Domas

Eiropas apvienošanās:

integrācija un suverenitāte

III daļa. Eiropas Savienība un Baltija

8. Eiropas Savienības tālākā attīstība

Turpinājums. Sākums "LV" nr.216., 23.07.98., nr.217/218., 24.07.98.,

nr.219/220., 28.07.98., nr.221., 29.07.98., nr.223/224., 31.07.98., nr.225.,

04.08.98., nr.226., 05.08.98., nr.227., 06.08.98., nr.228/229., 07.08.98.,

nr.230., 11.08.98., nr.231/232.nr., 12.08.98., nr.233/234., 13.08.98.

8.3. Darba kārtība—2000

— ārējās konsekvences

Apsvērums, kas tiešā veidā Atzinumos neparādās, bet kam bija liela nozīme, ir kandidātes spējas pašai sevi organizēt un sasprindzināt ilgstošai ekonomikas attīstībai. Izejas punkts jebkurai kandidātei bija ES dalībvalstu pārstāvju pārliecināšana par to, ka tai ir izstrādāta attīstības koncepcija, kurā iekļaušanās ES ir nevis pašmērķis, bet līdzeklis, lai panāktu efektīvāku pašu resursu izmantošanu. Vienkāršāk izsakoties, attiecībā uz sociālistiskās domāšanas mantojumu, vai šīs valstis, pareizāk, to sabiedrība nolēmusi atjaunot privāto īpašumu un atteikties no kārdinājuma padzīvot tālāk no ārzemju žēlastības naudas. Šeit skaidri saskatāms, ka AEVEV attīstības ceļi sadalījušies — kas ir normāla parādība, taču aiz kuras arī varētu slēpties neizdarība, mazdūšība un cita veida paļaušanās uz gadījuma rakstura notikumiem. Pētniekiem nākotnē noteikti interesants būs jautājums, kādi bija apsvērumi, kādi bija rosinošie faktori un ietekmes, kas noteica atsevišķas izvēles. Vērā ņemams ir fakts, ka Slovēnija, kurā uzbūvēts no jauna valsts sektors kā galvenais ekonomikas aprites pamats un kura baudījusi procentuāli uz pusi mazāk tiešo ārējo investīciju nekā Latvija, tomēr pierādījusi, ka tajā darbojas tirgus ekonomika.70

Eiropas Komisijas valdes locekļu lēmums—ieteikums, lai uz sarunu atklāšanu tiktu aicinātas tikai piecas no desmit Asociētām Eiropas valstīm71, tika pieņemts 1997. g. 14. jūlijā. Būtiskie iemesli, kas noteica tieši šo kandidātu veiksmi, ir izteikti diezgan precīzi. Tie atrodami, veicot visu 10 Atzinumu salīdzinošu analīzi. Esam šinī ieskatā atstājuši ārpusē visus ar ES otro un trešo pīlāru saistītos jautājumus. Ar nopietnu jautājuma zīmi iepretim Slovākijai (iekšējo politisko nekārtību dēļ) visās AEVEV saskatīta vēlēšanās pievienoties šīm ES aktivitātēm, kas pašreizējās dalībvalstīs izraisa vislielāko politisko aģitāciju pret Eiropas integrācijas padziļināšanu. Pat pirmais ieskats šajos dokumentos izvirza šādus secinājumus:

— Lēmums nav nedz pārpratums, nedz tas balstās uz nepilnīgu informāciju.

— Dažas no 10 Asociētām Eiropas valstīm (un šo valstu sabiedrība) izvērsušas nopietnāku ekonomisko un politisko reformu, nekā tas novērots citās valstīs.

— Vienīgā klaji negatīvā norāde atrodama viedokļa kopsavilkumā par Slovākiju, kurā izteikta nožēla, ka politiskās nepilnības liedz Eiropas Komisijai ierosināt aicināt šo valsti uz pārrunām. Slovākija daudzējādā ziņā, resp., no ekonomiskā viedokļa, ir pieņemami sagatavojusies sarunu sākšanai.

— Komisijas valdes locekļi acīmredzot piešķīruši lielu, toties neizmērāmu nozīmi viņu sarunu gaitā sastapto valstu pārstāvju atjautībai, arī viņu spējām nākt ar konkrētiem saimnieciskiem (pozitīvi radošiem) priekšlikumiem.

