Pirmdien, 17. augustā, valsts svētki

— Neatkarības diena

Haringuns Hardjotanojo,

Indonēzijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais

vēstnieks Latvijā,— "Latvijas Vēstnesim"

— Vispirms, vēstnieka kungs, ko 17.augusts — Neatkarības diena — reāli nozīmē jūsu Indonēzijas tautai?

— Ikvienai tautai ir tiesības būt brīvai un neatkarīgai. Mūsu tautai, kas piedzīvojusi 350 holandiešu un 3,5 japāņu koloniālās varas gadus, Indonēzijas Neatkarības diena ir ārkārtīgi svarīgs notikums.

Neatkarību, ko mēs ļoti augstu vērtējam, mums neiedeva koloniālas varas. Mēs varonīgi cīnījāmies pret kolonizatoriem, atdodot šajā cīņā daudz asiņu. Mēs ziedojām daudz dzīvību, lai iegūtu brīvību. Līdz ar to mēs tagad, pēc neatkarības iegūšanas, esam atbildīgi par savas valsts attīstību. Tas nozīmē, ka Indonēzijas tautai neatlaidīgi jāstrādā savas valsts uzplaukumam.

— Mazliet par jūsu valsts jaunāko ekonomisko un politisko attīstību.

— Pēc ilgtermiņa ekonomiskās attīstības programmas pieņemšanas 1971. gadā Indonēzija kļuva par jaunu rūpniecības valsti. Bija paredzēts 1998. gada beigās sasniegt caurmērā uz katru iedzīvotāju 1039 ASV dolāru lielu nacionālo kopproduktu. Salīdzinājumam — 1970. gadā tas bija tikai 70 ASV dolāru vidēji uz katru Indonēzijas iedzīvotāju. Sakarā ar Āzijas ekonomisko un monetāro krīzi, kas nopietni iespaidojusi arī Indonēziju, ekonomiskā situācija mūsu valstī pašlaik pasliktinās. Taču Indonēzijas valdība izmanto visas iespējas, lai iedibinātu valstī stabilu politisko situāciju un garantētu stipras valdības stabilu darbu. Atbilstoši mūsu filozofijai valdība mudina visu Indonēziju iesaistīties nācijas jauncelsmes darbā atbilstoši mūsu nacionālajai konstitūcijai.

— Kā jūs vērtējat Indonēzijas un Latvijas divpusējās attiecības?

— Pēdējā laikā mūsu attiecības aktivizējušās visās jomās — gan politiski, gan ekonomiski, gan arī kultūrā. Un es ceru, ka mūsu attiecības sekmēs abu valstu uzplaukumu.

— Kā jūs iztēlojaties mūsu attiecību nākotni?

— Es ticu, ka nākotnē mūsu valstu attiecības kļūs vēl aktīvākas, jo mūsdienu globalizācijas laikmetā valstu aizvien ciešāka sadarbība ir neizbēgama.

Es ceru, ka pavisam drīz mēs pieredzēsim ļoti strauju globālu savstarpējās intereses un saprašanās pieaugumu. Līdz ar to visas tautas un zemes gūs jaunas uzplaukuma un labklājības iespējas. Uzplaukumu un labklājību es vēlu arī Latvijas tautai!

Indonēzija ar 1 904 569 kvadrātkilometriem teritorijas un vairāk nekā 200 miljoniem iedzīvotāju ir viena no pasaules lielākajām valstīm.

Indonēzija ir pārsvarā agrāra valsts — 54 procenti saimnieciski aktīvo valsts iedzīvotāju nodarbināti lauksaimniecībā. Taču viņu īpatsvars pēdējos desmit gados ir nedaudz samazinājies — par 2 procentiem. Rūpniecībā nodarbināti 13,7 procenti ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, un desmit gados viņu īpatsvars pieaudzis par 0,7 procentiem. Pilsētās dzīvo 35 procenti indonēziešu, pilsētnieku īpatsvars caurmērā ik gadu pieaug par 4,5 procentiem.

