Viesis informēja par Bundestāga darbu likumdošanas jomā, kas aptver plašu iekšpolitikas spektru, tostarp tiesu izpildvaru, organizētās noziedzības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu, kultūras un sporta problēmas, kā arī pilsonības un masu mediju jautājumus. Atbildot uz E.Marševska jautājumu par Aizsardzības un iekšlietu komisijā izstrādātajiem likumprojektiem, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Druva informēja par Krimināllikuma izstrādes gaitu un ar to saistītajiem grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā un Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, kā arī par likumu paketi aizsardzības jomā. Abas puses bija vienisprātis, ka nepieciešama sadarbība tādu smagu noziegumu apkarošanā kā rekets, narkotiku tirdzniecība, korupcija, tirdzniecība ar cilvēkiem un bērnu seksuālā izmantošana.

Sarunas dalībnieki sprieda arī par tiesībsargājošo iestāžu darbinieku profesionalitātes lomu likumu ieviešanā un izpildē.

Savukārt, tiekoties ar Ārlietu komisijas pārstāvjiem, tiks pārrunāti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) saistītie jautājumi, Vācijas kā ES dalībvalsts loma miera garantēšanā Eiropā un Latvijas un VFR savstarpējās sadarbības jautājumi.

Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Sinka raksturoja pašreizējo politisko situāciju Latvijā, Saeimas pieņemtos grozījumus Pilsonības likumā un to izraisīto parakstu vākšanu referenduma sarīkošanai. Sarunas dalībnieki pauda viedokli, ka jautājums par pilsonības piešķiršanu ir nozīmīgs katrai valstij. Tika minēta Vācija, kur patlaban ir neatrisināts turku ieceļotāju pilsonības jautājums. Viesis atzīmēja, ka dubultpilsonība nebūtu pieļaujama, katram 18 gadus vecam ieceļotājam jāizlemj, kuras valsts pilsonību pieņemt. J.Sinka uzsvēra, ka Latvijas vēsturē bijuši sarežģīti iedzīvotāju migrācijas procesi un ka pilsonības piešķiršana Latvijā dzīvojošiem nepilsoņiem ir tikpat sarežģīta.

Uz jautājumu, vai nākamgad varētu tikt atcelts vīzu režīms starp Latviju un VFR, viesis atbildēja, ka tas ir valdības jautājums, vienlaikus atzīstot, ka nevēlama varētu būt nevis Baltijas valstu iedzīvotāju iebraukšana Vācijā, bet gan šo valstu izmantošana atvieglotai ieceļošanai Vācijā no kādām citām valstīm.

Tika pārrunāti arī Latvijas robežjautājumi, īpaši ar Krieviju un Baltkrieviju.

VFR Bundestāga deputāts Ervīns Marševskis tikās arī ar Eiropas lietu komisiju. Tika spriests par bezvīzu režīma ieviešanu starp Vāciju un Latviju. E.Marševskis norādīja uz problēmām, kas, pēc viņa domām, kavē tā drīzāku ieviešanu, kā vienu no tām minot robežas sakārtošanu ar Krieviju, lai novērstu nelegālo imigrantu ieplūšanu Vācijā. Viesis apmeklēs Rēzekni, kā arī Latvijas un Krievijas robežpunktus.

E.Marševskis interesējās arī par Baltijas valstu sadarbību. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns informēja, ka Baltijas valstīm bija vienots mērķis — iestāšanās ES — un sāka veidoties kopīgais Baltijas tirgus, taču pēdējā gada laikā, kopš Eiropas Komisijas paziņojuma uzsākt sarunas par uzņemšanu ES, pirmajā grupā iekļaujot tikai Igauniju, Baltijas valstu sadarbība ir vājinājusies. Tas ļāvis Krievijai īstenot spiediena politiku uz Latviju. Krievija formāli neiebilst pret Baltijas valstu iestāšanos ES, taču tā nav atteikusies no vēlmes saskaldīt Baltijas valstis, meklējot vieglāko mērķi, kā to pierādīja aprīļa krīze, teica E.Inkēns.

Saeimas preses dienests