Agenda—2000 dokumentu paketes sagatavošanas darba apstākļus apgrūtināja fakts, ka 10 kandidātvalstīm praktiski nav nevienas kopīgas valsts valodas (atskaitot Čehiju un Slovākiju), nedz to iedzīvotāju domāšanas veids līdzīgs. Šo valstu ekonomiskās attiecības ar ES priekštecēm — Eiropas kopienām bija stipri atšķirīgas un ir lielā mērā nebūtiskas šodien. Politiskā plāksnē vienīgi ar Rumāniju pastāvēja kaut kāda veida sadarbības līgums (tas attiecās uz laiku līdz 1989. gadam). Tautsaimnieciskā plāksnē ne vairāk kā 20% (Baltijas gadījumā krietni mazāk nekā 5%, jo tā bija PSRS ekonomiska apakšvienība) šo valstu tirdzniecības bija ar ES dalībvalstīm — un arī šī pieticīgā daļa pārsvarā attiecās uz primārajiem produktiem.72

Agenda—2000 darba kvalitāti noteikti ietekmēja statistisko datu problemātika. Pirmkārt, līdzīgos atzinumos, kas izteikti par citām kandidātēm, parasti tika izskatīta 10 gadu ilga attīstība — ar uzsvaru uz stabilitātes ieturēšanu šinī apskatītā laikā, pievēršot uzmanību gan pozitīvām, gan negatīvām ilgtermiņa attīstībām, kas pamanītas šādā analīzē. Turpretī 10 AEVEV izrādījās ļoti grūti atteikties no sociālistisko valstu tradīcijām izmantot statistiku kā radošu literāru nodarbību, kuras mērķis bija galvenokārt politisks (iekšējā un ārējā propaganda).

Daudziem datiem, kurus piespēlēja kandidātes, vienkārši nevarēja ticēt.73 Neapšaubāmi, Agenda—2000 Atzinumos atsevišķas kļūdas atrodamas, toties šis dokuments visumā uzrāda iecietību pret centieniem aizmiglot acis, jo tā gatavotājiem bija skaidrs uzdevums atrast to, kas ir pozitīvs un cerīgs visumā diezgan sarežģīto tautsaimniecisko procesu jūklī. Ekonomiskā stāvokļa raksturojums visās AEVEV (bet ne Kiprā un ne Maltā) izraisīja sašutumu, tāpēc ka Eiropas iestādes labprātāk paļaujas uz saviem datiem. Ja tajos ir kādas nepilnības, tās varētu būt sistemātiskas un izlīdzinātos, analizējot kandidātes. Paplašināšanās neizbēgami saistās ar papildu izmaksām no ES budžeta. Jautājums ir, kā fiksēt šo izdevumu apjomu; otrs jautājums, kas šeit nav līdz galam izrunājams, ir politiska rakstura, un tas attiecas uz lēmumiem, kas konkrēti jāpieņem visām dalībvalstīm, lai noslēgtu pārrunas par iekļaušanos, — proti, no kādiem Kopienas finansiāliem atbalstiem, it sevišķi saviem mazāk attīstītajiem reģioniem, pašreizējās ES dalībvalstis būtu ar mieru atteikties, lai finansētu jauno dalībvalstu atbalstīšanu? Komisija ir izstrādājusi priekšlikumu, pieņēmot, ka pirmās jaunās dalībvalstis varētu iekļauties ar 2002. g. (tas praktiski nozīmētu sekmīgi noslēgt sarunas jau 1999. gadā, jo visi Iekļaušanās līgumi būs jāratificē 17 iestādēs, resp., ES—15 dalībvalstīs, Eiropas Parlamentā, arī jaunajā dalībvalstī), lai varētu aprēķināt budžeta apjomus.74

Noslēgsim šo ieskatu Agenda—2000 ārējās attiecībās ar šodienas situācijas apskatu. Kā zināms, Eiropas Savienības Padome, sapulcējusies Luksemburgā 1997. g. decembrī, principā apstiprināja Eiropas Komisijas lēmumu, resp., tās ierosinājumu. Šī Padome atbalstīja Eiropas Komisijas valdes locekļu izteicienus, ka nav iespējams tām valstīm, kuras straujāk attīstās, likt gaidīt, kamēr vislēnākā kandidāte sasniedz kaut kādu minimālu aprites līmeni. Savukārt, ņemot vērā ļoti negatīvo reakciju tā dēvētajās mazāk sekmīgajās kandidātēs, Padome ieteica kā solidaritātes izpausmi vienlaicīgi slēgt tā dēvētos Iekļaušanās partnerības līgumus ar visām 10 AEVEV un šo procesu nosaukt par pievienošanās gaitas atklāšanu. Saprotamā kārtā, daudz būtiskāku solidaritātes izpausmi nav iespējams iedomāties.

