Aleksandrs Ņikonovs

19. augustā vairāku pasaules valstu zinātņu akadēmiju akadēmiķim Aleksandram Ņikonovam būtu 80

Vissavienības (Krievijas) Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas prezidents savā darba kabinetā Maskavā 1984.gadā — tiekoties ar Rīgas ciemiņu, uz brīdi pārtraukts sarunā ar valsts vadītāju pa "tiešo vadu" Foto: Sigizmunds Timšāns, "LV"

Vairāku pasaules zinātņu akadēmiju akadēmiķis, goda akadēmiķis, profesors, ekonomikas doktors Aleksandrs Ņikonovs. Apbrīnojami talantīga un labestības pārpilna personība ar fenomenālu atmiņu. Taču galvenais: Latvijas krievu tautas izcils pārstāvis un apbrīnojams Latvijas patriots (skat. "LV" 23.12.93., nr. 128; 29.12.93., nr. 130; 14.11.96., nr. 193/194; 20.11.96., nr. 197/198).

A.Ņikonovs dzimis 1918. gada 18. augustā Abrenes apriņķa Gauru pagastā trūcīga zemnieka ģimenē. Visās Krievijā publicētajās biogrāfijās un dokumentos kā dzimtā puse uzrādīta Pleskavas apgabala Pitalovas rajona Zaikovas sādža. Jau vidusskolā A.Ņikonovs vērtēts kā talantīgs skolēns. 1939. gadā uzsācis studijas LU Veterinārmedicīnas fakultātē. Ceļā uz augstskolu politiskā darbība radīja šķēršļus, par to 1985. gada 9. decembra A.Ņikonova atmiņu pierakstā var izlasīt, ka sevišķu pateicību par iekļūšanu Universitātē viņš izsaka profesoram Rūdolfam Grapmanim. Viņš esot pienācis pie profesora un pateicies, uz ko R.Grapmanis atbildējis: "Uzņemt jūs nebija viegli. (..) Iznāks labs dakteris."

Otrā pasaules kara notikumi Latvijā maina A.Ņikonova dzīves ceļus. 1940. un 1941. gadā darbs Abrenes apriņķa LK(b)P komitejā un apriņķa vecākā amatā. Karavīrs no 1941. līdz 1944. gadam. Partijas komitejas pirmais sekretārs Abrenes apriņķī (1944.—1945. g.), Daugavpils apriņķī (1945.—1946. g.). Latvijas KP CK sekretārs (1946.—1951.g.). Lauksaimniecības ministrs (1951.—1961. g.). 1961. un 1962. gadā A.Ņikonovs slimojis un nav strādājis. Tad vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (ekonomikā) Latvijas Zemkopības ZPI. Latvijā viņam vairs nav vietas. Trimda? Stavropoles Lauksaimniecības ZPI direktors Krievijā (no 1963. līdz 1978. g.). Tad darbs Vissavienības Lauksaimniecības zinātņu akadēmijā — Ekonomikas nodaļas akadēmiķis sekretārs (1978.—1982. g.), pirmais viceprezidents (1982.—1984. g.), prezidents (1984.—1992. g.). 1984. gadā ievēlēts par PSRS ZA akadēmiķi. Mūža nogalē vadījis Krievijas LZA Agrāro institūtu. Traģiski miris 1995. gada 5. oktobrī.

Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija zinātniekam veltītajos piemiņas vārdos rakstīja:

"Aleksandrs Ņikonovs bija plaši pazīstams lauksaimniecības ekonomikas speciālists. Jau savas darbības sākumā viņš aizstāvēja nepieciešamību agrārās politikas pamatā likt konkrētu reģionu ekonomiskās attīstības īpatnības, iestājās par rūpniecības un pilsētu potenciāla prasmīgāku izmantošanu lauksaimniecības tehniskajā rekonstrukcijā, par kooperācijas formu vispusīgu izmantošanu lauksaimniecības sociālajā pārkārtošanā. Viņš plaši pētījis agrārās zinātnes un agrāro reformu vēsturi.

A.Ņikonovs vienmēr saglabāja saites ar Latviju un tās zinātniekiem, izprata un atbalstīja tautas brīvības centienus. Viņš bija Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis. Un līdzdzīvošana savas un citu tautu gaišāko prātu cīņai ar iesīkstējušiem uzskatiem deva spēku un izturību. Viņš ne tikai pats daudz strādāja, bet mudināja arī citus nepadoties spēkiem, kas pretojas humānisma ideāliem. (..)"

