. pašvaldības nodevu un nodokļu maksājumiem un atbrīvojumiem no tiem;

138.7. administrācijas struktūru un iekšējo darba organizāciju reglamentējošajiem dokumentiem;

138.8. ir citu publisko institūciju kompetencē.

139. Par publiskās apspriešanas rīkošanu ne vēlāk kā 1 (vienu) mēnesi pēc attiecīga ierosinājuma saņemšanas dome var lemt:

139.1. pēc ne mazāk kā 2/3 (divas trešdaļas) deputātu iniciatīvas;

139.2. pēc pašvaldības iedzīvotāju iniciatīvas;

139.3. pēc domes priekšsēdētāja iniciatīvas;

139.4. citos normatīvajos aktos noteiktos gadījumos.

140. Pēc iedzīvotāju iniciatīvas publiskā apspriešana var notikt, ja ne mazāk kā pieci procenti no attiecīgās teritoriālās vienības iedzīvotājiem šajā nolikumā noteiktā kārtībā vēršas domē. Šajā nolikumā noteiktā publiskās apspriešanas kārtība nav piemērojama attiecībā uz publisko apspriešanu, kas tiek organizēta Būvniecības likumā paredzētajos gadījumos.

141. Publiskās apspriešanas ilgums nav mazāks par 3 (trim) nedēļām, izņemot gadījumus, ja ārējos normatīvajos aktos ir noteikts cits termiņš. Publiskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs.

142. Iesniedzot ierosinājumu publiskās apspriešanas sarīkošanai, norāda:

142.1. tās datumu un termiņus;

142.2. paredzamā jautājuma iespējamo formulējumu;

142.3. publiskās apspriešanas rezultātu aprēķināšanas metodiku;

142.4. publiskās apspriešanas lapas formu;

142.5. minimālo iedzīvotāju skaitu, kuriem jāpiedalās publiskajā apspriešana, lai publisko apspriešanu uzskatītu par notikušu.

143. Par publiskās apspriešanas rīkošanu un rezultātu apkopošanu atbildīgs ir pašvaldības izpilddirektors, kura pienākums ir nodrošināt pausto viedokļu apkopošanu, publicēt vietējā laikrakstā un pašvaldības tīmekļvietnē, un pašvaldības bezmaksas informatīvajā izdevumā informatīvu ziņojumu (kopsavilkumu) par apspriešanas rezultātiem, kā arī publicēt pieņemto domes lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti.

IX. ADMINISTRATĪVO AKTU APSTRĪDĒŠANAS KĀRTĪBA

144. Administrācija, pašvaldības iestādes un aģentūras var izdot administratīvos aktus autonomās kompetences jautājumos, ja administratīvā akta izdošanas tiesības ir noteiktas likumos vai Ministru kabineta noteikumos vai šādas tiesības atbilstoši likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos. Administratīvos aktus ir tiesīgas izdot arī domes izveidotas institūcijas un pašvaldības orgāni, kā arī vēlētas un administrācijas amatpersonas, kuras dome ar lēmumu tam ir deleģējusi saskaņā ar 88. punktu.

145. Lai nodrošinātu administrācijas autonomās kompetences jomā atbilstoši augstākstāvošiem normatīvajiem aktiem izdoto administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanu pašvaldības ietvaros, dome izveido Administratīvo aktu strīdu izskatīšanas komisiju. Administratīvo aktu strīdu izskatīšanas komisijas vadītājs ir domes priekšsēdētājs. Tās sastāvā ar balsstiesībām darbojas:

145.1. pašvaldības izpilddirektors;

145.2. administratīvās nodaļas vadītājs;

145.3. juridiskās nodaļas vadītājs;

145.4. pašvaldības policijas priekšnieks;

146. Komisijas vadītājs ar rīkojumu komisijas darbā bez balsstiesībām var papildus piesaistīt administrācijas speciālistus.

147. Administratīvo aktu strīdu izskatīšanas komisijā apstrīd šī nolikuma 144. punktā norādīto institūciju izdotos administratīvos aktus un pašvaldības institūciju amatpersonu faktisko rīcību Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvo aktu strīdu komisijas lēmumu pieņemšanas kārtību un darba organizāciju nosaka domes apstiprināts nolikums.

148. Administratīvo aktu strīdu izskatīšanas komisijā pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.

149. Ja persona apstrīd administratīvo aktu un prasa atlīdzināt mantiskos zaudējumus vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, tad par to lemj dome.