Austrumu paplašinājuma vissāpīgākais jautājums ir — kas par to maksās, cik daudz un ar kādu drošības sajūtu, ka šāds ieguldījums atmaksāsies. Ieskatoties Agenda—2000 finansiālajos izkārtojumos, redzam vairākas atbildes šim jautājumam. Sadale starp pirmā viļņa kandidātvalstīm un pārējām. Kaut gan principā mērķis abiem atbalsta veidiem ir līdzīgs, proti, nostiprināt tirgus ekonomikas kontrolējošās un virzošās struktūras, apjoms atšķiras pamatīgi. Šeit vērts atkārtot to, ko ES vadība paskaidroja ne vien visām 10 AEVEV, parakstot Iekļaušanās partnerības līgumus, bet arī uzsākot sarunas ar 5 AEVEV, proti, ka par jaunu dalībvalsti taps tā valsts, kas sarunās turpinās uzrādīt progresu.75 Tikai tad pavērsies iespējas pievienoties Strukturālo fondu (pārveidotajai) darbībai. Nav iespējams neuzsvērt, cik būtiski ES vadība ir nolēmusi turēties pie prasības, lai pēc pievienošanās visās 16 vai vairāk ES dalībvalstīs būtu nodrošināta vienlīdzīga ES pilsoņu līdzdalība Vienotā tirgus ekonomiskajos procesos.

Ieskatoties Agenda—2000, redzam, ka iecerētais veids, kā ierobežot šādas milzīgas slodzes rašanos, ir ierosinājums, ka ES budžeta iemaksas jaunās kandidātvalsts apritēs nedrīkstētu pārsniegt 4% šīs valsts IKP. Šis cipars (kas ir orientējošs) kopā ar iecerēto ilgtspējīgo šo valstu 4% attīstības likmi tomēr nozīmēs vēl kādus 20 gadus, lai jaunās dalībvalstis pietuvotos ES vidusmēram. Šāds finansiālais stāvoklis, protams, var grozīties, jo visas šīs budžeta prognozes ir tikai priekšlikumi. Kas negrozīsies, ir ES dalībvalstu politiski ieturētā apņemšanās stimulēt AEVEV tautsaimniecības apriti, tomēr neatbalstīt to visā pilnībā. Skaidrāk par skaidru pateikts, ka pagātnes AEVEV attiecības ar PSRS kā indivīdiem ar vienu lielu integrētu centru nekādā veidā neatkārtosies, kad AEVEV būs ES daļa. Ja arī ES iekšpusē izveidotos tā dēvētās pastiprinātās sadarbības valstu grupas76, tās pieļaus tikai daudzpusējas attiecības, nevis tās vienpusējās, kas raksturoja PSRS attiecības ar Austrumeiropas un Viduseiropas valstīm, nemaz nerunājot par koloniālajām attiecībām, kādas Krievijas Federācijai bija ar Baltijas jūras piekrasti.

Kandidātvalstu uzskaitījums nebūtu pilnīgs, ja tajā neiekļautu Turciju, kuru varētu uzskatīt par īpaši nepacietīgu kandidāti uz iekļaušanos. To arī iespējams raksturot kā īpaši neattapīgu kandidātvalsti. Atcerēsimies, ka Turcija sāka savu tuvošanos Eiropas integrācijai vienlaikus ar Grieķiju. Toties, ja Grieķijai izdevās iekļauties ES, tad Turcijas izredzes uz pilntiesīgas dalībvalsts statusu šodien nav necik spožas, spriežot pēc šīs valsts neseniem politiskiem izteicieniem un arī pēc tās ļoti bēdīgās reputācijas cilvēktiesību jautājumos (karaspēka lietošana, lai kārtotu "rēķinus" ar tās politiskiem iekšzemes formējumiem, neatbilst nekādiem demokrātijas un tiesiskuma kritērijiem). ES attiecības ar Turciju atrodas tādā stadijā, ka noslēgta vienošanās par Muitas apvienības izveidošanu starp ES un Turciju.77 Norunāto pilnīgo tirdzniecības atbrīvošanu no ierobežojumiem kā lielu soli uz ciešāku sadarbību politiskās jomās kavē jau pieminētās Turcijas iekšējās problēmas un šīs valsts vadības neizpratne par to, ka tādas izrīcības varētu nesimpatizēt Eiropas valstīm. Turcijas stāvokli, protams, sarežģī tās attiecības ar Grieķiju, proti, Turcijas rīcība, anektējot daļu no Kipras78.