Nav līdz galam uzrakstīta A.Ņikonova biogrāfija. Pustūkstotis zinātnisku un populārzinātnisku rakstu. Nezināms skaits interviju. Aizejot no mums, A.Ņikonovs atstājis zinātnisku mūža apkopojumu par Krievijas agrāro zinātni un politiku. (Darbs Krievijas vēsturē? Darbs Krievijas lauksaimniecības vēsturē? Laikam viss kopā.) Tajā viņš minējis vai iztirzājis apmēram 1000 personību — valstsvīrus, politiskos darbiniekus, pasaules un Krievijas zinātniekus, kooperāciju — vēlamo un kļūdaino, zemniecības iznīcināšanu PSRS, lauksaimniecības pagrimumu pasaules bagātākajā valstī, PSRS un Krieviju pasaules kontekstā (skat. "LV" 15.10.96., nr. 173; 25.10.96., nr. 180).

A.Ņikonova devums Latvijai vēl jāsistematizē un jāpārvērtē. Taču visos laikos šim sirsnīgajam, taisnīgajam, izpalīdzīgajam, stiprajam, lietišķajam un gudrajam zinātniekam tik daudzi lūdza palīdzību, padomu. Kad pēc kara no profesora darba atbrīvoja J.Apsīti, P.Kveldi, A.Silmali u.c., viņi rakstīja tieši A.Ņikonovam. Ne velti Stavropole un pēcāk Maskava kļuva par savdabīgu "Meku", uz kurieni devās Latvijas zinātnieki, saimniecību vadītāji, inteliģences pārstāvji, žurnālisti, kā arī tā laika igauņu valstsvīri.

Kad Aleksandrs Ņikonovs ieradās Maskavā, lūdzu viņa piekrišanu uzrakstīt darbu "A.Ņikonovs un Latvija". "Vai tas kādu Latvijā interesēs?" — atbildēja šī personība. Tomēr vienojāmies, ka tajās reizēs, kad būšu Maskavā, vakaros pierakstīšu viņa stāstījumu. Ar pārtraukumiem tas turpinājās līdz deviņdesmito gadu sākumam. Tad braucieni uz Maskavu apsīka. Tādēļ 1995. gada jūlijā uz vairākiem uzrakstītiem jautājumiem lūdzu A.Ņikonovu atbildēt vidusskolniecei Ingai Romanovskai, kura brauca uz Maskavu. Atbildes viņš Ingai nodiktēja. Taču tekstā bija arī šādi vārdi: "Man jau ļoti gribētos aizbraukt uz Latviju, uz Rīgu. Ļoti sen es neesmu tur bijis. Bet domāju, ka ceļš man būtu par grūtu. (..) Varbūt vēl kādreiz redzēsimies. (..)"

Dr.Sigizmunds Timšāns

Aleksandrs Ņikonovs mācījies Zaruku (?) četrklasīgajā skolā, Punduru seš-klasīgajā skolā. 1932.gadā viņš iestājies Jaunlatgales ģimnāzijā. Abrenes ģimnāziju beidzis 1938.gadā. Pusgadu ārstējies Cēsu prettuberkulozes sana-torijā. Latvijas Universitātē iestājies 1939.gadā. (A.Ņikonova rokraksts)

Aleksandrs Ņikonovs augstāko izglītību ieguva Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā,

studējot Neklātienes fakultātē. Studiju laikā sesijās viņš nemeklēja un nepieņēma nekādas atlaides

Aleksandrs Ņikonovs (otrais no kreisās) nodarbībās ģeodēzijā kopā ar pārējiem studentiem Lielaucē 1956.gadā

LLA Neklātienes fakultātes agronomu izlaidums 1959.gada aprīlī. Diplomu par augstskolas beigšanu saņēmis arī Aleksandrs Ņikonovs

Fotoreprodukcijas no zinātnieku kolekcijām

Aleksandrs Ņikonovs vienmēr sadarbojās ar Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. Attēlā centrā redzam viņu Agronomijas fakultātes 1959.gada izlaidumā

No atmiņām par Aleksandru Ņikonovu

Dr. agr. V.Kuzmins:

"Viņš mums patika, bija jauns, stalts, vienkāršs, viegli pieiejams, inteliģents cilvēks."

— No mana tēva mājām Šķilbēnu pagastā līdz A.Ņikonova tēva mājām Gauru pagastā taisnā virzienā ir aptuveni astoņi kilometri.