150. Domes izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.

X. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

151. Nolikuma 7.2., 7.5., 7.6., 7.8., 7.9. punktā norādītās komisijas Saldus novada dome izveido ne vēlāk kā līdz 2021. gada 1. septembrim. Apvienoto Saldus novada un Brocēnu novada domju izveidotās komisijas turpina darbu līdz Saldus novada dome pieņems lēmumu par attiecīgo komisiju izveidošanu, kas pārņems iepriekšējo komisiju lietvedībā uzsāktās lietas.

152. Nolikuma 16.1.2., 16.1.3., 16.1.4., 16.1.5. punktos norādītās iestādes Saldus novada dome izveido (reorganizē) ne vēlāk kā līdz 2021. gada 1. septembrim. Līdz tam darbojas apvienoto Saldus novada un Brocēnu novada iestādes, kas izveidotas līdz 2021. gada 1. jūlijam.

153. Nolikuma 16.1.35. punktā norādīto iestādi Saldus novada dome izveido (reorganizē) ne vēlāk kā līdz 2021. gada 1. septembrim. Līdz tam darbojas apvienoto Saldus novada un Brocēnu novada iestādes – Saldus bērnu un jaunatnes centrs, Brocēnu jauniešu centrs "Kopā", kas izveidoti līdz 2021. gada 1. jūlijam.

154. Nolikuma 16.2.1. punktā norādīto aģentūru Saldus novada dome izveido (reorganizē) ne vēlāk kā līdz 2021. gada 1. septembrim. Līdz tam darbojas apvienoto Saldus novada un Brocēnu novada iestādes – aģentūra "Sociālais dienests", iestāde "Sociālais dienests", kas izveidotas līdz 2021. gada 1. jūlijam.

155. Nolikuma 16.2.2. punktā norādīto aģentūru Saldus novada dome izveido (reorganizē) ne vēlāk kā līdz 2021. gada 1. septembrim. Līdz tam darbojas apvienoto Saldus novada un Brocēnu novada iestādes – aģentūra "Saldus tūrisma informācijas, kultūras un sporta centrs", Blīdenes kultūras nams, Remtes kultūras nams, Gaiķu pagasta Tautas nams, kas izveidotas līdz 2021. gada 1. jūlijam.

156. Ar šī nolikuma spēkā stāšanās brīdi atzīt par spēku zaudējušiem Saldus novada domes 2013. gada 11. jūlija saistošos noteikumus Nr. 22 "Saldus novada pašvaldības nolikums" un Brocēnu novada pašvaldības 2016. gada 20. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 8 "Brocēnu novada pašvaldības nolikums".

157. Nolikums stājas spēkā ar tā apstiprināšanas brīdi.

Saldus novada domes priekšsēdētājs M. Zusts

 

Pielikums

 

Saldus novada pašvaldības 22.07.2021. saistošo noteikumu Nr. 18 "Saldus novada pašvaldības nolikums"
paskaidrojuma raksts

Paskaidrojuma raksta sadaļas	Norādāmā informācija
1. Projekta nepieciešamības pamatojums	No 2021. gada 1. jūlija darbību uzsāk Saldus novada pašvaldība jaunā administratīvā teritorijā un ņemot vērā likuma "Par pašvaldībām" 24. panta pirmo daļu, kurā ir noteikts, ka pašvaldības nolikums ir saistošie noteikumi, kas nosaka pašvaldības pārvaldes organizāciju, lēmumu pieņemšanas kārtību, iedzīvotāju tiesības un pienākumus vietējā pārvaldē, kā arī citus pašvaldības darba organizācijas jautājumus, Saldus novada dome apstiprina pašvaldības nolikumu.
2. Īss projekta satura izklāsts	Ar saistošajiem noteikumiem tiek noteikts pašvaldības teritoriālais iedalījums un pašvaldības administrācijas struktūra, domes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieku un izpilddirektora kompetences, domes pastāvīgo komiteju, komisiju, darba grupu un konsultatīvo komisiju darbības pamatprincipi, tāpat tiek noteikts domes un pastāvīgo komiteju darba reglaments, tiek noteikta kārtība par pašvaldības lēmuma projektu sagatavošanu, līgumu noslēgšanas procedūru. Nolikumā noteikta iedzīvotāju pieņemšanas kārtība, iesniegumu izskatīšanas un informācijas iegūšanas kārtība, kārtība kādā pašvaldības amatpersonas rīkojas ar pašvaldības manu, noteikta kārtība kādā domes priekšsēdētāja nomaiņas gadījumā tiek nodoti dokumenti, noteikta kārtība kādā rīko publisko apspriešanu, noteikta administrācijas izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība.
3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu	Nav ietekmes uz budžetu.
4. Informācija par administratīvajām procedūrām	Par saistošo noteikumu piemērošanu var griezties Saldus novada pašvaldībā.
5. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām	Nav attiecināms.

Saldus novada domes priekšsēdētājs M. Zusts