Turcijas un ES attiecībās Agenda—2000 izraisīja kārtējo saspīlējumu. No vienas puses, ES augstākajā iespējamā līmenī apstiprināja, ka Turcija var cerēt uz kādreizēju labvēlīgu tās kandidatūras izskatīšanu. No otras puses, gan konstatētās nepilnības Turcijas izpratnē par cilvēktiesību ievērošanu, gan tās šķietamā nespēja apturēt ekonomisko migrantu un narkotiku tranzītu, aizbildinoties ar dažādībām likumdošanā, rada nopietnu jautājumu, kādā veidā Turcija spētu pārņemt Kopienas acquis , resp., ne vien to pārcelt, bet arī panākt savas tiesību sistēmas reformu, lai to ievērotu. Ierosinājums esošās līgumattiecības pastiprināt, bet Turcijai izrādīt sapratni par tās nepilnībām nenoveda 1998. gada pirmajā pusē pie konstruktīva tālāka dialoga.79

ES attiecības ar Maltu nav skartas Agenda—2000. Kā zināms (un jau iepriekš teikts šinī grāmatā), par Maltu Eiropas Komisija izteica visumā pozitīvu atzinumu. Savukārt Maltas jaunievēlētā valdība (vēlēšanas notika 1996. g. 26. oktobrī) atteicās aktīvi kontaktēties ar ES iestādēm, tomēr neatsauca savu iesniegumu par iekļaušanos ES. 1997. g. februārī Maltas valdība izteica vēlēšanos panākt iespējami ciešu sadarbību ar ES, kas ņemtu vērā Maltas "ekonomisko un ģeopolitisko stāvokli"80. No savas puses Eiropas Komisija 1998. g. februārī ieteica pabeigt Brīvās tirdzniecības telpas paplašinājuma izveidošanu, kas iekļautu Maltu visā pilnībā, un citos veidos pastiprināt sadarbību starp Maltu un ES. Maltas un ES tirdzniecības bilance ir ES labvēlīga (1997. g. eksports no ES uz Maltu bija 2 miljardi ekiju vērtībā, bet imports ES no Maltas — 0,7 miljardi). Malta ir sava veida tranzīta valsts uz Ziemeļu Āfrikas valstīm.

8.4. Baltijas valstu

kandidatūru novērtējumi

Izskatot Baltijas valstu kandidatūras vienlaikus ar AEVEV kandidatūrām, Eiropas Savienība atzina, ka šīs valstis81 tiek pielīdzinātas tām valstīm, kuras agrāk nevarēja piedalīties Eiropas integrācijas procesos dēļ PSRS uzkundzēšanās un šo valstu suverenitātes nomākšanas. Šāda veida globālais politiskais segums AEVEV iekļaušanai ES ļauj katrai valstij atrast savu ceļu pārveides laikā. ES ir un paliek pirmkārt ekonomisko interešu integrācijas izpausme. Jau pirmie kontakti starp ES un Baltijas valstīm noskaidroja, ka šo pēdējo starpā pastāv diezgan lielas atšķirības, lai vedinātu uz domu, ka tās varētu iekļauties ES pat vēlāk nekā citas AEVEV. Baltijas trīs valstis piedalās ES Austrumu paplašinājumā, pateicoties sava veida brīnumam: laikā, kad AEVEV jau sāka pārveidot savas valstiskās administratīvās un tautsaimniecības struktūras, baltiešu de facto valstiskums vēl ne tuvu nebija pat atjaunots. Atzinumos par Baltijas valstīm tātad jāsaskata liela labestība, kaut gan labestību nedrīkst sajaukt ar atteikšanos no veselā saprāta. Pirmais Austrumu paplašinājuma vilnis iekļāvis sevī tikai vienu no trim Baltijas valstīm: ja pārējās kaimiņienes vēlas panākt šo aizejošo vilni, tad tām jākļūst daudz aktīvākām un daudz lietišķāk jārīkojas. Šinī apakšnodaļā izskatīsim, kādi ir Agenda—2000 slēdzieni attiecībā uz Baltijas valstīm, bet sīkāk analizēsim Atzinumu par Latvijas pieteikumu iekļauties ES. Diemžēl nopietna Agenda—2000 analīze, kas, protams, notikusi Baltijas valdību struktūrās, plašākai sabiedrībai pasniegta nepilnīgā un pat tendenciozā veidā. Lai arī Eiropas Savienības nomelnošana dotu iekšējo politisko kaislību apmierinājumu, integrācijas process ir karavāna, kas attālinās no šiem "tautas vārdā" runājošiem, paplašināšanās gaitā liekiem grupējumiem. Baltijas valstīs tikai nedaudz izteiktākā veidā nekā citās kandidātvalstīs sastopamas tās pašas problēmas, kas bremzē ekonomikas attīstību: nepilnīga tiesiskuma izpratne, sabiedrības spiediens panākt momenta uzrāvienus, nevis pamatīgu ilgtspējīgu attīstību, izglītotās jaunatnes mukšana uz attīstītākām valstīm, liels motivācijas trūkums un vāja izpratne par valsts administratīvo struktūru godīgas darbības priekšrocībām iepretim korumpētībai un formālismam.