Pirmo reizi mēs tikāmies 1940. gadā Jaunlatgales valsts ģimnāzijā, kad es iestājos tajā mācīties. A.Ņikonovs ģimnāziju pabeidza un strādāja LKP apriņķa komitejā par propagandas nodaļas vadītāju. Viņš mums vadīja politmācības. Runāja skaidri, pārliecinoši, saistošā literārā valodā. Viņš mums patika, bija jauns, stalts, vienkāršs, viegli pieietams, inteliģents cilvēks. Skolā viņu sauca par Sašu, puikas — dažkārt par Sašku. Klases biedri stāstīja, ka stundās viņš ļoti intensīvi strādāja. Vienlaikus uztvēra un atcerējās skolotāja teikto, lasīja grāmatu, kaut ko rakstīja (konspektēja, sacerēja) un varēja piedalīties sarunā (..).

Tad tikšanās ar Aleksandru Ņikonovu 1954. gadā Abrenes rajona kolhozā "Padomju Dzimtene". Tas bija Viļakas pusē. Es strādāju par agronomu. Mēs apsējām lielas platības ar liniem. Lauksaimniecības ministrs A.Ņikonovs iebrauca kolhozā, iesēdināja mani "Volgā". Braucām skatīties linus. Lauki patika. Kur strādāja cilvēki, ministrs izkāpa no mašīnas, sasveicinājās ar viņiem, aprunājās, izvilka no kabatas papirosu paciņu un piedāvāja smēķētājiem. Pats viņš nesmēķēja (..).

Tikšanās Lauksaimniecības ministrijā 1959. gadā pie kolēģijas sēžu galda. Apsprieda Abrenes rajona saimniecības. Kopā ar rajona vadītājiem biju izsaukts arī es kā rajona galvenais agronoms. Dažās saimniecībās bija smags finansiālais stāvoklis. Neveicās ar linkopību un lopkopību. Man ministrs uzdeva vienu jautājumu: "Kuzmin, vai tur ir kāda "plaisa mākoņos"?" Es pastāstīju, ko darām, lai pavairotu āboliņa platības, ieviestu augu maiņu ar tīrām papuvēm. Vairāk jautājumu nebija. (..)

Anna Sēle:

"Izrādījās, ka arī tur strādā daži vienkārši, sirsnīgi cilvēki."

— Tikšanās bija 1950. gada janvārī Jaunjelgavā. Biju rajona lauksaimniecības nodaļas grāmatvede–instruktore. Nodaļa atradās agrākajās bufetes telpās. Nebija inventāra un mēbeļu. Mēs sēdējām aiz letes un pieņēmām apmeklētājus (..). Kādu dienu nodaļas telpās sastapu svešu vīrieti. Viņš centās noskaidrot, kādos apstākļos nodaļas darbinieki strādā un dzīvo. Viņš mani iztaujāja arī par to, no kurienes es nāku, kur ir mans dzimtais novads. Izrādījās, ka viņš diezgan labi pārzināja manu dzimto novadu — Nīcgales pagastu Daugavpils apriņķī. Viņš zināja manas pamatskolas skolotāju uzvārdus, zināja, uz kurieni viņi pārcēlušies strādāt. Es pamatskolu beidzu 1944. gadā. Viņš bija strādājis Daugavpils apriņķī, un tādēļ viņu interesēja katra viņam zināmā cilvēka liktenis. Saruna bija draudzīga, kaut gan es viņu nepazinu. Kad viņš atvadījās no visiem nodaļas darbiniekiem, mani darba biedri jautāja, vai es esmu viņam pazīstama. Atbildēju, ka neesmu. Tad vecākie darba biedri paskaidroja, ka tas bija republikas LKP CK Lauksaimniecības nodaļas vadītājs Aleksandrs Ņikonovs. Man tas bija liels pārsteigums. Arī pārējiem darbiniekiem, jo tajā laikā jau vārds "Centrālā Komiteja" iedvesa šausmas. Izrādījās, ka arī tur strādā daži vienkārši, sirsnīgi cilvēki (..).

Notika grāmatvežu seminārs. Uzstājās lauksaimniecības ministrs A.Ņikonovs. (..) Viņš plaši iztirzāja Latgales lauku pārkrievošanu. Viņš grāmatvežiem teica: "Jums nav tiesību runāt tikai krievu valodā ar vietējiem lauku iedzīvotājiem, kuri apmeklē kantori. Jums jārunā ar viņiem latviski." Viņš nosauca konkrētus rajonus un pagastus, kurus pats personīgi pārbaudījis, lai noskaidrotu, kas tur pārsvarā dzīvo — krievi vai latvieši. To viņš darījis, pārbaudot pastā laikrakstu un žurnālu skaitu latviešu un krievu valodā. Izrādījās, ka visi pamatā ir pasūtījuši preses izdevumus latviešu valodā (..). Vēl viņš izskaidroja, ka daudziem jauniešiem, kuri nāk uz skolām mācīties no šiem pagastiem, vairs nav vēlēšanās atgriezties atpakaļ, ja tur visu kārto krievu valodā (..).