Indonēzijas nacionālais kopprodukts desmit gados pieaudzis no 873 390 miljoniem uz 154 090 miljoniem ASV dolāru. Deviņdesmito gadu vidū Indonēzijas nacionālā kopprodukta ikgada pieaugums bija vidēji 6,5 procenti.

Galvenās Indonēzijas eksportpreces ir derīgie izrakteņi (27 procenti no kopējā eksporta apjoma), tekstilražojumi (19 procenti) un kokmateriāli (13 procenti), jo 64 procentus Indonēzijas teritorijas klāj meži.

Lielākā Indonēzijas ārējās tirdzniecības partnere ir Japāna (27 procenti no kopējā Indonēzijas eksporta un 24 procenti importa apjoma). Otrajā vietā — ASV attiecīgi ar 15 un 11 procentiem, trešajā — Singapūra ar 10 procentiem no kopējā Indonēzijas eksporta apjoma. Savukārt importa jomā trešā lielākā Indonēzijas partnere ir Vācija (8 procenti valsts kopējā importa apjoma).

Iedzīvotāju mūža vidējais ilgums Indonēzijā ir 65 gadi sievietēm un 61 gads vīriešiem. Iedzīvotāju sastāva ziņā Indonēzija ir jauna valsts — 33 procenti iedzīvotāju ir jaunāki par 14 gadiem. No katriem 100 000 iedzīvotājiem studē nedaudz vairāk nekā divi tūkstoši (751 jauniete un 1341 jaunietis). Starp Indonēzijas Republikas parlamenta deputātiem 12 procenti ir sievietes.

Šogad Indonēzijā, saasinoties iekšpolitiskajām problēmām un pieaugot Āzijas kontinenta ekonomiskās un monetārās krīzes izraisītajām grūtībām, sākās neparasti masveidīga tautas protestu kustība. Tās rezultātā pēc 32 gadu valdīšanas atkāpās prezidents Suharto, un 21. maijā par Indonēzijas Republikas prezidentu kļuva bijušais viceprezidents Baharudins Jusufs Habibi.

Kopš 1950. gada 28. septembra Indonēzija ir ANO locekle.

Diplomātiskas attiecības starp Latviju un Indonēziju tika nodibinātas 1993. gada 25. augustā. Mūsu valsts ir ierosinājusi Indonēzijai noslēgt līgumus par investīciju aizsardzību un veicināšanu un par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem un iesniegusi šo līgumu tekstus.

Kopš 1996. gada 17. septembra Indonēzijas intereses mūsu valstī pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Haringuns Hardjotanojo, kura rezidence ir Stokholmā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Sestdien, 15. augustā, notika

Rīgas Bruņinieku ielas svētki

Jā, arī mēs, "Latvijas Vēstnesis", esam no Rīgas Bruņinieku ielas. Te — 36. namā strādā mūsu redakcija, te — 41. namā (attēlā, aizmugurē) ik dienu gaida "LV" Sludinājumu un reklāmas daļa, te — skvērā zem divām akācijām "LV" Preses namiņā jūs uzrunā kārtējais "Aleksandra Čaka logs" un šīsdienas jaunākie laikraksti, žurnāli, grāmatas ...

No Bruņinieku ielas 2, pret kalnu, garām 1. slimnīcai, garām Dailes teātrim nāk vasaras veldze — "Rīgas alus darītavas" zeltainais prieks

Svētku dalībniekos un skatītājos bija gan visu laiku bruņinieki, gan Rīgas ātrās palīdzības stacija, Rīgas 1. mūzikas skola, Natālijas Draudziņas ģimnāzija, Pestīšanas armijas mājoklis, Arodbiedrību nams, Dārzu apgāda, auto piede-rumu, čehu apavu, kristīgās literatūras, Zandera papīru un rakstāmpiederu-mu veikals un veikals "Super kram", Žaņa Lagzdiņa maizes fabrika, pārējie rīdzinieki un Rīgas viesi. ... Skaista diena — skaisti svētki: sava rajona svētki,

vienības svētki ! Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"