Komisijas Atzinumi par Latviju, par Igauniju un par Lietuvu, kas izmantoti šinī analīzē, ir pieejami Internetā, Eiropas Komisijas serverī. Komisijas ārlietu daļa (ģenerāldirekcija) DGI(a) izveidojusi lapu, kas veltīta sadalītam, skaidrojošam šo Atzinumu apskatam (pa tēmām)82. Ievērības cienīga ir DGI(a) iecere šos Atzinumus pārtulkot visās kandidātvalstu valodās: 1998. g. I ceturksnī bija pieejams vienīgi kandidātes Atzinuma tulkojums tās valsts valodā. Politologiem, starptautisko attiecību studentiem, visiem, kurus interesē, kāds ir Latvijas tēls, lietderīgi būtu zināt šo Eiropas Komisijas publiski piedāvāto informāciju83, uz ko atsaucas pasaules lietišķās aprindas. Šinī apakšnodaļā ieskatīsimies šajos Atzinumos, pievēršot uzmanību trim tēmām: pirmkārt, kādā veidā izpaužas tiesiskuma izpratne šo valstu sabiedrībā, pieskaroties demokrātijas izpratnei un tiesiskuma realitātei; otrkārt, kāds ir valsts administratīvo struktūru novērtējums; treškārt, kāda ir ekonomikas orientācija, gan iekšzemes izpausmēs, gan ārējo tirdzniecības saišu veidošanā. Saprotamā kārtā, akcents likts uz Latvijas pieteikuma novērtējumu. Daļēji izmantoti arī Latvijas Nacionālās programmas integrācijai Eiropas Savienībā materiāli84.

Eiropas Komisijas Atzinumi, kas publicēti 1997. g. jūlijā par desmit kandidātēm, patiesi izskata dažus fundamentālus jautājumus, kuri nav parādījušies agrāk publicētos Atzinumos par citām kandidātēm. Šajos Atzinumos, lielākā mērā nekā agrākajos, uzsvērts kopīgais šī paplašinājuma moments. Eiropas Savienības Padome85, satiekoties Amsterdamā 1997. g. jūnijā, pieprasīja, lai Atzinumi par visām 10 kandidātēm tiktu publicēti vienlaikus, labi zinot, ka dažām kandidātēm vēl ļoti ilgs laiks stāv priekšā, lai sasniegtu minimālo nopietnas ievērības cienīgu attīstības līmeni. Austrumu paplašinājums ir vēsturiski gandrīz vienreizēja izdevība panākt būtisku izlīdzinājumu Eiropas ģimenes attiecībās. Nopietnas lietas eiropieši nemēdz sasteigt — jāpaskatās uz Rietumeiropas attiecībām, lai par to pārliecinātos. Kopenhāgenas kritēriju86 attiecināšana jāizprot pēc būtības, nevis formāli. Atgādināsim, ka Atzinumu formāts atspoguļo šos kritērijus. Pēc tam seko šādu tēmu izvērtējumi:

— politisko attiecību stāvoklis šobrīd starp kandidāti un Eiropas Savienību;

— kādā mērā kandidātes valsts politiskās struktūras atbilst Rietumeiropas valstu izpratnei par demokrātiju, kuras stūrakmens ir tiesiskums, kas atbrīvots no šķiriskiem un citiem subjektīviem nosacījumiem;

— cik spēcīga ir kandidātes ekonomiskā sistēma, arī aplēšot to, cik spējīga būtu šī sistēma iepretim konkurencei gadījumā, ja valsts iekļautos Eiropas Savienībā vidēji tuvā laikā87;

— cik lielā mērā kandidāte spējīga uzņemties atbildību, kas saistās ar dalībvalsts statusu, sevišķi tās spējas nodrošināt Eiropas Vienotā tirgus noteikumu ievērošanu88, kuru būtiska daļa ir rūpes par ES ārējo robežu vienādi stingru kontroli (Latvijas austrumu robeža kļūtu par Vācijas, par Francijas, pat par Īrijas austrumu robežu — ar konsekvenci, ka visas šīs valstis prasītu no Latvijas robežsargiem tādu pašu atbildību, kādu tās prasa no saviem robežsargiem89);

— finanšu sistēmas izturība (vitalitāte), arī daudzu tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības (un citu resoru) konkurētspēja Vienotā tirgus apstākļos;

— sabiedrības sociālais nodrošinājums, tās attiecības ar valsts aparātu, ikdienas sadzīves apstākļi, iekšlietas un tieslietas (attiecībā uz trešā pīlāra nostādnēm Māstrihtas līgumā), arī kandidātes spējas orientēties Kopienas ārpolitikā;

— administratīvo un tiesisko struktūru faktiskās, pierādītās darba spējas un to iespējamā izaugsme tuvākajā laika posmā.

Ikvienam šīs grāmatas lasītājam zināms šo Atzinumu galvenais slēdziens, proti, ka pastāv diezgan lielas atšķirības starp trim Baltijas valstīm. Šāda secinājuma pamatojums konstatējams ne jau sadaļās par demokrātijas jautājumiem, toties tas atrodams, ieskatoties ekonomikas, tiesiskuma un valsts administrācijas aparāta novērtējumos. Pirmie būtiskie jautājumi, uz ko Agenda—2000 atbild, ir šādi: vai iedibinātā demokrātiskā valsts iekārta saskan ar tās pilsoņu politisko vēlmi? Vai demokrātiskiem procesiem nepieciešamā preses brīvība pastāv, un vai šīs preses attieksme ir konstruktīvi kritiska (palīdzot, nevis graujot valsts iekārtu)? Vai aiz formālas virzīšanās pretī tirgus ekonomikai nesaglabājas vecā valsts saimnieciskā sistēma? Vai tikai Rietumu investīcijas neaicina tāpēc, lai aizlāpītu sociālisma radīto cietās valūtas iztrūkumu? Vai pastāv solidaritāte starp valsts pārvaldi un pārvaldāmiem? Madridē sapulcējusies Eiropas Savienības Padome arī ieteica pievērst uzmanību administratīvo struktūru reformai, nosakot, ka nepieciešama ne vien Kopienas likumdošanas pārcelšana, bet arī pierādījumi par to, ka šie pārceltie likumi patiesi darbojas.90 Komisijas darba grupa ar vienādu metodiku izvērtēja 10 ļoti dažādās ekonomiskās sistēmas. Atzinumu saturs nedaudz atkārtojas, jo tie ir bagātīgi aprakstošas un detalizēti analītiskas datu bankas destilēta esence. Uz jautājumu, vai Atzinumi par trim Baltijas valstīm atšķiras savā starpā un kādā būtiskā veidā, jāatbild, ka tādu atšķirību ir ļoti maz, tomēr tādas ir. Gala slēdzieni norāda uz to, kas meklējams otrreizējā Atzinumu lasījumā. Šīs būtiskās nozīmes dēļ šie slēdzieni atreferēti, autoram lietojot pamatā oriģinālos tekstus franču valodā un atsakoties no tulkojuma latviski.91

— Demokrātiskums

Igaunija ir darbojoša demokrātiska valsts, ievēro cilvēka tiesības, aizsargā un aizstāv minoritāšu tiesības; ar piebildi, ka jāpaātrina nepilsoņu naturalizācija, ar mērķi, lai tie integrētos igauņu (nevis Igaunijas) sabiedrībā.

Latvija ir darbojoša demokrātiska valsts, ievēro cilvēka tiesības, aizsargā un aizstāv minoritāšu tiesības; ar piebildi, ka jāpaātrina nepilsoņu naturalizācija, ar mērķi, lai tie integrētos latviešu (nevis Latvijas) sabiedrībā92.

Lietuva ir darbojoša demokrātiska valsts, ievēro cilvēka tiesības, aizsargā un aizstāv minoritāšu tiesības; bez piebildēm.

— Tirgus ekonomika

Igaunijā redzama darbojoša tirgus ekonomika, kura spētu veikt nepieciešamo progresu, lai būtu konkurētspējīga Vienotā tirgus sastāvdaļa.

Latvijā paveikts nozīmīgs progress, lai izveidotu darbojošas tirgus ekonomikas iedīgļus; nepilnības nozīmētu, ka šī sociālekonomiskā vienība justu nopietnas problēmas, ja tā kļūtu (vidējā laika posmā) Vienotā tirgus sastāvdaļa.

Lietuvā paveikts nozīmīgs progress, lai izveidotu darbojošas tirgus ekonomikas iedīgļus; nepilnības nozīmētu, ka šī sociālekonomiskā vienība justu nopietnas problēmas, ja tā kļūtu (vidējā laika posmā) Vienotā tirgus sastāvdaļa.

— Acquis Communautaire

Igaunijā diezgan daudz paveikts Kopienas juridisko un citu normu kopuma pārcelšanā (transposition);

Igaunijā nepieciešams pastiprināt administratīvo struktūru darbības efektīvumu, lai šo juridisko normu kopums tiktu dzīvē ievērots un respektēts.

Latvijā sākts pārcelt (transposition) Kopienas juridisko un citu normu kopumu; ja progresa temps turpināsies, tad vidējā laika posmā Latvija būtu spējīga iekļauties Iekšējā tirgus darbībā; investīcijas nepieciešamas lauksaimniecības un vides jomās (arī citās);

Latvijā nepieciešams pastiprināt administratīvo struktūru darbības efektīvumu, lai šo juridisko normu kopums tiktu dzīvē ievērots un respektēts.

Lietuvā sākts pārcelt (transposition) Kopienas juridisko un citu normu kopumu; ja progresa temps turpināsies, tad vidējā laika posmā Lietuva būtu spējīga iekļauties Iekšējā tirgus darbībā; investīcijas nepieciešamas lauksaimniecības, enerģijas un vides jomās (arī citās);

Lietuvā nepieciešams pastiprināt administratīvo struktūru darbības efektīvumu, lai šo juridisko normu kopums tiktu dzīvē ievērots un respektēts.

70 Ungārijas pieredze ir dažādos laikos stipri dažādi uztverta: pašā tautsaimniecības pārveides sākumā tieši Ungārijas (jāteic, ka nomenklatūrai piederošie) veiklie pārstāvji piesaistīja ļoti lielas ārzemju investīcijas, bet tās izšķieda, cenšoties saglābt nesaglābjamo sociālisma laikmeta ražošanas mantojumu, proti, novecojušo fizisko infrastruktūru un pārāk lielo nodarbināto skaitu, arī diezgan bezatbildīgos pārvaldes kadrus; apķeršanās un nonākšana pie saprātīgas attīstības programmas pierādīja Ungārijas ilgtermiņa apņemšanos dzīvot ar tautsaimniecību, kas balstīta uz konkurenci un prāta veiklību daudz vairāk nekā uz dabas bagātībām vien.

71 Tikai pašā pēdējā brīdī Slovēnijas Parlaments apstiprināja Asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību: triju Baltijas valstu un Slovēnijas līgumi 1997. g. 14. jūlijā vēl nebija stājušies spēkā, jo trūka visu 15 esošo dalībvalstu ratifikācijas.

72 Atgādināsim, ka primāro produktu tirdzniecība ES valstu starpā un starp ES valstīm un ārvalstīm (atskaitot ogļu piegādi) nav tiešā veidā pakļauta Kopienas nostādnēm.

73 Šeit nekavēsimies, iztirzājot, cik lielā mērā šādas neprecizitātes cēlonis ir pagātnes mantojums, kad statistikas pārvaldēm bija praktiski vienīgi iekšējās un ārējās propagandas nozīme: attīstības likmes, kas iepriekš pareģotas kārtējā piecgadu plānā, tika sasniegtas un pārspētas ar patiesi apbrīnas cienīgu regularitāti (parādība, kuras saiknes trūkums ar reālajiem apstākļiem bija valsts noslēpums); metodoloģijas ziņā pamanīts tas, ka izrādās diezgan grūti ātri apgūt Rietumos tik izplatītās un, jāteic, diezgan uzbāzīgās statistikas datu vākšanas metodes, pie kurām jāpieradina sevi pieņemt tās kā personīgās dzīves izokšķerēšanu.

74 Ja visās AEVEV šodien parādās ļoti jūtīgi, pat jūtelīgi formulējumi par neklanīšanos Rietumu valstu priekšā (tiem parasti ir vietējā rakstura iekšpolitiskais noiets), tad ES dalībvalstis pierādījušas to, ka tās nepakļaujas ārējam spiedienam, nedz lai paātrinātu šādu pārrunu gaitu, nedz lai piekāptos kandidātes untumainajām prasībām (skatīt pārskatus par sarunām, kas vestas ar Portugāli un Spāniju: C. Preston, Enlargement and Integration in the European Union, 1997.

75 Eiropas Komisijas valdes loceklis Hanss van den Bruks izteicās gan par šo tēmu, gan par to, ka Kopienas likumdošanas (acquis) pārņemšana (un tās ievērošana) ir viena no vairākām pamata prasībām, kuras visas kandidātes ir pieņēmušas, saņemot uzaicinājumu ierasties uz nopietnām pārrunām (skatīt Ārlietu Ministru Padomes 1998. g. 30&31. marta publiskos protokolus, kuri ikvienam pieejami Internetā, http://europa.eu.int/en/comm/spp/rapid.html.

76 Amsterdamas līgumā (faktiski tādas iespējas daļēji paredzētas jau Romas līguma oriģinālajā redakcijā) pieļauta šāda pastiprinātas sadarbības iespēja (skatīt arī Vārdnīcu).

77 Šī vienošanās parakstīta 1995. gadā (izmantojot kompetences, kas piešķirtas tā dēvētai Asociācijas padomei, kurā ietilpst gan dalībvalstu, gan Turcijas pārstāvji) un formāli stājās spēkā ar 1996. gadu 1. janvāri.

78 Kipra kā lielākā etnisko grieķu apdzīvotā sala Vidusjūras austrumu daļā reizē atrodas vistuvāk Turcijas sauszemei; izmantojot Grieķijas militārās diktatūras neslavu, kā arī ASV netiešo piekrišanu (tajā laikā ASV izmantoja bāzes Turcijā sevišķām vajadzībām), Turcija iebruka Kiprā 1974. gada rudenī; 1983. gadā Turcijas armijas okupētā Kipras daļa tika deklarēta par "neatkarīgu republiku", kuru par valstisku veidojumu atzinusi vienīgi Turcija; notiek etnisko turku ieceļošana šīs salas ziemeļu daļā un etnisko turku-kipriešu izceļošana; laiku pa laikam Turcija pretendē uz "tiesībām" pilnīgi anektēt šo salu.

79 Skatīt: Bulletin of the EU, punktu I.6, 12-1997, A European Strategy for Turkey; savukārt Turcija noraidīja iespēju piedalīties tā dēvētajā Eiropas konferencē 1998. g. martā (par tās iecerēm skatīt turpat: I.4, The European Conference ) un iekļauties nepārtrauktajā dialogā, kas šobrīd rit starp 11 kandidātēm un ES, tā vietā sarīkodama tikšanos ar Kipras ziemeļu daļas pseidovaldības pārstāvjiem, cerot tādā veidā bloķēt Kipras iestāšanos ES.

80 Citāts "to seek as close a relationship with the European Union as is compatible with Malta’s particular economic and geo-political circumstances, while mindful of the Union’s acquis and its framework of operations" no Eiropas Komisijas informatīvā ziņojuma: EU-Malta relations, April, 1998.

81 Šinī apakšnodaļā termins Baltijas valstis attiecas uz Igauniju, Latviju un Lietuvu.

82 //http.europa.eu.int/en/comm/dg1a.html; izvilkumi ar specifisku tematisku ievirzi atrodami citās mājas lapās, piemēram, par lauksaimniecības jautājumiem pie //http.europa.eu.int/en/comm/dgvi.html.

83 Piekrītot tam, ka Latvijas attēlojumam vajadzētu būt precīzākam, autors paliek pie domas, ka, atsakoties no greizsirdības, latvieši spēj tikai iegūt no igauņu prakses, kas ir pierādīta kā eiropiešiem saprotama.

84 Programma tapusi, pateicoties Iekļaušanās partnerības nosacījumiem (skatīt 8.5. nodaļu); šeit izmantots teksts, kas publicēts Latvijas Vēstnesī, 1998. g. 5. maijā.

85 Autors atsakās no lecīgā, gandrīz nievājošā termina "Eiropadome" lietošanas (skatīt COM(97) final 2006 tulkojumu latviski).

86 Conclusions of the Copenhagen European Council of June 1993, Brussels, Bulletin of the EU, Bull. 6-1993, Point I.26 (1993).

87 Nevienā Atzinumā nav precīzi norādīts, kāds laika sprīdis atbilst šim termiņam; norādes liecina par prognozēm, kas veiktas apmēram pieci gadi uz priekšu.

88 Skatīt: Commission of the European Communities, White Paper on "Preparation of the associated countries of Central and Eastern Europe for integration into the internal market of the European Union", COM (94) 320, COM (94) 361, COM (95) 163: pēdējie divi dokumenti ir pamata dokumenta uzlabojumi un papildinājumi.

89 Latvijas sabiedrība tās šodienas attīstības līmenī pierādījusi savu kompetences trūkumu šinī jautājumā: ierēdniecības vāji slēptā sajūsma par iespēju "izmantot" šādus apstākļus atbilstoši Latvijas, pareizāk sakot, Krievijas likumiem izsaka klasisko izpratni - ja ierēdnim nepieciešama nauda, tātad atkāpes no likuma ievērošanas nav sodāmas.

90 Sapulcē AEVEV atgādināts, ka acquis pārņemšana ir nepieciešams iekļaušanās priekšnoteikums, tomēr vienīgi ar acquis pārcelšanu var arī nepietikt, vajag celt ekonomisko apriti un arī ievērot visus Kopenhāgenas kritērijus (skatīt: Conclusions of the Madrid European Council of December 1995, Brussels, Bulletin of the EU, Bull. 12-1995).

91 Īss kopsavilkums angliski (teksts ņemts no European Commission, Report on Activities in 1997) atrodams šīs grāmatas Kopsavilkumā ( Summary ).

92 Anglisko tekstu, to enable them to become better integrated into Latvian society , ir iespējams pārtulkot arī kā ‘Latvijas sabiedrībā’, tāpēc franču oriģinālais teksts, afin de mieux les intēgrer dans la sociētē lettonne , šeit izmantots, lai sniegtu ieskatu šinī tik būtiskā problēmā.

No Rīgas izdevniecībā "Junda" (redaktors Ivars Tirans) topošās Dr. Eduarda Bruno Dekšņa grāmatas "Eiropas apvienošanās: integrācija un suverenitāte"